To var redzēt, ja salīdzināmot Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus angļu un latviešu valodā (sk. 1. tab.ulu).
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.2. Savrupinājumi;
6.6. Dalījums teikumos;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Angļu valodas un latviešu valodas centralizēto eksāmenu (CE) vidējo rezultātu salīdzinājums 2018.-–2021. Angļu valodas centralizēto eksāmenu Latvijas vidusskolu beidzēji vidēji kārto par 9 % līdz 17,1 % labāk nekā latviešu valodas eksāmenu.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
|
Angļu valodas un latviešu valodas CE vidējo rezultātu salīdzinājums Liepājas latviešu vispārizglītojošās skolās (ar angļu valodu kā 1. svešvalodu) 2018.-–2020. Arī šeit varam vērot, ka angļu valodas centralizētāajā eksāmenā trīs gadu griezumā rezultāti ir labāki vidēji par 13,6 % līdz 20,2 %.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Kā jau tika minēts iepriekš, angļu valodas nozīmi un popularitāti veicina arī vecāki, kuri vēlas nodrošināt angļu valodas apmācību saviem bērniem jau pirmsskolas izglītības iestādēs. Šajā tabulā ir apkopoti dati par „Valodu vēstniecības” īstenoto angļu valodas apmācību Liepājas un Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs, ko īsteno valodu apmācības centrs “Valodu Vēstniecība”.
6.4. Vārdu secība;
|
Visbiežāk jaunieši savās atbildēs uz jautājumu, kāpēc ikdienā ar saviem vienaudžiem sazinās svešvalodā, proti, angļu valodā, min šāda veidas atbildes (piemēri to ilustrācijai doti izlases veidā): „Angļu valodu lietoju, cik vien sevi atceros.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Angļu valoda ir kā mana otrā dzimtā valoda. ” „Sākumā, kad mācījos pamatskolas 5. vai 6. klasē (īsti neatceros), angliski sarunājāmies, jo tas likās neparasti, stilīgi, atšķīrāmies no citiem saviem vienaudžiem.
1. Tehniskais noformējums;
|
Visu, kas saistīts ar skolu un izklaidi, daru angļu valodā. „Facebook”, „Instagram”, „Tik Tok”, „Snapchat”, „Netflix”, „Youtube …” [..] tā ir visa mana dzīve, kura ir angļu valodā.
1. Tehniskais noformējums;
|
Daudzi skolotāji stundās izmanto materiālus angļu valodā, sagatavo „Zoom” angliski, jo paši ir mācījušies angļu valodā, ar draugiem kontentu apspriežam angliski, jo arī lietojam to angliski.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Un vispār, man liekas, ka drīz angliski runās visi, jo pat mans mazais brālis, ar mantām spēlējoties sarunājas angliski! ” „Savu lielāko dzīves daļu esmu pavadījis, spēlējot datorspēles, arī onlainā.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.2. Savrupinājumi;
|
Joki, sarkasms, kultūra kā tāda ir tāda mega brīva …[..]. Jā, man patīk, ka angļu valodā esmu gudrs, vismaz kādā mācību priekšmetā varu izcelties.
1. Tehniskais noformējums;
|
Visi mani draugi runā angliski brīvi, un mums ir arī draugi onlainā, kuri nav latvieši.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Droši vien no malas citiem liekas freaky, ka nerunājam latviski, bet mēs to nejūtam.” Pārdomām Analizējot skolēnu atbildes uz intervijas un aptaujas jautājumiem, nākas secināt, ka šobrīd jauniešu vidū strauji izplatās tā sauktā “digitālā emigrācija”, t. i., virtuālā emigrēšana uz citu valsti, citu vidi, citu realitāti, pārņemot konkrētās vides kultūras, valodas u. c. iezīmes.
1. Tehniskais noformējums;
|
Neskatoties uz to, ka pieaugušajiem, šī jaunā tendence var šķist neīsta, traucējoša, realitāti kropļojoša, tā ir īsta un reāla mūsdienu jauniešu dzīves sastāvdaļa.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Viņi ar šo jauno realitāti ir saskārušies, dzīvojuši jau no agras bērnības, pretstatā mums, kam šī pieredze ir uzkrāta pakāpeniski. Šodien mēs redzam, cik strauji viss mainās – attīstās, degradējas, rodas un arī izzūd.
7.1. Liekvārdība;
|
IzPārmaiņas skāra arī valodu, pievēršot dažādu disciplīnu pētnieku domas valodas lietojumam un tās centrālajai lomaitāpēc dažādu nozaru speciālisti sāka pētīt valodas lietojumu komunikācijā, komunikācijas un kultūras procesosu.
