Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Par Romu ir lasāmi šādi žurnālistu iespaidi 2021. gada pavasarī: “„Roma dubļaina ceļa malā šķiet tumša un klusa, it kā visi romieši būtu devušies atvaļinājumā.” (Kanepone 2021, 34) Itālijas mājas šobrīd vairs nav apdzīvotas un ir uz sabrukšanas robežas.
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr kopumā, atskatoties pagātnē, Romas vārds Latvijā ir bijis piešķirts vismaz 23 objektiem (Lvv VI 498–499): Ruõma – jaunsaimniecība Braslavā (1957) (mūsdienās lietojama daudzskaitļa formā – Romas Ģ(Ģ)), zemniekmāja Burtniekos (E I 90) (mūsdienās pierakstīts tikai daudzskaitlī Ruõmas (1974), Romas Ģ(Ģ)), Ruoma – zemniekmāja Ērgļos p(p) (Roma (Ģ)), Ruõma †nespējnieku māja Jelgavā (jeb Vecã- Ruõma;, pie Vircavas ceļa) (1959), zemniekmāja Kauguros (E I 94) (māja celta jaunākā laikā un pašats saimniekas tāo nosauktacis pēc Itālijas Ruomas parauga p(p), Ruõmas (1977), Romas (Ģ)), Ruoma – zemniekmāja Ļaudonā (E I 20), Roma †viensēta Zaubē Ģ(Ģ), Ruoma – pļava Upesgrīvā (Krintu māju pļava) (1985); Ruõmas gŗava un Ruõmas kruogs Asītē (Pl IV 14) (grava pie Asītes skolas, “„tur arviên bij izrîkuôjumi” (1955, 1977), †kruogs pie Romas gravas (1955)), Ruõmas kalns Jaunpiebalgā (Leikaros) (1971), Ruõmas kruogs †kruogs Jelgavā (tur bijusi nespējnieku māja) (1959), acīmredzot tas pats objekts Ruõmas kruogus Svētē (E II 84, (Pl V 431), Rùomas pagrabs – †muižas pagrabs Koknesē (1961), Ruõmas smēde – †smēde un Ruõmas upīte Asītē (smēde pie Romas gravas;, upīte tek gar Asītes skolu) (1955).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Par nosaukumu izcelsmi precīzu ziņu nav; tiek minēts iespējamais sakars ar krievu-–turku karu un zaldātiem, kas, atgriezušies no kaujām Bulgārijā un ieguvuši zemi.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;
Latgalē – Svariņu pagastā – ir zināms arī kalna nosaukums Balgoreja // Bulgārija (“„kalnā bijis augļu dārzs””) (VLK 2020, 31).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Vienīgais vēl lietojamtais ir meža nosaukums Krievzeme Vaivē (VLK 2020, 31).
4. Formveidošana;
Tomēr ticamāk, ka Maskavas vārdu pirms 300 gaduiem, glābjoties no Pētera I vajāšanām, sev līdzi atveduši vecticībnieki. (Kanepone 2021, 36) J.
6.1. Saistāmība;
Endzelīna krājumos acīmredzot šis ciems minēts Naujenē (E II 171, (Lvv II 381).
