Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
To tad ietekmē gan ģimene, gan sociokultūras, reģionālais fons, kas ir makrolīmeņa faktori (plašāk sk.: Martena 2021), proti, te parādās valodas apguves sociālais aspekts, kam ir tikpat liela nozīme valodas apguves procesā kā kognitīvajam aspektam.
5.2. Lieka pieturzīme;
Argumentētās rakstīšanas kontekstā bez leksiskās un sintaktiskās sarežģītības tiek uzsvērtas arī tādas laba rakstu darba pazīmes kā: teksta kohēzija un satura saistījums, prasme pamatot savu domu, pierādīt to ar faktiem, statistiku u. tml., lietot pretargumentus, atklājot spēju saskatīt atšķirīgas perspektīvas un interpretēt dažādus viedokļus (Ferretti, Graham 2019).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Nobeigums 12. klases skolēnu pārspriedumu teksti atklāj, ka jauniešu lielākajai daļai jauniešu latviešu valodas lietpratība nav tik augstā līmenī, kā to varētu sagaidīt pēc 12 mācību gadiem (īpaši skolēniem ar latviešu valodu kā dzimto valodu).
6.4. Vārdu secība;
No valodas pareizuma viedokļa Latgales mazākumtautību vidusskolu beidzēju darbi rada diezgan lielu satraukumu, jo 12 gadu garumā, pat, ja makrovidē (noteiktā pilsētā vai novadā) ir maz latviski runājošo, skolās latviešu valodā ir apgūti arī citi mācību priekšmeti, tāpēc rodas jautājums – kā tiek mācīta latviešu valoda un kādā latviešu valodā tiek mācīti citi mācību priekšmeti?
5.2. Lieka pieturzīme;
Nepietiekama prasme saskaņot vārdus teikumā, veidot pareizas teikuma konstrukcijas u. tml. ir vērojamas arī Latgales vidusskolu ar latviešu mācībvalodu jauniešu tekstos (iespējams, tie ir skolēni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda vai ir viena no dzimtajām valodām). Ģimnāziju audzēkņu darbi kopumā liecina par augstāku latviešu valodas kvalitāti, bet tajā pašā laikā, piem.ēram, arī daudzu Rīgas latviešu mācībvalodas vidusskolu daudzu skolēnu sniegums nav sliktāks par ģimnāziju jauniešu tekstiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība;
Iespējams, ka skolēniem nav pietiekamas lasīšanas pieredzes, kultūras notikumu pieredzēšanaes un emocionāla pārdzīvojuma (teātra izrāžu, koncertu, mākslas festivālu u.  tml.), ceļošanas pieredzes, sava novada, valsts vai citu valstu iepazīšanas, tādā veidā atklājot un iepazīstot arī pašiem sevi, paskatoties uz savu dzīvi, savu dzīvesvietu caur citu prizmu.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana;
Starp labi uzrakstītiem darbiem, kuros ir vērojama leksiskā precizitāte un daudzveidība, ir teksti, kas atspoguļo skolēnu iedziļināšanos kāda autora daiļradē vai biogrāfijā, izmantojot arī noteiktam autoram raksturīgo leksiku, vārdkopas, simbolus, metaforiskus izteicienus u.  tml. Šajos pārspriedumos ir jaušamas arī skolēnu vēstures un ģeogrāfijas zināšanas, spēja raksturot noteiktas vietas un laika garu, sabiedrību, sociāli politiskās norises u.  tml. Skolēnu sniegumu, viņu leksikas zināšanas var mērīt, arī, pievēršot uzmanību pārspriedumos lietotajām jēdzienu, parādību vai norišu definīcijām, semantiskiem skaidrojumiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kad Indrānu tēvs izsaka mums labi zināmos vārdus „.. es nošķīru tos Indrānus, kas pilda manu maku, no tiem, kas iepriecina manu sirdi” (Blaumanis [1904] 1997, 153), Civillikums vēl nav tapis.
5.2. Lieka pieturzīme;
Atslēgas vārds šai gadījumā ir teksts, un veiksme šai darba laukā balstās uz trim vaļiem – juridiskajām zināšanām, lingvistiskajām zināšanām un tekstveides prasmi jeb tekstuālo kompetenci, kā to definējis Honkongas Universitātes profesors Vijajs Kumars Batia (Vijay Kumar Bhatia).