3. Vārddarināšana;
6.2. Savrupinājumi;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Elektronisko mediju apvērsums kultūrā un valodas lietojumā lika padziļināti pievērsties tieši rakstu valodas pirmsākumiemi, tās statusam kultūrā, nozīmei, jauno komunikācijas iespēju ietekmei uz pašas valodas attīstību, domāšanu un kultūru. Tādi autori kā Ēriks Heivloks (Eric A. Havelock), Džeks Gudijs (Jack Goody), bet varbūt visietekmīgāk H. M. Maklūensjo īpaši Herberts Māršals Maklūens (Herbert Marshal McLuhan) un Volters Džeksons Ongs (Walter Jackson Ong) par vienu no centrālgalvenajiem jautājumiem savos pētījumos izvirzīja rakstu valodas vietu Rrietumu (apgaismības) kultūrā un attīstošos mediju ietekmi uz to (Meyrowitz 1985, 10–22).
8. Tekstveide;
|
Bet tā ir arī būtiski daudz brīvāka un pašapzinīgāka oralitāte, kura pastāvīgi balstās rakstības un drukas izmantošanā, kas ir vienlīdz būtiska gan tās aparātu ražošanā un operēšanā, gan arī to pielietojumā [..].” (Ong [1982], 2013, 133) Rakstība zaudē savu materialitāti,daļēji pāriejot uz elektroniskiem analogiem un vēlāk uz digitāliem kanāliem, kur raksta grafiskās zīmes cita koda darbības rezultātā parādās uz ekrāna un zaudē savu ciešo neirobioloģisko sasaisti ar rakstītā autoru -– rakstošā (runājošā un domājošā) cilvēka žestu (Flusser [1987], 2011, 19). Jau druka sarauj šo saiti, mehanizējot raksta tapšanu un atstājot iespaidu uz pašu rakstu, ieviešot precizitāti, sakārtojumu, sadalījumu, viennozīmīgumu, citu loģiku. 19.gs. vidū ieviešas rakstāmmašīnas, kas efektivizē rakstību, bet padara to neatkarīgu no rakstītā jēgas19. gs. vidū nozīmīgs jaunieviesums, kas ievērojami izmaina rakstīšanas veidu, ir rakstāmmašīna (Kittler [1987], 1999, 199), v. Vēl vairāk tā izmainās 20. gs. gaitā, fotogrāfijai un audiovizuālajiem medijiem daļēji inkorporējot, daļēji konkurējot ar rakstību informācijas saglabāšanas un komunikācijas funkciju plānā. Mainoties laika un telpas uztverei, rakstība ieņem jauno vietu, ikdienā nostiprinoties attēla medijiem – fotogrāfijai, kino, TV. Rakstu valodas vieta mainās šo mediju sniegtajā multimodālajā komunikācijas vidē, ko H.
8. Tekstveide;
|
Savulaik Dite Liepa, pētot preses valodas izpārmaiņas 20. gs. 90. gados, saistīja publicistiskā stila izpārmaiņas saistīja ar demokratizāciju.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.4. Vārdu secība;
|
Valodas izvēle, stila jautājumi un hibrīdas formas jaunajās kopienāsun stila izvēle cieši saistītia ar rakstītāja identitāti un personību, kas spēj attīstīties, izteikties, izkopt savu rakstīšanas stilu tieši kopienas atbalsta dēļ. Te j, tādēļ skolā būtu jārūpējas par personības attīstību – tādas personības, kura spēj izteikties, patstāvīgi attīstīties, izkopt savu rakstīšanas stilu. Interesanti, ka interneta kopienas piedāvā praktisku komentāru, kas var kļūt par atbalstu lietišķās vai radošās rakstīšanas jomā, tomēr šis sociālais atbalsts stila izveidē ir atkarīgs no kopienā iesaistīto personu valodas kultūras. Vispār kolektīvi kopienā vai organizācijā rakstīti, komentēti un konsultēti teksti ir viena no mūsdienu tekstu pamatformām. Jāatceras, ka (rok)raksts un autors, kas izsakās, rakstībarakstīts teksts, literatūra un autorība ir kultūrvēsturiski saistīti fenomeni. Taču iInterneta īpatnība saistīta arī ar pretējas ievirzes parādībām – tekstu kolektīvā autorību un anonimitāti. Pirmkārt, daudzi formāti un aplikācijaraksturīga iezīme ir anonimitāte, jo daudzi rakstītāji sociālajos medijos un interneta komentāros izmanto segvārdu, iesauku u. tml., vai tekstu kolektīvā autorība. Daudzās pliedāvā strādāt pie rakstīta teksta kolektīvi (totnēs iespējams kolektīvi veidot tekstu (to kopā radot tekstu un savstarpēji rediģējot), l. Liela nozīme tekstradē ir tādiem paņēmieniem kā kopēšanai, fragmentu izgriešanai, ielīmēšanai.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Mūsu priekšstatus par stilu un tā funkcionālo lietojumu ietekmē arī privātā un publiskā sajaukšanās (Boeder 2005) interneta medijos. Tā, pPiemēram, privāta rakstura vēstījumi emocionāli ekspresīvā stilistikā nereti sasniedz arī darba kolēģus, ar kouriem ir formālas attiecības, un otrādi, – standartizētie, formalizētie attiecīgās platformas runas uzvedības noteikumi strukturē arī tuvu cilvēku savstarpējo komunikāciju.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|