Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6179 vienumi
Beidzamajā laikā šķiet, ka notiek pašvaldībuas sacensībšas, kura dos vairāk labumu saviem iedzīvotājiem, t. Tā „Rīgas Apriņķa Avīzē” lasāms raksts „Jūrmala seko Rēzeknes piemēram”, kas runā. Tajā stāstīts par pilsētas domes lēmumu atļaut Jūrmalas iedzīvotāju kartes īpašniekiem pārvietoties sabiedriskajā transportā bez maksas.
4.3. Īpašības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Rakstā teikts, ka „Jūrmala pēc Rēzeknes ir otrā pilsēta Latvijā, kas pieņēmusi šādu lēmumu.” (Rīgas Apriņķa Avīze, 20.03.2018.). Šajos piemēros novērojamizmantota metonīmija, kurā pilsētas nosaukums pārstāv tās domiattiecināts uz šīs pilsētas vadību, jo ne Jūrmala, ne Rēzekne, ne pilsēta nav dzīvas būtnes, kas varētu jelkādu lēmumu pieņemt. projekcija vienā domēnā nesējvienība mērķvienība Jūrmala Jūrmalas pilsētas dome Jūrmalas pilsēta Jūrmalas pilsētas dome Rēzekne Rēzeknes pilsētas dome 7. tabula.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Metonīmiju „ Jūrmala” un „Rēzekne” projekcijas Arīdzan6. piemērs. 21. gadsimtā cilvēkus interesē arī valoda, un par jaunvārdu problēmātāpēc presē ik pa laikam parādās publikācijas par dažādiem valodas jautājumiem. Piemēram, par jaundarinājumiem latviešu valodā rakstaunāts „Latvijas Avīzes” rakstā „Māte „gūgle” un istabenis” (Latvijas Avīze, 04.04.2018.) „M. Sarunvalodas vienību mātie gūgli”e var uzskatīt par metaforu, jo māte gūgle nav nevienam māte, bet mātes vārdu ieguvusi vien tādēļ, ka daudz ko zina, pareizāk sakot, ļauj atrast atbildes. Šajā gadījumā nezināGoogle meklētājsā var pajautāievadīt gandrīz jebko, un Google meklētājs dosuru jautājumu un saņemt kādu atbildi.
Jautātājs tiek nostādīts bērna lomāasociējas ar bērnu, liekot atcerēties laiku, kad mātei bija atbildes uz visiem jautājumiem.
6.5. Izteicēja izveide; 8. Tekstveide;
Diemžēl 2018. g.ada otrajā pusē daudziem cilvēkiem rodas nepatika pret izteicienvārdu savienojumu „simtgadei veltīts pasākums”, jo nereti tas tiek piedēvēts pasākumiem, kuriem nav nekāda sakara ar simtgadi.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latvijā tādu zvēru pagaidām nav, toties Igaunijā ir veseli četri! [..] mītiskā dzīvnieka vārdā start-up vidē mēdz dēvēt jaunuzņēmumus, kuru tirgus vērtība tiek lēsta vismaz miljarda eiro vērtībā. [..] Latvija joprojām ir sava pirmā vienradža gaidās. [..] man gribas noticēt – agrāk vai vēlāk, bet vienradzis ganīsies arī Latvijā!” (Ir, 12.07.2018.) Metafora „vienradzis” kā ekonomisks terminkā lietots apzīmējums ir tekstā izskaidrota, bet pārnestā nozīme saglabājas un tiek lietota kopā ar citām metaforām un metonīmijām.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izteikums „Latvija joprojām ir sava pirmā vienradža gaidās” rada asociācijas ar māti un pirmdzimto bērnu, personificējot Latviju, kas bieži dēvēta par māti Latviju, kuras gaida savus bērnus- pilsoņus, bet šoreiz – miljardu vērtu jaunuzņēmumu, kas acīmredzot ir gandrīz tikpat vērtīgs kā bērns, vismaz Latvijas valstij kā institūcijai.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Cerība, ka „vienradzis ganīsies arī Latvijā”, liek domāt par vienradzi kā vērtīgu dzīvnieku, kas varētu baroties Latvijas pļavās, tātad Latvijas biznesa vidē tiek gaidīti vērtīgbagāti uzņēmumi, kas varētu attīstīties Latvijā, dodot labumu Latvijas valstij. 2018.g.9. piemērs. 2018. gadā daudz uzmanības tiek veltītas sportam.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Rakstā „„Liepājas basketbols” audzē muskuļus” stāstīts par to, kā tiek uzlabots komandas sastāvs ar tādiem jauniem un labiem spēlētājiem kā Arnis Atei un Desmondsu Rindžersu (Kurzemes Vārds, 25.07.2018.). „Audzēt muskuļus” nozīmē iegūt vairāk spēka.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Raksta nosaukumā „Pret čaulām” ietverta metafora (Ir Nauda, 08./09. 2018.). „Čaulas kompānija/veidojums/banka” ir fiktīva, pastāv tikai dokumentos, bet reāli tā neko nedara, ir tikai izkārtne, bet tā mēdz un parasti nodarbotiejas ar naudas atmazgāšanu, tāpēc ir bīstama, un no tādām būtu vēlams izvairīties.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Auseklis, Nr. 25 (9885), 2018, 28. februāris, 1. lpp. Baltijas Ziņas, 01.05.1918. – Krolls, Oto.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vai gan latgaliešu rakstu valoda būtu spējusi pārvarēt drukas aizliegumus un ik reizi atdzimt kā Feēnikss no pelniem, tādeējādi sekmējot arī Latgales latviskuma saglabāšanu, ja tūkstošiem latgaliešu nerunātu savā dzimtajā izloksnē un nelasītu latgaliski rakstītu tekstu?
