Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8078 vienumi
Nodaļas noslēgumā vēlētos piebilst, ka pārspriedumos par tematu “„Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu” labākā argumentācija ir izmantota darbos, kuru autori patiešām skatās caur savu personīgo prizmu un runā par savu pieredzi, proti, par savu gadsimtu. Šajos darbos ir precīzi nosaukti kultūras notikumi, izdevumi vai norises, kuras raksturotas caur teksta autora pieredzi, emocijām, izjūtām un atklāsmēm.
1. Tehniskais noformējums;
Dzejnieks ļoti mīlēja savu pilsētu un viņu darbos un daudz runāts par Rīgas elementiem, bulvariem, nomali, strēlniekiem, atstumtiem cilvēkiem un afišām. Čaks ļoti gaiši attēlo pilsētas centru, jo tā ir vieta, kur satiekas inteleģence un ubagi, dzērāji un muzikanti, kuri cenšas nopelnīt naudu. (rmts) Starp tekstiem, kuros ir vērojama leksiskā precizitāte un daudzveidība, ir darbi, kas atspoguļo skolēnu iedziļināšanos kāda autora daiļradē vai biogrāfijā (diemžēl tādu darbu ir pārāk maz). Šādos tekstos ir jaušamas skolēnu vēstures un ģeogrāfijas zināšanas, spēja raksturot noteiktas vietas un laika garu, sabiedrību, sociāli politiskās norises u.  tml. Viens no tādiem darbiem ir pārspriedums par tematu “„Grāmatu brīnumainā vara”, kura autors ir izvēlējies rakstīt par Džeimsa Džoisa romānu “„Uliss”: Džeims Džoiss – Īrijas nacionālās kultūras un pašapziņas dzejnieks un rakstnieks – ir spējis radīt savu laiku agrā 20. gadsimta dzimteni – Dublinu – gan iespaidīgi vizuālā gleznā, gan stimulējoši mentālā gleznā savā 1914. gada romānā “„Uliss”.
1. Tehniskais noformējums;
Skolēnu sniegumu, viņu leksikas zināšanas var mērīt, arī, pievēršot uzmanību pārspriedumos lietotajām jēdzienu, parādību vai norišu definīcijām, semantiskiem skaidrojumiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Piemēram, pārspriedumā par tematu “„Grāmatu brīnumainā vara” (sk. 8. piemēru) skolēns ir izmantojis riņķveida kompozīciju un teksta noslēgumā mēģinājis apkopot iepriekš teikto, vispirms definējot, kas ir vara, un tālāk sasaistot konkrētāk varas jēdzienu ar grāmatu varu: Kas ir vara?
1. Tehniskais noformējums;
Kļuva populārs izteiciens: “„Savējie sapratīs!” (rlvs) Nodaļas noslēgumā vēlētos vēl minēt dažas teorētiskās atziņas, kas gan palīdz apkopot gan pazīmes, pēc kurām noteikt dzimtās valodas prasmes līmeni, gan norāda uz faktoriem (arī ārpus skolas), kuriem ir nozīmīga loma valodas līmeņa paaugstināšanā.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
To tad ietekmē gan ģimene, gan sociokultūras, reģionālais fons, kas ir makrolīmeņa faktori (plašāk sk.: Martena 2021), proti, te parādās valodas apguves sociālais aspekts, kam ir tikpat liela nozīme valodas apguves procesā kā kognitīvajam aspektam.
5.2. Lieka pieturzīme;
Argumentētās rakstīšanas kontekstā bez leksiskās un sintaktiskās sarežģītības tiek uzsvērtas arī tādas laba rakstu darba pazīmes kā: teksta kohēzija un satura saistījums, prasme pamatot savu domu, pierādīt to ar faktiem, statistiku u. tml., lietot pretargumentus, atklājot spēju saskatīt atšķirīgas perspektīvas un interpretēt dažādus viedokļus (Ferretti, Graham 2019).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Nobeigums 12. klases skolēnu pārspriedumu teksti atklāj, ka jauniešu lielākajai daļai jauniešu latviešu valodas lietpratība nav tik augstā līmenī, kā to varētu sagaidīt pēc 12 mācību gadiem (īpaši skolēniem ar latviešu valodu kā dzimto valodu).
6.4. Vārdu secība;
No valodas pareizuma viedokļa Latgales mazākumtautību vidusskolu beidzēju darbi rada diezgan lielu satraukumu, jo 12 gadu garumā, pat, ja makrovidē (noteiktā pilsētā vai novadā) ir maz latviski runājošo, skolās latviešu valodā ir apgūti arī citi mācību priekšmeti, tāpēc rodas jautājums – kā tiek mācīta latviešu valoda un kādā latviešu valodā tiek mācīti citi mācību priekšmeti?
