Oikodomonīmus jeb atsevišķu ēku nosaukumus, kā minējuši aptaujātie respondenti, nereti pazīst un lieto ne tikai jaunieši, bet dažādua vecumua grupu pārstāvji: Baltā baznīca (3x) (= Sāpju dievmātes katedrāle) Rz; Banāni (2x) // Banāns (1x) (= ēka Purva ielā) V; Burkāns (2x) // Morkovka (2x) (= ēku komplekss oranžā krāsā Ilūkstes ielas un Augusta Deglava ielas krustojumā) Rg – neoficiālais nosaukums radies, jo ēku komplekss ir oranžā krāsā; Elzēā (1x) // Kolhoznieku nams (2x) // LZA (2x) // Staļina dzimšanas dienas torte (1x) // Staļina smaids (1x) // Tramplīns (1x) // Zinātņu augstceltne (1x) (= Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka) Rg; Kaļķene (1x) (= Rīgas Tehniskās universitātes galvenā ēka) Rg – atrodas Kaļķu ielā; Kongress (1x) (= Rīgas Kongresu nams) Rg; Ķīnas mūris (2x) (= gara ēka Nīcgales ielā) Rg; Mauzolejs (2x) (= ēka Stirnu ielā 31) Rg; Mazā pils (1x) (= Slimnīcas ēka) V; Māmuļa (1x) (= Latviešu biedrības nams) Rg; Rainītis (2x) (= Latvijas Universitātes galvenā ēka) Rg – arī šī neoficiālā vietvārda pamatā ir ielas, kurā atrodas ēka, nosaukums; Sīmanene (1x) // Sīmanis (1x) (= Sv.
4.1. Lietvārds;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Reizēm izskaņu -ene, -enis lietojums novērojams arī mikrorajonu neoficiālo nosaukumu darināšanā, piem.ēram: Dauģene (= Daugavgrīva) Rg; Iļģenis (= Iļģuciems) Rg; Ķīpene (= Ķīpsala) Rg; Sarcene // Sarķene (= Sarkandaugava) Rg; Vipingene (= Vipinga) Rz.
7.2. Mazvārdība;
|
Materiālā ir reģistrētas arī ar slāvu cilmes piedēkļiem -ik-, -čik- darinātas bezgalotnes formas, kas nav adaptētas latviešu valodā: Čiļik (= „Čili pica”) Rg; Ķenčik (= Ķengarags) Rg; Mežik (= Mežciems) Rg; Stadik (= Sporta skolas stadions) Rz; Zolļik (= Zolitūde) Rg.
1. Tehniskais noformējums;
|
Jauniešu slenga vietvārdu darināšanā – līdzās morfoloģiskajam vārddarināšanas paņēmienam – metaforu lietojums ir izplatīts arī citu valstu – Somijas, Krievijas, Bulgārijas u. c. – neoficiālajos urbanonīmos (Ainiala, Vuolteenaho 2008, 1031,; Васильева 2011, Влахова- Ангелова 2008).
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
|
Apkopotajā latviešu valodas materiālā konstatēts liels neoficiālo vietvārdu skaits, kas veidoti kā metaforas.
7.2. Mazvārdība;
|
Daudzas interesantas metaforas slenga vietvārdu darināšanā konstatētas arī citās aplūkotajās pilsētās, piem.ēram: Banāni (= ēka Purva ielā) V – ēkas izliekums līdzinās banānam; Bruklina (= daudzstāvu ēku kvartāls ap Stacijas ielu) V – analoģija ar Bruklinas rajonu Ņujorkā; Garāžas durvis (= veikals „Zelta apelsīns”) K – līdzība radusies veikala durvju īpatnējā dizaina dēļ; Karātavu laukums (= laukums pie Kuldīgas Centra vidusskolas) – laukumā esošās lampas pirms rekonstrukcijas atgādinājušas karātavu stabus; Pufaikciems (= Rumbas ciems) – metaforiskais nosaukums izskaidrojams ar to, ka Rumbas ciema ģeogrāfiskais novietojums jauniešiem varētu radīt asociācijas ar laukiem, nomaļu vietu; Putnu būris (= lapene pie Valmieras muzeja) V – vizuāla līdzība ar putnu būri; Šķūns (= veikals „Viss lauksaimniekiem”) K – līdzība radusies ēkas vizuālā izskata dēļ; Vatikāns (= vieta netālu no Rēzeknes 4. vidusskolas) – motivācija šādam nosaukumam nav skaidra.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Neoficiālie vietvārdi rodas arī, pamatojoties uz vēsturi (iestādes iepriekšējais nosaukums), lokalizāciju vai citām asociācijām, kuru pamatā ir kādas zīmīgas objekta īpatnības, funkcijas u. tml., piem.ēram: Komjauniešu kalniņš (= Karātavu kalns) V – nosaukuma pamatā ir kalna agrākais nosaukums, kā arī fakts, ka kalnā atrodas 20. gs. sākumā nonāvēto Valmieras komjauniešu apbedījuma vieta; Lapu ielas parks (= Ļermontova parks) Rg – atrodas pie Lapu ielas; Leja (= Pārgauja) V – mikrorajons atrodas ieplakā; Maizītis (= veikals „Liepkalni”) V – veikalā pieejams plašs maizes sortiments.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Rīgas neoficiālo vietvārdu materiālā fiksētas arī vārdu spēles uz, kuru pamatā ir krievu valodas pamata, piem.ēram: Pļivki (= Pļavinieki); Siļikakta (= Silikātu iela).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ieskats neoficiālo vietvārdu cilmē Visās aplūkotajās pilsētās slenga vietvārdi galvenokārt ir latviešu cilmes, bet Rīgā – līdzīgi kā Rēzeknē – līdzās latviskas cilmes urbanonīmiem sastopami arī daudzi slāvu cilmes vietvārdi, piem.ēram: Agarodi (= Rēzeknes mazdārziņu rajons) < krievu огород ‘sakņu dārzs’ Rz; Kraska (= Sarkandaugava) Rg < krievu красный ‘sarkans’; Ku-kuška (= Dzegužkalns) Rg < krievu кукушка ‘dzeguze’; Zaprovka (= degvielas uzpildes stacija Statoil) Rz < krievu заправить ‘uzpildīt’; Ž-deška (= Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija) < krievu железнодорожка ‘dzelzceļš’.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Latvijas neoficiālo jeb slenga vietvārdu vākums, anketējot citu pilsētu iedzīvotājus, kā arī jaunus respondentus, arī vecāko paaudžu pārstāvjus, noteikti vēl būtu papildināms. Interesanti būtu salīdzināt arī Latvijas neoficiālo vietvārdu veidošanas principus ar citu kaimiņvalstu slenga urbanonīmu pētījumiem.
