Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8078 vienumi
Uzdevumus mācību grāmatā veiksmīgi papildina skolotājam pieejamā skolotāja grāmata, kurā piedāvātverti metodiskie komentāri un ieteikumi uzdevumu pildīšanas dažādošanai, mācību uzdevumi, kas skolotājam palīdz dokumentācijas sakārtošanaiā, papildus uzdevumi un darba lapas, kuras iespējams kopēt un izsniegt skolēniem.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Skolotājs tos var izmantot mācību stundas noslēgumā refleksijas daļā, kaā atgriezenisko saiti, pārliecināties, vai visi skolēni ir sasnieguši mācību stundas laikā apgūto tematu.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Skolotājs apgūstamajā tēmā var izmantot uzdevumus un vingrinājumus no abām klasēm, jo arī 5. klasei paredzētajā nodaļā ietverti uzdevumi par teikumu iedalījumu pēc izteikuma mērķa, par gramatisko centru un par pieturzīmēm teikumā.
7.2. Mazvārdība;
Bērniem šajā vecumā šķiet, ka pieaugušie nesaprot un nezina, kā viņi jūtas. Šī iemesla dēļ pieaugušajiem, īpaši vecākiem, jārunā ar bērnu, jāskaidro viņa vecumposma īpatnības, jāiznorāda tas, ka arī pieaugušie ir pieredzējuši šo vecumposmu.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Bērniem šajā vecumā ir ļoti nozīmīgi jauniegūtās zināšanas pielieizmantot dzīvē.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ja skolēni zināšanu pielietojumu dzīvē nesaredz, viņi atklāti to pasaka, un šādā situācijā skolēnam zūd motivācija turpināt mācīties.
3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Skolotājiem ir iespēja strādāt pēc iepriekšējā parauga, papildināt vai mainīt programmas paraugu Skola 2030 vai izstrādāt savu detalizētu tematisko plānojumu, vadoties pēc saskaņā ar izglītības standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpat skolēniem patīk izaicinoši uzdevumi, uzmanību ir iespējams pievērst, sakot, ka uzdevums ir sarežģīts, grūti izpildāms, s. Skolēniem pašiem tos patīk tos saukt par rieksta uzdevumiem.
6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tā kā izmēģinājumdarbība tika veikta ar skolēniem no pirmās grupas, jau stundas sākumā, apgūstot teoriju, skolēni tiek rosināti paši nonākt pie secinājumiem, jēdzienu definīcijām, lai tās pašiem skolēniem būtu izprotamas.
7.1. Liekvārdība;
Pēc tam, kad teorija un piemēri ir pārrunāti klasē, ir svarīgi pašam skolēnam saprast, vai viņš ir izpratis jēdzienus un spēj tos noteikt praktiski, tāpēc darba lapās (skat. pielikumu 1.2.) piedāvātie uzdevumi atkārtojas ar tiem, kas tika pārrunāti stundas sākumā.
7.2. Mazvārdība;
Stundas sasniedzamie rezultāti tika sasniegti.
7.1. Liekvārdība;
Lai gan 6. klasē apgūstami tika trīs teikumau veidi pēc izteikuma mērķa, tika apgūti 6seši teikumu veidi – stāstījuma, jautājuma, izsaukuma, rosinājuma, vēlējuma un teikumi ar nepabeigtu domu –, jo izmēģinājumdarbība tika veikta 6. klases I grupā, kur skolēni latviešu valodu apgūst padziļināti.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc uzdevuma veikšanas, tas tika pārrunāts, skolēniem bija jāpamato, kāpēc teikumam ir tieši nosauktais izteikumā mērķis. Šāda veida pārrunāšana liek pārbaudīt, vai skolēns izprot un spēj teikumā noteikt katra teikuma veida raksturīgās pazīmes.
5.2. Lieka pieturzīme;
Vienlaikus skolēni ievēro, kādas normas tiek ievērotas grāmatās, piemēram, kas tiek norādīts uz grāmatas vāka, aiz tā nākamo lapaspusi jāatstāj tukšu u. c. Daļa skolēnu ar savu veikumu nebija apmierināti, jo vēlējās, lai atgādne būtu izdevusies vēl glītāka. TŠie skolēni pēc stundas ar bakalaura darba autores palīdzību vai mājās patstāvīgi uztaisīja jaunu atgādņu grāmatiņu.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izmēģinājumdarbībā dažas klases meitenes veica uzdevumu ļoti kārtīgi, vēlējās noformēt atgādni ar smalkām detaļām, kas, protams, prasa vairāk laika, nekā zēniem, kuri nepievērš tik lielu uzmanību noformējumam, bet saturam. Šī iemesla dēļ atgādnes noformējumu skolēni varētu izstrādāt mājās, lai netiktu kavēts mācību stundas laiks, kas vērtīgāk izmantojams, apgūstot tēmas saturu.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.9. Salīdzinājuma konstrukcija;
Par paraugu tika ņemta Kārļa Skalbes pasaka “Pasaka par zelta ābeli”, tasā tika pielāgota tā, lai varētu pārbaudīt skolēnu zināšanas par apgūstamo tēmu.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Pirmais uzdevums skolēniem bija papildināt savas atgādņu grāmatiņas, ierakstot salikta pakārtota teikuma definīciju, pakārtojuma vārdus, shematisko atainojumu un skolēnpašu izdomātu piemēru.
7.3. Neiederīgs vārds;
Varētu izvēlēties, piemēram, 5piecus dažādus rakstus, kurus skolotāja pārzina, un spēj ātri tajos orientēties.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;