Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4340 vienumi
Kā sekundārie avoti šajā elektroniskajā vārdnīcā izmantoti pirmais un trešais vārdnīcas izdevums, tos apvienojot vienā atsaucē – SV99.
6.1. Saistāmība;
Tomēr ar jebkuras vārdnīcas lietošanu jābūt uzmanīgiem, jo arī atzinīgi vērtējamos izdevumdarbos mēdz gadīties pa kļūdamei.
Vārdnīcas veidošanā izmantotas dažādu valodu un nozaru vārdnīcas un enciklopēdijas, kas galvenokārtpārsvarā izdotas no 1971. līdz 1998. gadam, izņemot „Latvijas konversācijas vārdnīcu” (1927-–1940) un krievu valodas vārdnīcu (1950-–1965), kas ir vēl vecākas (SV 2007, 929–931).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Vārdnīcā ir iekļauti tikai biežāk lietotie svešvārdi, raugot ievērojot līdzsvaru starp dažādām nozarēm, tāpēc tajā nav atrodami daudzi atsevišķu nozaru termini, piem.ēram, medicīnas vai ķīmijas jomas svešvārdi, jo to skaits irbūtu pārāk liels šāda apjoma vārdnīcai (SV 2007, 5).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
To, ka stabilām kultūrvēsturiskajām robežām ir noteicoša loma gan lingvistiskās apziņas, gan paša dialekta saglabāšanaā, rāda kāds 2010.–2012. gada pētījuma novērojums. Šī pētījuma mērķis bijis precizēt augšzemnieku dialekta sēlisko un latgalisko izlokšņu saskarsmes joslā (starp Līvāniem, Barkavu, Gulbeni un Lizumu) esošās izoglosas, no kurām galvenā – kāpjošās un lauztās zilbes intonācijas izoglosa.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Svešvārds ir „no citas valodas aizgūts un aizguvējvalodas sistēmai gramatiski pielāgots aizguvums, kura citvalodisko cilmi (pēc atsevišķām fonētiskām un/vai morfoloģiskām pazīmēm) uztver aizguvējvalodas lietotāju vairākums” (VPSV). V 2007, 384). J. Baldunčika svešvārdu vārdnīcā tomēr ir iekļauti arī vārdi, kas neatbilst šai definīcijai.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Arī skaidrojumu garums tiek pielāgots vai attiecun veiksmīgi formatēts, lai konkrētās slejas šķirkļi neizmainītjauktu vārdu izvietojumu nākamajās lappuseēs.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pirmā un trešā izdevuma šķirkļu salīdzinājums (SV 1999 un SV 2007, 439. lpp.) Neviļus nākas domāt, kaAcīmredzot starp vārdnīcas sagatavotājiem un izdevējiem bijusi prasība nemainītvienošanās par pamatdaļas izkārtojumu, jo visās daļās, pat neskatoties uza saglabāšanu, saturu grozot, – visās daļās, neraugoties uz veiktajām izmaiņām un labojumiem, lappušu numuri nav mainījušies.
8. Tekstveide;
Autors norāda, ka vārdnīcas veidošanā izmantota vēsturiski semantiskā etimoloģizācijas metode, “„kuras pamatā ir nostādne, ka vārds cēlies tajā valodā, kurā tas ieguvis konkrēto formu. [..] Dažkārt ir visai sarežģīti noteikt īsto vārda izveides avotu, tomēr tas valodniekiem nedod tiesības ignorēt vārda vēstures nozīmīgāko posmu un apgalvot, ka vārds cēlies tajā valodā, kno kuras īstenībā tikai paņemta(s) vārda veidošanai nepieciešamā(s) sastāvdaļa(s)” (SV 2007, 6).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Vārdnīcas šķirkļu uzbūvē bieži netiek ievērota konsekvence, šķirkļos norādīinformācija tajos nereti sniegta pēc atšķirīgiem kritērijiem sniegta informācija, daudziem vārdiem neiekļaujoties kopējā sistēmā. Korpusa dalījuma trīs daļāsVārdnīcas trešā izdevuma trīs daļās sadalītā korpusa un ne līdz galam sakārtoto norāžu dēļ, vārdnīca tā nav ērta lietošanai.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Rediģējams rediģējums jeb 2012. gadā izdotā “„Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca”.
