Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9841 vienumi
Endzelīnam darbu uzsāka jaunākas paaudzes valodnieki Valija Dambe, Rūdolfs Grabis, Elfrīda Šmite, Daina Zemzare, Antonija Ahero, Anna Bergmane, Mirdza Brence, Pēteris Kļaviņš, Milda Lepika, Mērija Saule-Sleine u. c. Pēckara laikā situācija valodniecībai Latvijā bija ļoti nelabvēlīga.
1. Tehniskais noformējums;
Padomju Savienībā jau kopš trīsdesmitajiem gadiem par noteicošo bija kļuvis pseidozinātniskais marrisma novirziens valodniecībā, kas īpaši asi vērsās pret salīdzināmi vēsturisko valodniecību, kuras tika nodēvēta par „buržuāzisku”.
7.3. Neiederīgs vārds;
Endzelīna „Latviešu valodas gramatikas” tulkojums ar papildinājumiem, par ko 1958. gadā autors saņēma oficiālo Ļeņina prēmiju.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Piecdesmitajos gados te savas disertācijas aizstāvēja un sāka lasīt lekcijas tādi vēlāk ievērojami latviešu valodnieki kā Jūlijs Kārkliņš, Marta Rudzīte, Aliīse Laua, Emīlija Soida u. c. Pēc Padomju Savienības augstskolu programmas parauga sāka lasīt atsevišķus kursus mūsdienu literārajā valodā, literārās valodas vēsturē un vēsturiskajā gramatikā.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība;
Valodniecības vēsturē lielākā nozīme ir tieši pirmajam – tajā mācījušies vai strādājuši, piem.ēram, Antoņina Reķēna, Marta. Rudzīte, Jānis Rozenbergs, Rasma Grīsle.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tomēr 1958. gadā to likvidēja, pievienojot LVU.
7.2. Mazvārdība;
Pēc marrisma atcelšanas 1950. gadā valodniecībā pakāpeniski paplašinājās pētījumu lauks, bagātinājās metodika.
7.2. Mazvārdība;
Par latviešu valodniecības galveno uzdevumu tika izvirzīti divi lieli projektdarbi – mūsdienu literārās valodas gramatikas un literārās valodas vārdnīcas izstrāde.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Arī citos pētījumos – disertācijās un publikācijās – latviešu valodnieku uzmanības lokā līdzās dialektiem par galveno objektu kļuva mūsdienu latviešu valoda, tās dažādie aspekti.
6.1. Saistāmība;
Ilgus gadus MLLVG ir tikusi uzskatīta par literārās valodas normas avotu, valodas kultūras paraugu, ko balsta apgūtais plašais teorētiskais pamats. Rūdolfa. Grabja vadībā strādāja daudzi VLI valodnieki, viņu vidū Antonija. Ahero, Anna. Bergmane, Aina Blinkena, Milda. Lepika, Mērija. Saule-Sleine, Velta Staltmane un citi.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Pēc šī normas avota publikācijcēšanas varēja aktivizēties arī praktiskais literārās valodas kopšanas darbs.
3. Vārddarināšana;
To īpaši sekmēja speciāla populāra izdevuma „Latviešu valodas kultūras jautājumi” aizsākšana 1965. gadā.
7.2. Mazvārdība;
Pavisam līdz 1993. gadam iznāca 27 laidieni.
7.2. Mazvārdība;
Tā tapšanā piedalījās vairums sava laika valodnieku, piem.ēram, A. Blinkena, Laimdots Ceplītis, R.
2.2. Saīsinājuma izveide;
VLI darbinieki 1966.–1976. gadā sagatavoja „Latviešu valodas biežuma vārdnīcu” četros sējumos (1976. gadā arī Tamāras Jakubaites „Latviešu valodas inversā biežuma vārdnīcu”).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Savukārt „Latviešu valodas inverso vārdnīcu” (1970) izstrādāja LVU valodnieces Emīlija. Soida un Sarma Kļaviņa.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Latviešu literārās valodas leksikogrāfijas jomā īpaši svarīgi ir 1972.–1996. gadā publicētie „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” 8 sējumi 10 grāmatās.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Pie tās tapšanas M. Stengrevicas un Laimdota. Ceplīša vadībā strādājuši daudzi autori – Inese Ēdelmane, Aina Miķelsone, Ārija Ozola, Liene Roze, Jānis. Valdmanis, Ieva Zuicena un citi.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Sintakses teorijas izstrādāšanā nozīmīga loma bija Arturam. Ozolam.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Godinot A. Ozola piemiņu, kopš 1965. gada L(V)U ik gadu rīko starptautiskasu zinātniskasu konferencesi, kas veltītas visdažādākajiem problēmu lokiem.
4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;