P. Kallio uzskata, ka lībiešu valoda no citām Baltijas jūras somu valodām nošķīrusies 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; |
Dienvidigauņu savdabību izraisījuši arī dažādi valodu kontakti, kas redzami senos 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
Līdz šim 5.1. Nepiemērota pieturzīme; |
Latvijā runāt 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Brīdī, kad zemnieku vidū zināšanas galvenokārt izplatās orāli audiālā ceļā, tieši skanīga dziesma kā ticības stiprinātāja nospēlē būtisku lomu. 1727. gadā, vairāk nekā 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
Dienvidigauņu rakstu valoda nebalstījās uz luterāņu reformāciju un vācu tradīciju, kam 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Ir svarīgi to atcerēties, ja mēs 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Vēsturiskā Tartu rakstu valoda ir bijusi viena no svarīgajām dienvidigauņu valodas identitātes formām, kas 6.1. Saistāmība; |
Līdztekus lībiešiem mūsdienu Latvijas robežās iesniegu 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Tomēr t 4. Formveidošana; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Iekšzemē uz austrumiem gar Igaunijas un Latvijas robežu Latvijā 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Līdztekus tām pastāvējušas leivu un Ludzas igauņu valod 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Vēl viena Baltijas jūras somu tauta bija 15. g 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
Dienvidigauņu valodas teritorijas Latvijā: Igaunijas un Latvijas robežjosla ( 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Vēlāk viņa ap 6.5. Izteicēja izveide; |
M. Mela ir centusies sniegt iespējami daudzpusīgu priekšstatu par Latvijas igauņiem, to vēsturi un mūsdienu sociālo 7.3. Neiederīgs vārds; |
Viņas pētniec 3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; |
Līdztekus jau pieminētajai Ainažu apkaimei un Latvijas pilsētās dzīvojošajiem igauņiem visas tradicionālās igauņu kopienas Latvijā ir runājušas dienvidigauņu valodā; 1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Latvijas dienvidigauņu valoda līdz šim apskatīta, 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Kā reģionus ar jauktu apdzīvotību Latvijas pierobežā viņš min (sākot no rietumiem) Ainažus (Heinaste), Ipiķus (Ööbiku), Ķirbeni (Kirbeli), Araksti, Ērģemi (Härgmäe), Pedeli (Pedeli), Lugažus (Luke), Api (Hopa), Veclaiceni (Vana-Laitsna) u. c. ( 1. Tehniskais noformējums; |