Labu piemēru rāda tie politikas veidotāji un ierēdņi, kuri ar krievvalodīgajiem medijiem runā to auditorijas vairākuma valodā.” (Ziņojums 2016:, 18). Ziņojuma autori atsaucās uz Valsts valodas pamatnostādnēs ietverto principu “„veicināt un uzturēt ikviena Latvijas iedzīvotāja bilingvismu un multilingvismu, pozitīvu attieksmi pret latviešu valodu un valodu daudzveidību”, izdarot secinājumu “: „Tomēr valodu daudzveidība praksē tiek ierobežota.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam formulēta šāda problēma: “„Nesakritība starp valsts valodas un minoritātes (krievu) valodas nominālajām un faktiskajām sociolingvistiskajām funkcijām. ([..)] Kā negatīva pastiprinoša tendence identificēta krievu valodas izplatības dinamika Latvijā, agresīva krievu valodas informatīvās telpas ienākšana latviešu valodas vidē.”” (Turpat).Ziņojums 2016, 18) Faktiski ziņojuma autori rekomendējuši atgriezties pie latviešu-krievu sociālā bilingvisma publiskajā un informatīvajā telpā, pilnībā sagrozot pamatprincipā “„veicināt pozitīvu attieksmi pret valodu daudzveidību” ietverto jēgu.
1. Tehniskais noformējums;
|
Kā neskaitāmas reizes uzsvērts, latviešu un krievu valodas konkurence vienā un tajā pašā teritorijā ir reāla, pie tamturklāt arī vēsturiskie, etnodemogrāfiskie un ekonomiskie faktori joprojām neļauj padoties pilnīgiem brīvā tirgus principiem un prasa juridiski noteikt latviešu valodas monopolu vai vismaz prioritāti publiskajā telpā.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Valsts valodas komisijas iebildumi bija skarbi un pamatoti, bet diemžēl kļūdainais viedoklis tika tiražēts daudz plašāk, nekā tā atspēkojums.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Ja rektora amatā ieceļ ārvalsts pilsoni, viņam jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.” (Likumprojekts 2020). Valodas prasmes un tulka pakalpojumu izmantošanas vienādošana rektora – amatpersonas, kas pārstāv augstskolu attiecībās ar valsti un sabiedrību, – darbā ir teorētisks nonsenss un praktiski neīstenojams modelis.
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Vai valsts valodas monopols var būt nevēlams? 2020. gada 3. septembrī Saeima nodeva atbildīgajai komisijai izskatīšanai deputātu grupas priekšlikumu veikt grozījumus „Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, nosakot, ka “: „Priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā”.” (Grozījums 2020) Valodas politikas kontekstā šāds rosinājums būtu atbalstāms.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Priekšlikums būtu vēl viens solis, laikas nostiprinātu mūsu valsts pamatus un Satversmē noteikto valsts valodu.
7.3. Neiederīgs vārds;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Nedrīkst ignorēt to simbolisko lomu, ko valsts amatpersona pildaveic ar savu valodas lietojumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nozīmīga diskusija ar moto “„Latviešu valoda pašu iztapības gūstā” lasāma žurnālā “„Domuzīme”.
1. Tehniskais noformējums;
|
Maija Kūle norāda, ka “..„[..] vērtības ir kultūrvēsturiski noteiktas, objektīvas, jo ir saattiecināmas ar noteiktu laikmeta ievirzi, tās tiek apzīmētas ar sabiedriskajā domā saprotamiem jēdzieniem, tās rezonē ar kultūrvēsturisko paradigmu un atainojas nacionālajā identitātē” (Kūle, 2018:, 394).
1. Tehniskais noformējums;
|
Mūsdienu plānošanas reģionu (skat. E-LPR), tūrisma reģionu, vēlēšanu apgabalu, tiesu apgabalu daļas šajā apvidū vairs neatbilst gadsimtiem (līdz Otrā pasaules kara beigām) pastāvējušo vēsturisko areālu robežām: piemēram., Zemgales reģionā ir iekļauta Krustpils, Mežāre, Vīpe un Atašiene, bet Vidzemes reģionā – Murmastiene un Varakļāni.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Turpretī kā bijušā Daugavpils rajona sastāvdaļa mūsdienu Latgalei pievienota Subate, Eglaine, Ilūkste, Kalkūne, Demene un citas Daugavas kreisā krasta vietteritorijas, kas pēc vēsturiskās teritoriālās piederības ir sēliskas (jeb zemgaliskas, vai, visvecākās paaudzes pārstāvju vārdiem sakot, kursiskas).
