Tāds ir, piemēram, Baldones vietvārds Grūslienes kalniņš, kas darināts no vārda grūslis ‘grīslis’ (ME I 657), bet baisu notikumu liecības glabā tikai vietas stāstā: “„tur kāds nosists vecos laikos, vienam sieva esot pakārusies”, LVVK; tāds ir arī Bērzes vietvārds Grantskalniņš, „kur esot rakta grants un arī daudz cilvēki nosisti, spokojoties vakaros un pusdienas laikos”, LVVK; unkā arī Aiviekstes kalna vārds Ķūģu kolns (Jānis Endzelīns to saista ar lamu vārdu ķūģis (LVV 1961, 241)), kur, pēc vietas stāsta, “„spokojies Vecais zaldāts, šad tad mēnesnīcā viņš pastaigājies pa kapu valni un saucis garāmgājējiem: „Stoi!” [no krievu valodas стой ‘stāt!’]”, LVVK.
1. Tehniskais noformējums;
|
Visvairāk šādi starpgadījumu vietnotikumvārdi saistīti ar nelieliem ģeogrāfiskiem objektiem – bedrēm un kokiem, kam citkārt īpaši nosaukumi netiek piešķirti, jo nav nepieciešams tos nošķirt no citiem tāda paša veida ģeogrāfiskiem objektiem, lai organizētu praktiskās ikdienas gaitas (kas tiek uzskatītsa par vietvārda galveno funkciju).
3. Vārddarināšana;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tāpēc vietas nosaukums ir un vienmēr būs nesaraujami saistīts ar vietas stāstu, un gan vietvārds, gan arī tā stāsts, kaut arī neredzams un nedzirdams, uztverami par vienu veselumu.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Ar vietvārdiem ļaudis sakārto apkārtējo teritoriju, caur nosaukumiem nošķirot labāso, saimniecībā noderīgāso zemesi un brīdinot par bīstamām, tumšām un neauglīgām vietām.
4.1. Lietvārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, studējis filozofiju un klasiskās valodas Tērbatas uUniversitātē.
2.3. Sākumburti;
|
RLB Valodniecības nodaļas vadītājs, “„jaunās” ortogrāfijas pamatlicējs, “„Latviešu valodas vārdnīcas” pamatšķirkļu veidotājs.
1. Tehniskais noformējums;
|
Miris 1916. gadā bēgļu gaitās Igaunijā. “„Mīlenbaha-Endzelīna” vārdnīca tās autoriem indoeiropeistikas speciālistu aprindās atnesusi pasaules slavu, un daudzās mājās tā joprojām stāv goda vietā blakus Konversācijas vārdnīcai kā latviskuma pārmantojamības un stabilitātes zīme.
1. Tehniskais noformējums;
|
Jaunlatvieši ne tikai kopa valodu, bet arī kaut zemtekstā, kaut netieši, kaut paši īsti neapzinoties, runāja par latviešu valodas tiesībām latviešu apdzīvotā teritorijā -– vēl ne Latvijas valstī.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Zvaigznīte un citi antifeodālas ievirzes publicisti latviešus apzināja kā etnosu un valodu kā tā pamatu: “„Tik valoda, valoda vien cilvēku paaugstina pār lopu/ [../] Caur valodu cilvēks ar cilvēku sabiedrojas. caur valodu ceļas pilsētas un valstis, caur valodu tiesas, skolas un likumi”, tādēļ “„Turiet jūs, latvieši, savu valodu godā, un jums labi klāsies virs zemes.
1. Tehniskais noformējums;
|
Nacionālos centienus augstākā pakāpē pacēla A. Kronvalds. gGalvenais, par ko mēs varam būt pateicīgi Kronvaldam, ir attieksmes maiņa, valodas vērtības apziņa, ne tikai valodas kā instrumenta spodrināšana, piemēram.: “„Kam sirds nelec jo līksmi, latvju vārdus dzirdot, tam tārps sagrauzis sirdi.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Latvijas sabiedrības viedokļu līderi ir ieguvuši, mūsdienu terminoloģijā izsakoties, starptautiski konkurētspējīgu izglītību, Eiropas kultūras telpā, ar kuru tik labi bija pazīstami mūsu atmodas darbinieki, virmo progresīvas idejas virmoja, kas spēj nolaisties arī uz Latvijas zemes.
