Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8078 vienumi
Lielākā daļa šīs grupas uzvārdu – pieci – ir salikteņi ar priekšvārdu pirmajā komponentā un vācu apelatīvu Sohn ‘dēls’ (iespējams, arī zviedru son) otrajā komponentā.
1. Tehniskais noformējums;
Visi pieci uzvārdi ir simts100 populārāko uzvārdu pirmajā trešdaļā: Jansons (4), Pētersons (11), Andersons (18), Jēkabsons (29), Miķelsons (31). Šobrīd ļoti populārs ir uzvārds Ivanovs (19).
Kā norāda Ilmārs. Mežs, Ivanovs ir izplatītākais uzvārds Latvijas krieviem (Mežs 2017, 130).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Iespējams, personvārds Logins radies no cita personvārda – Longins, kam pamatā latīņu longus ‘ilgs, garš’ (Siliņš 1990, 219).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Starp simts100 populārākajiem uzvārdiem sastopams arī Valters (83).
7.3. Neiederīgs vārds;
Tā pamatā ir personvārds Valters, kas fiksēts jau vismaz 1599. gadā Rēzeknē. StarpAnalizējot populārākiemos uzvārdiem irus, var secināt, ka tikai 10 ir tādi, kuru pamatā ir īpašvārds. Jā – priekšvārds vai priekšvārds kopā ar patronīmisko apzīmējumu dēls. Ļoti lielas atšķirības vērojams uzvārda nesēju skaitā. Tikai trim uzvārdiem ir vairāk nekā 10 000 to nesēju, un tikai 10 uzvārdiem ir vairāk nekā 5000 nesēju. Var piebilst, ka vēl tikai 76 uzvārdiem, to nesēju skaits pārsniedz 1000. Simts100 populārākie uzvārdi norāda gan uz uzvārdu došanas pamattendencēm, gan uz latviešu valodas kontaktiem ar citām valodām.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Priekšvārdu autori Ilmārs. Mežs, Muntis. Auns, Otīlija. Kovaļevska, Anna. Stafecka.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Atzīti arī sinonīmi izpletņlēcējs un parašutists, finieris un saplāksnis, kaut gan saplāksnis esot ieteicamāks. Tagad rRodas šaubas, vai vārds parašutists (sal. kr. парашютист) iederas literārajā valodā, tas gan ievietots „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” (LLVV 61, 298).
7.1. Liekvārdība;
J. Endzelīnu kāds provocēja un atkārtoti uzrunāja par „biedru Endzelīnu”, viņš uzdeva valodas prakses sēdes vadīt Pēterim. Kļaviņam un pameta sēžu zāli. 1948. gada valodniecības sēdēs tika pārrunāti gan praktiskie latviešu valodas jautājumi, gan doti krievu valodas vārdu tulkojumi, gan skaidrotas atsevišķu vārdu nozīmes Llatviešu valodas tēzauram, – Valodniecības institūts vāca tam materiālus (LVAa, 2. lp.).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Dr. Andrejam Upītim. TiekAbi studenti ziņotsjuši, ka atklātās valodniecības sēdes netiekesot rūpīgi sagatavotas, ka tajās netiekot aplūkojota kādau noteiktau tēmau. Jautājums tiekSūdzību izskatītsja institūta zinātniskajā padomē, un turpmāk ieteikts – katru atklāto valodas prakses sēdi sākt ar referātu, resp., ziņojumu, par kādu jautājumu, kas saistīts ar institūta zinātnisko darbu, un tad to apspriest, kā arī vērtēt dažādus tulkojumus, „sevišķi ievērojot jaunās padomju sociālistiskās iekārtas dzīvē radušos jaunos jēdzienus, to apzīmējumus un izteiksmes konstrukciju” (LVA, 3. lp.).
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Turpmāk, kopš 1948. gada 27. janvāra, gandrīz katra atklātā valodas prakses sēde tiek sākta ar kādu noteiktu referātu: 27. janvārī „Par prepoziīcijas pie lietāšanu” referē laborante Mirdza Plūme (1918– 1948), 10. februārī „Par prepoziīciju apakš, zem, pirms un priekš ” – vecākā zinātniskā līdzstrādniece Elfrīda Šmite (1909–1989), 23. martā „Par prepoziīciju uz” – vecākā zinātniskā līdzstrādniece Milda Lepika (1890–1976), 26. oktobrī „Par izskaņas -šana un -ums lietāšanu” – jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Mērija Saule-Sleine (1895–1982).
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība;
Pēc norādīšanas uz nevēlamām konstrukcijām, tādām kā nākt pie atziņas, pie naudas saņemšanas, pievest piemērus, pielaist kļūdas u. c., kāds no sēdes dalībniekiem iebilst: „Ja citās valodās (krievu, vācu) lietā šādu pie-, tad arī latviešu valodā pie- būtu lietājams”.” Šādau iebilde arī mūsdienās ir dzirdama, un toumu referente novērtē asi, sakot, „pievest piemērus lietā plaši, tas vēl neliecina, ka šī forma ir laba.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tā kā arī tagad prepozīcijas uz lietošana sagādā grūtības, M. Lepikas uzstāšanos atstāstīsim plašāk.
6.1. Saistāmība;
Ir minēti daži gadījumi, kad uz nebūtu lietojams – „ interese nav uz, bet gan par darbu; pelnīt nevar uz kaut ko, bet ar kaut ko; reizināt, dalīt ar skaitli; pārcirst uz pusēm, bet – divās daļās; nevis uz šādiem noteikumiem, bet ar šādiem noteikumiem; nevar mainīt uz kaut ko, bet pret kaut ko; nevis uz priekšlikumu vai pavēli kaut ko darīt, bet pēc priekšlikuma, pavēles vai paklausot priekšlikumam vai pavēlei kaut ko darīt” (LVA, 16–17. lp.).
1. Tehniskais noformējums;
Valodniece noraida tādus izteicienus kā – uz visstingrāko aizliegt, uz visātrāko padarīt. „Aizliegt var stingri jo stingri vai vienkārši stingri; padarīt kaut ko, piem., pašūt apģērbu var cik vien ātri iespējams.” Tālāk M. Lepika stāsta par verbu darinājumiem ar priedēkli uz- un aizrāda, ka vārds uzteikt nozīmē ‘slavēt’, bet dzīvokli vai vietu var atteikt,; kandidātus neuzstāda, tos var minēt, nosaukt vai izraudzīt.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
M. Saule-Sleine referātā „Par pied. -šana un -ums lietāšanu” izvērsti aplūko šīs izskaņas no vārddarināšanas viedokļa, rādot atšķirību šo darinājumu nozīmēs, piemēram,tā substantīviem, kas darināti ar -ums no verbiem, ir pabeigtības nozīme, piemēram, paldies saku māmiņai, par agro cēlumiņu.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Lai uzzinātu, kuri valodas jautājumi klausītājiem bijuši neskaidri, analizēsim uzdotos jautājumus kopā ar atbildēm, sakārtotus tematiski un alfabētā pēc pirmā pasvītroslīprakstā un treknrakstā izceltā skaidrojamā vārda.
7.3. Neiederīgs vārds;
P. sS.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Dzejoļos sastopam arī sauļup. (LVA, 2. lp.). „Īstenībā šās ir saliktas formas: substantīvs vai adjektīvs + postpozicija -pi. Šis -pi ir citādas cilmes kā -pie.
1. Tehniskais noformējums;
Verbs – iežmaugt. (LVA, 10. lp.). Izaugs vai izaugums, izaugs nebūtu lietājams.
1. Tehniskais noformējums;