Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8367 vienumi
Bet vai ir pareizāk iri dot mānīgas norādes tā vietā, lai ekscerpētu jaunāku laiku izdevumus? Vietām vārdnīcas veidotāja ir centusies īsināt vārdu nozīmes skaidrojošuilustratīvos piemērus īsināt, iespējams, atbrīvojot vietu saviem papildinājumiem.
4.3. Īpašības vārds; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdnīcā sastopami arī tādi jauni sastādītājas sniegti piemēri, kas pārprotamneprecīzi paskaidro sinonīma nozīmi: pārkarens – pārkāries, pārkaru- – (pārkaru klints), pārkarus- – (pārkarus krasts B.-Up.) (LVSV3-1998=3-2002, 279);, pārkarens – pārkāries, pārkaru- – (pārkaru klints), pārkarus- – (zēns pārkarus izliecies pa logu) (LVSV4-2012, 259).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārda lietojumu ierobežojošas norādes Lai vērtētu LVSV4-2012 izmantotās norādes paretverto vārdau lietošanas sfēru, stilistisko vai emocionālojumu ierobežojošās nokrādesu, būtu jāveic atsevišķs pētījums. GribētuŠajā rakstā autore vēlas tikai norādīt uz dažām norāžu lietošanas nesakritībām.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Svīre 1986, 27). 2012. gadIzskatās, ka LVSV4-2012 veidotāja, daudz ko nekritiski pārņemotdama no LLVV, ir mazinājusi norāžuLVSV3-1998=3-2002 autoru radīto objektivitāti, ko bija ja norāžu lieviesuši LVSV3-1998=3-2002 autori. Vtošanā. Varbūt varētu piekrist, ka vārds baznīckungs mūsdienās (ārpus katoļu saziņas) vairs netiek lietots un ir marķējams ar norādi novec.
4.2. Darbības vārds; 6.2. Savrupinājumi; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr vārdkopā baznīckunga sieva netiek dots marķējums novec. nez kāpēc netiek dots: cienīgtēvs – baznīckungs novec. (LVSV4-2012, 81);, cienmāte – cienīgmāte novec., baznīckunga sieva (LVSV4-2012, 81).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Vārdi sedums un valgums nav vispārlietojami vārdi, tāpēc tiem būtu nepieciešams sniegt kādu papildu norādi. Kā norāda B. Laumane, šie vārdi pārgājušmarķējumu. Benita Laumane norāda, ka šie vārdi literārajā valodā pārņemti no zvejnieku leksiskas. T un tiem ir lokāls lietojums. V: vārds sedums vairāk izplatīts Kurzemes jūrmalā, bet valgums Rīgas apkārtnē un Rietumkurzemes piekrastē (Laumane 1996, 18-–23; sk. arī karti 23. lpp.). Šiem vārdiem būtu jābūt marķētiem kā apvidvārdiem vai profesionālismiem – zvejnieku leksikai piederīgiem vārdiem. Norādes pie tzīmes nianses pašas par sevi bieži viemn nav dotas, ļoti iespējams, tādēļ, ka tādu nav arī LLVVeatklājas, ja nav pieejami konkrēti pētījumi par specifiskākiem sinonīmu rindas vārdiem. Tomēr tās būtu jāsniedz, jo zināt nozīmes nianses vārdnīcas lietotājam ir svarīgi precīzākai izteiksmei.
8. Tekstveide;
Visos iepriekšējos LVSV izdevumos nav bijis pieņemts marķēt šķirkļa vārdu par tā lietojumu.
7.1. Liekvārdība;
Jaunākajā LVSV4-2012 dažiem šķirkļa vārdiem pievienotas šādas norādes, taču ne pēc vienotiem principiemnorādes tomēr pievienotas, kaut bez vēlamās konsekvences.
8. Tekstveide;
Redzams, ka gan vārdsu piedēklis, gan vārdsu priedēklis ar saviem sinonīmiem LVSV4-2012 ir mēģinātis marķēt kā valodniecības terminius.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pie citiem šīs nozares terminiem nekādas norādes nav dotas, piem.ēram, divskanis – diftongs (LVSV4-2012, 96), patskanis – vokālis, monoftongs (LVSV4-2012, 269), divvalodu- – bilingvāls (LVSV4-2012, 96).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Novecojis...? Latviešu valodas kultūras jautājumi, 22. laid., 1986, 24.-–30. lpp. Šmite 2012 – Šmite, Astra.
1. Tehniskais noformējums;
Labi zināms: kad divas kultūras nonāk intensīvā saskarsmē, tās ar laiku viena no otras sāk pārņemt dažāduas elementureālijas un kopā ar tieām – arī vārdus, kas toās apzīmē.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Devējkultūru un valodu, no kuras citā valodā aizgūst kādu vienību, turpmāk dēvēsim par devējvalodu, bet pieņemošo valodu, kura no citas valodas aizgūst kādu vienību, – par aizguvējvalodu, savukārt pārņemtos vārdus – kā ierasts – par aizguvumiem.
7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Tiesa gan, jāpiebilst, ka aizguvumus pareizāk būtu dēvēt par kopijām, jo aizguvējvaloda devējvalodai nevis palūdz uz kādu laiku aizņemties vārdu, bet gan vienkārši rada tārada tā vairāk vai mazāk precīzu kopiju.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Daudz retāk tiek kopēti darbības vārdi un īpašības vārdi, bet to adaptācija var būt ļoti dažāda un interesanta. Šoreiz vēlētos parunāt par jaunajiem (vai salīdzinoši jaunajiem) īpašības vārdu aizguvumiem latviešu sarunvalodā un žargonslengā, kas galvenokārt aizgūti no angļu valodas, un aplūkot to morfoloģisko adaptāciju: tie ir lokāmi vai nelokāmi;, kādi piedēkļi un kāpēc tiek pievienoti.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Salīdzināsim šos divus teikumus: pirmajā kods tika pārslēgts, tikai iestarpinot tikai vienu vārdu, bet otrajā – jau veselu vārdu savienojumu: (1) Trešdienu gaida laikam visvairāk – tā ir Crazy diena, – jo trakāk, jo labāk (2). Jau šodien pirmajā dienā uzzināju, ka restorāna šefs ir totally crazy guy. :) intriģējoši. [..]. Pāreja no vārda līmeņa koda maiņas gadījuma uz valodā pilnībā integrētu aizguvumu ir pakāpeniska: sākotnēji adaptācija var būt tikai fonoloģiska, vēlāk – arī morfoloģiska.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Starp citu, kodu maiņa dažkārt var atspoguļoties arī grafiski: ja tiek saglabāta citas valodas rakstība (kā minētajos piemēros), visticamāk, šādā gadījumā uz pavisamkaut uz īsu brīdi tieka mainīts kods, un vārda aizguvuma vēl nav.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tad jau var atzīt, ka sastopamies ar īstu aizguvumu, bet no citiem leksikas elementiem tas atšķiras ar to, ka nav lokāms; tā morfoloģisko adaptāciju var dēvēt par nulles adaptāciju.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodā ir nostiprinājies ļoti maz nelokāmu aizguvumu (piem.ēram: haki, (sar.) lillā, rozā, retro u. tml.), tādēļ pēc kādar laikua būs interesanti pavērot, cik un kādi pašlaik nelokāmie aizguvumi no angļu valodas būs saglabājušies, un vai, piemēram, grūtāk adaptēsies īpašības vārdi, kas beidzas ar patskani (fensī, kreizī, trendī – līdzīgi kā aizgūtie lietvārdi ar galotnēm ē, i, o, u)utt.), salīdzinot ar īpašības vārdiem, kas beidzas ar līdzskani.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Runājot par morfoloģisko adaptāciju un salīdzinot ar aizguvumiem no vācu un krievu valodas, jāsaka, ka angļu valodas morfoloģija ir atšķirīga: īpašības vārdiem nav saskaņojalokāmu galotņu (tikai salīdzināmās pakāpes), tādēļ angļu valodas aizguvumu nedeklinēšanai latviešu valodā varētu būt devējvalodas ietekme.
7.3. Neiederīgs vārds;