7.2. Mazvārdība;
|
Tā ir oficiālā valoda Nīderlandes Karaalistē (to veido Nīderlande, Aruba, Kirasao un Sintmārtena), Beļģijas Karalistē, Surinamā un bijušajās Nīderlandes Antiļās (Nederlandse Antillen)., tagadējā Karību Nīderlandē (Caribisch Nederland), ko veido Bonaire, Sinteustātiusa un Saba. Nīderlandes provincē Frīzlandē ir otra oficiālā valoda, frīzu valoda (frysk), ko izmanto izglītībā un pašvaldību līmenī.
7.2. Mazvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Ir vairāk nekā 24 miljonui nīderlandiešu valodas kā dzimtās valodas lietotāju (2016. gada dati).
6.1. Saistāmība;
|
To būtu pareizāk lietot kā valodas oficiālo kopnosaukumu, apzīmējotkas ietver visus valodas variantus, arī flāmu.
6.2. Savrupinājumi;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Senākais rakstu piemineklis sennīderholandiešu valodā saglabājies no 1591. gada, De Wachtendonkse Psalmen izdevums, kurā iekļauti no latīņu valodas 9. vai 10. gadsimtā veikti psalmu tulkojumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nīderlandē un Beļģijā ir šādi dialekti: centrālrietumu (CW) (; Ziemeļholandē, Dienvidholandē, Utrehtā, Gelderlandē un Zēlandes salās), ziemeļaustrumu (NE) (; Groningenā, Drentē, Overeiselē un Gelderlandes austrumos), centrāldienvidu (CS) (; Ziemeļbrabantē un tuvumā esošajās Limburgas daļās, Antverpenē, Austrumflandrijā un Flāmu Brabantē), dienvidrietumu (SW) (; Rietumflandrijā, Zēlandes Flandrijas rietumu daļā, arī (nedaudz) Francijas Flandrijā, starp Denkerku un Bajelu), kā arī dienvidaustrumu (SE) (, Limburgā gan Nīderlandes, gan Beļģijas teritorijā) (De Schutter 1994, 440–441). Nīderlandiešu valodai tuvu radniecīga ir afrikandu jeb būru valoda (Afrikaans) Dienvidāfrikas Republikā (DĀR), ko runā arī Namībijā (apmēram 5pieci miljoni runātāju). Šī valoda ir radusies no 17. gadsimta nīderlandiešu pilsētnieku dialektiem, kurus sev līdzi atnesa pirmie Keiptaunas kolonizatori, un tai ir Malajas portugāļu un angļu valodas uzslāņojumi (Booij 1995:, 2).
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Nīderlandiešu valodā ir daudz vairāk skaņu nekā burtu (īpaši vokālismā, jeb patskaņu sistēmā), tāpēc var rasties priekšstats, ka rakstība neatbilst izrunai.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ar § apzīmēti vietvārdi bijušajāsKarību Nīderlandes Antiļās (tagad tās ir neatkarīgas teritorijas)ē.
8. Tekstveide;
|
Daļa nosaukumu atrodami “„Lielajā pasaules atlantā” (Turlajs 2008), kur sniegtā atveide ir samērā konsekventa.
1. Tehniskais noformējums;
|
Kopš 2019. gada ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta atbalstu ir izveidots „Skolēnu pārspriedumu tekstu korpuss” (Pārspriedumi), kas ir atrodams kopīgajā latviešu valodas korpusu vietnē www.korpuss.lv, sadaļā “Pārspriedumi. Skolēnu pārspriedumu korpuss”. Šajā datu bāzē ir iekļauti pārspriedumi par trim centralizētajā eksāmenā (2018) piedāvātajiem tematiem: “„Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu”; “„Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi” (Imants Ziedonis)”; “„Grāmatu brīnumainā vara”.
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Skolēnu pārspriedumu korpusā visi teksti ir anonīmi, tie ir kodēti, lai atpazītu reģionu (r- – Rīga, l- – Latgale, k- – Kurzeme) un izglītības programmu (lvs- – latviešu mācību valodas vidusskola;, mts- – mazākumtautību skola;, vg- – valsts ģimnāzija).
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|