Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4111 vienumi
Tieši tāpēc ir 13, kas norāda uz pārejas iespējamību, nepieciešamību, gan arī vienlaikus uz šīs pārejas bīstamību.
7.2. Mazvārdība;
Starp šiem skaitļiem ierindojams arī 13. Gados jauni, kā rāda aptauja, vairāk atvērti pārmaiņām, varbūt tāpēc viņu attieksme pret 13 ir aktīvāk pozitīva nekā gados vecākiem, kuri vairāk alkst pēc stabilitātesr arī 13.
7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Igauņu valodā vokāļpatskaņu harmonijas likums daļēji saglabājies Dienvidigaunijas dialekta izloksnēs.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ir iespējams uzrakstīt veselu teikumu no vārdiem, kuros ir tikai patskaņi un divskaņi – õe õue aia oa õie öö (‘māsas pagalma dārza pupas zieda nakts)’. Šajā teikumā, izņemot „öö” ( ‘nakts)’, kas ir nominatīvā, visi pārējie vārdi ir ģenitīva locījumā.
1. Tehniskais noformējums;
Dzejolis, salīdzinot ar dziesmu, ir kā putns bez spārna, kā “„putns ar salauztu spārnu”.
1. Tehniskais noformējums;
Pirmatnējā igauņu tautasdziesma nebija tikai ganu saucieni vien, bet arī kāzu dziesmas – kaasitamine, populāras bija arī pļaujas dziesmas ar refrēnu üles, kuras dēvē par – leesitus.
5.2. Lieka pieturzīme;
Igauņu valodā sākumatskaņas varam atrast arī parastā teikumā: päike paistab palavalt (‘saule spīd karsti)’, murest murtud (‘no bēdām salauzts jeb bēdu salauzts)’, soe süda (‘silta sirds)’.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Piemēram: ”Sibulasta tegin sillad” ( ‘No sīpoliem taisīju tiltus)’, ”Ma laulan mere maaks” ( ‘Es dziedāšu jūru par zemi)’ u. c. Tautasdziesmu radīšana laika gaitā tikusi pakļauta īpašai sistēmai.
1. Tehniskais noformējums;
Igauņu dzejnieks un daudzu eseju autors Jāns Kaplinskis (Jaan Kaplinski) rakstā „Literārās valodas daudzie aspekti” žurnāla „Keel ja Kirjandus” (Valoda un Literatūra) 2011. gada 6. numurā uzsver: „Vārdu līdzību, bez šaubām, uztvēra jau agrāk, to apstiprina arī tautas neliterārās valodas folklorā esošās aliterācijas, asonanses un atskaņas.
7.2. Mazvārdība;
Ikoniskais jeb atdarinošais valodas lietojums ļauj atšķirt, piemēram., somu vārdus: sihinä (‘šņākoņa)’ un suhina (‘svilpšana, šalkoņa)’, ripinä (‘čaukstoņa, čaboņa, urdzēšana)’ un rapina (‘čaboņa, čirkstoņa)’, kihinä (‘šņākoņa, čurkstoņa, mudžēšana)’, kahina (‘čaboņa, čaukstoņa, švīkstoņa)’ un kohina (‘rēkoņa, dārdoņa, kņada)’, tomēr nenovelkot starp tiem skaidru robežu.” Arī igauņu vārda rääkima (‘runāt)’ un somu puhua (‘runāt)’ izcelsmē viņš saskata onomatopoēzi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Igauņu tautasdziesmās vārdu skaniskums tiek panākts ar visu līdzskaņu un patskaņu atkārtojumu, tomēr biežāk senajās igauņu tautasdziesmās tiek atkārtoti līdzskaņi l, s, m, n, k, t;, patskaņi a, e, u, ü, ä,ö, õ;, divskaņi au, õu, ae.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Piemēram: Mina mõista, miks ei mõista (‘Es domāju, kāpēc nedomāt)’; Tõin mina tapja Turgimaalta (‘Atvedu es kāvēju no Turku zemes)’; Üle mere meeste kätte (‘Pāri jūrai vīru rokās)’; Ära mu härjad väsisid (‘Mani vērši, nenogurstiet)’; Laula, laula, suukene (‘Dziedi, dziedi, mutīte)’.
1. Tehniskais noformējums;
Ilmars Lābans gājis vēl tālāk un sacerējis palindromus (palindromi – vārdi, kas lasāmi no abām pusēm ar vienādu jēdzienisko nozīmi), onomatopoētiskus dzejoļus un skaņu dzeju (sound poetry).
7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Turklāt viņš valodai tuvojas kā pašvērtībai, nevis kā vienīgajam komunikācijas instrumentam.“” Atdzejojot ne vienmēr iespējams atveidot precīzi artveidot patskani ar patskani, ar līdzskani ar līdzskani, ar divskani ar divskani, biežāk šīs sakarības tiek lauztas, tomēr latviešu valodā ir pietiekami daudz iespēju panākt skaniskuma principa saglabāšanos ar citiem paņēmieniem.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Dienvidigauņu izloksnes veido vienu no diviem galvenajiem igauņu valodas dialektiem līdztekus ziemeļigauņu izloksnēm, uz kurāsm balstīta igauņu literārā valoda.
6.1. Saistāmība;
Vēsturiski dienvidigauņu un ziemeļigauņu izloksnes ir bijušas dažādas radniecīgas Baltijas jūras somu valodas. NSavukārt no senos laikos pastāvējušrunātās dienvidigauņu valodas savukārt izveidojās visai atšķirīgasi valodas formaspaveidi, kuraus mūsdienās dēvē par Mulgi, Tartu, Veru un Setu izloksnēm.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Visu šo izlokšņu areāli dienvidos savulaik iesniegušies Latvijas teritorijā, leivu un Ludzas igauņu valodu salas pat pilnībā atradušās Latvijā. Šis rRaksts sniedz pārskatu par šīiem savdabīgajāiem igauņu valodas formāpaveidiem Latvijā, to kādreizējo izplatību un vēlāko likteni.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Dienvidigauņu izloksnes – senākās Baltijas jūras somu valodas pēctečiturpinājums Visas Baltijas jūras somu valodas ir samērā tuvas viena otrcita citai.
7.3. Neiederīgs vārds;
Uz dienvidigauņu izlokšņu primārumuaritāti Baltijas jūras somu valodu veidošanās procesā norādījuši vairāki pazīstami Baltijas jūras somu valodu vēstures pētnieki, piemēram., Peka Sammallahti (Pekka Sammallahti 1977) un Tīts Reins Vītso (Tiit-Rein Viitso 1985, 2000) (Pajusalu 1996:, 24–26).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 3. Vārddarināšana; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
P. Kallio Baltijas jūras somu vēlo pirmvalodu ir iedalījis vispirms piekrastes un iekšzemes dialektos; n. No piekrastes dialekta izveidojās visas Baltijas jūras somu valodas, izņemot dienvidigauņu; iekšzemes dialekta vienīgais pārstāvis mūsdienās iru mūsdienās pārstāv vienīgi dienvidigauņu izloksnes (Kallio 2007:, 243).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;