Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Diskusijas par un ap Islāma valsts nosaukumu bija spilgts piemērs, kas raksturo vārdu nozīmīgumu – šajā gadījumā tie ietekmēja to, kā tiks vests karš, un, līdz ar to, kā, kad un kuras asinis tiks izlietas.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tie pasaka, kur tām lodēm lidot.
7.1. Liekvārdība;
Atšķirībā no kara, par kura ideoloģizāciju retai kāds šaubās, zinātne šķiet kā viena no retajām cilvēciskās darbības formām, kur valda taisnīgums un objektivitāte.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tā, piemēram, Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkurss ir atblāzma no konkrētas filoszofiskas un valodiskas nostājas, kas nemaz ne tik sen bija pavisam citāda.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Filoszofs Martiīns Heidegers (Martin Heidegger), aprakstot jaunlaiku (ap 16.–17. gs.) zinātnes pašizpratnes tapšanu, runā par to, ka “„zinātne kļūst par pētījumu, pateicoties projektam un nodrošinot to pasākuma izpildes stingrībā.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Visupirms jau jēdziens “projekts”, kā arī tā darbības termiņš – trīs gadi – norāda, ka izziņa principā ir pabeidzama, tai ir kaut kāds sākums un gals, bet beigās top produkts – zināšanas, ko var kraut kaudzītē gluži kā dēļus gaterī vai konservu bundžas zivju rūpnīcā. Šādā nozīmē profesionāls zinātnieks ir kaut kas pavisam cits nekā viedais vīrs vai sieva, vispārīgi izglītots gudrais, tostarp studia humanitatis humānists.
5.2. Lieka pieturzīme;
Piemēram, nosacījums, ka jāapraksta “R„rezultātu sociāli ekonomiskā ietekme un publicitāte”, paredz, ka zināšanas ir nevis ir pašvērtīgas, bet gan tām piemīt specifisks pielieizmantojums.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja sociāli ekonomiskā ietekme nav pamatota, tad pieteikuma vērtētāji var norādīt, ka projekts nav pilnvērtīgs, bet tādā gadījumā arī piedāvātās zināšanas tiek noraidītas kā nepietiekami labas, citiem vārdiem, kā “„nezinātniskas”.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Mūsdienu vēsturnieks un filoszofs Martins Džejs (Martin Jay) jaunlaikus raksturo ar apzīmējumu “metodes fetišs”.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Frānsisa Bēkona un Renē Dekarta(Francis Bacon) un Renē Dekarta (René Descartes) jaunā filoszofija un jaunā zinātne izveidoja jaunu valodu, kas būtiski izmainīja veidu, kā runā par zinātni un kādus apzīmējumus piemēro gan dabas, gan cilvēciskās dzīves (kultūras) aprakstam.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Tas, kā mēs šodien universitātēs, skolās un pat žurnālos runājam par “„zinātni”, ir vistiešākajā veidā saistīts ar jaunlaiku filoszofijas radīto nozīmju sistēmu.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība;
Modernās zinātnes laboratorijās aculieciniekus ar miesu un asinīm, kuru mirstīgums bija nepieņemams, aizstāja t. s. necilvēku liecības.” (Jay 2005, 36–37). Likās, ka ar metožu drošticamību tiks nobruģēts ceļš uz neapšaubāmu patiesību.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Līdz ar to nav brīnums, ka līdz filoszofijas “„lingvistiskajam pagriezienam” 20. gadsimta sākumā bija jāgaida pārsimt gadu.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Runājot par valodas varu, īpašu uzmanību izpelnās plašsaziņas līdzekļi – vismaz divu iemeslu dēļ, proti, tie nostiprina priekšstatu par to, kas ir patiess un aplams, un tie ir viena no acīmredzamākajām valodas organizētas lietošanas formām (atšķirībā no ikdienas sarunām, kas lielā mērā ir spontānas, maz kontrolētas).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Latviešu valodā kā labskanīgāks ir pieņemts apzīmējums “plašsaziņas līdzekļi”, tomēr tiešais aizguvums no angļu valodas “masu mediji” ļauj nedaudz labāk ieraudzīt šā sabiedriskā fenomena varas un valodas attiecības.
1. Tehniskais noformējums;
Patērniecībasiskuma apstākļos ziņas gluži kā preces nolietojas, citiem vārdiem, ziņas kļūst nepārdodamas.
3. Vārddarināšana;
Katrs notikums ir vislielākais – visdziļākā krīze un visasiņainākais terorakts. Šādā nozīmē terorisms ir absolūti mūsdienīgs, jo irtas ne tik daudz ir militāri nozīmīgs, cik iespaido noskaņojumu iespaidojošs.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Igaunijā 2016. gadā veiktajā izmēģinājuma skaitīšanā atklājās, ka 20 % no iedzīvotājiemu nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā, bet starp jauniešiem šī neatbilstība ir vēl daudz augstāka.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Proti, plašsaziņas līdzekļi nelabprāt aizskar tematus, kas varētu draudēt ar pamatotas un arī nepamatotas ideoloģiskās orientācijas piedēvēšanu, piemēram, komunists, buržujs vai terorists. (Herman &, Chomsky 2008) Visas šīs noslieces izpaužas izteiksmes līdzekļu izvēlē, proti, valodas lietojumā, kas savukārt tālāk ietekmē ziņu lasītāju uzskatus.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Te paverrodas jautājums nevis par subjekta spējām spriest objektīvi, bet gan par paša subjekta nosacītību nozīmju horizonjau pastāvošās jēgas kopsakara kontekstā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;