7.1. Liekvārdība;
|
Bet paskatīsimies, cik daudzi Mīlenbaha un citu valodnieku raksti ievadījuši “„Dienas Lapas”, “„Baltijas Vēstneša”, “„Dzimtenes Vēstneša” un citu laikrakstu numurus!
1. Tehniskais noformējums;
|
Ja garā vesels cilvēks, labi zinādams, ka tam reiz jāšķiras no šiīs pasaules, tomēr piekopj savu veselību, velk savu dzīvību, cik ilgi tam iespējams, kamdēlļ tad lai tauta tīši nīkoņa bedrē dodas, tauta, kuras dzīvība kā daudz dzīvību dzīvība stipra un neziznīcināma, saprotams, ja tik šī tauta izrāda veselu garu, ja viņa prot cienīt savu dzīvību un nesteidzas prāta aklumā pārdot savu īsto dzīvību un iemainīt tās vietā svešu ēnas dzīvību.
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Mīlenbaha apcerējums ar zīmīgu virsrakstu “„Latviski domāt, latviski runāt, latviski just”, kas, kā teikts redakcijas piezīmē, “„sarakstīts 35 gadus atpakaļ, jau tanī laikā, kad pār latviešiem vēl valdīja citas tautas un sevišķi vācu iespaids viņu vidū bij pārāk liels”.
1. Tehniskais noformējums;
|
Mīlenbahs raksta: “„Mums jāaudzina bērni, jaunā paaudze īstā latviešu tautas pašapziņā, lai mūsu valoda, kas apdāvināta no valdības ar tādām pašām tiesībām kā mūsu līdzpilsoņu valoda, turpmāk patiesi būtu līdzīgā godā un cieņā, kā vācu valoda, lai viņa vairs tā neslēptos, bet nāktu, kā pieklājas, klajā un izrādītos daudz, daudz vairāk uz ārieni, nekā tas bijis līdz šim.
1. Tehniskais noformējums;
|
Raksturīga laikmeta iezīme ir aktīvas diskusijas par valodas kopšanu -– gan tās nepieciešamību, gan pamatprincipiem, gan konkrētu vārdu iederību.
1. Tehniskais noformējums;
|
Apsīšu Jēkabs norāda: "„Būtu jādomā, ka viņš pret tādiem valodas bojātājiem ducinātu kā pērkons, – taisnas dusmas, graizīga spalva te īsti būtu vietā – viņa saudzīgā, panesīgā daba apmierinājās ar lietišķu aizrādījumu vai atspēkojumu. “„Tikai lietišķi!” “„Nekad neaizskart personas!” “„Tikai ķildu vien ne!” Tā bij viņa devīze, pie kuras viņš pieturējās. /[../] Viņa dabas raksturīgākā iezīme bij lēnprātība, un pie visiem nopelniem, klusa pazemība, kas nemēdza par sevi runāt, ne ar’ tīkoja sevi stādīt pirmā vietā.
1. Tehniskais noformējums;
|
Tā viņš iemantoja sev sirdis, draugus un cienītājus"” (Apsīšu Jēkabs 1916).
1. Tehniskais noformējums;
|
Eglīti: “„Beigās es spiežu atstāstītāja kungam roku, ka viņš, iedomādamies manā darbā, atradis kādu leišu vārdu, mani uz šo iedomāto kļūdu laipni dara uzmanīgu.
1. Tehniskais noformējums;
|
Mīlenbaha pedagoģiskās darbības 25 gadu jubilejai veltītajā rakstā minēts: “„Cik pateicības mēs parādā Mīlenbaha kungam par viņa darbību, to varam tik tad īsti nojaust, kad apdomājam, ka viņam jāstrādā diezgan nelabvēlīgos apstākļos.
1. Tehniskais noformējums;
|