Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Pie Tevis nāku ar savu tumsu, grēks gan nākt, bet ilgāk nevaru palikt.” (Rainis 1984, 189). Pāreja uz tu līdz ar pārējo saturu norāda uz jaunu attiecību pakāpi un tuvību abu dzejnieku starpā.
1. Tehniskais noformējums;
To var redzēt, piemēram, Rūdolfa Blaumaņa vēstulēs. Tā rRakstnieku un literatūrpētnieku Teodoru Zeifertu Blaumanis pirmajās vēstulēs uzrunā ar jūs, vēstules ievadot ar „Mīļo Zeifert!” (Volkova 2017, 116), pēc vairākiem gadiem uzruna mainās uz „Mīļo Teodor!” un tu (Volkova 2017, 358).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Sociālo un personīgo attiecību savīšanos lauku sētā rāda, piemēram, “„Skroderdienas Silmačos”, bet muižas vidē – “„Ugunī”.
1. Tehniskais noformējums;
Taču, atsaucoties uz abu bijušajām tuvajām attiecībām, viņi sarunā divatā pāriet uz tu: “„Vai dzi, Dūdar, jūs tā runājiet, it kā jums tas kremtu, kas es to Aleksi paņemu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Bet tev gan manis nevajadzētu apskaust.” (Blaumanis 1959, 54). Šāda pāreja notiek vēlreiz, kad Dūdars nāk pie Antonijas viņu mierināt, jo Aleksis ir atsaucis precības (Blaumanis 1959, 103).
1. Tehniskais noformējums;
Cita sociālā vide attēlota lugā “„Ugunī”, kuras darbība notiek Alaines muižā. Šai lugā uzruna jūs ir dzirdama ļoti bieži.
1. Tehniskais noformējums;
Tu–jūs pretstats šai gadījumā norāda uz gan uz vecuma, gan cieņas, gan arī tuvības dimensiju.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Arī tas rāda, ka no nediferencētas tu uzrunas 17. gs. līdz 20. gs. sākumā latviešu valodā ir izveidojusies niansēta T/V uzrunas sistēma, kas kopā ar citiem valodas līdzekļiem gan atspoguļo, gan arī veidorada sociālo un personīgo attiecību daudzveidību. Šo T/V formu sistēmu papildina arī īpašo pieklājības vārdu kungs, jaunkundze u. c. dažādais lietojums.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Arī ar šo formu (ne)lietojumu un dažādību Blaumanis ir paspilgtinājis tēlu attiecības. Tā, Alaines baronu Edgars, sulainis, Akmentiņš uzrunā par baronkungu, Klenga viņu uzrunā – baronliel(s)kungs, bet Sutka – lieto tikai daudzskaitļa formu baronlielkungi, ar to pasvītrojot savu distanci un padevību.
7.1. Liekvārdība;
Taču līdz ar tautisko atmodu un valodas kopšanas uzplaukumu daudzi aizguvumi no vācu valodas tiek aizstāti ar latviskākiem vārdiem – gan jaunvārdiem, gan vecos rakstos vai izloksnēs atrodamiem. Tā, brīža galvenajā valodas latviskošanas tā brīža galvenajā vietnē – laikrakstā “„Baltijas Vēstnesis” (1868–1906) sāk 1869. gadā lietot vārdus kundze un kundziene vai kundzene, bet kopš 1871. gada abu pēdējāso vietā nāk jaunkundze, kas arī visai ātri nostiprinās.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Uzrunas un titula funkcijā vārdus biedrs, biedre turpināja lietota latviešu avīzes Padomju Savienībā turpināja lietot līdz pat 1937. gada decembrim, kad tās likvidēja.
6.4. Vārdu secība;
Jau tūliņ pēc Saeimas vēlēšanu farsa 17. jūlijā toreizējais Ssabiedrisko lietu ministrs P.ēteris Blaus izsludināja šādu paziņojumu: “„Sabiedrisko lietu ministrija atzīst, ka pastāvot patiesai demokrātiskas tautas republikai, neattaisnojami Latvijā arī turpmāk lietot uzrunās un rakstos vārdus: „kungs"” vai „kundze"”.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti;
To vietā būtu vēlams kā atbilstošākus lietot vārdus: „pilsonis"” vai „pilsone"”.” (Valdības Vēstnesis 17.07.1940.) Vēl dažas dienas vēlāk sekoja arī Aarmijas komandiera ģenerāļa Kļaviņa pavēle, kurā cita starpā teikts: “„Dienesta attiecībās karavīri viens otru uzrunā ar vārdu «„biedr»” sekojoši: a) uzrunājot virsniekus, sanitarvirsniekus, administratīvos virsniekus, instruktorus un kareivjus, pēc vārda «„biedr»” nosauc dienesta pakāpi, piemēram: biedr pulkvedi, biedr ārst–kapteini, biedr administratīvais leitnant, biedr kaprali, biedr kareivi [..].” (Latvijas Kareivis 24.07.1940.) 1940. gada rudenī jau prese nepārtraukti lieto tikai uzrunu un titulu biedrs, biedre, kas tekstā bieži ir saīsināts kā b.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Jautājums par vārda «„kungs»” lietošanu jau sen apskatīts sienas avīzē — norādot, ka pēdējais laiks to atmest.
1. Tehniskais noformējums;
Padomju periodā ar to varēja uzrunāt jebkuru personu, neatkarīgi no tā, vai tā bija komunistu partijas locekle vai nebija.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Lai gan kopumā sabiedrībā jūtams plašāks simetriskas uzrunas formas tu lietojums, tomēr, salīdzinot 1999.–2000. gada un 2018. gada aptauju datus, redzams, ka ap 85 % aptaujāto gandrīz nemainīgi uzskata, ka no jūs nebūtu jāatsakās (Lauze 2020). Plašāki mūsdienu; 2021, 167). Turpmāka uzrunuas paradumu pētījumimaiņa dažādās sociālās situācijās vēl tikai gaida savus pētniekusir neizbēgama, turklāt nav prognozējama, tāpēc pētniekiem arī turpmāk netrūks darāmā.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Varam saskatīt šādas tendences un likumsakarības: T/V sistēmas izveidošanās Eiropas valodās ir bijusi tieši atkarīga no sabiedrības sākotnējās sociālās noslāņošanās, sociālās un institucionālās (valsts un baznīcas) hierarhijas rašanoās.
6.1. Saistāmība;
Vienlaikus tas veicina V semantikas devalvēšanos, kas tiek pārvarēta vai nu ar papildus uzrunas pievienošanu, vai ar V elementa nomaiņu.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Uzrunas “„biedri/biedre[ne]” lietošanas problēmas.
1. Tehniskais noformējums;
Elīna Veinberga Metaforas un metonīmijas kā tēlainās domas izteiksmes līdzekļi drukātajā presē 1918. un 2018. gadā Ievads Cilvēkus vienmēr interesējuši dažādi valodas jautājumi, betun mūsdienās arvien biežāk tiek meklēti zinātniski valodas izskaidrojumi un pamatojumi.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;