Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Piemēram, fragments no Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību.
7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Ja tomēr tas notiek, tad atbilde var būt vai nu rediģēšanas prasmes trūkums (kopā ar iesācēja vēlmi demonstrēt uzcītību), vai nespēja pieņemt cita autora „spēles noteikumus” (šā iemesla dēļ labi tulkotāji ne vienmēr var būt arī labi redaktori), vai arī fakts, ka teksta kvalitāte patiešām ir nepieļaujami zema (un arī tā diemžēl mēdz gadīties).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Visa teksta pārrakstīšana var būt ārkārtas risinājums izņēmuma gadījumā, taču tā nedrīkstētu būt norma. J, jo šāda darbošanās gluži vienkārši nav racionāla ne cilvēkresursu, ne finanšu resursu izlietojuma ziņā.
6.6. Dalījums teikumos;
Un, tieši tāpat kā tekstu autoriem, arī redaktoriem laiku pa laikam nepieciešams saņemt darba vērtējumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jāuzsver, ka par nopietnu vērtējumu neuzskatu t. s. „klientu apmierinātības aptauju” – saprotams, ka autors visbiežāk būs apmierināts ar redaktoru, kas viņa darbā neko nav labojis, un ārkārtīgi neapmierināts, ja redzēs tekstu pamatīgi pārveidotu („sabojātu”).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai izvērtētu, vai rediģēšana ir bijusi lietpratīga un jēgpilna vai varbūt teksts patiešām ir „sabojāts”, vērtētājam jābūt profesionālam un objektīvam.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jaunajā redakcijā tiek aizliegts nodot neizpaužamas ziņas „ ārvalstij vai ārvalsts organizācijai”.
1. Tehniskais noformējums;
Vai varbūt ejam vieglāko ceļu un, aizmirstot par valodas sistēmu, sekojam likuma burtam, ne garam ?
1. Tehniskais noformējums;
Kā uzskata Molizes Universitātes profesors Alberto Vespaziaciāni (Alberto Vespaziani), juristu pieķeršanos gramatiskai (t. i., burtiskai) interpretācijai rada profesionālās prasmes trūkums un bailes kļūdīties jeb bailes no brīvības (Vespaziani 2010, 130). (Interesanti, ka burtiska sekošana likumu tekstam tiek uzskatīta par tipisku parādību Latvijas likumu piemērošanas praksē (skat. Smiltēna 2012, 409).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Taču tas, bez šaubām, ir cits temats). Pozitīvi ierobežojumi Lai cik vērtīgi un daudzpusīgi būtu rokasgrāmatu ieteikumi, realitāte vienmēr ir daudz interesantāka un laika cīņai ar teksta nepilnībām vienmēr ir pārāk maz. Tomēr laika ierobežojumam ir sava pozitīvā nozīme – tas liek mobilizēties, spiež domāt kritiski un atsijāt svarīgo no nesvarīgā.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Taču tie ir tikai empīriski vērojumi un minējumi, kas attiecas tikavienīgi uz lietišķiem tekstiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vadoties pēc šādiem priekšstatiem, top prezentācijas, kurās ziņojuma/referāta teksts tiek sadalīts mazākās vienībās un nepārveidots tiek izkārtots prezentācijas slaidos.
6.5. Izteicēja izveide;
Prasības prezentācijas tekstam kopumā Pievēršoties jautājumam par prezentācijas tekstu kopumā, jāaplūko divi aspekti: (1) prezentācijas teksta apjoms un uzbūve, (2) prezentācijas teksta vizuālais noformējums.
1. Tehniskais noformējums;
Tiek uzskatīts, ka prezentācija, no vienas puses, ir sava veida iepārskatenis runātājam, lai viņš spētu strukturēt savu runu, bet, no otras puses, palīgs klausītājiem, lai viņi varētu sekot līdzi runas galvenajiem aspektiem. „Prezentāciju neveido tāpēc, lai tajā saliktu visu [..] runu vārds pa vārdam.” (Paula 2011) Vienas minūtes laikā var parādīt 1–2 slaidus (Birziņa 2006) ar vizuālu informāciju (attēliem, diagrammām) un ne vairāk par 1 slaidu ar tekstuālu informāciju jeb 1 slaida parādīšanas ilgums ir 30–50 sekundes (Kincis 2012).
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tātad pirmais nosacījums attiecībā uzpar prezentācijas tekstu kopumā: (1) tam jābūt saskaņotam ar runu no sākuma līdz beigām, (2) slaidu skaitam jābūt atbilstošam runas garumam, domājot par klausītāju audiālās un vizuālās uztveres iespējām.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Runātājam skaidrs runas iedalījums „ieviesīs kārtību domās un nodrošinās loģisku runas uzbūvi” (Mencels 2002, 12), savukārt klausītājiem ļaus uztvert runas plānveidību un mērķtiecīgi tai izsekot.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Prezentācijas autoram jāparedz,: vai prezentācijā būs vizuāla vai tekstuāla informācija, vai abējādi, vai slaida saturs parādīsies uz ekrāna kopumā vai pakāpeniski, kurā brīdī (pavisam konkrēti) katrs slaids tiks pārslēgts vai slaidā parādīsies jauna informācija (ja izvēlēts pakāpeniskais informācijas atsegklāšanas paņēmiens).
4.3. Īpašības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Līdz ar to otrais nosacījums, attiecībā uz prezentācijas tekstu kopumā: (1) tas ir strukturēts atbilstoši runai ar trīsdaļīgu uzbūvi, ievērojot nepieciešamās prasības runas ievada un nobeiguma daļai, (2) runātājs labi pārzina prezentācijas saturu vai arī ir nodrošinājies ar palīglīdzekļiem, lai uzstāšanās noritēti raiti, kā iecerēts.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Domājot par prezentācijas teksta vizuālo noformējumu, vienlaikus jāņem vērā vairāki aspekti – 1) burtu veidols, ko sauc arī par fontu vai šriftu (prezentācijas lasāmība), 2) burtu lielums (prezentācijas saskatāmība), 3) krāsu izmantojums (prezentācijas skaidrība).
3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Ja uzskaitījuma pakāpeniskumu pareizi veido ar Tab taustiņu, tad burtu lielums mainās automātiski (sk. 2. attēlu; šajā attēlā izmantots Arial – ekrāna fonts).
7.2. Mazvārdība;