Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9268 vienumi
Otrkārt, rakstot komentārus u. c. sarunvalodai tuvinātus tekstus, to autori apzināti vai neapzināti sevi ierobežo, ekspresijas panākšanai izmanto galvenokārt izmantojot dažādu līmeņu, tostarp stilistiski pazemināto, leksiku.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Ha, ha, ha!” (Puika, kurš redzēja tumsāBugavičute-Pēce 2019, 112) Retos gadījumos lietots arī vietniekvārds tas: Iepriekšējais šīs vēl nebija paguvis atraut vaļā, pirms diabēts tam saēda acis. (Puika, kurš redzēja tumsāBugavičute-Pēce 2019, 81) Šajā gadījumā vietniekvārds tas izmantots, lai atšķirtu “tagadējo”, šobrīd aktuāloaprakstītās varones tagadējo dzīvesbiedru (šis), no “iepriekšējā” (tas).
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nobeigums Visos aplūkotajos teksta žanros atrodamis sarunvalodiski lietotiai raksturīgs norādāmieo vietniekvārdiu lietojums, taču reālajā sarunvalodas lietojumā (komentāros un podraidījumun tam tuvinātā rakstu valodas variantā (podraidījumos un komentāros) tie sastopami retāk nekā daiļliteratūrā veidizmantotajā sarunvalodas stilā.
8. Tekstveide;
Vismazāk sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu variācijusarunvalodas variantu (šitas un šitais) sastopams blogu tekstos un rakstos publicētajās intervijās.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Galvenā problēma, ar kuru raksta autore saskārās pētījuma gaitākurai turpmākos pētījumos būtu pievēršama īpaša uzmanība, ir sarunvalodas līdzekļu un valodas kļūdu nošķiršana.
8. Tekstveide;
Tā kā vairākas sarunvalodas normas no literārās valodas jeb standartvalodas viedokļa vērtējamas kā kļūdas, rakstītā tekstā nereti rodas grūtības noteikt, piemēram, kurā gadījumā autors, piemēram, norādāmo vietniekvārdu tas artikula funkcijā lietojis apzināti, lai piešķirtu tekstam sarunvalodas ekspresiju un tuvinātou to sarunvalodas stilam, kurā – savas nepietiekamās lingvistiskās kompetences dēļ.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide;
Minētā problēma galvenokārt attiecināma uz fonoloģiskajiem sarunvalodas līdzekļiem, taču, kā jau minēts, kļūst aktuāla arī analizējot sarunvalodiskkļūst aktuāla arī sarunvalodai raksturīgu vietniekvārdu lietojumuā, jo īpaši noteiktā artikula funkcijā. Kā vnozīmē. Viens no kritērijiem, laikas ļautu noteiktu lietojuma raksturu, varētu būt teksta kopējā kvalitāte, taču tas ne vienmēr palīdz, vērtējot, piemēram, komentāru u.  c. interneta saziņas žanrus, kuros rakstītājs savas individualitātes, sarunas temata, adresātu u.  c. faktoru dēļ (Baltiņš, Druviete 2017, 147) var būt izvēlējies sarunvalodu, iesaistot tekstā dažādus līdzekļus, kas neatbilst standartvalodas normām.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vienlaikus nevar bez ievērības atstāt interneta komentāru zemo kultūru kopumā, kas attiecas ne tikai uz valodas lietojumu, bet uzarī attieksmi pret saziņas situācijāu vispār – tā parādās, piemēram, citu diskusijas dalībnieku apsaukāšanā vai pret viņiem vērstos nievājošos izteikumos.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Otra problēma, kas novērojama tekstos ar bagātīgu sarunvalodas līdzekļu, tostarp sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu sarunvalodas variantu, lietojumu, ir valodas noplicināšanās – nereti tiek izmantots vieglākais un ātrākais variants, kā nosaukt vai raksturot sarunas priekšmetu, t. Tādējādi tekstams vienlaikus ar sarunvalodiskas nokrāsas iegūšanu zaudējot individuālo ekspresijstilu, kas ir viens no svarīgākajiem runas faktoriem no pragmatikas viedokļa.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ceļavējš cilvēku ciltij: Vvaloda sabiedrībā.
