Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4239 vienumi
Jansones grāmatā „Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas” otrā izdevuma gads gan norādīts pareizi, tomēr ar trešā izdevuma gadu nav paveicies – tas norādītsminēts kļūdains – 2006. (VLBankavs 2010, 96, 208).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izdevumi vizuāli neatšķiras, korpuss un ārpuskorpusa daļas ir pilnīgi vienādas – izdevuma ziņas, izmantotās literatūras saraksts, pat satura rādītājs un priekšvārdsi.
4.1. Lietvārds;
Tomēr papildinājumu pievienošana citā korpusa daļā ar jaunu kārtojumu alfabētā ir būtisks labojums, kas būtu bijis jāmin, vismaz aprakstot vārdnīcas uzbūvi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Otrais izdevums šķiet pārizdīstenībā ir atkārtots pirmais izdevums ar pievienotām vairākām lappusēm jaunu šķirkļu lappusēm un ierakstu titullapā.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Lietotājam (kurš ir sapratis, ka ar pamatkorpusu svešvārdu piedāvājums vēl nebeidzas) vienmēr ir jāpārliecinās, vai pamatkorpusa daļā neatrastie vārdi nav tomēr iekļauti papildinājumos.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Ja šķirklis tomērveiksmīgi atrasts, tad jāpārliecinās, vai tam nav dota vēl kāda nozīme, l. Līdz ar to daži nepieciešamie šķirkļi jāmeklē pat visās trīs korpusa daļās, it sevišķi, ja to oriģinālrakstība sakrīt ar atveidojumu latviešu valodas atveidiā.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.2. Sekundāra: vārdu secība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Piemēram, grūtības var rasties ar šādiem šķirkļiem: pasta [it. pasta ‘mīkla’] – mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa, ko gatavo no pulverveida vielām, tās sajaucot ar eļļu, taukiem, vasku vai citu viskozu šķidrumu; viens no zāļu veidiem pēc formas; ir higēniskās, saimnieciskās, tehniskās u. c. pastas. (SV 2007, pamatkorpuss); pasta it. – sausi mīklas izstrādājumi dažādos veidos un formās (piem.ēram, makaroni, spageti). (SV 2007, citvalodu vārdi un teicieni). Tā, meklējot nozīmes vārdam “pasta”, kurš ar dažādiem skaidrojumiem ir gan pamatkorpusa, gan citvalodu vārdu un teicienu daļā, vārdnīcas lietotājam, neatrodot piemērotu skaidrojumu, nākas ieskatīties arī papildinājumu daļā. Citkārt kāda vārda nozīme pamatkorpusā nav atrodama, toties var patrāpīties papildinājumos. Tā, piemēram, noticis ar vārdu akreditēt – ‘oficiāli atzīt, ka iestāde, tās struktūrvienība, studiju programma u. tml. ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus’ (SV 2007, 877).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas vārdnīcas lietotājiem novērstu veltīgu meklēšanu un maldīšanos pa korpusa daļām vismaz tajos šķirkļa vārdos, kuri sastopami dažādās vārdnīcas daļās.
7.1. Liekvārdība;
Kā sekundārie avoti šajā elektroniskajā vārdnīcā izmantoti pirmais un trešais vārdnīcas izdevums, tos apvienojot vienā atsaucē – SV99.
6.1. Saistāmība;
Tomēr ar jebkuras vārdnīcas lietošanu jābūt uzmanīgiem, jo arī atzinīgi vērtējamos izdevumdarbos mēdz gadīties pa kļūdamei.
Vārdnīcas veidošanā izmantotas dažādu valodu un nozaru vārdnīcas un enciklopēdijas, kas galvenokārtpārsvarā izdotas no 1971. līdz 1998. gadam, izņemot „Latvijas konversācijas vārdnīcu” (1927-–1940) un krievu valodas vārdnīcu (1950-–1965), kas ir vēl vecākas (SV 2007, 929–931).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Vārdnīcā ir iekļauti tikai biežāk lietotie svešvārdi, raugot ievērojot līdzsvaru starp dažādām nozarēm, tāpēc tajā nav atrodami daudzi atsevišķu nozaru termini, piem.ēram, medicīnas vai ķīmijas jomas svešvārdi, jo to skaits irbūtu pārāk liels šāda apjoma vārdnīcai (SV 2007, 5).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
To, ka stabilām kultūrvēsturiskajām robežām ir noteicoša loma gan lingvistiskās apziņas, gan paša dialekta saglabāšanaā, rāda kāds 2010.–2012. gada pētījuma novērojums. Šī pētījuma mērķis bijis precizēt augšzemnieku dialekta sēlisko un latgalisko izlokšņu saskarsmes joslā (starp Līvāniem, Barkavu, Gulbeni un Lizumu) esošās izoglosas, no kurām galvenā – kāpjošās un lauztās zilbes intonācijas izoglosa.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Svešvārds ir „no citas valodas aizgūts un aizguvējvalodas sistēmai gramatiski pielāgots aizguvums, kura citvalodisko cilmi (pēc atsevišķām fonētiskām un/vai morfoloģiskām pazīmēm) uztver aizguvējvalodas lietotāju vairākums” (VPSV). V 2007, 384). J. Baldunčika svešvārdu vārdnīcā tomēr ir iekļauti arī vārdi, kas neatbilst šai definīcijai.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Arī skaidrojumu garums tiek pielāgots vai attiecun veiksmīgi formatēts, lai konkrētās slejas šķirkļi neizmainītjauktu vārdu izvietojumu nākamajās lappuseēs.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pirmā un trešā izdevuma šķirkļu salīdzinājums (SV 1999 un SV 2007, 439. lpp.) Neviļus nākas domāt, kaAcīmredzot starp vārdnīcas sagatavotājiem un izdevējiem bijusi prasība nemainītvienošanās par pamatdaļas izkārtojumu, jo visās daļās, pat neskatoties uza saglabāšanu, saturu grozot, – visās daļās, neraugoties uz veiktajām izmaiņām un labojumiem, lappušu numuri nav mainījušies.
8. Tekstveide;
Autors norāda, ka vārdnīcas veidošanā izmantota vēsturiski semantiskā etimoloģizācijas metode, “„kuras pamatā ir nostādne, ka vārds cēlies tajā valodā, kurā tas ieguvis konkrēto formu. [..] Dažkārt ir visai sarežģīti noteikt īsto vārda izveides avotu, tomēr tas valodniekiem nedod tiesības ignorēt vārda vēstures nozīmīgāko posmu un apgalvot, ka vārds cēlies tajā valodā, kno kuras īstenībā tikai paņemta(s) vārda veidošanai nepieciešamā(s) sastāvdaļa(s)” (SV 2007, 6).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Vārdnīcas šķirkļu uzbūvē bieži netiek ievērota konsekvence, šķirkļos norādīinformācija tajos nereti sniegta pēc atšķirīgiem kritērijiem sniegta informācija, daudziem vārdiem neiekļaujoties kopējā sistēmā. Korpusa dalījuma trīs daļāsVārdnīcas trešā izdevuma trīs daļās sadalītā korpusa un ne līdz galam sakārtoto norāžu dēļ, vārdnīca tā nav ērta lietošanai.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Rediģējams rediģējums jeb 2012. gadā izdotā “„Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca”.
1. Tehniskais noformējums;
Raksti. 1. sēj.
1. Tehniskais noformējums;