Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8367 vienumi
Kāda ir mūsdienu valodas prakse vārdu zināt, pazīt, prast lietošanā? „Latviešu valodas kultūras jautājumos” (1967) A. Vanags, iebilstot pret burtisku krievu valodas zināt pārcēlumu latviešu valodā, raksta: „([..)] nevietā lietots zināt, piemēram.: Rakstnieks labi zināja Baltiju, tās tautas, kultūru un vēsturi. Šajā piemērā atbilstošākais vārds būtu pazina.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tādēļ nevar zināt, piemēram., latviešu mākslu, Kurzemi, mīlestību, draudzības jūtas – tās varam pazīt vai nepazīt.” (Vanags 1967, 78, 79).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tomēr mūsdienu valodas praksē aizrādījums maz tiek ņemts vērā un šajā nozīmē biežāk lieto nevis pazīt, bet gan zināt vai atpazīt un no tiem veidotas darbības vārdu divdabju formas: Bieži viesi ir sabiedrībā zināmi (labāk: pazīstami) cilvēki, bet tos redzēt un satikt.. [..]. (Izklaide., 07.05.2013.) [..] pasaulē zināmais (labāk: pazīstamais) dizaina žurnāls „Wallepaper”. [..]. (www.diena. lv, 21.04.2013).) Jūs ziniet (pareizi: zināt, bet labāk: pazīstat) manu raksturu.
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu valodas prast lietošanas tradīciju rāda „Latviešu literārās valodas vārdnīca”: prast – ‘Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt kādu darbību, uzdevumu u. tml.’ prot šūt, prot zīmēt, lasīt // Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, kas spēj runāt, lasīt (kādā valodā) saprast tekstus (tajā). [...] viņš labi prata angļu valodu un bez kādām grūtībām varēja lasīt katru grāmatu vai laikrakstu.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Nolaisties, nosēsties, nokrist un piezemēties Latviešu valodā vārds piezemēties ir relatīvi jauns, sākts lietot 20. gs. 60. gados.
1. Tehniskais noformējums;
Vārds jau ir ievietots „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” (LLVV6₂ 62 168) ar paplašinātu nozīmi, kas pieļauj šo vārdu lietot, attiecinot ne tikai uz kosmosa lidaparātiem, bet arī uz jebkuru lidaparātu vai lidošanas ierīci, piemēram., lidmašīnām vai izpletņlēcējiem – lidmašīna piezemējas lidostā, izpletņlēcējs veiksmīgi nolaižas uz zemes jeb piezemējas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Mīka literāruā darbu ara nosaukumu WE ARE NOW BEGINNING OUR DESCENT„We are Now Beginning Our Descent” tulko –kā „Piezemēšanās” (2012).
2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdus mazulis, mazulītis – uz cilvēkbērniem sarunvalodā lietoja ar mīlinājuma nozīmes niansi, piemēram., kas nu kait mazulītim? (ME, turpat).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Mūsdienu latviešu valodā vārds bez ierobežojumiem tiek attiecināts unz maziem cilvēkbērniem un tikai kā nozīmes nianse – uz nepieaugušiem dzīvniekiem (LLVV 5,128), tātad – otrādi nekā ME.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Vārds mazulis masu plašsaziņas līdzekļos bieži vien ir vienīgais maza bērna nosaukums, kas attiecināts ne tikai uz jaundzimušajiem zīdaiņiem, kābet arī uz bērnudārza vecuma bērniem un pat pirmo četru klašu skolēniem. Piemēri., piem.: Pašlaik Latvijā ir četras glābējsilītes.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.2. Sekundāra: vārdu secība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Vārdu nozīme paplašinās ne tikai krievu valodas iespaidā, bet arī angļu valodas ietekmē, piemēram., vārdu kults masu saziņas līdzekļos ir tik produktīvs, piemēram., kulta dziesmas, kulta ēdieni, kulta filmas, kulta šovi, kulta apģērbi, jaunības kults u. tml. (sk.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Vārdam sagaidīt nozīme ir ‘Ggaidīt līdz gaidāmais ierodas, tiek sastapts, vai arī kas patiešām notiek’.
2.3. Sākumburti;
Tomēr mūsdienu runātāji bieži lieto sagaidīt tur, kur iederētos gaidīt, piemēri.: Es sagaidīju, ka viņš nāks pie manis, bet viņš neieradās. (Labāk: Es gaidīju, bet viņš neieradās, es viņu nesagaidīju, t. Tulkojums filmā „Midsomeras slepkavības”).) Kas mūs sagaida turpmākajās dienās? (TV laika ziņas, lLabāk: Kas mūs gaida turpmākajās dienās?
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Valodā vērojama tendence nemotivēti lietot kādu priedēkli, piemēram., priedēkli ie-, citādi nekā ir ierasts.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Lieks priedēklis ie-, piemēram., pie vārda vēlēties – ievēlēties, vārdnīcās ar priedēkli ie- ir tikai vārds ievēlēt ’balsojot nodot kādai personai pilnvaras’, nevis ievēlēties, bet gan – vēlēties.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Iespējams, šeit notikusi kontaminācija jeb krustošanās – Iedomājies vēlēšanos! un Vēlies kaut ko! – no iedomāties ņemts priedēklis ie- ar īslaicīguma nozīmi + vēlies + vēlēšanos, katrā ziņā ievēlēties vēlēšanos nav atzīstams par literārās valodas normu (Pplašāk par piedēkli ie- Laiveniece 2009).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Savukārt lieku priedēkli no- liek klāt verbiem, lai izceltu darbības pabeigtību, piem., zemi nopārdeva uzņēmējiem; nodemontējām visas vecās konstrukcijas, vai tāpat vien, bez jebkādas nozīmes, piemēram., sākumā stāstīsim un vēlāk noīsināsim (TV).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Latviešu valodā gramatisko pabeigtības nozīmi izsaka galvenokārt gramatiskajās formās, nevis verba pamatformā, nenoteiksmē, jo „gramatiskos formantus nenoteiksmei nepievieno” (Soida 2009, 227).
1. Tehniskais noformējums;
Daudzās valodās, arī latviešu, lietvārdiem ir vienskaitlis un daudzskaitlis, un skaitļa nozīmi izsaka ar galotni, piem., dārzs – dārzi, skola – skolas, egle – egles u. tml. Tomēr ir lietvārdi, kurus lieto tikai vienskaitlī, piem., asprātība, miers, saule, bet citus – tikai daudzskaitlī, piemēram., durvis, kāzas, sviedri, kam nav vienskaitļa formas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Ir vienskaitlinieki, kurus parasti lieto vienskaitlī, piem., piens, lietus, sniegs, bet noteiktā stilistiskā kontekstā tiem iespējams arī daudzskaitlis, piemēram., veikalos ir dažādu ražotāju pieni, rudeņos sākas lieti, dziļie sniegi sniedzas līdz palodzei.
2.2. Saīsinājuma izveide;