|
Vienlaikus nevar bez ievērības atstāt interneta komentāru zemo kultūru kopumā, kas attiecas ne tikai uz valodas lietojumu, bet 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas; |
|
Otra problēma, kas novērojama tekstos ar bagātīgu sarunvalodas līdzekļu, tostarp 3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Ceļavējš cilvēku ciltij: 2.3. Sākumburti; |
|
Pētījumam izmantoti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2016. gada dati, kas liecina, ka populārākais uzvārds Bērziņš ar tā sieviešu dzimtes formu Bērziņa sastopams gandrīz 15 000 iedzīvotāju, bet 100. vietā esošais uzvārds Kronbergs ar tā sieviešu dzimtes formu Kronberga – tikai nedaudz vairāk nekā 1500 iedzīvotājiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.9. Salīdzinājuma konstrukcija; |
|
Uzvārdu pirmajā simtniekā ir iekļuvuši gan Kurzemei, Zemgalei un Vidzemei, gan Latgalei raksturīgie 19. gs. un 20. gs. 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Latviešu zemkopja ikdiena noritēja saskarē ar dabu, koki un citi augi bija gan prieka avots, gan izejmateriāl 4.1. Lietvārds; |
|
No labību nosaukumu motivētiem uzvārdiem populārākie ir Rudzītis (26) un Auziņš (37). Šai apakšgrupai var pieskaitīt arī uzvārdu Graudiņš (56), kam pamatā ir labības augļa nosaukums 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas; |
|
No lakstaugu nosaukumiem par uzvārdu ir kļuvis Āboliņš (24). 5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
|
Starp 100 populārākajiem latviešu uzvārdiem ir 31 ar augu nosaukumiem motivēt 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
|
Lielāko apakšgrupu veido uzvārdi, kam pamatā ir putnu nosaukumi: Balodis (8), Vanags (15), Cīrulis (22), Gulbis (27), Strazdiņš (34), Strods (35), Dzenis (36), Mednis (41), Gailis (51), Gailītis (70), Rubenis (72). 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Lielākā daļa šo uzvārdu ir saistīti ar meža putnu nosaukumiem.
2.1. Vārdu pareizrakstība; |
|
Parasti tiek norādīts, ka latviešiem ir daudz uzvārdu, kas saistīti ar 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Tas ir uzvārds Sproģis (32), kam pamatā 8. Tekstveide; |
|
Salikteņuzvārda Jaunzems (84) pamatā ir vārdu savienojums jauna zeme, kas, iespējams, norāda uz jaunsaimnieka statusu. 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
|
Uzvārdi, kuru pamatā ir vācu valodas apelatīvi 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; |
|
Sastopam 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Visi minētie vāciskie uzvārdi ir tā saucamie caurspīdīgie uzvārdi, proti, to atsevišķo komponentu un salikteņu nozīme ir zināma jebkuram vāciski runājošam, tādēļ nevar izslēgt arī iespēju, ka šie uzvārdi ir vietējo muižnieku, rakstvežu vai uzvārdu ņēmēju darināti. 1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; |
|
Kā norādīts Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēmas brūvelis un brūveris sastopamas latviešu valodā ar nozīmi ‘aldaris’, taču to pamatā ir viduslejasvācu bruwer (ME I 342).
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Arī Karla Šillera un Augusta Lībena 2.3. Sākumburti; |
|
Uzvārds Gūtmanis (59), kam pamatā vācu Gutmann ‘labs cilvēks; dižciltīgais’ (DWB 9, 1470), varētu būt radies no uzvārda Gutmann (Bahlow 1985, 193).
5.3. Pieturzīmes trūkums; |