Latviešu valodniecības tradīcijā, sekojot Prāgas lingvistiskā pulciņa paraugam, tiek runāts galvenokārt par valodas funckcionālajiem stiliem, kuru gadījumāos valodas līdzekļu atlase saistīta ar noteiktu teksta funkciju (Kvašīte 2013, 175). ITradicionāli izšķir piecus latviešu valodas funkcionālos stilus: zinātnisko un populārzinātnisko stilu, lietišķo rakstu stilu, publicistikas stilu, (literārās) sarunvalodas stilu un daiļliteratūras stilu (Rozenbergs 1995, 82).
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Mūsdienās dažādu procesu rezultātā stilu robežām ir tendence nonivelēties – “„rodas grūtības diferencēt valodas līdzekļus pēc to piederības pie konkrēta stila” (Kvašīte 2013, 190).
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
|
Emocionāli ekspresīvoie stilui latviešu valodā ir kopumā seši: oficiālais stils, svinīgais stils, sirsnīgais stils, humoristiskais stils, ironiskais stils un satīriskais stils (Rozenbergs 1995, 106).
6.1. Saistāmība;
|
GanPar funkcionālo, ga un emocionāli ekspresīvo stilu gadījumā kā galvenie stilus šķirošie raksturīgākajiem diferencētājelementiem tiek minēuzskatīti dažādi leksikas līmeslāņi, mākslinieciskās un emocionālās izteiksmes līdzekļi, kā arī atšķirīgi teksta uzbūves principi.
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Morfoloģiski paņēmieni, kā norādāmo vietniekvārdu šis, tas, šāds, tādas izmantojums gan substantīva, gan adjektīva nozīmē, palīdz pastiprināt tekstā paustā tiešo un netiešo ekspresiju līdztekus dažādu leksikas līmeslāņu (piemēram, slengaismu, poētismu u. tml.) izmantojumam.
3. Vārddarināšana;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
No tiem jo īpaši vietniekvārdam šis mēdz piemīist teksta emocionālās ekspresijas pastiprinājuma nozīmetāja funkcija.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Galvenā atšķirība starp sarunvalodu un sarunvalodas stilu tātad slēpjas tajā, ka sarunvaloda ir spontāna ikdienas runas un rakstu forma, savukārt sarunvalodas stils – apzināts sarunvalodas līdzekļu lietojums teksta ekspresijas radīšanai. Ar sarunvalodas rakstu formu šeit domāti tādi tekstu žanri, kuros dominē sarunvalodai raksturīgu valodas elementu lietojums, kā interneta komentāri un sarakste īsziņās vai citās privātās saziņas vietnēs. Sarunvalodas izmantojums rakstu valodā gan vēl jāpētī, lai noskaidrotu, piemēram, to, kā nošķirt valodas kļūdas no sarunvalodai raksturīgām pazīmēm. Šajā rakstā uzmanība pievērsta tieši sarunvalodas pazīmēm un līdzekļiem, kuru izmantojums tomēr ne vienmēr padara visu tekstu par sarunvalodas stilam piederīgu.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Sarunvalodas normas jēdzienu autore aplūkojusi rakstā “„Sarunvalodas stila jēdziens: kopīgais un atšķirīgais latviešu un somu valodā” (Mežale 2017, 127–131).
1. Tehniskais noformējums;
|
Kā raksta D. Nītiņa: “, „pragmatiskā funkcija ir valodas konkrētais, individuālais izmantojums, ko nosaka runātāja vai rakstītāja nolūki, viņa garastāvoklis, nepieciešamība spēlēt kādu lomu, vēlēšanās kaut ko panākt vai izteikt savu attieksmi.” (Nītiņa [2001]b, 2014b, 334). Pragmatikā vislielākā uzmanība tiek pievērsta valodas lietojumam un tā likumsakarībām.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Lai arī pamatā to izmanto mutisku saziņas situāciju analīzē, to var izmantot arī rakstītu tekstu pētniecībā, jo “„arī rakstiskie teksti ir valodas darbības rezultāts.
1. Tehniskais noformējums;
|
Konteksta aspektā liela nozīme ir referencei jeb „valodas vienības attiecināšanai uz noteiktu reāliju konkrētā tekstā” (VPSV 2007, 323) un teksta saistījumam, uz ko var palūkoties gan no pragmatikas viedokļa (vai izmantotais valodas līdzeklis palīdz autoram padarīt tekstu skaidrāku un sasniegt savus mērķus), kā arīgan no stilistikas skatpunkta (vai izmantotais valodas līdzeklis iederas teksta kopējā stilā).
