Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Lielākā daļa šo uzvārdu ir saistīti ar meža putnu nosaukumiem.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Parasti tiek norādīts, ka latviešiem ir daudz uzvārdu, kas saistīti ar uzvārdatā nesēja ārējām pazīmēm. 100 populārāko uzvārdu vidū sastopams tikai viens uzvārds, kurā ietverta norāde uz matu struktūru.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tas ir uzvārds Sproģis (32), kam pamatā īpašības lietvārds sprogains.
8. Tekstveide;
Salikteņuzvārda Jaunzems (84) pamatā ir vārdu savienojums jauna zeme, kas, iespējams, norāda uz jaunsaimnieka statusu. NTātad – no 100 populārākajiem latviešu uzvārdiem 64 ir iespējams saistīt ar latviešu valodā izplatītiem sugasvārdiem.
7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Uzvārdi, kuru pamatā ir vācu valodas apelatīvi (sugasvārdi) Atšķirībā no uzvārdiem, kuru pamatā ir latviešu valodas sugasvārdi, ir grūti pateikt, vai vācisko uzvārdu pamatā ir sugasvārds, vai kāds vācu uzvārds, vai vietas nosaukums.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Sastopamai vairkneāki vāciskoie uzvārdui ar paaugstināta reljefa apzīmējumu vācu Berg ‘kalns’.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visi minētie vāciskie uzvārdi ir tā saucamie caurspīdīgie uzvārdi, proti, to atsevišķo komponentu un salikteņu nozīme ir zināma jebkuram vāciski runājošam, tādēļ nevar izslēgt arī iespēju, ka šie uzvārdi ir vietējo muižnieku, rakstvežu vai uzvārdu ņēmēju darināti. Simts100 populārāko uzvārdu sarakstā ir atrodami arī atsevišķi amatu nosaukumu motivēti uzvārdi. Izplatītākais ir uTo pamatā visdrīzāk ir nevis vācu valodā zināms apelatīvs, bet gan kāds vācu uzvārds, kurš ienācis vai nu ar vācu muižnieku starpniecību, vai arī ir bijis zināms latviešu vidū. Uzvārds Šmits (30), kam pamatā ir vācu Schmied ‘kalējs’ (DWB 15, 1053–1057), varētu būt radies arī no uzvārda Schmidt (Meyers 618, 894; Bahlow 1985, 461–462). Uzvārds, Millers (53), kam pamatā ir vācu Müller ‘melderis’ (DWB 12, 2654), varētu būt radies– no uzvārda Müller (Meyers 614, 226–239; Bahlow 1985, 349).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Kā norādīts Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēmas brūvelis un brūveris sastopamas latviešu valodā ar nozīmi ‘aldaris’, taču to pamatā ir viduslejasvācu bruwer (ME I 342).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Arī Karla Šillera un Augusta Lībena Vviduslejasvācu vārdnīcā iekļauts vārds bruwer ‘aldaris’ (Schiller, Lübben 1, 443).
2.3. Sākumburti;
Vārdlietojumu grafiskā līkne no 2137 fiksējumiem 1947. g.adā noslīd līdz nullei, piem.ēram, 2007. g.adā (2010. g.adā gan vārds pirmrindnieks periodikā lietots veselas septiņas reizes, taču no tām sešas – pēdiņās, tātad metaforiski, ar kādu nozīmes pārnesumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kā norādīts Kārļa. Mīlenbaha un Jāņa. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēma leimanis sastopama latviešu valodā ar nozīmi ‘brīvzemnieks’, tā ir aizgūta no vācu leh(en)mann (ME II 446).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Uzvārds Broks (91) ir viens no biežāk sastopamiem Latgales uzvārdiem, kas sākotnēji bijis izplatīts ap Viļāniem un Varakļāniem (Mežs 2017, 87, 313). 1826. gada Vidzemes dvēseļu revīzijas sarakstos tas minēts arī no vairākām vietām Vidzemē, piemēram, Brock no Smiltenes draudzes Biksējas privātmuižas (LVVA 199. f., 1. apr., 508. l.), Brocke no Palsmanes draudzes Aumeistera privātmuižas (LVVA 199. f., 1. apr., 438. l.).
1. Tehniskais noformējums;
Analogs uzvārds ar paralēlformām Brok, Brock, Brocks u.  c. iekļauts Vācijas digitālajā uzvārdu vārdnīcā (Das Digitale Familiennamenwörterbuch Deutschlands – DFD).
1. Tehniskais noformējums;
Atsevišķos gadījumos uzvārda pamatā varētu būt arī apdzīvotas vietas nosaukums Brock, vai arī iesauka, kas radusies no vidusaugšvācu brocke, ar ko apzīmēttiecina uz korpulentu cilvēku (sk. http://www.namenforschung.net/dfd/woerterbuch/liste/). Latviešu valodā uzvārds Broks acīmredzot radies no atbilstoša vācu uzvārda, mazāk ticams – no Vācijas apdzīvotas vietas nosaukuma.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Uzvārdi, kuru pamatā ir krievu/slāvu valodas apelatīvi (sugasvārdi) Tāpat kā vācu cilmes uzvārdiem, arī uzvārdiem, kas saistīti ar slāvu valodām, ir grūti noteikt, vai uzvārds ir darināts uz vietas,radies kādā Latvijas draudzē vai muižā vai arī pārņemts no kāda slāvu (visbiežāk – krievu) uzvārda vai vietas nosaukuma.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Uzvārda pamatā ir sugasvārds – krievu коза ‘kaza’, poļu koza ‘kaza’.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kokin minēts 1765. gada revīzijas materiālos no Vecpils pagasta (Mežs 2017, 153, 313). Uzvārda KokinsTā cilme nav īsti skaidra.
7.3. Neiederīgs vārds;
Uzvārds Laizāns (90) ir bijis viens no izplatītākajiem latgaliešu uzvārdiem, kas bijis koncentrēts plašā apgabalā Latgales vidienē (Mežs 2017, 168, 313).
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Uzvārda nozīme ir neskaidra. Ilmāra. Meža grāmatā šā uzvārdatā varbūtējā rašanās tiek saistīta ar poļu uzvārdu Łais, kam pamatā personvārds Lais, Leis, kas savukārt radies no viduslejasvācu lise, linse ‘kluss, maigs, mierīgs’ (Mežs 2017, 168). Šāds uzvārda Laizāns skaidrojums liekas maz ticams, jo uzvārds Łais Polijā ir reti izplatītsastopams.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, šā vārda cilme jāmeklē latviešu resp. latgaliešu valodas leksikā. Kārļa. Mīlenbaha un Jāņa. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā” ir iekļauts vārds laiza no Varakļāniem (ME II 414).
2.2. Saīsinājuma izveide;