Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
To savās publikācijās apliecina Daina Zemzare un Klāvs Siliņš. 1969. gadā Daina Zemzare rakstīja: „Vecāki saviem bērniem cenšas dot vārdus, kas pašiem vislabāk patīk.
6.5. Izteicēja izveide;
Vecākā paaudze atceras, ka noplēšamo lapiņu otrajā pusē bijais kāds praktisks padoms, recepte, anekdote, notikums u. tml. Taču Sporta un lietišķo izdevumu redakcijā tika organizēta ne tikai kalendāru ražošana – tajā tika organizēts un vadīts Personvārdu terminoloģijas komisijas darbs, ko veica Dzintra Zālīte.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Kopumā komisijā darbojās 7 – –8 cilvēki. Dz.intra Zālīte apkopojausi iesūtītos materiālus, un reizi divos gados tika sasauckta komisijua, lai izlemtu, kurus vārdus turpmāk ievietotu kalendāros.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Personvārdu terminoloģijas komisijā darbojās arī bija Teodors Vilemsons, Aivars Gavers, Anita Sadovska, – nu jau visi aizsaulē.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Bija arī pārstāvji no Rakstnieku savienības, piem.ēram, Anda Līce.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Līces kundze atceras Ārijas Iklāvas pienesdevumu katrā sēdē: arī tolaik ir bijis, par ko pasmieties, piem.ēram, kādi vecāki prasījusši kalendārā ievietot vārdu Perdobojs.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Katru reizi bija ap 100 iesūtīto vārdu (pārsvarā lūgumu pamatā bija vēstules, arī telefona zvani), lielākoties pamatvārdu atvasinājumi, kurus neapstiprināja.
7.1. Liekvārdība;
Pēc atmodas gadiem 90. gadu vidū ģimenes vairs nebija noskaņotas uz nacionāli patriotiska viļņa –ēs latvisko vārdu došanā iestājās zināms apsīkums.
7.1. Liekvārdība;
Divos gados kalendārs tiek papildināts ar 158 (!) vārdiem. Tas ir daudz vairāk nekā jebkad līdz šim! Turklāt tas ir pretrunā ar iepriekšējo gadu tradīcijām, kad komisija vienā reizē neapstiprināja vairāk par aptuveni 4–5, atsevišķos pieplūdumos – 20 personvārdiem. Ārija Iklāva atceras: „Tas bija par daudz, es šādu milzu paplašināšanu neatbalstīju.
7.1. Liekvārdība;
Taču ar to jau kalendāra papildināšana nebeidzās, un tagad ir tik grūti izskaidrot, kāpēc vienbrīd pie savām vārda dienām tika tik daudzi, bet pēc tam un tagad vairs ne.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Izrādījās, trūka atkal, un arī šajā personvārdu demokrātijas laikā netrūka kuriozu: Dz. Zālītes kundze atceras kādu vēstuli, kurā topošā māmiņa bijusi sajūsmā par jaunajām atkritumu savācējmašīnām „Norba” un; šādu vārdu vēlējusies arī savuai meitiņu šī auto vārdāai.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Visbiežāk lietotais un oficiālais nosaukums, kas atrodams vārdnīcās, piemēram, pareizrakstības vārdnīcā, ir islandiešu valoda (Ceplītis et al. 1995, 310).
1. Tehniskais noformējums;
Lai gan vietvārdu Ís-land arī mūsdienās var aplūkot kā salikteni, kura pirmajā daļā neapšaubāmi ir garš pastskanis, šī rakstao ieteikumu autors nesaskata vajadzību mainīt Islandes valsts un valodas nosaukumu (Dimiņš 2008).
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Senislandiešu valoda ir t. s. senskandināvu valoda, kuras skaņu likumības atšķiras no mūsdienu islandiešu valodas fonētikas (skat. Bērziņa 2012,; Bērziņa, Dimiņš 2015).
1. Tehniskais noformējums;
Arī atveides principi ievērojami atšķiras, jo senislandiešu nosaukumi nereti tiek tulkoti, piem., Rangá ‘Ačgārnupe’ (Bērziņa 2012, 77); š. Šāda “„tulkojoša” atveide mūsdienu islandiešu valodā ir pieļaujama tikai daiļliteratūrā.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos;
Atveidojot gan vietvārdus, gan arī personvārdus, jāpatur prātā ne tikai skaņu atbilsmes, bet arī tas, ka vīriešu dz. vārdus tradicionāli atveido no ģenitīva celma (tāpat kā latīņu un sengrieķu valodā). Pie ģĢenitīva celmu var atrast skaidrojošajās vārdnīcās, piemēram, Íslensk orðabók (Árnason 2005). Ģenitīva celmam attiecīgi liek klātpievieno latviešu valodas galotni.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Dažudzi islandieši ir mantojuši uzvārdus, ko turpina lietot.
7.3. Neiederīgs vārds;
Agrāk uzvārdi simbolizēja piederību pie augstākajiem un izglītotākajiem sabiedrības slāņiem. Īpaši izplatīti ir uzvārdi ar izskaņām -dal, -kvist, -vík, -hólm, -berg, -land, -nes, -fjörð, -bekk un -lín.
7.2. Mazvārdība;
Anita Helviga (Liepājas Universitāte) Teātra izrāžu žanroloģiskie apzīmējumi: no ierastās terminoloģijas uz netradicionāliem izrāžu pieteikumiem (Liepājas teātra piemērs) Ievads Ikviens skatītājs, kas dodas uz teātri, grib noskaidrot – ko rādīs. Un aAtbilde uz šo jautājumu parasti skan divos izteikumos: pirmajā norādot izrādes nosaukumu, bet otrajā – žanroloģisko apzīmējumu.
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tāpat arī nav izvērsti nav skatītis jautājumis par to, vai žanroloģisko apzīmējumu devis lugas autors, vai režisors to saglabājis vai devis pats iestudējuma tapšanas laikā u. tml. Tas būtu pētījuma priekšmets teātra žanroloģijā, bet ne terminoloģijā. Un tomēr, kas nav mazsvarīgi – apakšnosaukuma atslēgvārds ir saistošvarīgs ne tikai teātra skatītājam, bet arī teātra kritiķim, kas caur to „atslēdz” izrādes būtību, kvalitātes, veiksmes un neveiksmes, tāpēc teātra pasaules zinātāju atsevišķi citējumi rakstā tomēr ir iekļauti, lai nezaudētu saistību ar pētījuma objektu tā pamatbūtībā.
4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;