Valodas pētījumi tradicionāli bijuši humanitāro zinātņu jomas pārziņā, kas nav piedāvājusi striktus, laboratorijā pārbaudītus un verificējamus pierādījumus. Šodien izpētes veids ir mainījies, unbet mūsdienās starpdisciplināra pieeja kļūst arvien aktuālāka gan pasaulē, gan Latvijā, tāpēc aizvien vairāk valodnieku pievēršas kognitīvās lingvistikas un kognitīvās stilistikas, kura ir starpdisciplināra pašos pamatos, teorētiskajām nostādnēm. Kognitīvā lingvistika „Kognitīvā lingvistika galvenokārt nodarbojas ar to, lai izpētītu saistību starp valodu, prātu un sociālfizisko (socio-physical) pieredzi.” (Evans 2007, vi). Tās aizsākumi meklējami 20. gadsimta 70. gados, un tai par pamatu kalpoja kognitīvā zinātne, kurai saknes meklējamas jau agrāk, piemēram, Ggeštaltpsiholoģijā.
2.3. Sākumburti;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kognitīvajai lingvistikai nav vienotas teorijas, tā drīzāk ir elastīga struktūra (Evans, 2007; Geeraerts and Cuyckens 2007).
1. Tehniskais noformējums;
|
Lai gan 21. gadsimtā šo darbu bieži kritizē gan par atsauču trūkumu, gan kategoriskiem apgalvojumiem, tomēr tas ir ļoti svarīgs, jo stilistiskāsie izteiksmes līdzekļi tiek pacelti jaunā līmenī un definēti kā domāšanas paņēmieni, kas cieši saistīti ar mūsu konceptuālo sistēmu.
6.1. Saistāmība;
|
Leikofs un M. Džonsons apgalvo, ka koncepti ir metaforiski, tāpēc mūsu domāšana ir metaforiska, un abstraktus konceptus mēs bieži mēģinām izprast konkrētu konceptu ietvarārobežās ar konceptuālās metaforas palīdzību (Lakoff and Johnson [1980], 2003, 3–5).
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Konceptuālās metaforas teorija Konceptuālā metafora vispirms pastāv prātā, un tāpēc tā izpaužas valodā.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Vēl jāuzsver, ka nozīmes pārnesums metaforā notiek uz līdzības pamata un vecā, tradicionālā metaforas definīcija nav atcelta: „Tropu veids, nosaukuma pārnesums uz līdzības pamata, resp., kādas reālijas nosaukuma izmantojums citas, līdzīgas reālijas nosaukšanai [..] Vairums vārdu pārnesto nozīmju ir metaforiskas, piemēram, salds ar nozīmi ‘patīkams’.” (VPSV 2007, 230) Šajā definīcijā minētas tā saucamās lingvistiskās jeb verbālās metaforas, kuras ierosina konceptuālās metaforas.
7.1. Liekvārdība;
|
Ja, pārveidojot izteicienu „X ir kā Y” formā, tam ir jēga, tad tā ir metafora, ja jēgas nav, tā ir metonīmija (Gibbs 1999, 62), piemēram: „mīlas liesma” mīla ir karsta kā liesma ir jēga metafora; „pajautā sarkanajam kreklam” cilvēks ir ? sarkans kā krekls nav jēgas metonīmija.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Tāpat kā metaforais, arī metonīmijas līdzšinējā definīcija ir spēkā:nav būtiski mainījusies, proti, tā ir „Ttropu veids, nosaukuma pārnesums uz attiecīgo jēdzienu savstarpējās sakarības pamata, resp., kādas reālijas nosaukuma izmantojums citas reālijas nosaukšanai, kam ar pirmo ir kāds jēdzienisks sakars, piemēram, Uzmanīgi soļi aizzagās pa kāpnēm.
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Līdzās diviem tikko minētajiem galvenajiem avotiem, no kuriem varam spriest par latviešu valodas vārdu lietošanu – 70. gadu biežuma vārdnīcai un mūsdienu korpusam, ir izmantojams vēl kāds interesants informācijas avots, proti, interneta portāls Pwww.periodika.lv. Šajā portālā var atrast datus par viena vai otra vārda lietojumu skaitu Latvijas periodiskajos izdevumos dažādos gados, kā arī šo lietojumu ilustratīvos piemērus.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Vēsturisku apsvērumu dēļ rakstā analizētas arī vairākas metaforas uno metonīmijas no 1917. un 1919. g.ada, kad tās saistītas ar valsts veidošanu un saglabāšanu draudīgos apstākļos. 1917–.–1918. g.adā iznāca žurnāls „Atjaunotā Latvija”, kura izdevējs un redaktors bija Pēteris Lauberts.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pirmajā žurnāla numurā P. Laubertsviņš raksta: „Stāvot uz krustcelēm un raugoties ar satriektu sirdi uz sabrukušo pagātni un lūkojoties ar ilgām un cerību uz ceļamo namu nākotnē, tautai ir vajadzīga tāda ieprieca, uz kuru var paļauties, tai ir vajadzīgi droši ceļa rādītāji un derīga padoma devēji.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Valsts ir celtne ir konceptuālā metafora. valsts ir celtne avotdomēns mērķdomēns valsts celtne to veido to būvē lai izveidotu, nepieciešama tauta lai uzceltu, nepieciešami celtnieki lai ilgstoši funkcionētu, nepieciešami cilvēku resursi, kas tiek atjaunoti/papildināti lai ilgstoši stāvētu, ik pa laikam nepieciešams remonts tās iekārta var beigt darboties tās konstrukcija var sabrukt 23. tabula.
