Tieši blogu tekstos nereti ir grūti nošķirt sarunvalodas līdzekļus no valodas kļūdām, jo, lai arī autori mēdz uzsvērt savu vēlmi un tiesības tekstu veidot tādā valodā un stilā, kādā paši runā, šādi līdzekļi tajekstā ne vienmēr iederas un reizēm pat traucē.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vienlaikus, protams, var runāt par autora individuālo izteiksmistilu un vēlmi priekšmetu no jauna izcelt.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Lielākoties tas notiek gadījumos, kad netiek ievērots princips veikt aktualizāciju ar norādāmo vietniekvārdu šis un tālāk tekstā lietot “„vispārīgo un reizē deiktisko vietniekvārdu tas, tā, turklāt substantīviski bez saistījuma ar atbilstošo priekšmetu resp. lietvārdu” (Nītiņa 2010, 125).
1. Tehniskais noformējums;
|
Runātā tekstā šāda tendence valodas spontanitātesspontānuma dēļ varētu būt izskaidsaprojtama, taču tekstā, kura tapšana nav tik ļoti iegrožota laikā un kurš nav neir labojams, tas var kļūt traucējoši: Šī kompānija nodarbojās ar muitas nodokli neaplikto luksusa preču tirdzniecību diplomātiem un komisāriem visās pasaules valstīs. [..] Sāku pie viņiem arī strādāt klientu apkalpošanas sfērā un pēc apmēram gada šī kompānija izlēma, ka filāles atvēršana Latvijā tomēr nav izrādījusies rentabla. [..] Tomēr šai kompānijai bija sava filiāle arī Dubaijā un man tika piedāvāts strādāt tur. (www.tvnet.lv, 13.11.2019.) Atskatoties uz ceļojumu, no pastaigas visspilgtāk atmiņā palikusi ielas māksla, jo īpaši pagalma galerija jeb kādas mājas iekšpagalms, kuram dzīvību piešķīris ilgstošs šīs mājas iemītnieks – mākslinieks Vytenis Jakas, uz pagalma ēku sienām attainojot šīs mājas kādreizējos iedzīvotājus.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.3. Noliegums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pirmkārt, apzināti atdarinot sarunvalodu daiļliteratūras tekstos, to autori izvēlas ierobežotu skaitu pazīmju, un to kompensējot ar katras pazīmes lietojuma daudzbiežumu.
6.2. Savrupinājumi;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Otrkārt, rakstot komentārus u. c. sarunvalodai tuvinātus tekstus, to autori apzināti vai neapzināti sevi ierobežo, ekspresijas panākšanai izmanto galvenokārt izmantojot dažādu līmeņu, tostarp stilistiski pazemināto, leksiku.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Ha, ha, ha!” (Puika, kurš redzēja tumsāBugavičute-Pēce 2019, 112) Retos gadījumos lietots arī vietniekvārds tas: Iepriekšējais šīs vēl nebija paguvis atraut vaļā, pirms diabēts tam saēda acis. (Puika, kurš redzēja tumsāBugavičute-Pēce 2019, 81) Šajā gadījumā vietniekvārds tas izmantots, lai atšķirtu “tagadējo”, šobrīd aktuāloaprakstītās varones tagadējo dzīvesbiedru (šis), no “iepriekšējā” (tas).
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nobeigums Visos aplūkotajos teksta žanros atrodamis sarunvalodiski lietotiai raksturīgs norādāmieo vietniekvārdiu lietojums, taču reālajā sarunvalodas lietojumā (komentāros un podraidījumun tam tuvinātā rakstu valodas variantā (podraidījumos un komentāros) tie sastopami retāk nekā daiļliteratūrā veidizmantotajā sarunvalodas stilā.
