Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4111 vienumi
Starp jaundzimušo populārākajiem vārdiem nav neviena deminutīva. Arvien vairākRaksturīgi, ka arvien vairāk tiek izvēlēti vienzilbīgui vārdui (pat 12 no 100 – Ralfs, Marks, Toms, Miks, Pauls, Rojs, Klāvs, Niks, Kurts, Krišs, Maikls, Gusts; sal. 2. tabulāu – visu paaudžu latviešu vārdu sarakstu – un 4. tabulu – Latvijas visu pilsoņu vārdu sarakstu, kur vienzilbīgo vārdu skaits – 5) – tir 5). Tas ir vēl viens arguments, kas irunā pretīrunā stereotipiem par to, ka sieviešu vārdi ir īsāki nekā vīriešu.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Arvien vairbiežāk reģistrēts nelokāmu zēnu vārdu ar nelokāmo galotni -o (7: Rodrigo, Hugo, Bruno, Otto, Leo, Raivo, Marko, sal. 2. tabulu, kur ir tikai 1viens šāda tipa personvārds – Ivo).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārds izglītība (vispirms – izglītot) radās diezgan īpatnējā veidā, paplašinot no vācu un krievu valodas atšķirīgu semantisko lauku. 1868. gadā Atis Kronvalds savās publikācijās centās izteikt ‘izglītošanas’, ‘izkopšanas’ jēdzienu un aktivizēja vārdu daiļš un glīts vārddarināšanas potenciālu, paplašināja darbības vārdu glītot garīgā glītuma (civilizēta, izkopta stāvokļa) virzienā un pēc vācu ausbilden parauga pievienoja iz- (/izglītot (Kronvalds 1868; Kronvalds 1868a).
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide;
Pamazām ap vārdu izglītība veidojās stabilu vārdu savienojumu kopums (profesionālā izglītība, arodizglītība, tehniskā izglītība u.  c.), jo latviešu valodā bija nepieciešami izglītības sistēmas attīstības komponentu apzīmējumi.
1. Tehniskais noformējums;
Endzelīna vadītā RLB Valodniecības nodaļa 30. gados sniegusi, no mūsdienu literārās valodas viedokļa, divus pareizus (vispārīgs raksturojums, vispārīgi nosacījumi) un vienu nepareizu (vispārīgie dziesmu svētki) ieteikumu (Endzelīns 2002, 46;, 165;, 171).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Arī turpmākajos gadu desmitos minēto vārdu lietojums būtiski nemainījās, vēl 50. gadu rakstu avotos paralēli pareizajiem apzīmējumiem vispārīgā izglītība, vispārīgā valodniecība, vispārīgā bioloģija atrodama „vispārējā izglītība”, „vispārējā valodniecība”, „vispārējā bioloģija” u.  tml. Protams, termins vispārējā izglītība tika lietots arī ar tam atbilstošo nozīmi, piemēram, runājot par obligātu vispārējo septiņgadīgo izglītību (izglītību visiem).
1. Tehniskais noformējums;
Māksla 1989, 3, 20 1988. gadā latviešu valodai tika piešķirts valsts valodas statuss, bet 1989. gadā Latvijas sabiedrības spiediena rezultātāietekmē LPSR Augstākā padome pieņēma Valodu likumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kārtībniekiem bija uzdots ielenkt un pārmeklēt Biķernieku mežu. [..]. Policija 1937, 5, 223 Latvijas Lauksaimniecības kameras mazpulku nodaļa saņēmusi mazkalibra šautenes, kuŗas izsniegs mazpulkiem apmācībām šaušanā.
1. Tehniskais noformējums;
Zemgales Balss 1937, 107, 4 Aizsargu apmācības. [..] ..Rēzeknē notika taktiskās apmācības, kuŗas vadīja aizsargu štāba apmācības daļas priekšnieks kapt. Ķikulis. [..]. Latgales Vēstnesis 1937, 37, 5 Īpaši pēdējā citātā ir redzama nevēlamā prakse, kad mācības nosauc par „apmācībām”, arī „apmācību daļa” skan nelatviski.
1. Tehniskais noformējums;
Viensējuma Latviešu valodas vārdnīcā (LVV) vārda apmācība definīcija jau ir aizgājusi nevēlamā virzienā (acīmredzot izmantota arī kāda krievu valodas vārdnīca), jo likt pirmo uzsvaru uz teorētiskajām zināšanām ir pretrunā ar šā vārda praktisko ievirzi, sal.: apmācība -as, s.
7.2. Mazvārdība;
Nevēlamu praksi var ilustrēt ar informāciju no Pekinas: Vēstniece Ingrīda Levrence piedalās latviešu valodas apmācības programmas atklāšanā Pekinā. [..] 7. septembrī Pekinas Starptautisko studiju universitātē (Beijing International Studies University) tika uzsākta latviešu valodas bakalaura programmas apmācība. [..] uzņemti 20 studenti, kurus ar Latviešu aģentūras atbalstu apmācīs pasniedzējs no Latvijas. (Vēstniece 2015) Otrkārt, par nevēlamu uzskatāms vārda apmācība lietojums, runājot par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, sal.: [..] par pāreju uz apmācību tikai latviešu valodā. nepareizs lietojums [..] valsts finansētajās skolās jāpāriet uz mācībām valsts valodā. pareizs lietojums [..] apmācības ilgums 6 – –8 gadi. [..]. nepareizs lietojums Mācību ilgums 4 gadi. pareizs lietojums Treškārt, bieži vien daudzskaitļa forma apmācības tiek lietota vārda mācības vietā. Šāda prakse ir nevēlama.
