Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4111 vienumi
Lai arī pēdējos 15 gados cilvēki ar vāju latviešu valodas prasmi šo vārdu (ar nozīmi ‘redzējums’, ‘nākotnes redzējums’) sporādiski lietojuši, latviešu valodā tam tradicionāli ir cita nozīme, kas neatbilst projektā dotajai vārda vīzija definīcijai: „[..] formulēts organizācijas galvenais nākotnes mērķis un atbilde uz jautājumu – kāda organizācija vēlas kļūt.” Vārds vīzija latviešu valodā līdz 20. gs. beigām lietots ar nozīmi, kas formulēta jau pirmajā zināmajā vārda reģistrācijā 1885. gadā: Kahdâ preekşchlaşijumâ profeşors Mendels Berlinê runaja par halluȝina3iju, illuſiju un wiſiju.
1. Tehniskais noformējums;
Vārds vīzija ir sastopams arī rakstos par Kristus apustuļiem, kā arī psihiatru diskursleksikā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpat kā vācu un franču valodā vārds plaģiāts apzīmē gan parādību (cita autora darba vai tā daļas publicēšanu (publiskošanu) ar savu vārdu), gan kokrētādu darbu vai tā daļu, kas uzdota par savu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Gan vārdnīcās, gan rakstu avotos atrodam arī vārdu plaģiators (‘cilvēks, kas izdarījis plaģiātu’) un plaģiēt (vācu plagiiren – ‘nodarboties ar plaģiātu’).
1. Tehniskais noformējums;
Otrkārt, pēdējos 20 gados oficiālās saziņas veidotāju literārās (standartizētās) valodas prasme ir ievērojami pazeminājusies, nereti terminu grozīšanu, aizstāšanu un tradicionāli lietoto terminu nerespektēšanu izraisiījusi burtiska angļu valodas paraugu pārņemšana.
4. Formveidošana;
Pētot valodu saskares lingvistisko aspektu, A.ina Blinkena atzīst, ka valodu kontaktu rezultātā „no vienas valodas citā tiek pārņemti gan atsevišķi vārdi, gan skaņas, gan gramatisko formu un konstrukciju paraugi” (Blinkena 1988, 22).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā, piemēram., Latvijas un Lietuvas pierobežā – Dienvidkurzemē, Dienvidzemgalē, Augšzemē, Latgalē – raksturīga latviešu un lietuviešu valodu lingvistiskā mijiedarbība un savstarpēja ietekme.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ir zināmi atsevišķi plašāki pētījumi par pierobežas izloksnēm, piem., Rucavu (A.nna Ābele, L.iene Markus-Narvila), Aknīsti (K.rišjānis Ancītis), Gārseni, Lašiem, Prodi (V.ilma Šaudiņa), Ērģemi, Lugažiem, Valku (S.ilvija Raģe), Šķilbēniem (B.eatrise Reidzāne) u.  c., tomēr latviešu lingvistikvalodniecībā joprojām trūkst plaša zinātniska pētījuma par atsevišķu Latvijas pierobežas izlokšņu un to kaimiņvalodu savstarpējo mijiedarbi un ietekmi visos valodas līmeņos.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tieši citas valsts pierobežā mītošās latviešu izloksnes mūsdienu lingvistikvalodniecībā ir maz pētītas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Piemēram, lietuviešu valodnieks K.Kazimiers Garšva (Kazimieras Garšva) secinājis, ka ārpus Lietuvas teritorijas izdzīvojušas tieši tās lietuviešu izloksnes, kurās tikusi atbalstīta un veicināta kultūra un izglītība dzimtajā valodā (Garšva 2011, 6).
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
No vienas puses, tā ir radniecīga vairākām Dienvidrietumkurzemes izloksnēm, piemēram., Dunikas, Nīcas, Rucavas izloksnēm, no otras puses, to ietekmē ziemeļžemaišu izloksnes un lietuviešu literārā valoda.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Būtiņģes un Sventājas latviešu kopienas identitātes mainīgums saistāms ar daudziem procesiem sabiedrībā: gan iekšējiem (valsts iekšējā migrācija, iedzīvotāju etnisko proporciju izmaiņas, paaudžu novecošanās process, lietuviešu valodas īpatsvars u.  c.), gan ārējiem (starptautiskiem) faktoriem (Latvijas un Lietuvas juridisku valodas un kultūrvides saglabāšanas dokumentu trūkums XX gs. sākumā, Latvijas atbalsta trūkums lingvistiskās situācijas uzlabošanā XX–XXI gs.).
