Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8367 vienumi
Dr. Andrejam Upītim. TiekAbi studenti ziņotsjuši, ka atklātās valodniecības sēdes netiekesot rūpīgi sagatavotas, ka tajās netiekot aplūkojota kādau noteiktau tēmau. Jautājums tiekSūdzību izskatītsja institūta zinātniskajā padomē, un turpmāk ieteikts – katru atklāto valodas prakses sēdi sākt ar referātu, resp., ziņojumu, par kādu jautājumu, kas saistīts ar institūta zinātnisko darbu, un tad to apspriest, kā arī vērtēt dažādus tulkojumus, „sevišķi ievērojot jaunās padomju sociālistiskās iekārtas dzīvē radušos jaunos jēdzienus, to apzīmējumus un izteiksmes konstrukciju” (LVA, 3. lp.).
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Turpmāk, kopš 1948. gada 27. janvāra, gandrīz katra atklātā valodas prakses sēde tiek sākta ar kādu noteiktu referātu: 27. janvārī „Par prepoziīcijas pie lietāšanu” referē laborante Mirdza Plūme (1918– 1948), 10. februārī „Par prepoziīciju apakš, zem, pirms un priekš ” – vecākā zinātniskā līdzstrādniece Elfrīda Šmite (1909–1989), 23. martā „Par prepoziīciju uz” – vecākā zinātniskā līdzstrādniece Milda Lepika (1890–1976), 26. oktobrī „Par izskaņas -šana un -ums lietāšanu” – jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Mērija Saule-Sleine (1895–1982).
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība;
Pēc norādīšanas uz nevēlamām konstrukcijām, tādām kā nākt pie atziņas, pie naudas saņemšanas, pievest piemērus, pielaist kļūdas u. c., kāds no sēdes dalībniekiem iebilst: „Ja citās valodās (krievu, vācu) lietā šādu pie-, tad arī latviešu valodā pie- būtu lietājams”.” Šādau iebilde arī mūsdienās ir dzirdama, un toumu referente novērtē asi, sakot, „pievest piemērus lietā plaši, tas vēl neliecina, ka šī forma ir laba.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tā kā arī tagad prepozīcijas uz lietošana sagādā grūtības, M. Lepikas uzstāšanos atstāstīsim plašāk.
6.1. Saistāmība;
Ir minēti daži gadījumi, kad uz nebūtu lietojams – „ interese nav uz, bet gan par darbu; pelnīt nevar uz kaut ko, bet ar kaut ko; reizināt, dalīt ar skaitli; pārcirst uz pusēm, bet – divās daļās; nevis uz šādiem noteikumiem, bet ar šādiem noteikumiem; nevar mainīt uz kaut ko, bet pret kaut ko; nevis uz priekšlikumu vai pavēli kaut ko darīt, bet pēc priekšlikuma, pavēles vai paklausot priekšlikumam vai pavēlei kaut ko darīt” (LVA, 16–17. lp.).
1. Tehniskais noformējums;
Valodniece noraida tādus izteicienus kā – uz visstingrāko aizliegt, uz visātrāko padarīt. „Aizliegt var stingri jo stingri vai vienkārši stingri; padarīt kaut ko, piem., pašūt apģērbu var cik vien ātri iespējams.” Tālāk M. Lepika stāsta par verbu darinājumiem ar priedēkli uz- un aizrāda, ka vārds uzteikt nozīmē ‘slavēt’, bet dzīvokli vai vietu var atteikt,; kandidātus neuzstāda, tos var minēt, nosaukt vai izraudzīt.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
M. Saule-Sleine referātā „Par pied. -šana un -ums lietāšanu” izvērsti aplūko šīs izskaņas no vārddarināšanas viedokļa, rādot atšķirību šo darinājumu nozīmēs, piemēram,tā substantīviem, kas darināti ar -ums no verbiem, ir pabeigtības nozīme, piemēram, paldies saku māmiņai, par agro cēlumiņu.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Lai uzzinātu, kuri valodas jautājumi klausītājiem bijuši neskaidri, analizēsim uzdotos jautājumus kopā ar atbildēm, sakārtotus tematiski un alfabētā pēc pirmā pasvītroslīprakstā un treknrakstā izceltā skaidrojamā vārda.
7.3. Neiederīgs vārds;
P. sS.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Dzejoļos sastopam arī sauļup. (LVA, 2. lp.). „Īstenībā šās ir saliktas formas: substantīvs vai adjektīvs + postpozicija -pi. Šis -pi ir citādas cilmes kā -pie.
1. Tehniskais noformējums;
Verbs – iežmaugt. (LVA, 10. lp.). Izaugs vai izaugums, izaugs nebūtu lietājams.
1. Tehniskais noformējums;
Agrāk rakstīja Mandžūrija, tagad ar č – Mančdžūrija, laikam krievu valodas ietekmē. (LVA, 10. lp.). P. sS.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vārds paidagoģija cēlies no grieķu paidagōgia (SV 1926, 115).
1. Tehniskais noformējums;
Vārds translēt tomēr ieviesās, translēt (kr. транслировать) (SV 2005, 609).
1. Tehniskais noformējums;
Neviens no šiem vārdiem nav ieviesies, ir gan vārds pretskats ar citu nozīmi. (LLVV 62 , 364). Kuru vārdu var lietot zupas vietā? – Vira.
1. Tehniskais noformējums;
Bet ar viru visos gadījumos diezin vai varēs iztikt. (LVA, 14. lp.) P. S. Vira un zupa ir sinonīmi. Žaunbārkstis?
5.3. Pieturzīmes trūkums; 8. Tekstveide;
Tagad nākotnes daudzskaitļask. 2. pers. galotne -it ir atjaunota (Ppar to sīkāk: sk. Paegle 2003, 93).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Labāka konstrukcija ar verbu – attiecoties uz. (LVA, 4. lp.). Anna un Marta atnākusi // atnākušas ciemā. – Var lietot abējādi. (LVA, 12. lp.). Ēdiens ir briesmīgi labs, vulgāri, bet nav nepareizi (LVA, 10. lp.).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Vai dzīvnieku grupa, kuŗā ietelp…? – Labāk: dzīvnieku grupa, pie kuras pieder… (LVA, 14. lp.) Vai var teikt: divu gadu ilgs darbs? – Var. (LVA, 18. lp.). Notikumi izsauca sarežģījumus, – jāsaka notikumi radīja... (LVA, 2. lp.) Vai īpatnējā svara vietā var sacīt īpatsvars? – Var. (LVA, 4. lp.). Jūs, direktor, esat to izdarījis?
1. Tehniskais noformējums;
Iebildumi nav ne pret vienu formu. (LVA, 10. lp.). P. sS.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;