8. Tekstveide;
|
Vismazāk sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu variācijusarunvalodas variantu (šitas un šitais) sastopams blogu tekstos un rakstos publicētajās intervijās.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tā kā vairākas sarunvalodas normas no literārās valodas jeb standartvalodas viedokļa vērtējamas kā kļūdas, rakstītā tekstā nereti rodas grūtības noteikt, piemēram, kurā gadījumā autors, piemēram, norādāmo vietniekvārdu tas artikula funkcijā lietojis apzināti, lai piešķirtu tekstam sarunvalodas ekspresiju un tuvinātou to sarunvalodas stilam, kurā – savas nepietiekamās lingvistiskās kompetences dēļ.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Minētā problēma galvenokārt attiecināma uz fonoloģiskajiem sarunvalodas līdzekļiem, taču, kā jau minēts, kļūst aktuāla arī analizējot sarunvalodiskkļūst aktuāla arī sarunvalodai raksturīgu vietniekvārdu lietojumuā, jo īpaši noteiktā artikula funkcijā. Kā vnozīmē. Viens no kritērijiem, laikas ļautu noteiktu lietojuma raksturu, varētu būt teksta kopējā kvalitāte, taču tas ne vienmēr palīdz, vērtējot, piemēram, komentāru u. c. interneta saziņas žanrus, kuros rakstītājs savas individualitātes, sarunas temata, adresātu u. c. faktoru dēļ (Baltiņš, Druviete 2017, 147) var būt izvēlējies sarunvalodu, iesaistot tekstā dažādus līdzekļus, kas neatbilst standartvalodas normām.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Vienlaikus nevar bez ievērības atstāt interneta komentāru zemo kultūru kopumā, kas attiecas ne tikai uz valodas lietojumu, bet uzarī attieksmi pret saziņas situācijāu vispār – tā parādās, piemēram, citu diskusijas dalībnieku apsaukāšanā vai pret viņiem vērstos nievājošos izteikumos.
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Otra problēma, kas novērojama tekstos ar bagātīgu sarunvalodas līdzekļu, tostarp sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu sarunvalodas variantu, lietojumu, ir valodas noplicināšanās – nereti tiek izmantots vieglākais un ātrākais variants, kā nosaukt vai raksturot sarunas priekšmetu, t. Tādējādi tekstams vienlaikus ar sarunvalodiskas nokrāsas iegūšanu zaudējot individuālo ekspresijstilu, kas ir viens no svarīgākajiem runas faktoriem no pragmatikas viedokļa.
3. Vārddarināšana;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ceļavējš cilvēku ciltij: Vvaloda sabiedrībā.
2.3. Sākumburti;
|
Uzvārdu pirmajā simtniekā ir iekļuvuši gan Kurzemei, Zemgalei un Vidzemei, gan Latgalei raksturīgie 19. gs. un 20. gs. 1.pirmās puses uzvārdi (par Latgales uzvārdiem plašāk skat. Mežs 2017).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Latviešu zemkopja ikdiena noritēja saskarē ar dabu, koki un citi augi bija gan prieka avots, gan izejmateriālis daudziem sadzīves priekšmetiem.
4.1. Lietvārds;
|
No labību nosaukumu motivētiem uzvārdiem populārākie ir Rudzītis (26) un Auziņš (37). Šai apakšgrupai var pieskaitīt arī uzvārdu Graudiņš (56), kam pamatā ir labības augļa nosaukums. Simts populārāko uzvārdu skaitā ir, kā arī Riekstiņš (38), kam pamatā ir lazdas augļa nosaukums. PĻoti reti par uzvārdiem ļoti reti ir kļuvuši puķu nosaukumi, populārāko skaitā ir tikai Roze (95).
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
No lakstaugu nosaukumiem par uzvārdu ir kļuvis Āboliņš (24). ParUzvārdu motivētājvārdiem uzvārdiem kļuvuši ir arī vairāki vispārinātie nosaukumi, pirmkārt, t. Tie ir augu daļu apzīmējumi: Zariņš (10), Lapiņš (28), Skuja (98), otrkārt, augu veida apzīmējumi: Krūmiņš (7), Zālīte (52), treškārt, meža veida apzīmējums: Siliņš (16).
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Starp 100 populārākajiem latviešu uzvārdiem ir 31 ar augu nosaukumiem motivētos uzvārdu ir 31s, t. i., tie sastāda gandrīz trešā daļua.
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Lielāko apakšgrupu veido uzvārdi, kam pamatā ir putnu nosaukumi: Balodis (8), Vanags (15), Cīrulis (22), Gulbis (27), Strazdiņš (34), Strods (35), Dzenis (36), Mednis (41), Gailis (51), Gailītis (70), Rubenis (72). Visu šo uzvārduTo pamatā, izņemot uzvārdu Strods, ir kopvalodas putnu nosaukumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
|