Trīspadsmitais vēl tikai pēc nedēļas [..]. (LVK2013) Šobrīd pProjektā “„Daudzslāņu valodas resursu kopa teksta semantiskai analīzei un sintēzei latviešu valodā” (Nr. 1.1.1.1/16/A/219) tiek veidota jauna “„Līdzsvarotā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusa” versija (LVK2018), kurā būs 10 miljoni vārdlietojumu ar precīzāku automātisko morfoloģisko marķējumu un uz kuru balstīti visi pārējie projektā izstrādājamie valodas resursi, piemēram, “„Sintaktiski marķēts latviešu valodas tekstu korpuss” (Pretkalniņa et al., 2011; Pretkalnina et al. 2016). Šajā korpusā plānots ievietot 10 000 sintaktiski marķētu teikumu, kuru struktūra attēlota kā atkarību koks, kuršas papildināts ar dažādām frāžu veida konstrukcijām. Šī rRaksta tapšanas brīdī nomarķētajā apjomā var atrast tikai divus piemērus, kur lietots vārds “trīspadsmit”, un tajā šī raksta virsraksta piemērs izskatās tā: 2. attēls. Teikuma “Ir trīspadsmitais datums, un es atkal jūku prātā” sintaktiskais marķējums Saeimas korpuss (http://saeima.korpuss.lv/ vai http://nosketch.korpuss.lv/) izstrādāts sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti, un tajā ievietotas Saeimas stenogrammas, sākot no 5.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Saeimas laikā ir priecājusies par savu kārtas numuru: Man šķiet, es esmu trīspadsmitā, man tāds jauks cipars ir iekritis. (Saeimas korpuss) S. Tomēr vairumā gadījumu šis skaitlis lietots konkrēta daudzuma vai secības nosaukšanai, tāpēc sīkāk Saeimas korpusā šoreiz aplūkoti laikā no 1993. gada līdz 2016. gada beigām biežāk lietotie vārdu savienojumi, kuru atkarīgais komponents ir “trīspadsmit” vai “trīspadsmitais”.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
8. Tekstveide;
|
Tālāk minētais skaitļa vārds tiks aplūkotis divios sadarbībā ar Rēzeknes Augstskolu un Vītauta Dižā Universitāti (http://hipilatlit.ru.lv/lv/) izstrādātieajos korpusios.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Piemēram, kārtas skaitļa vārda forma MuLa atrasta piecas reizes triju autoru tekstos.
7.2. Mazvārdība;
|
Savukārt, lai pētītu bērnu valodas attīstību, izstrādāts “„Morfoloģiski marķēts longitudināls bērnu runas korpuss” (Bērnu runas korpuss; http://lamba.korpuss.lv).
1. Tehniskais noformējums;
|
Visos runas korpusos audiomateriāli transkribēti t. s. ortogrāfiskajā transkripcijā, kas ir burtiska sacītā atveide rakstos mašīnlasāmā formā, ievērojot latviešu valodas vārdu pareizrakstības principus. Tas nozīmē, ka tiek pierakstīts viss teiktais, arī pārteikšanās, vārdu atkārtojumi, neskaidri izrunāts teksts. Interpunkcija ortogrāfiskajā transkripcijā netiek izmantota, runātais tiek pierakstīts vārdiem, tostarp rakstot gan ciparus, gan arī saīsinājumus.
7.1. Liekvārdība;
|
Papildus tekstā tiek norādīti arī neverbālie elementi, pauzes un teksts svešvalodā (piemēram, (.h) norāda ieelpu) un pauzes (piemēram, (.) norāda klusuma pauzi), bet netiek izmantotas pieturzīmes.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Līdzīgas atkāpes no pareizrunas normām jau iepriekš aplūkotas rakstu krājumā “„Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” (Auziņa 2014).
