Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 7572 vienumi
Ja slaida galvenajā daļā ir teksts, tad prezentācijas veidotājam ir jāatceras, ka PowerPoint formātā vieglāk ir uztverams t. s,. plakātiskais teksts, par kuru jau tika runāts iepriekš, kuru; to ir ērti izkārtot nelielās vienībās, kas tiek nošķirtas ar aizzīmēm (angl.ļu bullets) vai cipariem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja tas tā nav, labāk izvēlēties aizzīmes (svarīgi – vienā prezentācijā konsekventi lietot viena veida aizzīmes viena līmeņa tekstiem).
4.2. Darbības vārds;
Tas nozīmeē, ka teksta sākumam jābūt loģiski saistītam ar katru turpinājuma daļu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tas saistīts ar estētiskiem apsvērumiem, lai atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, vienā rindiņā ir vairāki gari vārdi, tie neizlīdzinātos gar abām malām, veidojot pārlieku lielas atstarpes.
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Līdz ar to attiecībā uz, runājot par katra atsevišķa slaida noformējumu, jāatceras, ka (1) slaidam nepieciešams virsraksts, (2) tajā nevajag pārblīvēt tekstu, (3) jāizdara lietpratīga izvēle starp cipariem un aizzīmēm, (4) teksts ar vairākām daļām jāveido loģiskā saistījumā.
1. Tehniskais noformējums; 6.2. Savrupinājumi; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Interpunkcijas jautājumi Analizētais praktiskais materiāls un vērojamā nekonsekvence pat viena autora darbā rāda, ka lielai daļai PowerPoint prezentāciju veidotāju trūkst pārliecības par pieturzīmju lietojuma specifiku slaidrādes tekstā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Ir skaidrs, ka jāievēro pieņemtās normas, kas attiecas uz par pieturzīmēm aiz virsrakstiem (sk.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Galvenie principi, kurus iesaka ievērot PowerPoint prezentācijās no tekstveides viedokļa, ir šādi (Hofmanis [2005], 52): veidot īsus teikumus;, izmantot virsrakstus un mazāku sadaļu virsrakstus;, minēt tikai būtisko.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Ja slaida saturā ir jāievieto viens vai vairāki izvērsti izteikumi, kas nav pielīdzināmi virsrakstiem, cipars vai aizzīme nav vajadzīgsa. Šādos gadījumos beigu pieturzīme atbilstoši izteikuma komunikatīvajam tipam ir jālieto.
6.1. Saistāmība;
Lai norādītu uz cita autora teiktā samērā precīzu atkārtojumu, ir nepieciešamas pēdiņas vai to iespējamcits grafiskais aizstājējs datorrakstā –cēlums, piemēram, slīpraksts.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Iepriekšējā rakstu krājumāa „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” numurā tiekir izteikts aicinātjums piesardzīgi izturēties pret pēdiņu aizstāšanu ar kursivējumu: „Visai ierasts ir kursivēt piemērus valodnieku rakstos, bet izmantot kursivējumu īpašvārdu (piemēram, organizāciju nosaukumu) un citātu izcēlumam diez vai būtu saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām.” (Andronovs (Andronov), Leikuma 2015, 126–127) Ja citātā veido izlaidumu, to ataino ar divpunkti, plašāka izlaiduma gadījumā divpunkti liek kvadrātiekavās.
2.4. Īpašvārdu atveide; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Interpunkcijas praksē pirmajā slaidā, tāpat kā pētnieciskua darbua titullapās, aiz vārdu savienojuma darba vadītājs vai zinātniskais vadītājs, kam seko vārds, uzvārds, mēdz lietot kolu vai domuzīmi. Šādā pozīcijā pielikums atrodas apzīmējamā vārda priekšā, tāpēc pieturzīme nav nepieciešama.
4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība;
Valentīna Skujiņa ir uzsvērusi, ka komats šajā gadījumā ir pieļaujams lietvedībā, kur tas rāda rekvizītu – vietas un laika rekvizītu– uzskaitījumu, bet tas nebūtu attiecaināms uz cita veida tekstiem (Skujiņa 2003, 117).
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Ir kritiski jāizvērtē interneta mājaslapās pieejamie zinātniski pētniecisko darbu prezentāciju paraugi, kuros diemžēl jau titullapās ir ieviesušāvērojamas interpunkcijas kļūdas (sk.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nobeigums PowerPoint prezentācijas veidotājam, kā liecina rakstā minētie nosacījumi, kas attiecas uz tekstutesktā un tā noformēšanu,ā vienlaikus ir jāņem vērā daudzu faktoru komplekss.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
No otras puses, ir estētiskie un ētiskie faktori – pārdomāt vizuālo noformējumu, izvēlēties atbilstošas krāsas, garantēt piemērota lieluma burtus un fontu, lai auditorijai informācija būtu saskatāma un uztverama.
7.2. Mazvārdība;
Raksta mērķis — aktualizēt latviešu grāmatrūpniecības tradīcijas dažu tipogrāfisko zīmju lietojumā, tām vairāk pievēršoties kā rakstu, nevis interpunkcijas zīmēm (kaut vairākas rakstu zīmes var izmantot polifunkcionāli).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Poligrāfijas jeb, kā šoreiz vairāk domāts, tipografikas, tradīcijas tāpat būtu uzskatāmas par vērtību, kas jāsaglabā un jākopj.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tas pats notiek ar defisi, ja tā gadās pēc atstarpes (piemēram, rādot vārda sastāvdaļu): dators pārvērš pareizo -tāj-s par –tāj-s.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Patiesībā defise nav tikai uz pusi īsāka par domuzīmi (1969, 380) — ja vien šeit domāta pirmajā izdevumā lietotā īstā domuzīme, nevis pusgarā, uz kuru pāriets 2009. g.ada izdevumā. Šai o, — bet vēl vairāk īsa. Otrajā, pārstrādātajā, monogrāfijas izdevumā ieviestas alūzijas uz angļu terminiem: tiek apgalvots, ka domuzīme ir burta m platuma, bet defise — burta n platuma (2009, 379, 407).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;