Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 7629 vienumi
Prezentācijas autoram jāparedz,: vai prezentācijā būs vizuāla vai tekstuāla informācija, vai abējādi, vai slaida saturs parādīsies uz ekrāna kopumā vai pakāpeniski, kurā brīdī (pavisam konkrēti) katrs slaids tiks pārslēgts vai slaidā parādīsies jauna informācija (ja izvēlēts pakāpeniskais informācijas atsegklāšanas paņēmiens).
4.3. Īpašības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Līdz ar to otrais nosacījums, attiecībā uz prezentācijas tekstu kopumā: (1) tas ir strukturēts atbilstoši runai ar trīsdaļīgu uzbūvi, ievērojot nepieciešamās prasības runas ievada un nobeiguma daļai, (2) runātājs labi pārzina prezentācijas saturu vai arī ir nodrošinājies ar palīglīdzekļiem, lai uzstāšanās noritēti raiti, kā iecerēts.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Domājot par prezentācijas teksta vizuālo noformējumu, vienlaikus jāņem vērā vairāki aspekti – 1) burtu veidols, ko sauc arī par fontu vai šriftu (prezentācijas lasāmība), 2) burtu lielums (prezentācijas saskatāmība), 3) krāsu izmantojums (prezentācijas skaidrība).
3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Prezentācijas tekstam ieteicamie un neieteicamie burtu veidolfonti Teksta lasāmība ir saistīta ar tumšo un gaišo kvadrātveida laukumu (pikseļu) izvietojumu katra šriffonta burtu atveidē (Birziņa 2006), kā arī ar burtu blīvumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ja uzskaitījuma pakāpeniskumu pareizi veido ar Tab taustiņu, tad burtu lielums mainās automātiski (sk. 2. attēlu; šajā attēlā izmantots Arial – ekrāna fonts).
7.2. Mazvārdība;
Praksē tad visbiežāk novērojams, ka virsraksts ir tikai 1. slaidam, bet sekojošturpmākajiem – ne.
7.3. Neiederīgs vārds;
Otra prakse – atkārtot vienādu un to pašu virsrakstu vairākiem slaidiem pēc kārtas; tas noteikti ir ieteicamāk, nekā atstāt slaidu pavisam bez virsraksta.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vēl cits paņēmiens ir aiz virsraksta iekavās, jau sākot ar 1. slaidu, likt numuru, kas „ziņo klausītājiem”us informē, ka šis apakštemats tiek izklāstīts vairākos slaidos.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja slaida galvenajā daļā ir teksts, tad prezentācijas veidotājam ir jāatceras, ka PowerPoint formātā vieglāk ir uztverams t. s,. plakātiskais teksts, par kuru jau tika runāts iepriekš, kuru; to ir ērti izkārtot nelielās vienībās, kas tiek nošķirtas ar aizzīmēm (angl.ļu bullets) vai cipariem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja tas tā nav, labāk izvēlēties aizzīmes (svarīgi – vienā prezentācijā konsekventi lietot viena veida aizzīmes viena līmeņa tekstiem).
4.2. Darbības vārds;
Tas nozīmeē, ka teksta sākumam jābūt loģiski saistītam ar katru turpinājuma daļu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tas saistīts ar estētiskiem apsvērumiem, lai atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, vienā rindiņā ir vairāki gari vārdi, tie neizlīdzinātos gar abām malām, veidojot pārlieku lielas atstarpes.
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Līdz ar to attiecībā uz, runājot par katra atsevišķa slaida noformējumu, jāatceras, ka (1) slaidam nepieciešams virsraksts, (2) tajā nevajag pārblīvēt tekstu, (3) jāizdara lietpratīga izvēle starp cipariem un aizzīmēm, (4) teksts ar vairākām daļām jāveido loģiskā saistījumā.
1. Tehniskais noformējums; 6.2. Savrupinājumi; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Interpunkcijas jautājumi Analizētais praktiskais materiāls un vērojamā nekonsekvence pat viena autora darbā rāda, ka lielai daļai PowerPoint prezentāciju veidotāju trūkst pārliecības par pieturzīmju lietojuma specifiku slaidrādes tekstā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Ir skaidrs, ka jāievēro pieņemtās normas, kas attiecas uz par pieturzīmēm aiz virsrakstiem (sk.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Galvenie principi, kurus iesaka ievērot PowerPoint prezentācijās no tekstveides viedokļa, ir šādi (Hofmanis [2005], 52): veidot īsus teikumus;, izmantot virsrakstus un mazāku sadaļu virsrakstus;, minēt tikai būtisko.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Ja slaida saturā ir jāievieto viens vai vairāki izvērsti izteikumi, kas nav pielīdzināmi virsrakstiem, cipars vai aizzīme nav vajadzīgsa. Šādos gadījumos beigu pieturzīme atbilstoši izteikuma komunikatīvajam tipam ir jālieto.
6.1. Saistāmība;
Lai norādītu uz cita autora teiktā samērā precīzu atkārtojumu, ir nepieciešamas pēdiņas vai to iespējamcits grafiskais aizstājējs datorrakstā –cēlums, piemēram, slīpraksts.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Iepriekšējā rakstu krājumāa „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” numurā tiekir izteikts aicinātjums piesardzīgi izturēties pret pēdiņu aizstāšanu ar kursivējumu: „Visai ierasts ir kursivēt piemērus valodnieku rakstos, bet izmantot kursivējumu īpašvārdu (piemēram, organizāciju nosaukumu) un citātu izcēlumam diez vai būtu saskaņā ar latviešu valodas tradīcijām.” (Andronovs (Andronov), Leikuma 2015, 126–127) Ja citātā veido izlaidumu, to ataino ar divpunkti, plašāka izlaiduma gadījumā divpunkti liek kvadrātiekavās.
2.4. Īpašvārdu atveide; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Interpunkcijas praksē pirmajā slaidā, tāpat kā pētnieciskua darbua titullapās, aiz vārdu savienojuma darba vadītājs vai zinātniskais vadītājs, kam seko vārds, uzvārds, mēdz lietot kolu vai domuzīmi. Šādā pozīcijā pielikums atrodas apzīmējamā vārda priekšā, tāpēc pieturzīme nav nepieciešama.
4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība;