Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5210 vienumi
Nereti moderatoram nācākas iejaukties turbulences fāzēs.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Regulārie raidījuma viesi izmantoja izteicienus, lai izteiktu savusaka neapmierinātību par to, ka viņiem neļauj pabeigt savu domu.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Prosodijas līmenī varēja novērot plašu skaļuma diapazonu un izteikuma daļu palēlnināšanu/ vai paātrināšanu, lai tādējādi pievērstu lielāku uzmanību izteikumatā saturam.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tādējādi var teikt, ka vācu politiskajos televīzijas raidījumos ir vērojama tendence, ka runātāju maiņa ir kā veidot teatralizētau cīņau par runātājua tiesību iegūšanu.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vispirms ikviens varēja iesniegt, viņaprāt, latviskāko vārdu un savu stāstu par to, bet otrajā etapā bija iespējams nobalsot par vienu no desmit iemīļotākajiem (biežāk iesūtītajiem) latviskajiem vārdiem.
7.2. Mazvārdība;
Latviskākā vārda meklējumos bija aicināti piedalīties visi, kas prot latviešu valodu vai to vēl tikai apgūst to.
6.4. Vārdu secība;
Kopumā tika iesniegts 1360 vārdu un izvēles skaidrojumu no Latvijas un daudzām citām pasaules valstīm, piemēram, Apvienotās KaralisteLielbritānijas, ASV, Austrālijas, Beļģijas, Čehijas, Igaunijas, Horvātijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Lai šo portretu labāk izprastu latviešu valodas lietotāja leksisko portretu, trīs pazīstami cilvēki – dažādu profesiju pārstāvji – tika aicināti no sava skatpunkta analizēt iesūtītos vārdu materiālu ikviens no sava skatpunktas.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Aicinām lasītāju iepazīties ar pētnieku pārdomām un veiktajiem secinājumiem.
7.1. Liekvārdība;
Vairāk nekā 1300 Latviešu valodas aģentūras rīkotajā akcijā „Mans latviskākais vārds”akcijā iesūtīto vārdu kopumu veido 657 atšķirīgas latviešu valodas leksēmas – katra no tām vismaz vienu reizi ir uzskatīta par pašu latviskāko.
7.1. Liekvārdība;
No struktūras viedokļa šo kopumu veido gan atsevišķi primāri (neatvasināti) vārdi, gan arī dažādi atvasinājumi, salikteņi, vārdkopas un pat teikumi.
7.1. Liekvārdība;
Taču šajā kopumā netrūkst arī stilistiski ietonētu vārdu, kam valodā parasti ir arī stilistiski neitrāli sinonīmi:, – poētismu (piemēram, bāleliņš, kaisme, latve), vārdu ar humoristisku nokrāsu (ķiņķēziņš), sarunvalodas vārdu (ķeza), vienkāršrunas vārdu (mirla), novecojušu vārdu (abrkasis, dābolains, dore, pūrs), izloksnes vārdu (knupurs, lindruks) u. c. Pārskatot vārdu izvēles pamatojumus, šo kopumu var iedalīt trijās lielās grupās: skaniski latviskie vārdi, semantiski latviskie vārdi un funkcionāli latviskie vārdi.
4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Uzskatot šo vārdu kopumu, īpaši izceļas šajos vārdos lietoto skaneņu (l, m, n) un lūpeņu (b, m, p), kā arī priekšējo un vidējo ar zemu mēles pacēlumu izrunāto patskaņu (platā e un a) un pakaļējās artikulācijas rindas (o, u) patskaņu biežais izmantojums. Šeit patiešām acīmredzot galvenā loma lielākoties būs bijusi skanējumam, jo varam taču iedomāties, cika asāk un griezīgāk skanētu troksneņu grupas un šaurie priekšējās rindas patskaņi, piemēram, šajā akcijā iesūtītie citādi pamatotie pinkšķēt, pirkt, zirņi, no viduslejasvācu valodas aizgūtais dikti.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par latviskiem akcijā bieži uzskatīti vārdā lietotie divskaņi (lielākoties ie un uo): biezpienmaize, ieva, krogs, liepa, pērkons, piens, ozols, šņore u. c. Un patiesi – latviešu divskaņi ie un uo ir īpaši: tieas ir senieais ei un pirmbaltu *ō, ko latvieši līdz ar lietuviešiem vienīgie no visa indoeiropiešu valodu atzara pārgrozījuši par attiecīgajiem divskaņiem un kas latviešu valodu lielā mērā atšķir no citām indoeiropiešu valodām.
6.1. Saistāmība; 4.4. Cita vārdšķira;
Un tas nekas, ka vismaz daži no šeit minētajiem vārdiem ir aizgūti (piemēram, krogs, šņore, šķiņķis, šķūnis, kas nākuši no viduslejasvācu valodas) – tie, gadu simtiemos izrunājoti, ir ielauzīti latviešu mēlē un tādējādi rada iespaidu par latviskumu.
6.1. Saistāmība; 6.2. Savrupinājumi;
Un tiešām, tajos ieskatoties un ieklausoties, jūtama valodas spēja spēlēties ar vārdiem, tos apvienot un darināt, lai veidoradītu semantiski ietilpīgus unvārdus ar pavisam skaidru nozīmi izsakošus vārdus: caurbira, ciemkukulis, cukurgailītis, čučumuiža, diegabiksis, dievpalīgs, dritvaikociņ, gaiļbiksīte, jokupēteris, kājāmgājējs, krējumlaiža, krustnagliņa, labrītiņi, perampuika, pretpulksteņrādītājvirziens, rasaskrēsliņš, rāvējslēdzējs, sirdslieta, skursteņslauķis, sniegpulkstenīte, zirgābols. Salikteņu darināšana latviešu valodā patiešām jau izsenis ir bijusis un joprojām ir raksturīgs un produktīvs vārdu darināšanas paņēmiens.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut arī daži akcijas dalībnieki par „diviem vārdiem ar vienu nozīmi” izsakās kā par tikai latviešu valodai raksturīgu iezīmi, salikteņi ir izplatīti arī citās valodās, un to veidodarināšanā latviešu valoda ir ļoti iespaidotajusies no salikteņveidou radīšanā aktīvajiem vāciešiem, arī somugriem.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Taču jāpiekrīt, ka vārdu savienošanas paņēmieni un savienoto vārdu apvienotjaunās nozīmes arī latviešu valodā ir krāšņas un neparastas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Starp tādiem nosaukminēti, piemēram, Auseklis, bāleliņš, cūkupupas, daina, desot, griķi, izkapts, Krievija, kukulis, ķeza, ķimenes, ķiņķēziņš, laipa, lats, līgo, mākonis, ņerga, pelavas, rudens, ruksis, rumulēt, saulgrieži, sienāzis, sils, sklandrausis, strādāt, šķīvis, tu, varavīksne, velns, viedoklis, un daudzi šim apgalvojumam arī atbilst.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tiesa gan, daži tikai latviešu valodai piedēvēti vārdi ir kopīgi ar citām baltu valodām (piemēram, velns, kukulis un leišu velnias, kukulys), vairāki pārņemti no citām valodām (piemēram, šķīvis, ķiņķēziņš, ķimenes no viduslejasvācu valodas), taču nereti saglabājušies un tiek lietoti tikai latviešu valodā, un latvieša mēlei pielāgotais skanējums patiešām raisa asociācijas ar latviskumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;