1. Tehniskais noformējums;
Valodas izmaiņu raksturojums Telpiskritoriālā nošķirtība veicinājusi ne tikai arhaisku valodas īpatnību saglabāšanos, bet arī citas lingvistiskas izmaiņas izloksnē.
7.3. Neiederīgs vārds;
Par jaunu parādību izloksnē uzskatāma līdzskaņu g, k, l, n, t mīkstināšana pēc lietuviešu valodas parauga, kad konsonantlīdzskaņi lietuviešu valodā tiek mīkstināti palatālu patskaņu e, ē, i, ī un diftongvskaņa ie priekšā (Straupeniece 2011, 341).
7.3. Neiederīgs vārds;
Tādējādi var sacīt, ka Sventājas izloksnes savdabību, salīdzinot ar citām Dienvidrietumkurzemes izloksnēm, ir veicinājuši gan ārējie (izloksnes izolēšanācija no latviešu valodas attīstības procesiem), gan iekšējie (valodu kontakti, ietekme) faktori.
3. Vārddarināšana;
Līdztekus mērķis nav arī lingvistiskais “„populisms”, iztapīgi izvairoties no jebkāda kritiska vērtējuma, bet gan analītiski un kritiski iezīmēt dažas norises latviešu valodā, kuru ietekme jau ir izrādījusies vai var izrādīties pietiekami nozīmīga.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
No vienas puses, nereti izmantojam pamatfaktus, piemēram: cilvēka valoda izsenis ir evolucionējusi (tās vēsturiskā rekonstrukcija aptver ne vairāk kā 7000 gadus, lai gan valodu pirmsākumi iesniedzas vismaz 200 000 gadus senā pagātnē (Tallerman, Gibson 2012, 508)); valodu kontakti ir fundamentāls valodas pilnveides un tātad – arī valodas nākotnes priekšnosacījums; visām valodām ir raksturīgas kopīgas iezīmes, kas izriet, piemēram, no dzīves vides, cilvēka psihoemocionālo un sociālo vajadzību un īpaštnību līdzības (saistībā ar aizguvumiem šis fakts ir gan viens no iemesliem, gan viens no izskaidrojumiem, kāpēc, ņemot vērā valodu atšķirības, aizgūšana tomēr notiek un ir iespējama);); no vienas puses, valodas nenovēršamās pārmaiņas – to atzīst pat lielākie pūristi – nav uzskatāmas nedz par vēlamām, nedz nevēlamām. N; no otras puses, apsvērumi šo atziņu starptelpā ir daudz sazarotāki, komplicētāki un katrā ziņā – ne “„melns” vai “„balts” kategorijās sakārtojami.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Saistībā ar valodas normām, valodas apguvi un izmantošanu Stīvs Klainedlers (Steve Kleinedler) norāda trīs priekšrakstu grupas: dzimtās valodas lietojuma normas (fonētiskās, sintaktiskās, morfoloģiskās) – noteikumi, kurus dzimtās valodas lietotāji zina un izmanto pat tad, ja šie likumi nav īpaši mācīti; didaktikas līmeņa normas: valodas likumi, kuru mācīšana veido priekšstatus par labu/sliktu jeb pareizu/nepareizu valodas lietojumu; ieteikumi pilnvērtīgākai saziņai: stilistiski ieteikumi, lai izteiktos skaidri un saprotami (Kleinedler 2018). Īpaši būtisks ir pirmais līmenis, jo šī kompetence nosaka to, vai dzimto valodu patiešām pārvaldām pienācīgi.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Un tās nebūt neizriet tikai no latviešu valodas mācību satura skolā, bet no vispārējās vides un tajā dominējošajiem apstākļiem, kuros ne mazsvarīgi ir lingvistiskās attieksmes un valodas prestiža aspekti.
7.1. Liekvārdība;
Klainedlers vēl piebilst, ka valoda, kuru mēs ikdienā lietojam, mainās nemitīgi, gadu no gada, un izpārmaiņu vērtējuma aspektā nozīmīgs kritērijs ir saziņas efektivitāte – vai mēs saprotam viens otru. Šo atziņu var aplūkot sasaistē ar valodnieces Maijas Baltiņas lekcijās dzirdēto ne mazāk ietilpīgo atziņu, ka valodā kļūdu nav.
3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;