Publiskās komunikācijas vide atkarīga no iesaistīto komunikatoru izvēlēmes, gaumes, ideoloģiskajiem uzskatiem un stila izjūtas, bet arvien lielākā mērā – no emocijām, kuras mēģināts paust gan valodiskiem (leksikostilistiskiem un rakstu valodu organizējošajiem grafiskajiem līdzekļiem, tai skaitā, izmantojot interpunkcijas pieturzīmes un emocijzīmes vizuāluā tēlua veidošanai (emocijzīmes)), gan nevalodiskiem (izmantojot tekstā iespraustus vai pievienotus grafiskus un citādus vizuālus, audiāluattēla, skaņas un audiovizuālus vēstījumus) līdzekļiem.
4.1. Lietvārds;
4.3. Īpašības vārds;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kopumā izpārmaiņas, kuras šobrīd skar mūsdienu latviešu rakstu valodu, varētu saistīt ar kultūras virtualizāciju, elastīgumu un foruma (sarunas) modeļa dominēšanu (uz digitālā koda un interneta pamata, bet arī pārkāpjot to robežas).
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Interneta rakstu valodas “„jaunās” parādības, kas tikai daļēji ir jaunas, a. Būtībā komunikācijā visbiežāk lietotajiem medijiem mainoties, jāpilnveido rakstu valodas normas. Ar līdzīgām problēmām sastapušies gan latviešu grafēmikas attīstītāji gadsimtu gaitā (Urbanoviča 2006), gan leksikas, gramatikas un valodas kultūras pētnieki un sakārtotāji, tomēr jāievēro to pamatā cita loģika, arvien plašāk, dažādāk un dziļāk ikdienas sociālajā dzīvē integrējot jauno mediju tehnoloģijas. Šī raksta virsrakstā vārds “jauns” likt. Šobrīd attīstību nosaka jauna loģika – jauno, digitālo mediju loģika. Jēdzienu jaunais var divējādu nozīmi. Tas apzīmē gan saprakstu valodas lietojuma parādības, kas saistītas ar vēl joprojām attīstībā esošiem procesiem, parādības, kuru jēga vēl nav īsti apzināta un kuras līdz ar to pilnvērtīgi aprakstīt pagaidām nevar, tomēr tendenču virzieni un iemesli ļauj tās iezīmēt. Jaunai divējādi. Šajā rakstā tas mazāk saprotamasts kā vēsturiska parādība, bet vairāk ir saistīts ar dzīvi (augšanu, attīstību) -– šajā nozīmē tā ir filozofiska kategorija, kas nesaraujami saistīta ar tapšanu (Deleuze 1995).
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Ar multimodalitāti tātad saprot multimodālu stāvokli vai īpašību, kas piemīt, piemēram, komunikācijai, vēstījumam vai tekstam, kas tātad ir pieejams vairākām jutekļu sistēmām un/vai vairākām kognitīvajām sistēmām, tās dažādi kombinējot un variējot.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Multimodālās komunikācijas pārvaldīšana (Facebook, Instagram, Twitter utt. -– interneta, betkā arī hibrīdajā jeb tehnoloģiski paplašinātajā telpā) ir sava veida kultūras kapitāls.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Palīgverba būt nullforma īstenības izteiksmes saliktās tagadnes 3. personā. ir fakultatīva, piemēram, naktī sasnidzis pirmais sniegs, tā iespējama arī citās izteiksmēs (sk.
2.2. Saīsinājuma izveide;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Mūsu kategoriju modelis šeit var dot atbildi: jā, jo sintagmas mūsu pieredzē veidosies atšķirīgas sintagmas.
6.4. Vārdu secība;
|
Nobeigums. Rakstības vieta kultūrā mediju teorijā analizēta, ņemot vērā mediju tehnoloģiju, kanālu un kodu valodas pārmaiņas šajā rakstā analizētas mediju tehnisko iespēju attīstībuas un nozīmīgumu pārējo tehnoloģiju, kanālu un kodu vidū. Pateicoties savai efektivitātei laika un telpas ierobežojumu pārvarēšanai un tālākai efektivizācijai drukas laikmetā, rakstība Rietumu kultūrā joprojām ir dominējošais zināšanu glabāšanas kods, tmediju teorijas kontekstā. Rakstīts teksts rietumu kultūrā joprojām ir dominējošais zināšanu glabāšanas kods, tomēr mūsdienās arī rakstu valodu daudz biežāk nekā agrāk lieto tiešai komunikācijai. Tādēļ rakstu valodas apgūšanai un izkopšanai jāpievērš liela uzmanība izglītībā, šī k. Tomēr rakstu valodas pārvaldīšana joprojām dod priekšrocības sociālā laukā, tomēr tā konceptuāli jāpapildina, jo interneta laikmetā komunikācijas struktūra daudzos aspektos atgādina mutvārdu kultūras komunikācijas struktūru, kādēļ 1) rakstītā valoda daudzos publiskajos žanros līdzinās runātajai; 2) rakstītājs ir nevis cilvēks, bet programma vai vesels rakstītāju tīkls un 3) līdzās alfabētam plaši tiek lietoti arī citi kodi un modi (multimodalitāte). Bez tam interneta globālajā komunikācijā latviešu rakstītā valoda nereti mijas ar citām valodām, sevišķi angļu valodu. Anglicismu un angļu valodas ietekmirasmes izkopšana mūsdienās nozīmē arī ņemt vērā jaunās tendences – jaunu komunikācijas kanālu, platformu, komunikācijas formātu rašanās ietekmē rakstu valodas formu un rakstītāja ieradumus, kas savukārt nozīmē papildu rūpes par valodas kultūru un multimodāli rakstīto tekstu analīzi. Kopumā jāsecina, ka: rakstītā valoda daudzos publiskajos žanros līdzinās runātajai; rakstītājs – teksta autors – var būt ne tikai cilvēks, tekstu var ģenerēt arī programma vai arī ar to var strādāt vesels autoru kolektīvs vai tīkls; līdzās alfabētam plaši tiek lietoti arī citi kodi un modi (multimodalitāte). Interneta globālajā komunikācijā latviešu rakstītā valoda nereti mijas ar citām valodām, sevišķi angļu valodu. Tās ietekmi un anglismu ieplūšanu sekmē šīs valodas formalizācijas un automatizācijas priekšrocības.