2.3. Sākumburti;
Ilga Jansone Simts100 populārākie latviešu uzvārdi: no Bērziņa līdz Kronbergam Latvijas simtgadē skaitlis 100 iegūstuvis īpašu nozīmi, kas un rosina ielūkoties arī latviešu populārāko uzvārdu simtniekā. Simts populārākie latviešu uzvārdiTie ir saistīti gan ar vēsturisko un kultūrvēsturisko situāciju Latvijas novados līdz 19. gadsimtas. vidum, gan ar jaunākiem demogrāfiskiem un migrācijas procesiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Pētījumam izmantoti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2016. gada dati, kas liecina, ka populārākais uzvārds Bērziņš ar tā sieviešu dzimtes formu Bērziņa sastopams gandrīz 15 000 iedzīvotāju, bet 100. vietā esošais uzvārds Kronbergs ar tā sieviešu dzimtes formu Kronberga – tikai nedaudz vairāk nekā 1500 iedzīvotājiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.9. Salīdzinājuma konstrukcija;
Uzvārdu pirmajā simtniekā ir iekļuvuši gan Kurzemei, Zemgalei un Vidzemei, gan Latgalei raksturīgie 19. gs. un 20. gs. 1.pirmās puses uzvārdi (par Latgales uzvārdiem plašāk skat. Mežs 2017).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Latviešu zemkopja ikdiena noritēja saskarē ar dabu, koki un citi augi bija gan prieka avots, gan izejmateriālis daudziem sadzīves priekšmetiem.
4.1. Lietvārds;
No labību nosaukumu motivētiem uzvārdiem populārākie ir Rudzītis (26) un Auziņš (37). Šai apakšgrupai var pieskaitīt arī uzvārdu Graudiņš (56), kam pamatā ir labības augļa nosaukums. Simts populārāko uzvārdu skaitā ir, kā arī Riekstiņš (38), kam pamatā ir lazdas augļa nosaukums. PĻoti reti par uzvārdiem ļoti reti ir kļuvuši puķu nosaukumi, populārāko skaitā ir tikai Roze (95).
6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
No lakstaugu nosaukumiem par uzvārdu ir kļuvis Āboliņš (24). ParUzvārdu motivētājvārdiem uzvārdiem kļuvuši ir arī vairāki vispārinātie nosaukumi, pirmkārt, t. Tie ir augu daļu apzīmējumi: Zariņš (10), Lapiņš (28), Skuja (98), otrkārt, augu veida apzīmējumi: Krūmiņš (7), Zālīte (52), treškārt, meža veida apzīmējums: Siliņš (16).
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Starp 100 populārākajiem latviešu uzvārdiem ir 31 ar augu nosaukumiem motivētos uzvārdu ir 31s, t. i., tie sastāda gandrīz trešā daļua.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Lielāko apakšgrupu veido uzvārdi, kam pamatā ir putnu nosaukumi: Balodis (8), Vanags (15), Cīrulis (22), Gulbis (27), Strazdiņš (34), Strods (35), Dzenis (36), Mednis (41), Gailis (51), Gailītis (70), Rubenis (72). Visu šo uzvārduTo pamatā, izņemot uzvārdu Strods, ir kopvalodas putnu nosaukumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Strods ir viens no izplatītākajiem uzvārdiem Latgalē ar izkaisītu izplatību (Mežs 2017, 26, 316), tā pamatā – Latgales izloksnēs sastopamais putna nosaukums strods ‘strazds’.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lielākā daļa šo uzvārdu ir saistīti ar meža putnu nosaukumiem.
2.1. Vārdu pareizrakstība;