Neiedziļinoties varētu domāt, ka pārneses pētījumi attiecas tikai uz kļūdām un to skaidrošanu.
7.2. Mazvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Taču, kā minēts, pārnese parādās arī citos veidos – dzimtās valodas ietekmē kādu valodas parādību, piemēram, vārdu vai konstrukciju, lietodzimtās valodas ietekmē apguvējs lieto statistiski vairāk vai mazāk, nekā to parasti dara mērķvalodā. Ņemot katru atsevišķo teikumuteikumu atsevišķi, to nemaz nevar pamanīt, jo kļūdu nav, bet, skatoties tekstu kopumā vai, vislabākideālā gadījumā, tekstu korpusu ar vienas dzimtās valodas pārstāvjiem, šādas tendences var statistiski pierādītkļūt pamanāmas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Valodiskā pārnese un konceptuālā pārnese. Valodas pārnesi var iedalīt divos galvenajos tipos, proti, valod Ir trīs galvenie valodas pārneses tipi: valodiskā pārnese, ekstralingvistiskajā pārnesēe un konceptuālajā pārnesēe.
6.4. Vārdu secība;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Piemēri tam ir fonētiskā pārnese un, kā arī pareizrakstības un interpunkcijas pārnese.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latviešu valodas ietekme norvēģu valodā ir dzirdama, piemēram, tajā kā izrunā garo ē norvēģu valodā, jo, kamēr īgarā ē izrunā. Īso e norvēģiski izrunā līdzīgi kaā latviešu e, bet norvēģu valodas garais ē atšķiras no latviešu valodas ē trejādi: mēle tiek virzīta vairāk uz priekšu, mutes pacēlums ir šaurāks, un mutes kaktiņi ir vairāk virzīti uz sāniem. RakstībāLieki teikt, ka rezultāts izklausās pavisam citādi. Rakstot norvēģu valodā, latvieši bieži vien lieto latviešu interpunkcijas likumus, piemēram, attiecībā uzības it īpaši dāsni izdaiļojot tekstu ar komatiem nevietā.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Pateicoties mūsdienu tehnoloģijai, tiek plaši tiek izmantoti valodas apguvēju tekstau korpusi, jo tad arījos var parādīties arī tādas lietas, ko neredz indivīda līmenī. Ir daudz valodas apguvēj neredz. Daudz šādu korpusu ir angļu un franču valodaiā, bet ir arī citām valodām, piemēram, norvēģu valodai ir norvēģu otrās valodas korpuss (ASK), ko arī pats izmantojis, un irvalodas apguvēju korpusi citās valodās, piemēram, ir norvēģu, igauņu, somu, čehu valodas korpusi.
4.1. Lietvārds;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Lai arī vārdi, kam nevar bioloģsemantiski pamatot dzimti, ir ieguvuši gramatisko dzimti fonoloģisku vai morfosintaktisku iemeslu dēļ, tie tomēr valodas lietotāja apziņā var būt saistītāmi ar bioloģisko dzimumu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latviešu kultūrā un mākslmitoloģijā un kultūrā saule tiek saistīta ar sievieti un mēness – ar vīrieti , bet itāliešu kultūrā tas ir otrād, savukārt, piemēram, itāļu kultūrā tas ir otrādi, un itāļu valodā šo lietvārdu gramatiskā dzimte ir pretēja latviešu valodas dzimtei.
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Noteiktības kategorija. Interesanti ir vērojumi ir izdarāmi par latviešiem attiecībā uz, kā latvieši lieto noteiktības kategoriju, un tieši valodas pārneses jomā būtu vērts pētīt tuvāk, kā šajā aspektā valodu lieto tie, kam latviešu valoda ir dzimtā.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Norvēģu valodā uz noteiktību norāda ne vien ar īpašības vārda galotni, bet arī ar lietvārda galotni un artikuliem. Noteikto formu lietojums lielā mērā sakrīt ar latviešu valodai raksturīgiem nosacījumiem.