7.2. Mazvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Pragmatikas saistība ar stilistiku novērojama arī funkcionālo stilu aspkontekstā – abas nozares dažādos aspektos pievēršas valodas izteiksmes funkcijām.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ar stilistiski ekspresīviem līdzekļiem no stilistikas viedokļa var radīt vienota stila tekstu, kā arīturklāt tos var izmantot, lai kādā tekstā radītu ekspresīvus izcēlumus, kas piesaista klausītāja vai lasītāja uzmanību.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Substantīviskā lietojumā norādāmais vietniekvārds netiek lietots līdzās lietvārdam, bet to aizstāj. Tas varSubstantīviski parasti tiekt lietots gan tādu lietvārdu vietā, kas norāda uz priekšmetiem, gan tādu vietā, kas norāda uz dzīvām būtnēm un personām.vietniekvārds tas, tā (Nītiņa 2013, 441), arī šis, šī. To var lietot, lai norādītu gan uz priekšmetiem, gan uz dzīvām būtnēm, piemēram, personām: Kā bankai SEB ir pienākums konstatēt gadījumus, kad ir aizdomas par naudas atmazgāšanu, un ziņot par tiem. (delfi.lv) Laurim, protams, palīdz viņa mamma – paņem dvieli, apmet šim ap gurniem un tur galus ciet, svinīgi solīdama vismaz septiņas reizes, ka viņa neskatās [..]. (Bugavičute-Pēce 2019, 81) Norādāmo vietniekvārdu attiecināšana uz personām uzskatāma par sarunvalodai tipisku lietojumu, turklāt tas nereti parāda negatīvu vai, pat nievājošu, attieksmi vai nu pret minēto personu, vai pret runas situāciju kopumā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.2. Savrupinājumi;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Sarunvalodas ekspresiju tekstā rada arī norādāmo vietniekvārdu sarunvalodiskoas variantu šitas, šitais, šitāds lietojums.
3. Vārddarināšana;
|
Tie nereti sastopami arī adjektīviskā lietojumā.: Es šitās visas šausmas zinu, jo ome man šo stāstu mēdz stāstīt vakara pasakas vietā. (Bugavičute-Pēce 2019, 39) Tālākajās apakšnodaļās apskatīts sarunvalodai raksturīgs norādāmo vietniekvārdu sarunvalodisks lietojums dažādu žanru tekstos gan rakstu valodā, gan mutvārdu valodā. 4.1os. Komentāri internetā Interneta komentāros, (gan ziņu portālos, gan blogos,) atrodams plašs ar sarunvalodiskias nokrāsu lietotu norādāmo vietniekvārdu klāsts.
8. Tekstveide;
|
Panemot mazo blakus aizmigt un iesnauzoties pasiem to neparvietot uz savu gulvietu. (www.seekthesimple.com, 05.10.2017.) Arī šāds vietniekvārdu lietojums ar pozitīvu konotāciju) Otrkārt, vietniekvārds piešķir pozitīvu konotāciju. Arī šāds vietniekvārdu lietojums sastopams vien retos gadījumos. Šeit, izvēlotiesPiemērā ar vietniekvārdu šis, autors izsaka atbalstu apzīmēnosauktajām personām un liek noprast, ka uzskata tās par emocionāli tuvām, par “„savējām”: Uzskatu, ka mums būtru šiem jāpievienojas viņu centienu atbalstīšanai. (www.delfi.lv, 14.11.2019.) Biežāk atrodams lietojums, kurā neparādās) Treškārt, vietniekvārds nevis izsaka nievājošau attieksmei pret pašu apzīmēnosaukto personu, bet kuršgan paspilgtina visa komentāra kopējo sarunvalodas ekspresiju vai negatīvo konotāciju, ko nereti papildina arī slenga un vienkāršrunas leksika vai vulgārismi. Šāds lietojums atrodams biežāk: Vienu angli aizveda uz geju klubu tā parādīt kā Krievijā aizliedz tad šis šausmās izmuka ārā no kluba un lūdza vairāk nevest uz tādām iestādēm.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Bet Britos šim bija iestāstīts ka Krievijā viss esot aizliegts. (www.delfi.lv, 14.11.2019.) Tas kas šobrīd notiek literatūras lauciņā -– tas ir antinacionāli , tas ir kā vēl viens akmens pie nabaga Laimdotas kājām, lai šo ātrāk nogremdētu dzelmē. (www.satori.lv, 06.08.2019) Dažos gadījumos parādās arī negatīva) Ceturtkārt, vietniekvārds gan piešķir negatīvu ekspresiju komentāram kopumā, gan izsaka nicinošu attieksmei pret pašu apzīmēnosaukto personu.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
No iepriekšējās kategorijgrupas šāds lietojums atšķirams kontekstā: Padomju savienībā tādus "„zagšanas lielmeistarus"” uzreiz lika pie sienas, šitie brauca skoloties uz pašu Amēriku! (www.nra.lv, 15.11.2019) Bieži komentāros atrodami norādāmie vietniekvārdi noteiktajamā artikulam tuvinātā funkcijā nozīmē.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tie it kāšķietami atsaucas uz kādu tekstā iepriekš minētu priekšmetu vai parādību, bet, tā kā visbiežāk šādos gadījumos komentārā nav runa par konkrētu priekšmetu, bet par visu priekšmetu grupu jeb sugu kā tādu, tas uzskatāms kāpar lietojumsu artikula nozīmē, nevis pamatlietojumsu adjektīva funkcijā.
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|