Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8367 vienumi
Ir tādi vārdi, kuriem ir gan vienskaitlis, gan daudzskaitlis, bet tiem ir atšķirīga leksiskā nozīme, un vārdnīcās tos uzrāda atsevišķos šķirkļos, piem., svars – ķermeņa masa jeb svars, un svari – ierīce ķermeņa masas mērīšanai.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
No tiem atvasināti citi vārdi, piem., – smagsvars, atomsvars, tīrsvars, īpatsvars, līdzsvars u. c.; no svari – decimālsvari, kontrolsvari u. c. Parasti skaitļa lietojumu šajos vārdos runātāji nejauc, tomēr daži izsakās šādi: Kapitālisms bankrotē, mainās spēku līdzsvari (nevis līdzsvars).
1. Tehniskais noformējums;
Man šķiet, ka tā ir normāla situācija [padomnieku maiņa] – mainās uzsvari darbībā. (Diena 2012. 06.19)., 06.2012.) Vārdu sviedri lieto tikai daudzskaitlī, jo tam nav vienskaitļa formas, tomēr izsakās arī šādi -– Vingro, lai dabū to sviedru laukā! (TV).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tur emocija vēl īsti nestrādā (labāk: nedarbojas). (KDi, 20.06.2013).) Katra emocija un intonācija trāpa desmitniekā. (KDi, 09.05.2013).) Un to smeldzošo sāpi it kā es pati varētu izdabūt no kreisās paribes laukā. (Manfelde 2012, 11). Vārdu ātrums parasti lieto vienskaitlī, piem., skaņas ātrums, kustības ātrums, bet tehnikā – mašīna ar četriem ātrumiem ir daudzskaitlis.
1. Tehniskais noformējums;
Kad latvietis saka: „dārzā ienākas zemene, vai mežā aug priede, tirgū var nopirkt kartupeli, avene aug mālainā zemē, ķiploks ir veselīgs”, te tomēr ir liels krievu valodas iespaids, kas lauž senu latviešu valodas tradīciju.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kad angļu, krievu un citas valodas ir kļuvušas ikdienišķas, latviešu valoda no tām iespaidojas un pārveidojas – vārdu nozīme paplašinās krievu valodas iespaidā (zināt, mazulis u. c.), angļu valodas ietekmē paplašinās svešvārdu lietojums, piemēram., kults.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Populāri kļūst semantiskie kalki, piemēram., piezemēties, kas izspiež pašu valodas vārdus.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Valodas lietotāji nepievērš uzmanību vārdu priedēkļiem, tie desemantizējas vai iegūst krievu valodai raksturīgo pabeigtības nozīmi (nopatentēt u. c.).
1. Tehniskais noformējums;
Norādāmie vietniekvārdi atkarībā no to lietojuma var norādīt uz kādu priekšmetu, aktualizēt kaut ko iepriekš pieminētu un piešķirt papildu ekspresiju gan mutvārdu, gan rakstītā tekstā.
7.1. Liekvārdība;
Ar sarunvalodisku vietniekvārdu palīdzību iespējams tekstu padarīt gan stilistiski, gan emocionāli ekspresīvu, turklāt prasmīgs teksta autors, tos veiksmīgi izmantojot, arī daiļliteratūrā var radīt dabīgas sarunas iespaidu, variējot ekspresijas gradācijas.
7.1. Liekvārdība;
Līdz šim vietniekvārdi lingvistiskajā literatūrā galvenokārt skatīti no standartvalodas jeb literārās valodas normu viedokļa, vērtējot to lietojumu kategorijās vēlams/nevēlams, tomēr, kā min Andra Kalnača, rakstot par norādāmajiem vietniekvārdaiem noteiktā artikula nozīmē, vēlamu vai nevēlamu lietojumu ne vienmēr iespējams skaidri nodalīt (Kalnača 2011, 94).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Sarunvalodā laika gaitā izveidojušās savas valodas līdzekļu lietojuma tradīcijas, kas nereti apskatāmas kā novirzes no literārās valodas normām un standartiem, turklāt sarunvalodas kontekstā šiem izteiksmes līdzekļiem ne vienmēr ir negatīvvar arī nepiemist negatīva konotācija vai pazemināta konotācijstila nokrāsa.
6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Runājot par personām, norādāmie vietniekvārdi ne vienmēr izsaka nievājumu pret apzīmēto personu, bet dažkārt ietekmē vienīgi paša izteikuma kopējo noskaņu un stilu, savukārt norādāmais vietniekvārds artikulam tuvinātānoteiktā artikula nozīmē var tekstā arī iederēties – viss atkarīgs no lietojuma konteksta un citiem valodas līdzekļiem, kas tekstā lietoti un viens otrcits citu papildina.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Raksta mērķis ir iepazīstināt ar sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu lietojumu dažādos galvenokārt rakstu valodas žanros, vienlaikus salīdzinājumam piedāvājot arī piemērus no mutiskavārdu teksta.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodas piemēros ir saglabāta oriģinālā otrtogrāfija un interpunkcija.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Latviešu valodniecības tradīcijā, sekojot Prāgas lingvistiskā pulciņa paraugam, tiek runāts galvenokārt par valodas funckcionālajiem stiliem, kuru gadījumāos valodas līdzekļu atlase saistīta ar noteiktu teksta funkciju (Kvašīte 2013, 175). ITradicionāli izšķir piecus latviešu valodas funkcionālos stilus: zinātnisko un populārzinātnisko stilu, lietišķo rakstu stilu, publicistikas stilu, (literārās) sarunvalodas stilu un daiļliteratūras stilu (Rozenbergs 1995, 82).
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Mūsdienās dažādu procesu rezultātā stilu robežām ir tendence nonivelēties – “„rodas grūtības diferencēt valodas līdzekļus pēc to piederības pie konkrēta stila” (Kvašīte 2013, 190).
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana;
Stilu robežu saplūšana varētu būt saistīta arī ar valodas lietotāju demokratizācijas procesiem un stila, valodas kultūras un normu izpratnes pasliktināšanos.
7.1. Liekvārdība;
Tiek runāts arī par emocionāli ekspresīvajiem stiliem, kuru gadījumāos galvenā nozīme ir autora emocionālajai attieksmei un vērtējumam (VPSV 2007, 106,; Rozenbergs 1995, 105).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Emocionāli ekspresīvoie stilui latviešu valodā ir kopumā seši: oficiālais stils, svinīgais stils, sirsnīgais stils, humoristiskais stils, ironiskais stils un satīriskais stils (Rozenbergs 1995, 106).
6.1. Saistāmība;