|
Reizumis galvenie starpgadījuma vaininieki nav saukti īpašvārdā, piemēram: Buobys kokts, lauks Aizkalnē, „šāds nosaukums dots tāpēc, ka senos laikos pa šo tīrumu ziemas laikā, putenī, gājusi kāda sieva; tā kā bijusi nakts, ceļu viņa nav saredzējusi, nomaldījusies un nosalusi”, LVVK; Bērndīķis, dīķis Aisterē, „kungu laikos šai dīķī bērns noslīcis”, LVVK.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Lai gan šādi vietvārdi nav nāvējošu notikumu liecinieki, tie rāda netaisnī 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
|
Arī 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Piemēram, Vilka apara, pļava Praulienā, esot nosaukta tāpēc, ka tur 1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Par starpgadījumiem bieži vēsta arī vietvārdi, kas darināti no kāda sadzīviska priekšmeta nosaukuma: Karītis otvars, atvars Aknīstē, 1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Visai bieži no saimniecisku priekšmetu nosaukumiem darināti vietvārdi tiek saistīti ar pavisam konkrētu notikumu 1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
|
Ir vietvārdi, kuros ietvertās leksēmas par notikumu nestāsta ne tiešā, ne pārnestā veidā, un notikums izzināms tikai pēc papildu informācijas, kas vietējo ļaužu atmiņā ir neatraujam 6.1. Saistāmība; |
|
Tāds ir, piemēram, Baldones vietvārds Grūslienes kalniņš, kas darināts no vārda grūslis ‘grīslis’ (ME I 657), bet baisu notikumu liecības glabā tikai vietas stāstā: 1. Tehniskais noformējums; |
|
Visvairāk šādi 3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Tāpēc vietas nosaukums ir un vienmēr būs nesaraujami saistīts ar vietas stāstu 5.2. Lieka pieturzīme; |
|
Ar vietvārdiem ļaudis sakārto apkārtējo teritoriju, caur nosaukumiem nošķirot lab 4.1. Lietvārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
|
Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, studējis filozofiju un klasiskās valodas Tērbatas 2.3. Sākumburti; |
|
RLB Valodniecības nodaļas vadītājs, 1. Tehniskais noformējums; |
|
Miris 1916. gadā bēgļu gaitās Igaunijā. 1. Tehniskais noformējums; |
|
Jaunlatvieši ne tikai kopa valodu, bet arī kaut zemtekstā, kaut netieši, kaut paši īsti neapzinoties, runāja par latviešu valodas tiesībām latviešu apdzīvotā teritorijā 5.1. Nepiemērota pieturzīme; |
|
Zvaigznīte un citi antifeodālas ievirzes publicisti latviešus apzināja kā etnosu un valodu kā tā pamatu: 1. Tehniskais noformējums; |
|
Nacionālos centienus augstākā pakāpē pacēla A. Kronvalds. 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Latvijas sabiedrības viedokļu līderi ir ieguvuši, mūsdienu terminoloģijā izsakoties, starptautiski konkurētspējīgu izglītību, Eiropas kultūras telpā, ar kuru tik labi bija pazīstami mūsu atmodas darbinieki, virmo progresīvas idejas 7.1. Liekvārdība; |
|
Bet paskatīsimies, cik daudzi Mīlenbaha un citu valodnieku raksti ievadījuši 1. Tehniskais noformējums; |
|
Ja garā vesels cilvēks, labi zinādams, ka tam reiz jāšķiras no š 9.1. Neuzmanības kļūda; |