Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Lai runātu parnorādītu atrašanās vietu, norvēģu valodā krietni biežāk izmanto prievārdu på ‘uz’ konstrukcijās, kur latviešu valodā tiek lietots lokatīvus, kas norvēģiskiu valodā prototipiski atbilst prievārdam i.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Norvēģu valodā telpas uztvere turklāt ir daudzir vairāk fokusēta uz vertikālo (v. Varbūt tas saistīts ar Norvēģijas topogrāfiju, kur cilvēks gandrīz visur esir vai nu augstāk, vai zemāk par jebkuru atskaites punktu).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Kā jau minēts, izmantojam arī telpas kategorijas jēdzienu izmanto, lai runātu arī par abstrakto.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tas arī ir saistīts ar konceptuālo domāšanu, un tādēļ irto varbūt krietni grūtāk nekā iemācītiesapgūt nekā jaunus vārdus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Aizverot ceļa somu Tāpat kā ainavists labāksmalkāk nekā citi atšķir zaļo toņu nianses koku lapotnēs vasarā, tāpat kā kabatzaglis labākcilvēku pūlī labāk nekā citi pamana neaizsargātas kabatas ar kārdinoši izvirzītām maka kontūrām, līdzīgitā arī noteiktāas dzimtās valodas lietotāji vairāk nekā citas valodas pārstāvji mēdz pievērst lielāku uzmanību noteikar dzimto valodu saistītām parādībām un kategorijām – gan fiziskām, gan abstraktām – vairāk uzmanības, nekā citas valodas pārstāvji, balstoties uz attiecīgās valodas kategorijām. Šo atšķirīgo uzmanību „ņemam līdzi”, runājot citā valodā, un dzimtās valodas kategorijas ne vien ļauj rastiesrada kļūdāmas, bet arī veicina to, ka runājot izvēlamies citas konstrukcijas un pat aktualizējam atšķirīgas lietas, pieminotu informāciju, kouru tie, kam mērķvalodas ir dzimtās valodas lietotāji, parasti izlaiž, vai otrādi, valodas apguvējs izlaižot informāciju, ko mērķvalodā parasti piemin.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
To rāda jau skaitliskiatspoguļo daudzi valodas apguves pētījumi dažādās valodās. TomērŠajā jomā daudz kas vēl darāms šajā laukā, un te ienākir pētāms, un parādās jaunas metodes, i. Izmantojot ne vien psiholoģiskos eksperimentus, bet arī acu kustību mērījumus un smadzeņu skenēšanu, lai redzētu tieši tovar atklāt, kā dzimtā valoda un citas valodas, kuras protam, ietekmē arī mūsu domāšanu, atmiņu, vizuālo un audiālo uzmanību, kā arī palīdz saprast to, kuros gadījumos citām valodām nav nozīmes, apgūstot kādu jaunu valodu.
6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
No šītā izriet, ka nākotnē valodniekiem, antropologiem, smadzeņu pētniekiem, psihologiem un citu nozaru speciālistiem būtu jāsadarbojas, lai, tā teikt, nevārītos savā sulā un lai nenonāktu pie nepareiziem secinājumiem.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Domājams, ka nākotnē gaidāmsi daudzi jaunai un interesantai pētījumi par valodas un domāšanas savstarpējām attiecībām. Tie, kas māca valodu vai valodu mācās, vēl skaidrāk var saprast, ka mMācīties valodu ir kaut kas vairāk par vārdu iegaumēšanu un gramatikas likumu apgūšanu.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Un tad nākamajās brīvdienās var sakačāt samoningu. (RS) Šis runātā teksta fragments ir daļa no spēlētāju sarunas videospēles “„Runescape” (turpmāk RS) spēlēšanas laikā.
1. Tehniskais noformējums;
Cilvēkam no malas, tas, visticamāk, izklausās kā pidžinvaloda ar latviešu valodas gramatiku, bet svešiem vārdiem, kas tekstu padara daļēji vai pilnīgi nesaprotamu.
5.2. Lieka pieturzīme;
Valoda tiek pielāgota spēlētāju kopuma valodas paradumiem. Šajā rakstā analizētajos teksta fragmentos vērojama koda maiņa – “„apzināta pāreja no vienas valodas uz otru vienā saziņas aktā viena un tā paša runātāja (retāk – rakstītāja) tekstā” (Skujiņa 2007, 183).
1. Tehniskais noformējums;
Un, tTātad, 1998. gadā iedzīvotāju reģistrā bija iekļauti 69600 Jāņi (skaitļi izmantotajā publikācijā noapaļoti līdz simtiem), vairāk nekā trīsreiz (!) apsteidzot 20. gadsimta otru populārāko latviešu vīriešu vārdu Andris (21700); savukārt nesalīdzināmi mazāka ir sastopamības biežuma starpība starp otro un trešo populārāko vārdu (trešais ir Juris – 19400).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Aiz piemēra iekavās norādīta spēle, kuru spēlējot, izteikums radies, kā arī donorvalodas ekvivalents un tā iespējamais tulkojums.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pēc Lindas Lauzes (2008) norādījumiem tie teksta fragmenti, kuri saglabājuši orģināldevējvalodas izrunu un nav adaptēti, atstāti orģinālrakstībā (angļu valodā) un likti pēdiņās. Īpaša nozīme pievērsta teikuma beigu pieturzīmēm, kur daudzpunkte norāda uz teikuma aprāvumu, kas sarunvalodai ir ļoti raksturīgi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Apakšnodaļā “„Fonētiskā adaptēšana videospēļu valodā” norādīta ne tikai vārda rakstība angļu valodā, bet arī Oksfordas mācību vārdnīcās (Oxford Learner’s Dictionaries) fiksētā izruna, kas attēlota pilnā fonētiskā pierakstā un norādīta kvadrātiekavās.
1. Tehniskais noformējums;
Videospēļu ietekme uz spēlētājiem Videospēļu industrija ir strauji augoša nozare gan patērētāju skaita ziņā, gan tehnoloģiju attīstības ziņā, gan finansiāli.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Atklāts, ka daudzspēlētāju tiešsaistes lomu spēlēs (angļu val. massively multiplayer online role-playing games) spēlētāji bieži izvēlas tēlu, kuršam vēlētos atbilst viņiem reālajā dzīvē, un var izspēlēt kādas dzīvē neizspēlētas lomas, tādēļ reālajā dzīvē vēlāk jūtas vientuļi, nesaprasti, izjūt trauksmi (ibid.Quwaider 2019).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā kā videospēles ir arī ļoti populāras, īpaši jauniešu vidū, domājams, ka arī Latvijā pieaugs ar videospēlēm saistītu pētījumu skaits. 2021. gadā publicēts Elizabetes Grinblates pētījums “„Tiešsaistes un bezsaistes sadalījums videospēļu kopienās” (Grinblate 2021), bet 2019. gadā – Veselības ministrijas “„Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem” (Putniņa et al. 2019).
1. Tehniskais noformējums;
Videospēlētāju valoda Videospēlētāji ir kopiena, kam raksturīgas kopīgas intereses un tām atbilstoša kopīga sarunvaloda, ko varētu saukt par videospēlētāju žargonslengu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pretstatā latviešu valodai angļu valodā lietvārdiem nav dzimtes kategorijas, tāpēc adaptējot svarīgi piešķirt vārdiem dzimti un iekļaut tos noteiktā deklinācijā jeb locīšanas paraugā.
6.1. Saistāmība;