8. Tekstveide;
|
Pat C1 līmeņa tekstos, ko krievnorvēģu valodīgieā uzrakstījuši norvēģu valodā C1 līmenī (X) (tātad tekstos ar augstāku kvalitāti attiecībā uz konstrukcijām un vārdu krājumu nekā daudziem norvēģiem) tomēr parādās tiešikrievu kā dzimtās valodas runātāji, parādās šķietami elementāras noteiktības kategorijas kļūdas (Nordanger 2014).
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Objektu kategorizēšana. Z Ir zināms, ka valodu starpā nav vārdu nozīmju atbilsmju viens pret vienudažādās valodās vārdu nozīmes savstarpēji precīzi neatbilst, izņemot sdaujiņudzus nozaru terminus.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Vienam vārdam kādā valodā var būt plašāka vai šaurāka nozīmē nekā citas valodas ekvivalentam citā valodā, var atšķirties to lietošanasjuma konteksti un iespējamās konstrukcijas, stie var atšķirties talistiskā ekspresija, atšķirības var būt asociācijās, kādas asociācijas rodas ar vārduvārds rada (piemēram, cik atšķirīga pēc formas, garšas un smaržas ir maize latvietim, francūzim un turkam!).
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Lai runātu parnorādītu atrašanās vietu, norvēģu valodā krietni biežāk izmanto prievārdu på ‘uz’ konstrukcijās, kur latviešu valodā tiek lietots lokatīvus, kas norvēģiskiu valodā prototipiski atbilst prievārdam i.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Kā jau minēts, izmantojam arī telpas kategorijas jēdzienu izmanto, lai runātu arī par abstrakto.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
|
Tas arī ir saistīts ar konceptuālo domāšanu, un tādēļ irto varbūt krietni grūtāk nekā iemācītiesapgūt nekā jaunus vārdus.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Aizverot ceļa somu Tāpat kā ainavists labāksmalkāk nekā citi atšķir zaļo toņu nianses koku lapotnēs vasarā, tāpat kā kabatzaglis labākcilvēku pūlī labāk nekā citi pamana neaizsargātas kabatas ar kārdinoši izvirzītām maka kontūrām, līdzīgitā arī noteiktāas dzimtās valodas lietotāji vairāk nekā citas valodas pārstāvji mēdz pievērst lielāku uzmanību noteikar dzimto valodu saistītām parādībām un kategorijām – gan fiziskām, gan abstraktām – vairāk uzmanības, nekā citas valodas pārstāvji, balstoties uz attiecīgās valodas kategorijām. Šo atšķirīgo uzmanību „ņemam līdzi”, runājot citā valodā, un dzimtās valodas kategorijas ne vien ļauj rastiesrada kļūdāmas, bet arī veicina to, ka runājot izvēlamies citas konstrukcijas un pat aktualizējam atšķirīgas lietas, pieminotu informāciju, kouru tie, kam mērķvalodas ir dzimtās valodas lietotāji, parasti izlaiž, vai otrādi, valodas apguvējs izlaižot informāciju, ko mērķvalodā parasti piemin.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
To rāda jau skaitliskiatspoguļo daudzi valodas apguves pētījumi dažādās valodās. TomērŠajā jomā daudz kas vēl darāms šajā laukā, un te ienākir pētāms, un parādās jaunas metodes, i. Izmantojot ne vien psiholoģiskos eksperimentus, bet arī acu kustību mērījumus un smadzeņu skenēšanu, lai redzētu tieši tovar atklāt, kā dzimtā valoda un citas valodas, kuras protam, ietekmē arī mūsu domāšanu, atmiņu, vizuālo un audiālo uzmanību, kā arī palīdz saprast to, kuros gadījumos citām valodām nav nozīmes, apgūstot kādu jaunu valodu.
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
No šītā izriet, ka nākotnē valodniekiem, antropologiem, smadzeņu pētniekiem, psihologiem un citu nozaru speciālistiem būtu jāsadarbojas, lai, tā teikt, nevārītos savā sulā un lai nenonāktu pie nepareiziem secinājumiem.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Domājams, ka nākotnē gaidāmsi daudzi jaunai un interesantai pētījumi par valodas un domāšanas savstarpējām attiecībām. Tie, kas māca valodu vai valodu mācās, vēl skaidrāk var saprast, ka mMācīties valodu ir kaut kas vairāk par vārdu iegaumēšanu un gramatikas likumu apgūšanu.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|