8. Tekstveide;
|
Demokratizācijas procesi valodā– – leksiskie jauninājumi publicistikas stilā.
1. Tehniskais noformējums;
|
Pētnieki uzskata, ka nosaukuma došana, vietas stāsta radīšana, zināšana un nosaukuma do un zināšana jau no aizlaikiem ir ļoti svarīgs valodisks akts, kas radīšanas līknē ir pēdējais demiurga jeb radītāja darbs, ar ko objekts materializējas, kļūst par pasaules struktūras elementu un ar kuru apkārtējā teritorija tiek padarīta par savu, pazīstamu un mīļu.
6.4. Vārdu secība;
|
Līdz ar to vietvārdam, iespējams, vienīgajam no visa plašā leksikas kategoriju klāsta, ir visapjomīgākā konotatīvā nozīme, jo vietvārds nelielā teritorijā ir tikai viens – vietvārdi neveido homonīmas līdzās pastāvošas homoformas, kuras vienuviet var attiecināt uz vairākiem objektiem vienlaikus (viena skanējuma vietvārds vismaz vienā pagastā parasti neatkārtojas).
3. Vārddarināšana;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tāpēc vietu nosaukumus (un arī visus citus īpašvārdus) mēdz dēvēt par apraksta „abreviatūrām” (Russell 1948, 74–77), par tādiem kā stāsta virsrakstiem, kurus izdzirdot vai izrunājot lietotāja prātā izgaismojas visas ar konkrētu vietu saistītās apjomīgās konotatīvās nozīmes.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Skaniski un semantiski stāsts par vietu ne vienmēr ir nosaukumā ierakstīts un nezinātājam bieži vien irnav pat nenojaušams.
6.3. Noliegums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Piemēram, vietvārds Janča bierstiņa, mežs Bejā LVV, neliecina par starpgadījumu neliecina, iekams neuzzinām to pavadošo stāstu („[..] pēc nostāstiem, māte aprakusi skudru pūlī savu bērnu Janci”), kurpretim vietvārds Karātavu kalns, kādu Latvijā, ieskaitot dažādus tā variantus (Kārtavu kalns, Kartavu kalns utt.), ir vairāki desmiti, gandrīz nepārprotami varētu liecināt par kādreizējo soda izpildes vietu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.2. Savrupinājumi;
6.4. Vārdu secība;
|
Tāpēc šā pētījuma pamatā esošo negadījumu, ar konkrētiem notikumiem saistīto vietvārdu identificēšanā izmantotas ne tikai vietvārdā ietvertās valodas liecības, bet arī vietvārdus pavadošie stāsti, kas jau no vietvārdu pētīšanas aizsākumiem valodniekiem palīdzējuši skaidrot kādu nosaukumu un noteikt vietvārdā ietvertā pamatvārda semantisko laukuās nianses.
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Taču valodnieku vidūi tiem līdz šim nav tikusi pievērstauši īpašau uzmanībau.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Savukārt tautas etimoloģijas ceļā varētu būt radušies apdzīvotu vietu nosaukumi Pildā un Nirzā Raibakazi, kas nav vis, iespējams, saistāmi nevis ar ‘raibām kazām’, betkā varētu šķist pēc vietvārda skanējuma, bet gan ar somugriskas cilmes vārdu (sal. igauņu raibakas ‘maita’ (LVV 2013, 46)).
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Par to, ka vietu stāsti nav droši vietvārda motivācijas rādītāji un pret tautas vietvārdu tautas motivāciju patiešām jāizturas ar lielu piesardzību, liecina, piemēram, Lubezeres mājvārds Vilkaste, kura izcelšanās skaidrota vismaz trejādi: “„1) iedzīvotāji bijuši vilkači, pat bērni dzimuši izskatā līdzīgi vilkiem, kropli; 2) mājas pamatus liekot, atrasta vilka aste; 3) nosaukums pēc Vilkastes pļavām” (LVVK), taču nav noliedzams, ka dažādi spilgti atgadījumi ir būtisks vietvārdu rašanās avots (kaut patiesībā šis vietvārds, iespējams, ar ķermeņa daļas nosaukumu nemaz nav saistāms, jo komponents -aste šajā teritorijā varētu būt radies, atveidojot Baltijas jūras somu valodu substantīvu daudzskaitļa ģenitīva izskaņu -a(i)ste vai atvasinājumus ar Baltijas jūras somu valodu piedēkli -st- (Laumane 1987, 162)).
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
8. Tekstveide;
|
Par to liecina arī citi vietvārdkonkrētu notikumu ietekmi vietvārda radīšanā liecina nosaukumi, kurus iespējams sastatīt ar hroniku vēsturiskajiem datiem (Stewart 1975, 106) un var droši uzskatīt par konkrētu notikumu (iebrukumu, kauju, dažādu nelaimes gadījumu) liecību glabātājiem.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
To apjauta arī senās tautas, kuru apdzīvoto zemju vietvārdu krājumā ir daudz vairāk atgadījumpar dažādiem notikumiem vēstošu vietvārdu nekā mūsdienu tautu teritorijās.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|