Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8078 vienumi
Pret buržuaāzisko idealismu mūsu valodniecībā.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Latvijas PSR Ministru Padomes 1946. gada, 5. jūnija. lēmums Nr. 480.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Lai sasniegtu pētījuma mērķi – gūtu priekšstatu par dažādos Latvijas reģionos lietotajiem neoficiālajiem urbanonīmiem, to darināšanas tendencēm, izveides motivāciju, lietojuma biežumu un funkcijām – tika izveidota anketa, kas galvenokārt tika izdalīta iepriekš minēto pilsētu skolās. 2012. gadā aptaujā piedalījās dažādu Latvijas Universitātes fakultāšu studenti, Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas un Rēzeknes 5. vidusskolas vecāko klašu skolēni, bet 2013. gadā Rīgas Centra sākumskolas 6. klašu skolēni, Rīgas Hanzas vidusskolas, Valmieras Valsts ģimnāzijas un Bauskas Valsts ģimnāzijas vecāko klašu audzēkņi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Pētījumā uzmanība pievērsta urbanonīmuiem – vietvārduiem, kas nosauc pilsētā esošu ģeogrāfisku objektu (VPSV 2007, 413) –, precīzāk, neoficiālajiem jeb slenga nosaukumiem.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Piemēri izkārtoti alfabēta secībā, norādot arī topoobjektu oficiālo nosaukumu, skaitu, resp., cik reizes attiecīgais slenga vietvārds minēts anketās, kā arī pilsētu (saīsinājutā formā – skat. saīsinājumu sarakstu), kur minētais neoficiālais nosaukums ir reģistrēts.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Apkopotajā anketu materiālā visbiežāk minēts ir ātrās ēdināšanas restorāna „Hesburger” slenga nosaukums Hesītis (Rīgā aptaujā tas minēts 85 reizes, Kuldīgā – 44 reizes).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Apkopotais neoficiālo vietvārdu materiāls uzskatāmi liecina, ka visbiežāk slenga toponīmi tiek darināti, lai nosauktu jauniešu satikšanās un pulcēšanās vietas – arī tādas, kurām oficiālo nosaukumu nav, piem.:ēram, Bedre (1x) // Domčiks (1x) (= Doma laukumsa daļa) Rg – neoficiālais nosaukums radies, jo tāpēc, ka agrāk veikto izrakumu rezultātā Doma laukumā ir izveidojusies ieplaka; Černobiļa (1x) (= pamesta ēka aiz Pontonu tilta) B; Čortovka (1x) (= jauniešu pulcēšanās vieta Maskavas ielā) Rz; Getiņš (7x) (= „Ghetto Games” Grīziņkalnā) Rg; Ģertrūde (1x) // Purvs (1x) (= satikšanās vieta Ģertrūdes ielā) Rg; Karātavu laukums (1x) (= laukums pie Kuldīgas Centra vidusskolas); Kurilca (1x) // Kurilka (3x) // Marina (1x) (= smēķētava netālu no Rēzeknes 5. vidusskolas) – respondents anketā piebildis, ka Marina ir kādas skolotājas vārds; Kvadrāts (2x) (= vieta blakus Pēterbaznīcai) Rg – šāda neoficiālā nosaukuma motivācijas pamatā ir vietas forma, kas līdzīga kvadrātam; Monsterītis (3x) // Monsterīts (3x) (= iekštelpu skeitparks „Monsterparks”) Rg; Origo saliņa (2x) (= gājēju saliņa pie Merķeļa, Marijas un Satekles ielas krustojuma) Rg; Seši-vienpadsmit (4x) (= 6. tramvaja un 11. tramvaja galapunkts Stacijas laukumā) Rg; Pentagons (5x) (= basketbola laukums Dārza ielā) B; Titāniks (2x) (= Sv.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.8. Palīgteikuma tips;
Sīmaņa baznīcas skatu laukums) V – skatu laukums respondentiem atgādina kuģi; Truba (1x) (= Rīgas termoelektrocentrāles skurstenis Imantā) Rg; Vecais pasts (1x) (= būvlaukums Satekles ielā pie tirdzniecības centra „Origo”) Rg; Graviņa (2x) (= smēķētava pie Valmieras Valsts ģimnāzijas).