1. Tehniskais noformējums;
Pat zinot par jēdzienu definīcijām un vārdu semantikas daudzšķautnainību, tulkotāji nereti pakļaujas burtiskas atbilsmes inercei, kas rada terminoloģisku nekonsekvenci dažādu organizāciju dokumentu tulkojumos. zZinātne un tehnika – zinātne un tehnoloģija 21. gs. vērojama gan objektīvi pamatota un apzināta, gan arī stihiska latviešu vārdu krājuma reorganizācija.
2.3. Sākumburti;
Vārds „technika” ir ļoti plašs jēdziens, kas aptveŗ visādus mašīntechnikas un būvtechnikas izgudrojumus, mājsaimniecības piederumus, darba rīkus un zinātniskus atklājumus. [..] Vārds „technika” šai tematā attieksies uz visu, kam kāds sakars ar mašīnām valsts un privātā dzīvē; saimnieciskā, sabiedriskā vai polītiskā novadā; civīlā vai militārā nozarē, lauksaimniecībā un mežkopībā, tirdzniecībā un satiksmē; publiskā, privātā vai mājsaimniecībā; tāpat arī darba rīki, darba mašīnas, celtniecības un satiksmes mašīnas, mašīnas pārtikas un citu patēriņa preču ražošanai; mašīnas un ierīces, ko lieto medicīnā, slimnīcās, gāzes un elektrības ģenerēšanai, ūdens būveēs un hidrauliskās spēkstacijās; kaŗa techniskie līdzekļi; fabriku un darbnīcu iekārtas; techniskās mācību un pētniecības iestādes. [..]. Kā redzams, zinātne aptveŗ visas cilvēces pieredzi zinātnē, sistēmās, metodēs, darba rīkos.. [..]. Kā zinātne, tā technika – abas ir svarīgi faktori tautas dzīvē. (Technikas Apskats 1962, 35, 1) Mainoties paaudzēm, angļu valodas ietekme ievērojami pieauga,. 20. gs. 80.–90. gados svešatnes tautiešu rakstu avotos jau dominē vārdu salikums „zinātne un tehnoloģija” un vārds tehnoloģija senākās tehnikas vietā.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kopš vārda tehnoloģija pirmā lietojuma latviešu rakstu valodā 1860. gadā (Juris Alunāns), šā aizguvuma sākotnējā semantika (‘tehnisko amatu mācība’; ‘dabas lietu izmantošanas mācība’) daudzus gadu desmitus kardināli nemainījās, kļuva precīzāki un mūsdienīgāki jēdziena skaidrojumi, sal.: Technoloģija (gr. logos, zinātne, mācība) – zinātniskā arodu mācība, kas iztirzā materialu apstrādāšanas problemas.
5.2. Lieka pieturzīme;
Diemžēl šī stabilā terminu lietojuma tradīcija sašķobījās jau pie pirmās nopietnākas saskarsmes ar angļu valodu 20. gadsimtas. 90. gados.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Izskaidrojums ir vienkāršs – angļu valodā tiek lietota vārdkopa science and technology, taču semantiski tā nav pilnīgi atbilstošs ekvivalents līdzšinējam kopjēdzienam ‘zinātne un tehnika’.
5.2. Lieka pieturzīme;
Vārdam technology bez nozīmes ‘tehnoloģija’ ir arī vairākas citas nozīmes: ‘tehnika’, ‘tehniskās [lietišķās] zinātnes’, ‘aparatūra’, ‘līdzekļi’, ‘metode(s)’, ‘paņēmiens (-i)’.
7.2. Mazvārdība;
Sliktākais pavērsiens šajā terminoloģiskajā konfliktsituācijā bija Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu nekompetenta rīcība, ieviešot burtisko tulkojumu „zinātne un tehnoloģija(s)” oficiālajos dokumentos un normatīvajos aktos. Šādos apstākļos arī daudzi zinātnieki ar sirmām galvām, kas visu mūžu bija darbojušies vienā jēdzieniskā sistēmā, bija spiesti pielāgoties citai sistēmai kaut vai administratīvās saziņas dēļ.
1. Tehniskais noformējums;
Pašlaik informācijas telpā un ministriju dokumentos dominē apzīmējums „zinātne un tehnoloģija(s)” vai, atsevišķi izdalot, „tehnoloģija(s)”.
1. Tehniskais noformējums;
Taču turpmākā dokumentu plūsma angļu valodā un tulkojumos pieauga, daudzie semināri, vieslekcijas, un projekti ļoti ietekmēja Latvijas pārstāvju un dalībnieku lingvistisko domāšanu un valodas izteiksmi.
5.2. Lieka pieturzīme;