1. Tehniskais noformējums;
Raksti. 1. sēj.
1. Tehniskais noformējums;
Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs biežāk lietotie īsdarinājumi ir radušies ar flektīvāso vārddarināšanas rezultātāu (aptuveni puse no analizētajiem atvasinājumiem), respektīvi., ar derivatīvajām galotnēm -e, -a, retumis ar -s, kā arī sufiksācijas rezultātā, izmantojot piedēkļus ar -m-.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Prefiksāli flektīvie atvasinājumi: aizeja, apsveice, apsvere, aptīre (aptīrīt ‘padarīt tīru, notīrīt; tīrot apkopt; aptīrīties’, (MLVV)), atceres, (teātra) atklāja, atvade, iesvēte, ietvere, izstāja, izvade ‘nobeigums’, nebrīve, negriba, nobeigas, nomazga, pārbrauce, sagaide, uzmudu (vārdi).
1. Tehniskais noformējums;
Jāpiebilst, ka leksēmas brīve un mīla ir ar piedēkļiem -est- un -īb- (brīvestība, mīlestība) atvasināto lietvārdu īsinājumi, nevis lietvārdu ar -šana/ -šanās īsinājumi.
1. Tehniskais noformējums;
No pirmatnīgajiem darbības vārdiem veidotie atvasinājumi ar -šana/-šanās īsināveidoti, izmantojot darbības vārdu tagadnes celmu, – saukšana : saucet, saucu : sauce; sveikt, sveikšanacu : sveice,; aiziešanat, aizeju : aizeja,; apsvēršanat, apsveru : apsvere,; atklāšanat, atklāju : atklāja; ietvert, ietveršanau : ietvere,; izstāšanāties, izstājos : izstāja,; nobeigšana (nobeigums?)t, nobeidzu : nobeigas,; pārbraukšanat, pārbraucu : pārbrauce, kā arī veidojot salikteņatvasinājumu veidošanas – mājās braukšana : mājbrauce, mājas pirkšana : mājpirce, apsveikšana ar telegrammu : telegrammapsveice, tālu skatīšanās : tālskates ‘nākotnes perspektīvas, vīzijas ?’: Vakarā L[ivšics] runā par mājbrauci.
8. Tekstveide;
Nemierīga guļa. (KR 24, 214) Jūtos nelabi, grūtsirdīgi, laikam jūtu lietu nākam, tādēļ laikam arī slikta guļa. (KR 24, 241) Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs ar derivatīvajām galotnēm īsdarināto vārdu semantika ir saistīta ar procesa un stāvokļa nosaukumiem; tāda pati semantika ir raksturīga arī ar piedēkli -šan- atvasinātajiem vārdiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr lielākā daļa šo īsdarinājumu ar derivatīvajām galotnēm ir palikuši tikai okazionāli atvasinājumi Raiņa darbos un plašāk latviešu valodā nav ieviesušies, kaut strukturāli un semantiski pamatā atbilst attiecīgajam vārddarināšanas modelim.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Aplūkosim, piemēram, īsinātā lietvārda atcerēšanās , tā motivētājvārda atcerēties un īflektīvā atvasinājuma atcere semantisko struktūru: Atcerēšanās – ‘Process → atcerēties’; Atcerēties – ‘1.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Piedēklis -m- ir sens mantots piedēklis, un ar to atvasināti lietvārdi gan no darbības vārdiem, gan īpašības vārdiem. Šādi atvasinājumi ir konstatējami jau senākajos rakstu avotos, taču līdz 19. gs. beigām produktīvāka ir lietvārdu atvasināšana no darbības vārdiem.( (MSA, 89–90). Tieši šādi vārdu īsdarinājumi fiksēti Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs, kaut arīiespējams, to izveides ceļš ir bijis atšķirīgs, t. i., notikusi īsināšana jeb atgriezeniskā derivācija (MSA, 115), atmetot izskaņu -šana / -šanās – apģērb-šanās : apģērb-me; izgrie-šana : izgriez-me.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;