Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8078 vienumi
Līdz pirmās sinonīmu vārdnīcas iznākšanaitam sinonīmikai, sinonīmijas izpētei, sinonīmu sistematizēšanai latviešu valodniecībā bijis pievērsts maz uzmanības. Vārdnīcas veidošanu uzņēmās aAutoru kolektīvsam (E.lza Grīnberga, O.skars Kalnciems., G.ustavs Lukstiņš., J.ānis Ozols), kam bija jāveic liels darbs vārdnīcas materiāla vākšanā un apstrādē, papildus meklējot atbildes uz latviešu valodniecībā līdz tam nerisinātiem teorētiskās leksikogrāfijas jautājumiem.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Dažu gadu laikā šim pašam autoru kolektīvam izdevās iegūt papildu materiālu, laiun 1972. gadā varētuja laist klajā otru papildināto u sinonīmu vārdnīcas izdevumu (LVSV2-1972 izdevumu).
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Nākamā izdevuma veidotājiem tiek izvirzaīts uzdevumus „veikt priekšdarbus zinātniskai sinonīmu vārdnīcai, kur jābūt pamatvārdu nozīmes precīzam dalījumam, sinonīmu atšķirības skaidrojumam un literāriem citātiem” (Karulis 1973, 5).
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Būtiski papildinājumi zinātniskas latviešu valodas sinonīmu vārdnīcas virzienā veikti „Latviešu valodas sinonīmu vārdnīcas” 3. pārstrādātajā un papildinātajā izdevumā, kas, kas tuvinājuši LVSV zinātniskai vārdnīcai, veikti tās 3. pārstrādātajā un papildinātajā izdevumā (autoru kolektīvam pievienojas Anitra Pārupe un Eižens Rauhvargers). Vārdnīca iznāca vairāk nekā pēc 20 gadu pārtraukuma. Šajā ilgajā periodā vārdnīca, šai laikā tā tika ievērojami papildināta un pilnveidota.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Varētu teikt, ka ar šo izdevumu latviešiem beidzot tikusir radīta pilnīga un, mūsdienīga sinonīmu vārdnīca.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Diemžēl recenzējisšis LVSV 3. izdevums nav recenzēts – leksikogrāfu teorētiķu vērtējums par to nav nevienizteikts.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Neraugoties uz stabilo vietIzdevniecība apzinās savu nozīmību Latvijas grāmatrūpniecībā un acīmredzot pielāgojoties mūsdienu reklāmas lozungu piesātinātajai komerciālajai videi, jo jādomā par potenciālo pircēju, „Izdevniecība Avots” savā mājaslapā izsakās visaimājaslapā pārliecinoši norāda uz savu izdevumu kvalitāti, pašslavinoši piebilstot: „Un kas gan sunītim asti cels, ja ne pats [..]” (Avots 2014).
3. Vārddarināšana; 6.2. Savrupinājumi; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Nenoliedzami, šim grāmatu apgādam ir lieli nopelni latviešu vārdnīcu, atkārtotu un jaunu izdevumu klajā laišanā, un tāpēc „celt asti gaisā” ir visai pašsaprotami „celt asti gaisā”.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Tomēr arī tik pieredzes bagātieējušam vārdnīcu sagatavotājiem gadāizdevējam var gadīties pa kļūmei.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut šie abiLai gan abi šie izdevumi atšķiras vizuāli, pēc apjoma un saturiski, tie izdoti ar vienu starptautisko grāmatu standartnumuru (ISBN ( –International Standard Book Number – Starptautisko grāmatu standartnumuru).
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Vienā no jaunākajiem pētījumiem par latviešu leksikogrāfiju „Vārdnīcu izstrāde Latvijā 1991-–2010” A.stra Šmite, uzrādot pēdējos gados izdoto vārdnīcu bibliogrāfiju, sniedz ziņas tikai par vienu no šiem izdevumiem, proti, par 2002. gada vārdnīcu (LVSV3-2002) (sk. Šmite 2012, 195).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Kādēļ gan būtu jāslēpj šis izdevums (LVSV3-1998), kas atzīts par pietiekošami nozīmīgu, lai no tā veidotu saīsinātu vārdnīcu? Šie, turpmāk būtu jānoklusē, skaidrs nekļūst. Acīmredzot kļūdainā rādītāja dēļ par nederīgiem atzītie un tāpēc noklusētie 1998. gada izdevumi (LVSV3-1998) tomēr lielā skaitā nonākuši bibliotēku plauktos (droši vien kā dāvinājums).
8. Tekstveide;
Piemēram, Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkās pieejami 37 LVSV3-1998 eksemplāri, bet un tikai 6 LVSV43-2002 izdevumi.
8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Pat filoloģijas studentiem, kas vārdnīcas priekšvārdā minēti kā mērķauditorija, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes lasītavā brīvi pieejami 6 „kļūdainie” LVSV3-1998 izdevumi, bet tikai 2 eksemplāri „sa„uzlabotoā” LVSV43-2002 izdevumua eksemplāri, kas pieejami lietojumatājiem, tos īpaši pasūtot.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Papildinājumus un labojumus vārdnīcā veikusi valodniece D. Šnēorisa Šnē, grāmatas maketētāja – Lilija Rimicāne.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Neiedziļinoties daudzajās neapšaubāmi noderīgajās leksikogrāfu teorētiskajās atziņās, kas iepazītas, gatavojot šo rakstu, prakavēsimies vairāk piesta autore turpmāk pievēršas jaunākās LVSV4-2012 saturam, vērtējot to parasta vārdnīcas lietotāja skatījumā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Papildinājumi un labojumi aplūkojamajā LVSV4-2012 šajā rakstā tiek salīdzināti ar tās pamata izdevumu.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Sinonīmi var atšķirties ar kādu nozīmes niansi, stilistiskou vai emocionālou nokrāsu. Šāda izpratne par sinonīmu jēdzienu vārdnīcas veidotājiem dod iespēju vārdnīcā ietvert lielu skaitu vārdu, taču rada grūtības sinonīmu kārtošanā šķirkļos (Laua, Veidemane 1964, 135-–156).
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Nav vienkārša arī sinonīmu rindas pamatvārda (dominantes) jeb šķirkļa vārda noteikšana. Ne vienmēr to izdarīt ir viegli, īpaši, ja vārdnīcu veido viens autors ar savu subjektīvo valodas izjūtu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Nav redzēts, piemēram, ka veikalos pārdotu firziķus vai firziķu sulu.
7.2. Mazvārdība;