Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8367 vienumi
Būtu jāapzinās, ka latviešu valodas nākotnie lielā mērā noteiksatkarīga tieši no jaunās paaudzes, tāpēc tas, kas patiesībā notiek ar jauniešu valodu un tās lietojumu Latvijā, ir ļoti nozīmīgi mūsu valodas attīstībai nākotnē.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bet tie, kuri strādā skolās, zina, ka tas ne vienmēr atbilst patiesībai. Pašai esotVairāk nekā 20 gadus ilgajā angļu valodas skolotājais un klases audzinātājai vairāk nekā 20 gadus, šis fenomens tika pamanīts jau agrāks darbā jau agrāk pamanīts, ka skolēni latviešu skolās savā starpā sazinās angļu valodā, bet, iespējams, ne tik skaidri un intensīvi, kā tas ir šobrīd.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Patiesi, mūsdienu jaunatne aug un izglītojas pilnīgi atšķirīgā vidē no mums, pieaugušajiem, ir mainījušies ne tikai sazināšanās veidi, bet saziņas valodas un arī viņu digitālās prasmes un pasaules redzējums, līdz ar kto mainījusies arī jauniešu valodu lietojums, lingvistiskā attieksme pret dzimto, krievu un angļu valodu Latvijā. 2019. gadā jau vairākos avotos parādījās satraucošas ziņas, ka latviešu jauniešu un bērnu vidū ir vērojama tendence sazināties angliski. Žurnāliste G.undega Gauja savā rakstā žurnālam “„Ieva” arī uzsver, ka tie nav bērni vai jaunieši, kas būtu atgriezušies no ārzemēm, vai nāktu no jauktām ģimenēm, un ka šādas situācijas tiek novērotas arvien biežāk.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Klases audzinātāji piemin arī faktu, ka rakstiskā komunikācija ar saviem vienaudžiem arī notiek viscaur angļu valodā, papildinot ziņas ar dažādām emocijzīmēm un GIF attēliem, kuri arī visbiežāk ir angļu valodā.
7.1. Liekvārdība;
Pedagogi atzīmē, ka šeit liela nozīme ir arī vecāku attieksmei, kurujo lielākā daļa vecāku par šo parādību nemaz nesatraucas, tieši pretēji – cenšas veicināt runāšanu svešvalodā.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
To visādi veicina arī mūsdienu tehnoloģiju straujā attīstība, dažādu jaunvārdu, anglicismu ienākšana latviešu valodā pateicoties, piemēram, masu medij, piemēram, caur plašsaziņas līdzekļiem.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu jauniešu pārangliskošanās ir diezgan spilgti vērojama Liepājā, S.andra Gredzena ir pamanījusi šo parādību arī Valmierā (Gredzena 2020).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā ir arī visbiežāk apgūstamā svešvaloda Eiropā, sasniedzot 96,4 % un atstājot aiz sevis spāņu (26,4 %), franču (21,8 %), vācu (20,3 %) valodu (Eiropas statistikas dati).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Angļu valoda nekad vēl nav bijusi tik varena, plaši izplatīta un populāra pasaulē, kā tas ir šobrīd.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Statistikas dati rāda, ka angļu valoda šobrīd ir pārsniegusi pat ķīniešu valodāas runātāju skaitu, sasniedzot 1348 miljonus, ķīniešu valodāas runātāju skaits – 1120 miljoni (Pasaules statistikas dati).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Papildus jāmin arī fakts, ka apmēram 80 % interneta satura ir angļu valodā, kā arī 90 % akadēmiskā satura darbi 90 %o darbu tiek publicēti angļu valodā (Huttner-Koros, 2015).
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Angliski runājošās valstīs nav arī īpašas institūcijas vai organizācijas, kas šāda veida pārmaiņas valodā kontrolētu, ierobežotu vai kaut kādā veidā citādi normētu. Ļoti iespējams, ka mūsdienu jauniešus piesaista tieši šī, viņuprāt, vienkāršā angļu valodas leksikas integrēšana savā ikdienas runā. Nevar neJāpieminēt arī faktutas, ka angļu valoda ir kļuvusi ne tikai par populārāko svešvalodu, bet arī pārņēmusi eiropiešu kultūru ar savām tradīcijām no Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienotajām Valstīm, piemēram, Valentīndienas, Helovīnua svinēšana, branči un lenči, bārbekjū vai grilla ballītes utt. Angļu valodas globālā izplatīšanās ir izraisījusi virkni strīdu par tās radītajiem draudiem.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 4.1. Lietvārds; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tā kā angļu valodas lietošana ir kļuvusi populāra starptautiskajā komunikācijā, biznesā, tehnoloģijās un pētniecībā, tā nereti tiek apsūdzēvainota par citu valodu apguves graušanu un draudiem valodu un kultūru daudzveidībai (Henry, Apelgren, 2008).
7.3. Neiederīgs vārds;
Pretējās domās ir valodnieki, kas aizstāv angļu valodas kā lingua franca lomu. HoDžuliana Hausea (2008Juliane House) apgalvo, ka angļu valoda ir noderīgs instruments starpvalodu un starpkultūru saziņai, un tās lietošana neiznīcinās daudzvalodību. Gluži pretēji v (House 2003). Viņša pauž viedokli, ka angļu valoda var motivēt citu valodu runātājus īpaši sargāt savu vietējo valodu, lai saglabātu savu etnisko identitāti un kultūrvēsturiskās tradīcijas. Ļoti gribētos ticēt, ka šādi varētu tikt ietekmēta latviešu valodas lietošana, tomēr, vērojot šī brīža tendences, maz kas par to liecina.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Lai cik dīvaini tas šķistu šobrīd, tomēr angļu valoda nav vienmēr nav bijusi viena no visietekmīgākajām valodām un nav kalpojusi kā starptautiska saziņas valoda.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Tomēr angļu valoda kļūst par pasaules vadošo valodu, tieši balstoties uz tās lietotāju skaitu, kurš pastāvnemitīgi aug.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Arī V.ineta Ernstsone un L.aura Tidriķe atzīmē: “„Viens no galvenajiem uzdevumiem jauniešu vecumposmā ir meklēt un atrast savu personisko un sociālo identitāti, kur viens no komponentiem ir arī valoda.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Jauniešu identitātes meklējumus ietekmē viņu piederība pie vienaudžu grupas un pie kādas no jauniešu subkultūrām.” (Ernstsone, Tidriķe 2006, 8) Šie angļu mēlē komunicējošie jaunieši ir šobrīd populāra subkultūra, kurus vieno ne tikai šī vēlme komunicēt svešvalodā, v. Viņiem ir kopīgas noteiktas intereses, brīvā laika pavadīšanas veidi un pat kopīgas iezīmes ārējā veidolā. NeapstrīdamiProtams, valoda galvenokārt ir “„ideju, emociju un vēlmju paziņošanas metode, izmantojot ar brīvprātīgi veidotusiem simbolusiem” (Sapir, 1921), tomēr jāatzīst, ka tā pārraida ne tikai paredzētoārraida informāciju, t. Tai ir arī sociāla nozīme, un tajā ir iekļauti identitātes, grupas un sociālās klases piederības sociālie marķierrādītāji (Grosjean, 1982).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Valodas attieksmei ir ietekmeLingvistiskā attieksme saistīta ar sabiedriskāo, institucionālāo, starppersonu un individuālāo līmenīi, kastā ietekmē uztveri un lēmumu pieņemšanu (Giles, Billings, 2004).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Individuālā līmenī valodaslingvistisko attieksmei var mainīties individuāluas vajadzībuas, motīvui un sociāloās situāciju rezultātāas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;