Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Patiesībā defise nav tikai uz pusi īsāka par domuzīmi (1969, 380) — ja vien šeit domāta pirmajā izdevumā lietotā īstā domuzīme, nevis pusgarā, uz kuru pāriets 2009. g.ada izdevumā. Šai o, — bet vēl vairāk īsa. Otrajā, pārstrādātajā, monogrāfijas izdevumā ieviestas alūzijas uz angļu terminiem: tiek apgalvots, ka domuzīme ir burta m platuma, bet defise — burta n platuma (2009, 379, 407).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr arī te jāaizrāda uz vairākām kļūdām: vispirms, būtu jārunā par lielo, nevis mazo burtu platumu; otrkārt, grāmatā viscaur lietota (pusgarā) domuzīme, kas līdzinās N burta, nevis M burta platumam, treškārt, defise nekad nav bijusi N burta platuma (ar šo apgalvojumu autore sajauc defisi un pusgaro domuzīmi, lai arī grāmatā defise, izmantota, piemēram, vārdu pārnesumam, iespiesta pareizi — kā pavisam īsa horizontāla svītriņa — sk(sk. 10. attēlus).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ne tikai A. Blinkenai, bet arī citiem autoriem gadās „nepamanīt“ rakstu zīmju grafiskā izskata maiņu, atkārtoti izdodot savus darbus.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Ir dīvaini, ka autoru rakstītie darbi, publicējot to jaunos izdevumus, nekļūstdarbu pārpublicējumi mūsdienās tehniskā noformējuma ziņā nekļūst kvalitatīvāki, bet bieži ir otrādi.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Pārlūkojot mūsdienu lingvistiskos izdevumus kopumā, ir redzams, ka jaunā tendence — pāreja uz pusgaro domuzīmi garās vietā — skārusi vai visas izdevniecības. Īsto, resp., garo domuzīmi samērā konsekventi paturējis laikam vairs tikai apgāds „Zinātne“. Īsto garo domuzīmi lLīdz aptuveni 90. gadu vidum to izmantoja arī apgāds „Zvaigzne ABC“ (agrāk — „Zvaigzne“), kaut datoru ēra ar latviski neiestādītām datorlietojuma programmām jau bija sākusies.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Salīdzinot, piemēram, latviešu valodnieku monumentālās izstrādes —– „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika“ (I–II, 1959–1962) un „Latviešu valodas gramatika“ (2013) —–, secināms, ka domuzīmes lietojums korekts ir 1959. g.ada izdevumā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Savukārt — kā rāda Latvijas zinātņu akadēmijas žurnāls „Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis“ (šo rakstot, skatīts „LZA Vēstu“ 2010. g.ada 3./4. nr.) un atsevišķi apgāda „Zinātne“ izdevumi, arī mūdienās nav necik sarežģīti atrast tradicionālo latviešu garo domuzīmi. „Zvaigzne ABC“ klasisko garo latviešu domuzīmi (—) gan atrod (sk.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Jāteic arī, kaVērtējot kopumā, tā bez apdoma iegādātā „importa manta“, kas stipri nomākusi pašmāju ražojumu, — pusgarā domuzīme (–) — nav, laikam, pavisam atmetama: tā var būt noderīga, rādot intervālu starp skaitļiem (1–5; lietojama bez atstarpēm!). Šādi tiek praktizēts arvien biežāk, un, domājams, šis paņēmiens ir atbalstāms (tas ļautu arī diferencēt A. Blinkenas minētos „neērtos“ gadījumus, sal.: Rīt spīdēs saule un būs arī siltāks – 21–26 grādi (Blinkena 2009:, 386) un skaidrāku ..būs arī siltāks — 21–26 grādi).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Horizontālo svītru īsā apskata nobeigumā varbūt varētu pieminēt vēl to, ka iepriekšējo gadsimtu mijā vārda dalīšanai morfoloģiskās sastāvdaļās izmantota īstā, resp., (garā) domuzīme (sk. 8. attēlu). Šādi kādu laiku praktizēts Rīgas latviešu biedrības Zinību komisijas rakstos, bet pie tā atgriezties, saprotams, nevajadzētu.
7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Gan stūrainās atvērējpēdiņas, gan stūrainās aizvērējpēdiņas atrodas vienādā augstumā — («..» vai »..«), un šeit vienīgā lietojuma īpatnība praksē ir tāda, ka kādu laiku poligrāfijā tika izmantotas pēdiņas ar vērsumu uz ār„knābi“ uz iekšpusi — (»..«), sk.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pētījuma rezultātus autore ir ļāvusi izmantot šai rakstā, un viņas dati liecina, ka apaļās pēdiņas nepārprotami dominē līdz 1944. gadam, sk. 9. attēlu (skaitļi stabiņos rāda apskatīto attiecīgā perioda avotu skaitu). 9. attēls.