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Mazāk lietotām valodām ir svarīgs pienākums: pasargāt pasauli no lingvistiskas un kulturālas vienmuļības”. (Brussels 1995:, 10) Pirms pievērsties latgaliešu rakstu valodas ortogrāfiskās sistēmas normēšanai mūsdienās, atsauksim atmiņā tās attīstības un pareizrakstības normu izstrādes vēsturi.
1. Tehniskais noformējums;
Vairākām tautām gan tepat kaimiņos (lietuviešiem, igauņiem), gan tālāk pasaulē (norvēģiem, mordviešiem, hantiem, kabardiešiem u.  c.) ir divas vai vairākas rakstu tradīcijas.
1. Tehniskais noformējums;
Vērojama arī abu rakstības tradīciju mijiedarbība dažādos latgaliešu rakstu valodas attīstības posmos. „Pēdējo gadu pētījumi latgaliešu rakstu valodas un literatūras vēsturē vedina domāt, ka tieši laicīgā garīdzniecība jeb Livonijas klērs ir aizsākusi latgaliešu rakstu valodas tradīciju, jo jezuīti 18. gadsimta 30. gados vēl ir diskutējuši par Baznīcas valodu Latgalē, tāpēc laikam nav nejaušs visai interesantais un savdabīgais jezuīta Georga (Jura) Špungjaņska mēģinājums rast kompromisa latviešu rakstu valodu 1732. gadā izdotajā gramatikā „Dispositio imperfecti..”, apvienojot abas galvenās dzīvās runas formas – lejaslatviešu jeb lejzemnieku un augšlatviešu jeb augšzemnieku.” (Stafecka 2004, 225, 226). Arī 20. gs. sākumā dažu autoru darbos var manīt lejzemnieku rakstības tradīcijas ietekmei.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Lejzemnieku rakstība līdz ar vidus dialektu kļūst par kopnacionālās – latviešu literārās – valodas pamatu, savukārt augšzemnieku rakstība un augšzemnieku dialekta latgaliskās izloksnes ir latgaliešu rakstu valodas pamatā (Breidaks 1991, Stafecka 20031, Jansone, Stafecka 2013).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Latgale vairāk nekā 200 gadus piederēja Polijas-Lietuvas valstij (1561–1772). 1629. gadā beidzās poļu-zviedru karš un tika noslēgts Altmarkas pamiera līgums, kura rezultātāsaskaņā ar kuru Zviedrija ieguva no Polijas-Lietuvas daļu Pārdaugavas hercogistes (mūsdienu Vidzemi un Dienvidigauniju). 1635. gadā to apstiprināja Štūmsdorfas miera līgumā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pārdaugavas hercogiste tika sadalīta divās daļās – Zviedru Vidzemē un Poļu Vidzemē jeb Inflantijā (Inflanty Polskie), kura palika Žečpospolitas sastāvā, bet 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas tā tika pievienota Krievijai un 1802. gadā kļuva par Krievijas impērijas Vitebskas guberņas daļu (Barzdeviča 2013:, 154–171).
1. Tehniskais noformējums;
Tādeējādi tagadējā Latgale gandrīz 300 gadus bija šķirta ar administratīvo robežu no pārējās latviešu teritorijas – tikai pēc Rēzeknes kongresa, kas notika 1917. gadā, Latgale atkal apvienojās ar pārējiem Latvijas novadiem. (Te varbūt ielikt karti?Karte par Latgali. ) Būtiska nozīme Latgales kultūrvēsturiskajā attīstībā bija ne tikai šai nošķirtībai, bet arī poliski katoliskajai orientācijai un latgaliešu rakstības iedibināšanai.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 8. Tekstveide;
Kopumā var teikt, ka senākajā latgaliešu rakstības periodā (18. gs. sākums – –19. gs. 70. gadi), kā arī četrdesmit drukas aizlieguma gados rakstības tradīcija veidojas stihiski, raksturīgi individuāli meklējumi, kas ir gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi (Stafecka 1988, Stafecka 2013, 230–236), bet nevaram runāt par pareizrakstības normu izstrādi mūsdienu izpratnē. 20. gadsimtā latgaliešu rakstu valodas vēsturē sākas jauns – pareizrakstības mērķtiecīgas normēšanas – posms. 1903. gadā Pēterburgā notiek pirmā latgaliešu ortogrāfijas komisijas sēde, kurā nolemj atteikties no velārā ł, poliskajām burtkopām, aizstājot tās ar č, š, ž, lietot mīksto ļ, kā arī pārāk neaizrauties ar jauninājumu ieviešanu.
1. Tehniskais noformējums;