Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8078 vienumi
Līdz šim vietniekvārdi lingvistiskajā literatūrā galvenokārt skatīti no standartvalodas jeb literārās valodas normu viedokļa, vērtējot to lietojumu kategorijās vēlams/nevēlams, tomēr, kā min Andra Kalnača, rakstot par norādāmajiem vietniekvārdaiem noteiktā artikula nozīmē, vēlamu vai nevēlamu lietojumu ne vienmēr iespējams skaidri nodalīt (Kalnača 2011, 94).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Sarunvalodā laika gaitā izveidojušās savas valodas līdzekļu lietojuma tradīcijas, kas nereti apskatāmas kā novirzes no literārās valodas normām un standartiem, turklāt sarunvalodas kontekstā šiem izteiksmes līdzekļiem ne vienmēr ir negatīvvar arī nepiemist negatīva konotācija vai pazemināta konotācijstila nokrāsa.
6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Runājot par personām, norādāmie vietniekvārdi ne vienmēr izsaka nievājumu pret apzīmēto personu, bet dažkārt ietekmē vienīgi paša izteikuma kopējo noskaņu un stilu, savukārt norādāmais vietniekvārds artikulam tuvinātānoteiktā artikula nozīmē var tekstā arī iederēties – viss atkarīgs no lietojuma konteksta un citiem valodas līdzekļiem, kas tekstā lietoti un viens otrcits citu papildina.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Raksta mērķis ir iepazīstināt ar sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu lietojumu dažādos galvenokārt rakstu valodas žanros, vienlaikus salīdzinājumam piedāvājot arī piemērus no mutiskavārdu teksta.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodas piemēros ir saglabāta oriģinālā otrtogrāfija un interpunkcija.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Latviešu valodniecības tradīcijā, sekojot Prāgas lingvistiskā pulciņa paraugam, tiek runāts galvenokārt par valodas funckcionālajiem stiliem, kuru gadījumāos valodas līdzekļu atlase saistīta ar noteiktu teksta funkciju (Kvašīte 2013, 175). ITradicionāli izšķir piecus latviešu valodas funkcionālos stilus: zinātnisko un populārzinātnisko stilu, lietišķo rakstu stilu, publicistikas stilu, (literārās) sarunvalodas stilu un daiļliteratūras stilu (Rozenbergs 1995, 82).
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Mūsdienās dažādu procesu rezultātā stilu robežām ir tendence nonivelēties – “„rodas grūtības diferencēt valodas līdzekļus pēc to piederības pie konkrēta stila” (Kvašīte 2013, 190).
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana;
Stilu robežu saplūšana varētu būt saistīta arī ar valodas lietotāju demokratizācijas procesiem un stila, valodas kultūras un normu izpratnes pasliktināšanos.
7.1. Liekvārdība;
Tiek runāts arī par emocionāli ekspresīvajiem stiliem, kuru gadījumāos galvenā nozīme ir autora emocionālajai attieksmei un vērtējumam (VPSV 2007, 106,; Rozenbergs 1995, 105).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Emocionāli ekspresīvoie stilui latviešu valodā ir kopumā seši: oficiālais stils, svinīgais stils, sirsnīgais stils, humoristiskais stils, ironiskais stils un satīriskais stils (Rozenbergs 1995, 106).
6.1. Saistāmība;
GanPar funkcionālo, ga un emocionāli ekspresīvo stilu gadījumā kā galvenie stilus šķirošie raksturīgākajiem diferencētājelementiem tiek minēuzskatīti dažādi leksikas līmeslāņi, mākslinieciskās un emocionālās izteiksmes līdzekļi, kā arī atšķirīgi teksta uzbūves principi.
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Morfoloģiski paņēmieni, kā norādāmo vietniekvārdu šis, tas, šāds, tādas izmantojums gan substantīva, gan adjektīva nozīmē, palīdz pastiprināt tekstā paustā tiešo un netiešo ekspresiju līdztekus dažādu leksikas līmeslāņu (piemēram, slengaismu, poētismu u. tml.) izmantojumam.
3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
No tiem jo īpaši vietniekvārdam šis mēdz piemīist teksta emocionālās ekspresijas pastiprinājuma nozīmetāja funkcija.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Galvenā atšķirība starp sarunvalodu un sarunvalodas stilu tātad slēpjas tajā, ka sarunvaloda ir spontāna ikdienas runas un rakstu forma, savukārt sarunvalodas stils – apzināts sarunvalodas līdzekļu lietojums teksta ekspresijas radīšanai. Ar sarunvalodas rakstu formu šeit domāti tādi tekstu žanri, kuros dominē sarunvalodai raksturīgu valodas elementu lietojums, kā interneta komentāri un sarakste īsziņās vai citās privātās saziņas vietnēs. Sarunvalodas izmantojums rakstu valodā gan vēl jāpētī, lai noskaidrotu, piemēram, to, kā nošķirt valodas kļūdas no sarunvalodai raksturīgām pazīmēm. Šajā rakstā uzmanība pievērsta tieši sarunvalodas pazīmēm un līdzekļiem, kuru izmantojums tomēr ne vienmēr padara visu tekstu par sarunvalodas stilam piederīgu.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Sarunvalodas normas jēdzienu autore aplūkojusi rakstā “„Sarunvalodas stila jēdziens: kopīgais un atšķirīgais latviešu un somu valodā” (Mežale 2017, 127–131).
1. Tehniskais noformējums;
Kā raksta D. Nītiņa: “, „pragmatiskā funkcija ir valodas konkrētais, individuālais izmantojums, ko nosaka runātāja vai rakstītāja nolūki, viņa garastāvoklis, nepieciešamība spēlēt kādu lomu, vēlēšanās kaut ko panākt vai izteikt savu attieksmi.” (Nītiņa [2001]b, 2014b, 334). Pragmatikā vislielākā uzmanība tiek pievērsta valodas lietojumam un tā likumsakarībām.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai arī pamatā to izmanto mutisku saziņas situāciju analīzē, to var izmantot arī rakstītu tekstu pētniecībā, jo “„arī rakstiskie teksti ir valodas darbības rezultāts.
1. Tehniskais noformējums;
Konteksta aspektā liela nozīme ir referencei jeb „valodas vienības attiecināšanai uz noteiktu reāliju konkrētā tekstā” (VPSV 2007, 323) un teksta saistījumam, uz ko var palūkoties gan no pragmatikas viedokļa (vai izmantotais valodas līdzeklis palīdz autoram padarīt tekstu skaidrāku un sasniegt savus mērķus), kā arīgan no stilistikas skatpunkta (vai izmantotais valodas līdzeklis iederas teksta kopējā stilā).
7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Pragmatikas saistība ar stilistiku novērojama arī funkcionālo stilu aspkontekstā – abas nozares dažādos aspektos pievēršas valodas izteiksmes funkcijām.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ar stilistiski ekspresīviem līdzekļiem no stilistikas viedokļa var radīt vienota stila tekstu, kā arīturklāt tos var izmantot, lai kādā tekstā radītu ekspresīvus izcēlumus, kas piesaista klausītāja vai lasītāja uzmanību.
7.3. Neiederīgs vārds;