5.2. Lieka pieturzīme;
Nepietiekama prasme saskaņot vārdus teikumā, veidot pareizas teikuma konstrukcijas u. tml. ir vērojamas arī Latgales vidusskolu ar latviešu mācībvalodu jauniešu tekstos (iespējams, tie ir skolēni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda vai ir viena no dzimtajām valodām). Ģimnāziju audzēkņu darbi kopumā liecina par augstāku latviešu valodas kvalitāti, bet tajā pašā laikā, piem.ēram, arī daudzu Rīgas latviešu mācībvalodas vidusskolu daudzu skolēnu sniegums nav sliktāks par ģimnāziju jauniešu tekstiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība;
KopumāPēc skolēnu darbi liecinaem var spriest, ka jauniešiem pietrūkst satura ziņā bagātas informācijas un pieredzes, lai izteiktos dziļi, argumentēti, pārliecinoši.
7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, ka skolēniem nav pietiekamas lasīšanas pieredzes, kultūras notikumu pieredzēšanaes un emocionāla pārdzīvojuma (teātra izrāžu, koncertu, mākslas festivālu u.  tml.), ceļošanas pieredzes, sava novada, valsts vai citu valstu iepazīšanas, tādā veidā atklājot un iepazīstot arī pašiem sevi, paskatoties uz savu dzīvi, savu dzīvesvietu caur citu prizmu.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana;
Starp labi uzrakstītiem darbiem, kuros ir vērojama leksiskā precizitāte un daudzveidība, ir teksti, kas atspoguļo skolēnu iedziļināšanos kāda autora daiļradē vai biogrāfijā, izmantojot arī noteiktam autoram raksturīgo leksiku, vārdkopas, simbolus, metaforiskus izteicienus u.  tml. Šajos pārspriedumos ir jaušamas arī skolēnu vēstures un ģeogrāfijas zināšanas, spēja raksturot noteiktas vietas un laika garu, sabiedrību, sociāli politiskās norises u.  tml. Skolēnu sniegumu, viņu leksikas zināšanas var mērīt, arī, pievēršot uzmanību pārspriedumos lietotajām jēdzienu, parādību vai norišu definīcijām, semantiskiem skaidrojumiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Skolēni savos darbos maz izmanto citās mācību jomās apgūtos jēdzienus un terminus (par vēstures, kultūrvēstures notikumiem, personībām, ģeogrāfiju u.  c.), nesaskatot iespēju pārnest citos mācību priekšmetos gūtās zināšanas par atšķirīgiem satura jautājumiem uz latviešu valodas mācību priekšmetu.
1. Tehniskais noformējums;
Kad Indrānu tēvs izsaka mums labi zināmos vārdus „.. es nošķīru tos Indrānus, kas pilda manu maku, no tiem, kas iepriecina manu sirdi” (Blaumanis [1904] 1997, 153), Civillikums vēl nav tapis.
5.2. Lieka pieturzīme;
Atslēgas vārds šai gadījumā ir teksts, un veiksme šai darba laukā balstās uz trim vaļiem – juridiskajām zināšanām, lingvistiskajām zināšanām un tekstveides prasmi jeb tekstuālo kompetenci, kā to definējis Honkongas Universitātes profesors Vijajs Kumars Batia (Vijay Kumar Bhatia).
1. Tehniskais noformējums;
Izpratne par to, ko nozīmē rediģēt, var atšķirties, tāpēc, pirms ķertieredaktors ķeras pie darba, der pārliecināties, ko ar šo jēdzienu saprot darba devējs.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Var izrādīties, ka tiek gaidīts korektora darbs vai nemaz nav priekšstata, ko gribēprasīt no redaktora, un tiek doti visai abstrakti uzdevumi (uzmetiet aci, tikai pārlasiet u. tml.).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Eiropas Savienības iestādēs tiek daudz domāts par tiesību aktu kvalitāti, kas ietver ne tikai paša likumdošanas procesa kvalitāti, bet arī teksta lingvistisko kvalitāti (skat., piemēram, Komisijas pētījumus „Programme for Quality Management in Translation” (2009) un „Quantifying Quality Costs and the Cost of Poor Quality in Translation” (2012)).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Savukārt Starptautiskās Standartizācijas organizācijas noteiktie tulkošanas standarti (ISO 17100:2015) cita starpā paredz vairākus teksta kvalitātes kontroles aspektus un definē tādus jēdzienus kā rediģēšana, pārlasīšana un korektūra. Šie standarti nosaka, ka rediģēt (to revise) nozīmē satura atbilstības pārbaudi, resp., tulkojuma salīdzināšanu ar avota tekstu, savukārt pārlasīt (to review) nozīmē lielāko uzmanību pievērst tulkotā teksta funkcionalitātei, bet veikt korektūru (proofreading) – novērst tehniskas kļūdas pirms publicēšanas.
1. Tehniskais noformējums;