1. Tehniskais noformējums;
|
Daudzās grāfistēs tika Īrijas republika izsaukta.” (Dzimtenes Ziņas, 05.03.1918.) Vārds „rūgt” tiešajā nozīmē apzīmē vielu, kura ķīmiski pārveidojas „rauga sēņu un dažu baktēriju iedarbībā (piem., par alu, vīnu, mīklu).” (LVV 2006, 924). Šajā tekstā „rūgšana” ir metafora, kuras nozīme saistīta ar tautas neapmierinātības palielināšanos pret valdošo iekārtu, kā rezultātā sākas nemieri.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Lai gan tagadējie ceļi ļoti slikti un grūti, tomēr visu bēgļu sejās manāma līksmība [..].” (Rīgas Latviešu Avīze, 19.04.1918.) Frazeoloģisms „aut kājas” nozīmē „‘posties, gatavoties, lai kaut kur dotos.”’ (LFV 2000, 448). Šajā gadījumā kara bēgļi gatavojas doties mājās.
1. Tehniskais noformējums;
|
Krolls uzsver, ka aktieru sniegums nav bijis „auksts tēlojums”, tādējādi norādot uz tēlojuma izsaukto emociju patiesumu, kas neatstāj skatītāju vienaldzīgu. „Tā bija pate dzīve” ir metonīmisks izteiciens, jo dzīve pārstāv dzīves notikumus un kaislības; izrāde ir tikpat patiesa kā dzīve.
1. Tehniskais noformējums;
|
Metafora „salūst cilvēku dvēseles sāpju pārņemtas” apzīmē stāvokli, kad cilvēks neiztur un sabrūk, zaudējot fiziskos vai garīgos spēkus (LVV 2006, 948). 6. piemērs. „Līdums” ir viens no tiem laikrakstiem, kuri ir kritiski pret okupācijas režīmu, tātad – patiesa latviešu avīze. Šoreiz runa ir par Šveices prezidentam ir vēlmie palīdzēt miera sarunās: „Atkal jau viņas sadzirdamas – šīs balsis, kuras nedroši ierunājas par mieru. Šveices prezidents Kalonders, pēc tautības francūzis, ir izlietojis gadījumu, kad rietumu frontes kaujās iestājusies pauze, un uzsvēris, ka Šveice vienmēr gatava izpildīt savu pienākumu pret cilvēci un piedāvāt savu starpniecību karojošo tautu samierināšanai.” (Līdums, 11.06.1918.) Var runāt par metonīmiju „šīs balsis, kuras nedroši ierunājas par mieru”, jo balsis parasti kādam pieder, ja vien tās neattiecas uz garīgas slimības pazīmēm. Šo balsu īpašnieki vēlas panākt mieru Eiropā, šoreiz tas ir Šveices prezidents un viņam līdzīgi domājošie. projekcija vienā domēnā nesējvienība mērķvienība balsis, kuras nedroši ierunājas par mieru cilvēki, kuri vēlas iesākt miera sarunas miers miera sarunas 56. tabula.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Laikraksts „Jaunais Vārds”, ir atsācis darbu pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, un rakstā „Brīvā Latvija” sacīts: „Lielgabalu granātām pār galvu krītot, „Jaunais Vārds” bija spiests apklust.
1. Tehniskais noformējums;
|
Metafora „visai Rīgas dzīvei smokot” arī saistīta ar cenzūru – latvieši bija spiesti pakļauties vācu okupācijas varai, kas neļāva viņiem ne intelektuāli, ne radoši izpausties. Šeit izmantota vārda „smakt” nozīme „‘dzīvot nebrīvē, nomācošos apstākļos”’ (LVV 2006, 1018). Smakšanas līdzība balss pamatās idejā par tor doma, ka cilvēka gars sanīkst kultūras un brīvas izteikšanās trūkuma dēļ. Tagad ir nodibināta Latvijas Republika, un vārda brīvībai vairs nav šķēršļu9. piemērs.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Pilsoniskais dienas laikraksts „Kurzemes Vārds” sāk iznākt Liepājā 1918. g.ada 27. novembrī žurnālista Jāņa Laudama redakcijā (Treijs 1996). „Kurzemes Vārds” ir interesants ar to, ka tas praktiski ir iznācis 100simts gadus, tikai Ppadomju laikā tam bija nosaukums „Komunists”. „Kurzemes Vārda” pirmajā rakstā „Darbu sākot” teikts: „[..] briesmīgā Eiropas kara vētra ir pārstaigājusi visas zemes, visur atstājusi savas smagās pēdas.” (Kurzemes Vārds, 27.11.1918.) „Eiropas kara vētra” ir metafora, kasurā karš salīdzina karuāts ar stihisku nelaimi, kas piemeklējusi Eiropu.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Kara pielīdzināšana vētrai atbrīvo cilvēkus no atbildības par karu un spējas ko mainīt (Donehower 2014). Ja salīdzinām karu ar vētru, nevar – nav iespējams ietekmēt ne kara sākumu, ne beigas, cilvēkiem vienkārši jāmēģina izdzīvot, kamēr tas beidzas.
8. Tekstveide;
|