Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Izpratne par to, ko nozīmē rediģēt, var atšķirties, tāpēc, pirms ķertieredaktors ķeras pie darba, der pārliecināties, ko ar šo jēdzienu saprot darba devējs.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Eiropas Savienības iestādēs tiek daudz domāts par tiesību aktu kvalitāti, kas ietver ne tikai paša likumdošanas procesa kvalitāti, bet arī teksta lingvistisko kvalitāti (skat., piemēram, Komisijas pētījumus „Programme for Quality Management in Translation” (2009) un „Quantifying Quality Costs and the Cost of Poor Quality in Translation” (2012)).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Tāpēc būtu likumsakarīgi uzskatīt, ka uzdevums „rediģēt” nozīmē aptvert un labot pilnīgi visus teksta parametrus.
5.2. Lieka pieturzīme;
Rediģēšanas uzdevumus var netieši atvasināt arī no attiecīgās iestādes prasību un ieteikumu apkopojuma jeb rokasgrāmatas – tas, kas jāievēro tiesību aktu autoriem (izstrādātājiem vai tulkotājiem), jāievēro arī redaktoriem, proti, jāpārbauda, vai rokasgrāmatas prasības ir ievērotas. (No Latvijā izdotajām rokasgrāmatām jāpiemin Valsts kancelejas 2002. gadā izdotā „Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata” un Tulkošanas un terminoloģijas centra 2006. gadā izdotā „Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata”).) Īsumā var sacīt, ka rediģēšanas pamatuzdevums un pragmatiskais mērķis ir teksta kvalitātes nodrošināšana.
1. Tehniskais noformējums;
Protams, šāda mērķa izvēle nozīmē piešķirt redaktoram papildu funkciju, kas vēl vairāk „apēd” rediģēšanai atvēlēto (tradicionāli trūcīgo) laiku.
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr, pēc manām domām, ir vērts iet šo ceļu, jo, pirmkārt, redaktors jau tik un tā nevar izbēgt no zināmas „apgaismošanas misijas” – autori un pasūtītāji tik un tā mēdz uzdot jautājumus un arī apstrīdēt redaktora labojumus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Turklāt, ilgstoši sadarbojoties ar vieniem un tiem pašiem autoriem, pat bez īpašas piepūles kļūst skaidri saskatāms katra „profils” – raksturīgākie klupšanas akmeņi tekstveidē, zināšanu robi un pat rakstura izpausmes (paviršība, neuzmanība vai tml.).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Un, otrkārt, „apgaismojot” autorus, varam cerēt uz gaišāku nākotni – arvien labāki teksti un tātad vieglāks redaktora darbs. (Šo rakstot, es atļaujos pievērt acis uz to, ka reizēm, pat regulāri informējot un „apgaismojot”, progress ir gaužām vāji saskatāms...) Kritiskā domāšana Raksta autores pieredze liecina, ka rediģēšanas process un jo īpaši sadarbība ar autoriem veicina kritisko domāšanu. Šīs parādības ir cieši saistītas un savstarpēji atkarīgas – rediģēšana palīdz attīstīt kritisko domāšanu, kas savukārt ir obligāts lietpratīgas rediģēšanas priekšnoteikums.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Līdzās diviem tikko minētajiem galvenajiem avotiem, no kuriem varam spriest par latviešu valodas vārdu lietošanu – 70. gadu biežuma vārdnīcai un mūsdienu korpusam, ir izmantojams vēl kāds interesants informācijas avots, proti, interneta portāls Pwww.periodika.lv. Šajā portālā var atrast datus par viena vai otra vārda lietojumu skaitu Latvijas periodiskajos izdevumos dažādos gados, kā arī šo lietojumu ilustratīvos piemērus.
1. Tehniskais noformējums; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Problēmas ar to bieži sastopamas gan latviski rakstītajos, gan tulkotajos tekstos , proti, bieži vien apzīmētāju no apzīmējamā vārda šķir citi teikuma locekļi vai palīgteikums, un tā nav pieņemama prakse.
1. Tehniskais noformējums;
Risinājums šai gadījumā – pārvaldītais apzīmētājs, kas izteikts ar lietvārdu datīvā un teikumā atrodas aiz apzīmējamā vārda: Komisijas Lēmums, ar ko aizstāj pielikumu Lēmumam 2005/769/EK par noteikumiem, kas piemērojami pārtikas atbalsta iepirkumiem, ko veic NVO, kuras Komisija apstiprinājusi tādu produktu iepirkšanai un mobilizēšanai, kas piegādājami saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1292/96. Šo apzīmētāju bieži vien nepazīst kā apzīmētāju, un gadās pat, ka šādu konstrukciju uzskata par kļūdu, proti, burtisku angļu teksta atdarinājumu (Annex to..), kaut faktiski tā šai gadījumā ir vienīgā lingvistiski korektā alternatīva, kā novērst kļūdu un padarīt izteiksmi skaidrāku.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Aizgūšanas laiks nav droši zināms, taču zināms, ka, piemēram., Juris Alunāns rakstā „Kāds vārds par latviešu valodu” (1856), kurā manāma ļoti spēcīga vācu valodas ietekme dažādos valodas līmeņos, lieto adj.īpašības vārdu riktīga: „Ar divbalsnieku «„eu»” vēl nezinu, ko darīt.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Rediģējot šādau apzinātau teksta stratēģijau jāspēj nošķirt no parastas liekvārdības un nav jācenšas izteiksmi vienkāršot un konkretizēt.
6.1. Saistāmība;
Piemēram, fragments no Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību.
7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Ja tomēr tas notiek, tad atbilde var būt vai nu rediģēšanas prasmes trūkums (kopā ar iesācēja vēlmi demonstrēt uzcītību), vai nespēja pieņemt cita autora „spēles noteikumus” (šā iemesla dēļ labi tulkotāji ne vienmēr var būt arī labi redaktori), vai arī fakts, ka teksta kvalitāte patiešām ir nepieļaujami zema (un arī tā diemžēl mēdz gadīties).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Visa teksta pārrakstīšana var būt ārkārtas risinājums izņēmuma gadījumā, taču tā nedrīkstētu būt norma. J, jo šāda darbošanās gluži vienkārši nav racionāla ne cilvēkresursu, ne finanšu resursu izlietojuma ziņā.
6.6. Dalījums teikumos;
Un, tieši tāpat kā tekstu autoriem, arī redaktoriem laiku pa laikam nepieciešams saņemt darba vērtējumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jāuzsver, ka par nopietnu vērtējumu neuzskatu t. s. „klientu apmierinātības aptauju” – saprotams, ka autors visbiežāk būs apmierināts ar redaktoru, kas viņa darbā neko nav labojis, un ārkārtīgi neapmierināts, ja redzēs tekstu pamatīgi pārveidotu („sabojātu”).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai izvērtētu, vai rediģēšana ir bijusi lietpratīga un jēgpilna vai varbūt teksts patiešām ir „sabojāts”, vērtētājam jābūt profesionālam un objektīvam.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jaunajā redakcijā tiek aizliegts nodot neizpaužamas ziņas „ ārvalstij vai ārvalsts organizācijai”.
1. Tehniskais noformējums;