Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Ir minēti daži gadījumi, kad uz nebūtu lietojams – „ interese nav uz, bet gan par darbu; pelnīt nevar uz kaut ko, bet ar kaut ko; reizināt, dalīt ar skaitli; pārcirst uz pusēm, bet – divās daļās; nevis uz šādiem noteikumiem, bet ar šādiem noteikumiem; nevar mainīt uz kaut ko, bet pret kaut ko; nevis uz priekšlikumu vai pavēli kaut ko darīt, bet pēc priekšlikuma, pavēles vai paklausot priekšlikumam vai pavēlei kaut ko darīt” (LVA, 16–17. lp.).
1. Tehniskais noformējums;
Valodniece noraida tādus izteicienus kā – uz visstingrāko aizliegt, uz visātrāko padarīt. „Aizliegt var stingri jo stingri vai vienkārši stingri; padarīt kaut ko, piem., pašūt apģērbu var cik vien ātri iespējams.” Tālāk M. Lepika stāsta par verbu darinājumiem ar priedēkli uz- un aizrāda, ka vārds uzteikt nozīmē ‘slavēt’, bet dzīvokli vai vietu var atteikt,; kandidātus neuzstāda, tos var minēt, nosaukt vai izraudzīt.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
M. Saule-Sleine referātā „Par pied. -šana un -ums lietāšanu” izvērsti aplūko šīs izskaņas no vārddarināšanas viedokļa, rādot atšķirību šo darinājumu nozīmēs, piemēram,tā substantīviem, kas darināti ar -ums no verbiem, ir pabeigtības nozīme, piemēram, paldies saku māmiņai, par agro cēlumiņu.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Lai uzzinātu, kuri valodas jautājumi klausītājiem bijuši neskaidri, analizēsim uzdotos jautājumus kopā ar atbildēm, sakārtotus tematiski un alfabētā pēc pirmā pasvītroslīprakstā un treknrakstā izceltā skaidrojamā vārda.
7.3. Neiederīgs vārds;
P. sS.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Dzejoļos sastopam arī sauļup. (LVA, 2. lp.). „Īstenībā šās ir saliktas formas: substantīvs vai adjektīvs + postpozicija -pi. Šis -pi ir citādas cilmes kā -pie.
1. Tehniskais noformējums;
Verbs – iežmaugt. (LVA, 10. lp.). Izaugs vai izaugums, izaugs nebūtu lietājams.
1. Tehniskais noformējums;
Agrāk rakstīja Mandžūrija, tagad ar č – Mančdžūrija, laikam krievu valodas ietekmē. (LVA, 10. lp.). P. sS.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vārds paidagoģija cēlies no grieķu paidagōgia (SV 1926, 115).
1. Tehniskais noformējums;
Vārds translēt tomēr ieviesās, translēt (kr. транслировать) (SV 2005, 609).
1. Tehniskais noformējums;
Neviens no šiem vārdiem nav ieviesies, ir gan vārds pretskats ar citu nozīmi. (LLVV 62 , 364). Kuru vārdu var lietot zupas vietā? – Vira.
1. Tehniskais noformējums;
Bet ar viru visos gadījumos diezin vai varēs iztikt. (LVA, 14. lp.) P. S. Vira un zupa ir sinonīmi. Žaunbārkstis?
5.3. Pieturzīmes trūkums; 8. Tekstveide;
Tagad nākotnes daudzskaitļask. 2. pers. galotne -it ir atjaunota (Ppar to sīkāk: sk. Paegle 2003, 93).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Labāka konstrukcija ar verbu – attiecoties uz. (LVA, 4. lp.). Anna un Marta atnākusi // atnākušas ciemā. – Var lietot abējādi. (LVA, 12. lp.). Ēdiens ir briesmīgi labs, vulgāri, bet nav nepareizi (LVA, 10. lp.).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Iebildumi nav ne pret vienu formu. (LVA, 10. lp.). P. sS.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
P. sS.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Palīgverba būt nullforma īstenības izteiksmes saliktās tagadnes 3. personā. ir fakultatīva, piemēram, naktī sasnidzis pirmais sniegs, tā iespējama arī citās izteiksmēs (sk.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Vēža spīles vai maigles? – Var sacīt abējādi.
1. Tehniskais noformējums;
Te ir gan vienas saknes vārdi (sprikstēt // spridzēt) – forma spirkstošs no sprikstēt, sprigans – no spridzēt. (LVA, 20. lp.) P. S. Mūsdienu vārdnīcas uzrāda darbības vārdus spridzēt (LLVV 72, 143) un sprikstēt (LLVV 72, 146), un no tām var veidot divdabju formas ar -ošs.
8. Tekstveide;
Tagad lieto salikteni vielmaiņa (LVPPV 1995, 850.).
1. Tehniskais noformējums;