1. Tehniskais noformējums;
Oikodomonīmus jeb atsevišķu ēku nosaukumus, kā minējuši aptaujātie respondenti, nereti pazīst un lieto ne tikai jaunieši, bet dažādua vecumua grupu pārstāvji: Baltā baznīca (3x) (= Sāpju dievmātes katedrāle) Rz; Banāni (2x) // Banāns (1x) (= ēka Purva ielā) V; Burkāns (2x) // Morkovka (2x) (= ēku komplekss oranžā krāsā Ilūkstes ielas un Augusta Deglava ielas krustojumā) Rg – neoficiālais nosaukums radies, jo ēku komplekss ir oranžā krāsā; Elzēā (1x) // Kolhoznieku nams (2x) // LZA (2x) // Staļina dzimšanas dienas torte (1x) // Staļina smaids (1x) // Tramplīns (1x) // Zinātņu augstceltne (1x) (= Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka) Rg; Kaļķene (1x) (= Rīgas Tehniskās universitātes galvenā ēka) Rg – atrodas Kaļķu ielā; Kongress (1x) (= Rīgas Kongresu nams) Rg; Ķīnas mūris (2x) (= gara ēka Nīcgales ielā) Rg; Mauzolejs (2x) (= ēka Stirnu ielā 31) Rg; Mazā pils (1x) (= Slimnīcas ēka) V; Māmuļa (1x) (= Latviešu biedrības nams) Rg; Rainītis (2x) (= Latvijas Universitātes galvenā ēka) Rg – arī šī neoficiālā vietvārda pamatā ir ielas, kurā atrodas ēka, nosaukums; Sīmanene (1x) // Sīmanis (1x) (= Sv.
4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Reizēm izskaņu -ene, -enis lietojums novērojams arī mikrorajonu neoficiālo nosaukumu darināšanā, piem.ēram: Dauģene (= Daugavgrīva) Rg; Iļģenis (= Iļģuciems) Rg; Ķīpene (= Ķīpsala) Rg; Sarcene // Sarķene (= Sarkandaugava) Rg; Vipingene (= Vipinga) Rz.
7.2. Mazvārdība;
Materiālā ir reģistrētas arī ar slāvu cilmes piedēkļiem -ik-, -čik- darinātas bezgalotnes formas, kas nav adaptētas latviešu valodā: Čiļik (= „Čili pica”) Rg; Ķenčik (= Ķengarags) Rg; Mežik (= Mežciems) Rg; Stadik (= Sporta skolas stadions) Rz; Zolļik (= Zolitūde) Rg.
1. Tehniskais noformējums;
Jauniešu slenga vietvārdu darināšanā – līdzās morfoloģiskajam vārddarināšanas paņēmienam – metaforu lietojums ir izplatīts arī citu valstu – Somijas, Krievijas, Bulgārijas u.  c. – neoficiālajos urbanonīmos (Ainiala, Vuolteenaho 2008, 1031,; Васильева 2011, Влахова- Ангелова 2008).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Apkopotajā latviešu valodas materiālā konstatēts liels neoficiālo vietvārdu skaits, kas veidoti kā metaforas.