7.3. Neiederīgs vārds;
|
To, ka stabilām kultūrvēsturiskajām robežām ir noteicoša loma gan lingvistiskās apziņas, gan paša dialekta saglabāšanaā, rāda kāds 2010.–2012. gada pētījuma novērojums. Šī pētījuma mērķis bijis precizēt augšzemnieku dialekta sēlisko un latgalisko izlokšņu saskarsmes joslā (starp Līvāniem, Barkavu, Gulbeni un Lizumu) esošās izoglosas, no kurām galvenā – kāpjošās un lauztās zilbes intonācijas izoglosa.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Taču drīz vien noskaidrojās, ka šo ieceri pilnībā īstenot neizdosies: dialekta lietojuma sfēra ir stipri sašaurinājusies, un dažos apvidos savdabīga negatīvā izdzīvošanas „kritiskā masa” neatgriezeniski pārsniegta – bērni un bieži vien viņu vecāki izloksni nav mantojuši, to prot un tajā runā vien pašas vecākās paaudzes pārstāvji.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
|
Dialekta pirmsnāves stāvoklis īpaši spilgti ir pamanāms sēliskajā pusē Vidzemē (Mētrienas429, Saikavas424, Meirānu421, Lubānas417, Dzelzavas409, Adulienas408 un Tirzas399 izloksnē u. c.), arī Vidzemes latgalisko izlokšņu areālā (Vecgulbenē401, Jaungulbenē410, Galgauskā400, Lizumā397,), kur pēc ilgiem meklējumiem starp vecākiem cilvēkiem, kas dzimuši pirms 20. gadsimta trīsdesmitajiem30. gadiem, atrasti tikai daži vecā dialekta runātāji.
1. Tehniskais noformējums;
|
Minētais pētījums neav bijais sociolingvistisks (nebijaav bijusi paredzēta izsmeļoša lingvistiskās situācijas izpēte), teicējus tika mēģināts izvēlētiejās tikai pēc konkrētiem kritērijiem (vietējais, prot runāt izloksnē).
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Tomēr „meklēšanas veiksmi” šajā apvidū var vispārināt aptuvenos subjektīvos skaitļos: pieļaujot, ka vienlaicīgi dzīvo apmēram trīs četras paaudzes, un katrai paaudzei, kas prot un lieto izloksni (līdzīgu tai, kas aprakstīta dialektoloģijas avotos), piešķirot vienu balli, Austrumvidzemes un dažu Rietumlatgales pagastu pārstāvjus četru ballu sistēmā varētu novērtēt ar atzīmi no 0 līdz 1, bet lielākajā Rietumlatgales daļā – no 1 līdz 3, dažreiz līdz 4.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
|
Svarīgi ir uzsvērt, ka no izloksnes lietojuma viedokļa pāreja no „tukšajām” uz „dzīvīgajām” zonām ir nevis pakāpeniska, bet krasa: dialektā runājošo teicēju „iztrūkums” ir jūtams jau pirmajos kilometros ārpus vēsturiskās Latgales, savukārt tās iekšienē latgaliski runājošie kompakti apdzīvo ciemus un viensētas līdz pašai robežai, kaut arī šeit jaunajā paaudzēe dažviet jau veidojas nedialektālāas salas.
3. Vārddarināšana;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Taču gala rezultāts pārsteidza: brīvi latgaliski runājošie teicēji (kopā intervēti 25) atrasti visās izloksnes malās, ieskaitot nomaļo Siksolu (milzīgā purva vidū esošo ciemu) un pašu vēsturiskās Latgales malu, tuvāk Meirānu421 izloksnei un Lubāna ezeram: Kalnagalā, Ikauniekos, Iecelniekos netālu no vecā robežkroga graustiem un Stūrmežā pie Meirānu kanāla.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Tātad, balstoties vien uz dzīvā dialekta klātbūtni vien, var senākā stāvoklī savdabīgi rekonstruēt gan pirms septiņdesmit gaduiem bijušo pagasta (izloksnes) kopību, gan kultūrvēsturisko novadu robežu, kas nevienā kartē vairs netiek parādīta kā mūsdienu reālija.
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|