1. Tehniskais noformējums;
Izpratne par to, ko nozīmē rediģēt, var atšķirties, tāpēc, pirms ķertieredaktors ķeras pie darba, der pārliecināties, ko ar šo jēdzienu saprot darba devējs.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Eiropas Savienības iestādēs tiek daudz domāts par tiesību aktu kvalitāti, kas ietver ne tikai paša likumdošanas procesa kvalitāti, bet arī teksta lingvistisko kvalitāti (skat., piemēram, Komisijas pētījumus „Programme for Quality Management in Translation” (2009) un „Quantifying Quality Costs and the Cost of Poor Quality in Translation” (2012)).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Rediģēšanas uzdevumus var netieši atvasināt arī no attiecīgās iestādes prasību un ieteikumu apkopojuma jeb rokasgrāmatas – tas, kas jāievēro tiesību aktu autoriem (izstrādātājiem vai tulkotājiem), jāievēro arī redaktoriem, proti, jāpārbauda, vai rokasgrāmatas prasības ir ievērotas. (No Latvijā izdotajām rokasgrāmatām jāpiemin Valsts kancelejas 2002. gadā izdotā „Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata” un Tulkošanas un terminoloģijas centra 2006. gadā izdotā „Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata”).) Īsumā var sacīt, ka rediģēšanas pamatuzdevums un pragmatiskais mērķis ir teksta kvalitātes nodrošināšana.
1. Tehniskais noformējums;
Protams, šāda mērķa izvēle nozīmē piešķirt redaktoram papildu funkciju, kas vēl vairāk „apēd” rediģēšanai atvēlēto (tradicionāli trūcīgo) laiku.
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr, pēc manām domām, ir vērts iet šo ceļu, jo, pirmkārt, redaktors jau tik un tā nevar izbēgt no zināmas „apgaismošanas misijas” – autori un pasūtītāji tik un tā mēdz uzdot jautājumus un arī apstrīdēt redaktora labojumus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Un, otrkārt, „apgaismojot” autorus, varam cerēt uz gaišāku nākotni – arvien labāki teksti un tātad vieglāks redaktora darbs. (Šo rakstot, es atļaujos pievērt acis uz to, ka reizēm, pat regulāri informējot un „apgaismojot”, progress ir gaužām vāji saskatāms...) Kritiskā domāšana Raksta autores pieredze liecina, ka rediģēšanas process un jo īpaši sadarbība ar autoriem veicina kritisko domāšanu. Šīs parādības ir cieši saistītas un savstarpēji atkarīgas – rediģēšana palīdz attīstīt kritisko domāšanu, kas savukārt ir obligāts lietpratīgas rediģēšanas priekšnoteikums.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Līdzās diviem tikko minētajiem galvenajiem avotiem, no kuriem varam spriest par latviešu valodas vārdu lietošanu – 70. gadu biežuma vārdnīcai un mūsdienu korpusam, ir izmantojams vēl kāds interesants informācijas avots, proti, interneta portāls Pwww.periodika.lv. Šajā portālā var atrast datus par viena vai otra vārda lietojumu skaitu Latvijas periodiskajos izdevumos dažādos gados, kā arī šo lietojumu ilustratīvos piemērus.
1. Tehniskais noformējums; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Problēmas ar to bieži sastopamas gan latviski rakstītajos, gan tulkotajos tekstos , proti, bieži vien apzīmētāju no apzīmējamā vārda šķir citi teikuma locekļi vai palīgteikums, un tā nav pieņemama prakse.
1. Tehniskais noformējums;
Risinājums šai gadījumā – pārvaldītais apzīmētājs, kas izteikts ar lietvārdu datīvā un teikumā atrodas aiz apzīmējamā vārda: Komisijas Lēmums, ar ko aizstāj pielikumu Lēmumam 2005/769/EK par noteikumiem, kas piemērojami pārtikas atbalsta iepirkumiem, ko veic NVO, kuras Komisija apstiprinājusi tādu produktu iepirkšanai un mobilizēšanai, kas piegādājami saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1292/96. Šo apzīmētāju bieži vien nepazīst kā apzīmētāju, un gadās pat, ka šādu konstrukciju uzskata par kļūdu, proti, burtisku angļu teksta atdarinājumu (Annex to..), kaut faktiski tā šai gadījumā ir vienīgā lingvistiski korektā alternatīva, kā novērst kļūdu un padarīt izteiksmi skaidrāku.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Aizgūšanas laiks nav droši zināms, taču zināms, ka, piemēram., Juris Alunāns rakstā „Kāds vārds par latviešu valodu” (1856), kurā manāma ļoti spēcīga vācu valodas ietekme dažādos valodas līmeņos, lieto adj.īpašības vārdu riktīga: „Ar divbalsnieku «„eu»” vēl nezinu, ko darīt.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Rediģējot šādau apzinātau teksta stratēģijau jāspēj nošķirt no parastas liekvārdības un nav jācenšas izteiksmi vienkāršot un konkretizēt.
6.1. Saistāmība;