7.2. Mazvārdība;
Daudzas interesantas metaforas slenga vietvārdu darināšanā konstatētas arī citās aplūkotajās pilsētās, piem.ēram: Banāni (= ēka Purva ielā) V – ēkas izliekums līdzinās banānam; Bruklina (= daudzstāvu ēku kvartāls ap Stacijas ielu) V – analoģija ar Bruklinas rajonu Ņujorkā; Garāžas durvis (= veikals „Zelta apelsīns”) K – līdzība radusies veikala durvju īpatnējā dizaina dēļ; Karātavu laukums (= laukums pie Kuldīgas Centra vidusskolas) – laukumā esošās lampas pirms rekonstrukcijas atgādinājušas karātavu stabus; Pufaikciems (= Rumbas ciems) – metaforiskais nosaukums izskaidrojams ar to, ka Rumbas ciema ģeogrāfiskais novietojums jauniešiem varētu radīt asociācijas ar laukiem, nomaļu vietu; Putnu būris (= lapene pie Valmieras muzeja) V – vizuāla līdzība ar putnu būri; Šķūns (= veikals „Viss lauksaimniekiem”) K – līdzība radusies ēkas vizuālā izskata dēļ; Vatikāns (= vieta netālu no Rēzeknes 4. vidusskolas) – motivācija šādam nosaukumam nav skaidra.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Neoficiālie vietvārdi rodas arī, pamatojoties uz vēsturi (iestādes iepriekšējais nosaukums), lokalizāciju vai citām asociācijām, kuru pamatā ir kādas zīmīgas objekta īpatnības, funkcijas u. tml., piem.ēram: Komjauniešu kalniņš (= Karātavu kalns) V – nosaukuma pamatā ir kalna agrākais nosaukums, kā arī fakts, ka kalnā atrodas 20. gs. sākumā nonāvēto Valmieras komjauniešu apbedījuma vieta; Lapu ielas parks (= Ļermontova parks) Rg – atrodas pie Lapu ielas; Leja (= Pārgauja) V – mikrorajons atrodas ieplakā; Maizītis (= veikals „Liepkalni”) V – veikalā pieejams plašs maizes sortiments.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ieskats neoficiālo vietvārdu cilmē Visās aplūkotajās pilsētās slenga vietvārdi galvenokārt ir latviešu cilmes, bet Rīgā – līdzīgi kā Rēzeknē – līdzās latviskas cilmes urbanonīmiem sastopami arī daudzi slāvu cilmes vietvārdi, piem.ēram: Agarodi (= Rēzeknes mazdārziņu rajons) < krievu огород ‘sakņu dārzs’ Rz; Kraska (= Sarkandaugava) Rg < krievu красный ‘sarkans’; Ku-kuška (= Dzegužkalns) Rg < krievu кукушка ‘dzeguze’; Zaprovka (= degvielas uzpildes stacija Statoil) Rz < krievu заправить ‘uzpildīt’; Ž-deška (= Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija) < krievu железнодорожка ‘dzelzceļš’.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Latvijas neoficiālo jeb slenga vietvārdu vākums, anketējot citu pilsētu iedzīvotājus, kā arī jaunus respondentus, arī vecāko paaudžu pārstāvjus, noteikti vēl būtu papildināms. Interesanti būtu salīdzināt arī Latvijas neoficiālo vietvārdu veidošanas principus ar citu kaimiņvalstu slenga urbanonīmu pētījumiem.
7.2. Mazvārdība;
Tā ir oficiālā valoda Nīderlandes Karaalistē (to veido Nīderlande, Aruba, Kirasao un Sintmārtena), Beļģijas Karalistē, Surinamā un bijušajās Nīderlandes Antiļās (Nederlandse Antillen)., tagadējā Karību Nīderlandē (Caribisch Nederland), ko veido Bonaire, Sinteustātiusa un Saba. Nīderlandes provincē Frīzlandē ir otra oficiālā valoda, frīzu valoda (frysk), ko izmanto izglītībā un pašvaldību līmenī.
7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Ir vairāk nekā 24 miljonui nīderlandiešu valodas kā dzimtās valodas lietotāju (2016. gada dati).
6.1. Saistāmība;
To būtu pareizāk lietot kā valodas oficiālo kopnosaukumu, apzīmējotkas ietver visus valodas variantus, arī flāmu.
6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;