1. Tehniskais noformējums;
Latvijas vietvārdu vārdnīcā vēl minēti šādi toponīmi: Maskava // “„Muskau” – zemniekmāja Ķoņos (E I 95), Maskavas kruogs Koknesē (1958), Maskaveņa – krievu apdzīvots ciems Preiļos (E II 172), Maskaviņa – zemniekmāja Meņģelē (E I 51, (Lvv II 381). Šie vārdi galvenokārt saistāmsi ar krievu tautības iedzīvotājiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Visai plaši Latvijas teritorijā ir bijis izplatīts Ukrainas vārds – reģistrēti vismaz 12 objekti: Ukraina – apdzīvota vieta Drabešos (šeit dzīvojot iebraucēji) (1972), ciems Vīksnā (toponīmiskajā kartītē ir paskaidrojums, ka tur dzīvojot krievu tautības iedzīvotāji, kas arī devuši šio nosaukumu, jo tur esot auglīga zeme) (1963), Jaunā Ukraina – apdzīvota vieta Kosā (uz dzīvi te apmetušies iebraucēji) (1971), Ukraine – māja Šķilbēnos (1976).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Acīmredzot šī vietvārda izvēle Latvijā ir motivēta trejādi: 1) attiecīgā apvidū apmetušies citas tautības iedzīvotāji:; 2) laba, ražīga zeme:; 3) nomaļa, attāla vieta (Balode 1997, 69).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Arī Dagdas novada Erzernieku pagastā ir kalns vārdā Balkans Ģ(Ģ).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Palestine – apdzīvota vieta Baltinavā (1974), Palestina – lauks un pļava Kārsavā (1963), Palestīna – pļava Auros (1959), Palestīna (agrāk Kaiķelis) – zemniekmāja Panemunē (informants ir sniedzis ziņas, ka “„visi īpašnieki esot bijuši ebreji”) (1949).
1. Tehniskais noformējums;
Jordāna – tā sauc arī mūsdienās sauc Ogres novada Taurupes pagasta apvidu Ģ(Ģ), kas radies no upes vārda Jordāna – Taukātnītes ieteka Ogrē (VLK 2020, 31) un kas neapšaubāmi saistīts ar attiecīgo upes un valsts nosaukumu Tuvajos Austrumos, kas bieži pieminēta Bībelē.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība;
Singapūras – valsts Āzijas dienvidaustrumos – vārds ir fiksēts divos neoficiālos Latvijas vietvārdos: Siñgapũra – pussala un pagastdaļa Salā, starp Lielupi un Babītes ezeru (oficiālais nosaukums – Pussala) (1964), “„Singapūra” – zvejvieta Ventspilī, aptuveni 15 jūras jūdzes vai vēl tālāk no krasta (Laumane 1996, 237). Āfrikas vietvārdi Latvijā Daži vietvārdi no Āfrikas kontinenta ir sasnieguši Latviju, iespējams, caur Bībeli vai citu kultūvēsturisko literatūru.
1. Tehniskais noformējums;
Tā ir bijusi apdzīvota vieta, izaugveidojusies pie Ēģiptes (Aegypten) mācītājmuižas (Ēģipta – muiža Kurcumā (Pl II 293 k), minēta 1825. g.adā kā ”„Eģipte”) un zirgu pasta stacijas. Ēģiptei ir zināms paralēlnosaukums – Vilkumiests, kur bijis Vilkumiesta pastorāts, kurā mācījies arī Rainis. Ēģiptes vārda izcelsmi mūsdienās neviens nevar paskaidrot.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pat uz baznīcas zīmoga ir bijis nevis krusts, bet Heopsa piramīda. Ēģiptes evanņģēliski luteriskā draudze dibināta 1567. g.adā pēc hercoga Jēkaba pavēles.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Arī daudzie mājvārdi Alpi (Bārtā, Birzgalē, Laucienā, Mārupē, Morē, Tadaiķos, Tērvetē u.  c. ) (Ģ) tikai pa daļai varētu būt saistīti ar Eiropas kalnu grēdas nosaukumu: J.
1. Tehniskais noformējums;
Starp citu, Rīgas vārds diezgan plaši ir izplatīts arī Lietuvas toponīmijā: Ryga – ciems, viensēta, piecas pļavas, ganības, purvs, dīķis u.  c. (Vanagas 1988, 16).
1. Tehniskais noformējums;
Vienīgais kontinenta (arī valsts) nosaukums, kas atrodams Latvijas kartē –, ir Amerika.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide;
Apkopojot Sibīrijas vārda plašo izplatību Latvijā, jāsecina, ka šādu toponīma izvēli nosaka vairākdažādi motīvi: nomaļa, attāla vieta; tuksnesīga, neauglīga zeme; izsūtījuma, moku, ciešanu vieta.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;