1. Tehniskais noformējums;
|
Bērnu runas korpusā redzams, ka skaitliļa vārds “trīspadsmit” lietots tikai vecāku runā un, protams, bez nelāgas pieskaņas. Tas parādās, piemēram, skaitot: (viena (1.54) divas (2.03) trīs (1.69) četras (1.78) piecas (0.92) sešas (0.94) septiņas (0.76) astoņas (0.71) deviņas (0.66) desmit (1.15) vienpadsmit divpadsmit (0.48) trīspadsmit (0.47) četrpadsmit piecpadsmit (1.07) sešpadsmit (.) septiņpadsmit un (0.94) astoņpadsmit (0.33) nu re (2.91)) vai iepazīstino. Tāpat skaitļa vārds trīspadsmit parādās runas situāciju (as aprakstā: šodien ir (.) ē trīspadsmitais maijs (.h) ir pāri astoņiem jau vakarā mēs vēl (.) un tagad Bērns1 ar Bērns2J. ar A. te taisa klučus lielajā istabā (.h) ir izmests konstruktors un es ceru ka viņi atgriezīsies istabā un mēs varēsim turpināt runāt (.)).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
|
Varētu pat teikt, ka ir izveidojies savdabīgs skaitļa “vārda trīspadsmit” korpuss, kurš noteikti ir papildināms, bet kurā nav pārāk daudz liecību par trīspadsmit kā maģisku vai nevēlamu skaitli.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
Kad šis „nelaimīgais” skaitlis un „stindzinošie” valodas piemēri tik aukstasinīgi iztirzāti un izanalizēti dažādos kontekstos un ar dažādām pieejām, var uzelpot – latvieši īpaši nesirgst ar triskaidekafobiju.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Lai arī cik nelāgs reizēm šķistu šis skaitlis, ir dzīve arī pēc trīspadsmitā datuma.
7.2. Mazvārdība;
|
Un, bez šaubām, komentāri par valodu būs arī pēc “krājuma „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 13. numura, bet tie jau nākamajā, 14. numurā.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Pēdējo gadu laikā lietišķā valoda ir ieguvusi daudz plašāku lietojuma diapazonu – tā vairs nav tikai normatīvo aktu vai administratīvo dokumentu sausā valoda, bet gan ir kļuvusi par plašu komunikatīvo sistēmu, kas izpaužas gan mutvārdos, gan rakstveidā ļoti daudzveidīgā kontekstā.
7.1. Liekvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Lietišķajai valodai ir raksturīga savapiemīt stilistiskā savdabība, kas ļauj to nošķirt no citiem valodas paveidiem.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Latviešu valodā darbības vārdus teikumā ir iespējams noformēvar būt darāmajā vai ciešamajā kārtā, kas izriet no kontekstuālās nepieciešamības uzsvērt darbības subjektu (darbības veicēju) vai darbības objektu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Pētījuma „Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība” (2002) nodaļā par darbības vārda ciešamo kārtu ir analizēta pasīva konstrukciju lietojuma statistika un konstatēts, ka literārās valodas attīstībā var izšķirt trīs posmus: līdz Bībeles pirmā tulkojuma iznākšanai 1689. gadā – šo posmu raksturo neliels ciešamās kārtas konstrukciju lietojums; no pirmās Bībeles līdz 19. gs. vidum – šajā posmā vērojams krass ciešamās kārtas konstrukciju skaita palielinājums, ko noteica tulkojuma oriģinālvalodas stila specifika; no 19. gs. vidus līdz mūsdienām – šim posmam raksturīga tendence samazināt pasīva konstrukciju lietošanu (sk. Veidemane 2002, 415). 210. gadsimtās. ir vērojams, ka ciešamās kārtas lietojums tekstveidē atkal ir palielinājies, un pasīva konstrukcijas ir sastopamas visos valodas paveidos. Šķiet, no pašreizējā skatu punkta minētajam dalījumam būtu pievienojams ceturtais posms – no 20. gs. nogales līdz mūsdienām, ko raksturotu ciešamās kārtas konstrukciju lietojuma biežuma paliellietojuma paplašināšanās, tomēr šādam apgalvojumam būtu nepieciešami papildu statistiski pētījumi, izmantojot jau izstrādātus parametrus.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Arī pašam bērnam tiks jautāta piekrišana mērījumu veikšanai. (Vēstule, 25.09.2012.).
1. Tehniskais noformējums;
|
Valentīna Skujiņa uzskata, ka lietišķās valodas specifika paredz ciešamās kārtas konstrukciju iesaisti dokumentu tekstveidēos (noteikumos, instrukcijās, sludinājumos u. tml.), jo tādējādi var uzsvērt nepieciešamību veikt kādu darbību noteiktos apstākļos, noteiktā laikā un, neminot darītāju, uzsvērt pagātnē veiktas darbības rezultāta klātesamību tagadnē: darbs ir pabeigts, raksts ir uzrakstīts, tilts ir uzbūvēts, līgums ir noslēgts (un tātad patlaban ir spēkā) (Skujiņa 2003, 64).
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Lietišķajā tekstveidē ciešamās kārtas konstrukcijas tiek izmantotas, lai akcentētu darbības objektu, jo uz to ir vērsta darbība, un tas adresātam no semantiskā viedokļa ir svarīgāks. Tā, pPiemēram, teikumā Pieteicējam ir uzlikts naudas sods Ls 10 apmērā. (Spriedums, 25.11.2010.), galvenā uzmanība ir vērsta uz sodu, nevis uz darītāju, kas šo sodu ir piešķīris.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|