Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9677 vienumi
Kad latvietis saka: „dārzā ienākas zemene, vai mežā aug priede, tirgū var nopirkt kartupeli, avene aug mālainā zemē, ķiploks ir veselīgs”, te tomēr ir liels krievu valodas iespaids, kas lauž senu latviešu valodas tradīciju.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kad angļu, krievu un citas valodas ir kļuvušas ikdienišķas, latviešu valoda no tām iespaidojas un pārveidojas – vārdu nozīme paplašinās krievu valodas iespaidā (zināt, mazulis u. c.), angļu valodas ietekmē paplašinās svešvārdu lietojums, piemēram., kults.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Populāri kļūst semantiskie kalki, piemēram., piezemēties, kas izspiež pašu valodas vārdus.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Valodas lietotāji nepievērš uzmanību vārdu priedēkļiem, tie desemantizējas vai iegūst krievu valodai raksturīgo pabeigtības nozīmi (nopatentēt u. c.).
1. Tehniskais noformējums;
Norādāmie vietniekvārdi atkarībā no to lietojuma var norādīt uz kādu priekšmetu, aktualizēt kaut ko iepriekš pieminētu un piešķirt papildu ekspresiju gan mutvārdu, gan rakstītā tekstā.
7.1. Liekvārdība;
Ar sarunvalodisku vietniekvārdu palīdzību iespējams tekstu padarīt gan stilistiski, gan emocionāli ekspresīvu, turklāt prasmīgs teksta autors, tos veiksmīgi izmantojot, arī daiļliteratūrā var radīt dabīgas sarunas iespaidu, variējot ekspresijas gradācijas.
7.1. Liekvārdība;
Līdz šim vietniekvārdi lingvistiskajā literatūrā galvenokārt skatīti no standartvalodas jeb literārās valodas normu viedokļa, vērtējot to lietojumu kategorijās vēlams/nevēlams, tomēr, kā min Andra Kalnača, rakstot par norādāmajiem vietniekvārdaiem noteiktā artikula nozīmē, vēlamu vai nevēlamu lietojumu ne vienmēr iespējams skaidri nodalīt (Kalnača 2011, 94).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Sarunvalodā laika gaitā izveidojušās savas valodas līdzekļu lietojuma tradīcijas, kas nereti apskatāmas kā novirzes no literārās valodas normām un standartiem, turklāt sarunvalodas kontekstā šiem izteiksmes līdzekļiem ne vienmēr ir negatīvvar arī nepiemist negatīva konotācija vai pazemināta konotācijstila nokrāsa.
6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Runājot par personām, norādāmie vietniekvārdi ne vienmēr izsaka nievājumu pret apzīmēto personu, bet dažkārt ietekmē vienīgi paša izteikuma kopējo noskaņu un stilu, savukārt norādāmais vietniekvārds artikulam tuvinātānoteiktā artikula nozīmē var tekstā arī iederēties – viss atkarīgs no lietojuma konteksta un citiem valodas līdzekļiem, kas tekstā lietoti un viens otrcits citu papildina.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Raksta mērķis ir iepazīstināt ar sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu lietojumu dažādos galvenokārt rakstu valodas žanros, vienlaikus salīdzinājumam piedāvājot arī piemērus no mutiskavārdu teksta.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodas piemēros ir saglabāta oriģinālā otrtogrāfija un interpunkcija.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Stila jēdziens Stila jēdzienam ir vairāki aspekti. “„Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā” stils definēts kā “„laika gaitā un dažādu sociālo un profesionālo slāņu lietojumā konkrētās situācijās mainīgs valodas paveids, ko raksturo noteikta valodas līdzekļu atlase un kombinēšana atbilstoši saziņas mērķim un saziņas situācijai”. (VPSV 2007, 376). Jāņa Rozenberga stila definīcija šķiet vēl precīzāka – tajā ietverta arī konkrēta stila izvēles atkarība no “„komunikācijas satura, vides un komunikatora attieksmes pret tiem” (Rozenbergs 1995, 80).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Latviešu valodniecības tradīcijā, sekojot Prāgas lingvistiskā pulciņa paraugam, tiek runāts galvenokārt par valodas funckcionālajiem stiliem, kuru gadījumāos valodas līdzekļu atlase saistīta ar noteiktu teksta funkciju (Kvašīte 2013, 175). ITradicionāli izšķir piecus latviešu valodas funkcionālos stilus: zinātnisko un populārzinātnisko stilu, lietišķo rakstu stilu, publicistikas stilu, (literārās) sarunvalodas stilu un daiļliteratūras stilu (Rozenbergs 1995, 82).
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Mūsdienās dažādu procesu rezultātā stilu robežām ir tendence nonivelēties – “„rodas grūtības diferencēt valodas līdzekļus pēc to piederības pie konkrēta stila” (Kvašīte 2013, 190).
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana;
Stilu robežu saplūšana varētu būt saistīta arī ar valodas lietotāju demokratizācijas procesiem un stila, valodas kultūras un normu izpratnes pasliktināšanos.
7.1. Liekvārdība;
Tiek runāts arī par emocionāli ekspresīvajiem stiliem, kuru gadījumāos galvenā nozīme ir autora emocionālajai attieksmei un vērtējumam (VPSV 2007, 106,; Rozenbergs 1995, 105).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Emocionāli ekspresīvoie stilui latviešu valodā ir kopumā seši: oficiālais stils, svinīgais stils, sirsnīgais stils, humoristiskais stils, ironiskais stils un satīriskais stils (Rozenbergs 1995, 106).
6.1. Saistāmība;
GanPar funkcionālo, ga un emocionāli ekspresīvo stilu gadījumā kā galvenie stilus šķirošie raksturīgākajiem diferencētājelementiem tiek minēuzskatīti dažādi leksikas līmeslāņi, mākslinieciskās un emocionālās izteiksmes līdzekļi, kā arī atšķirīgi teksta uzbūves principi.
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Morfoloģiski paņēmieni, kā norādāmo vietniekvārdu šis, tas, šāds, tādas izmantojums gan substantīva, gan adjektīva nozīmē, palīdz pastiprināt tekstā paustā tiešo un netiešo ekspresiju līdztekus dažādu leksikas līmeslāņu (piemēram, slengaismu, poētismu u. tml.) izmantojumam.
3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
No tiem jo īpaši vietniekvārdam šis mēdz piemīist teksta emocionālās ekspresijas pastiprinājuma nozīmetāja funkcija.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;