8. Tekstveide;
Stūraino un apaļo pēdiņu izmantojuma dinamika folkloristikas apcerējumos. Īpaši plašumā sStūrainās pēdiņas plašumā gājušas pēckara gados krievu poligrāfijas iespaidā, tāpēc nav brīnums, ka dažā valodnieku darbā šādas pēdiņatās vēlāk rādītas jau kā vienīgās, sk., piem.ēram, Ceplīte, Ceplītis 1991, 181 (tās nav mainītas arī otrajā, pārstrādātajā, grāmatas izdevumā: Ceplīte, Ceplītis 1997, 174).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Nav izņēmums arī otrais, pārstrādātais, autoritatīvās A. Blinkenas grāmatas izdevums.
4.4. Cita vārdšķira;
A. Blinkena pēdiņas aplūko nodaļā „Interpunkcija un tradīcija“ (Blinkena 1969, 31; sal. 2009:, 33), un, lai cik dīvaini tas arī būtu, šeit pēdiņu formas (un arī to raksturojuma!) ziņā valda īsts haoss (nez cik tā ir pašas autores, cik izdevēju vaina) — sk. citātu 10. attēlā:. <...> (Blinkena 1969, 31, 32) <...> (Blinkena 2009, 33, 34) 10. attēls.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Fragmentā par aizvērējpēdiņu novietojumu pēdiņas jau rādītas pareizi, toties apgalvojums par diviem atvērējpēdiņu variantiem ilustrēts ar visai jocīgām pēdiņām, kuras pat nav iespējams bez īpašām pūlēm datorāo bez īpašas piepūles datorā nav pat iespējams dabūt — „Unicode“ tabulā nav šādi orientētu pēdiņu (ar „galviņu“ uz leju un „asti“, kas „vijas“ pretī pulksteņa rādītāja virzienam) nav.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par tām ir jāaizdomājas arīik reizes, kad latviešu un leišu mūsdienu teksti skatāmi blakus, kā, piem.ēram, „Baltu valodu atlanta“ projektā (2009), kur kaimiņi tekstā lieto agrākās, abu tautu rakstībai kopīgās, aizvērējpēdiņas, bet „programmklausīgākie“ latvieši — jau angliskās, sal. “Tēvs mūsu” un „Tėve mūsų“ 17. lpp. u. tml. Runājot par dažādu burtu dizainu, nākas atzīt, ka pēdiņas reizēm tiek nepareizi orientētas. 13. attēla tabula rāda dažu datoros patlaban datoros lietojamo fontu pēdiņas (rūtīs, kur ir divas pēdiņas, pa kreisi ir rādītas attiecīgajā burtkopā esošās, pa labi — kādām tām vajadzētu būt). Ļoti pamācoša ir „Trebuchet MS“ fonta versiju vēsture: „Windows 2000“ operētājsistēmā iekļautajā versijā bija iestrādāta nepareizi orientēta apgrieztā divpēdiņa („Unicode“ nr. 201C) un attiecīgā vienpēdiņa („Unicode“ nr. 2018), bet vēlākajās versijās šī kļūda tikusi labota.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Turklāt šim fontam piemīt vēl viena nepilnība (kopīga ar fontiem „Tahoma“, „Verdana“, „Comic Sans MS“, varbūt vēl citiem): tajā divpēdiņu ar „Unicode“ nr. 201C vietā ir liktas divpēdiņas, kam būtu jābūt rūtī ar nr. 201F (starp citu, visai retas mūsdienu datorfontos — no tabulā iekļautiem fontiem tās ir iestrādātas tikai „Times New Roman“), fontos „Tahoma“, „Verdana“ un „Comic Sans MS“ šī kļūda skar arī vienpēdiņas (nr. 2018 un nr. 201B ir sajaukti vietām).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Tāpēc, lietojot minētos fontus, ir jābūt uzmanīgiem.
6.5. Izteicēja izveide;
Visai jocīgi izskatās tajos saliktās tradicionālās latviešu aizvērējpēdiņas:, saliktas ar „Courier New“.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Pareizi salikt latviešu pēdiņas šajā fontā vispār nav iespējams.
7.2. Mazvārdība;