Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Dzintra Šulce Valodas kultūras kursa vieta un nozīme studiju procesā Ar valodas mācīšanu saistītie speciālisti noteikti būs ievērojuši, ka, dzirdot vārdus „valodas kultūra”, lielākā daļa valodas lietotāju parasti atbild, ka tas nozīmē – savā runā nelietot rupjus, piedauzīgus lamu vārdus, parazītvārdus, slengismus/žargonismus, standartfrāzes vai ko tamlīdzīgu.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība;
Tās visas ir saistītas savā starpā un būtiski ietekmē mūsu savstarpējoās saziņas kultūru.
6.1. Saistāmība;
Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana ([..)] Augstākais līmenis valodas kultūrā ir valodas meistarība.” (VPSV 2007, 419) Diemžēl pēdējā laikā arvien biežāk nākas secināt, ka pat augstākās izglītības apguvē dominē valodas kultūras pirmais līmenis – pareizība, turklāt viduvējā līmenī.
1. Tehniskais noformējums;
Biežākie studentu jautājumi parasti ir par lietišķo rakstu noformēšanu, vārdu un uzvārdu formu veidošanu, pieturzīmju lietošanu, atsevišķām vārdu gramatiskajām formām (piem.ēram, lietvārdu locīšana un darbības vārdu formu veidošana, sevišķi – pavēles izteiksmē) u.  c. Lai studentiem atvieglotu nepieciešamo jautājumu apguvi, LiepU ir sagatavoti atbilstoši materiāli – tas ir metodiskais studiju līdzeklis, kurā ir apkopota autores pieredze valodas kultūras kursa docēšanā daudzu gadu garumā (Šulce 2016).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Valodas kultūras jautājumiem pastiprināta uzmanība tika pievērsta jau iepriekš, piem.ēram, pētot studiju vidi un ar to saistītos jautājumus augstākajā mācību iestādē.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kā pilnveidot valodas kultūru? (Šulce 2003, 391–397). Autores praktiskā darba pieredze liecina, ka īpaša uzmanība vienmēr ir jāpievērš tiem mācību līdzekļiem, no kuriem apgūst valodas kultūras jautājumus.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tā dod priekšstatu par indivīda izglītības un inteliģences līmeni (domu kultūra), kā arī ir viens no nosacījumiem veiksmīgas karjeras veidošanā.
7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Piesārņota runa liecina par dažādām, ne visai pievilcīgām, cilvēka rakstura īpašībām, piem.ēram, par to, ka sarunas partneris nerūpējas par sevi un diez vai ir uzticams arī citās jomās.
7.2. Mazvārdība;
Sevišķi labi to var just, strādājot ar dažādu programmu studentiem, kuri apgūst svešvalodas un pat neapzinās to, ka teikumu konstrukcijas jau ir sākuši veidot atbilstoši angļu, vācu vai krievu valodas paraugiem, ko valodniecībā dēvē par interferenci – valodu kontaktu ietekmētas novirzes no literārās valodas normām. Šādu piemēru ir tik daudz, ka var sagatavot pat veselu pētījumu kaut vai par dažādām lielo sākumburtu lietošanas dažādām tendencēm mūsdienu latviešu valodā vai datuma pierakstu citu valodu ietekmē.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Ir kaut kas jādara, ja jau valodas vērtības apziņa cilvēkā tomēr snauž.” (Laiveniece 2006, 22) Vērtējot studentu darbus, var konstatēt, ka jauniešu leksikā trūkst atbilstošu vārdu savas domas izteikšanai: tiek atkārtoti vieni un tie paši vārdi vai vienas saknes vārdi, tiek lietoti slengismi, nevajadzīgi aizguvumi (arī saīsinātā formā), parazītvārdi, standartfrāzes u.  tml. Tāpēc viens no valodas kultūras kursa svarīgiem uzdevumiem noteikti ir ievirzīt prasmē izvēlēties izteiksmes līdzekļus atbilstoši saziņas situācijai un mērķim.
1. Tehniskais noformējums;
Lielākā daļa cilvēku, kuri norāda, ka prot baltkrievu valodu, patiesībā runā t. s. trasjankā ‒– krievu un baltkrievu valodas sajaukumā. Šāda situācija Baltkrievijā izveidojusies dažādu iemeslu dēļ, galvenais no tiem ir 19965. gadā Baltkrievijā notikušais referendums, kura rezultātā krievu valoda ieguva tādas pašas tiesības, kādas bija baltkrievu valodai.
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide;
Tāpat novērojama prakse oficiālas izziņas un citus oficiālus dokumentus izdot tikai krievu valodā, pat paralēli neizmantojot tekstu baltkrievu valodā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr Ppadomju laikā notikušās rusifikācijas rezultātā tautas vārdi no baltkrievu valodas oficiālā lietojuma ir izspiesti, tā vietā nākot pareizticīgo kanoniskajām vārdu formām.
2.3. Sākumburti;
Primārie ir uzvārdi, kas veidojušies no personvārdiem, to pamazināmajām jeb mīlināmajām formām vai arī iesaukām, nepievienojot nekādus īpašus formantus.
7.1. Liekvārdība;
Pie substantīviska rakstura uzvārdiem pieskaitāmi tādi, kas sakrīt ar lietvārdiem- apelatīviem: Ціхоня (Cihonjņa), Гарбель (Harbeļs/Harbeļa), Валасач (Valasačs/Valasača), Перагуд (Perahuds/Perahuda), Рабацяга (Rabacjaha) vai personvārdiem vai to formām: Багдан (Bahdans/Bahdana), Вусцін (Vuscins/Vuscina), Бернат (Bernats/Bernata), Ісай (Isajs/Isaja), Валодзька (Valodzjka), Пронька (Proņka).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 3. Vārddarināšana; 5. Interpunkcija;
Citiem vārdiem sakot, substantīvisko uzvārdu piederība vīriešu vai sieviešu dzimtei baltkrievu valodā nav atkarīga no uzvārda pamatā esošā apelatīva gramatiskā tipa – to nosaka kombinācija ar personvārdu vai īpašības vārdu: Васіль Рабацяга (Vasiļs Rabacjagha), Алена Рабацяга (Aļena Rabacjaha).
2.4. Īpašvārdu atveide; 3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Uzvārdusi, kam vīriešu dzimtē ir galotne -аў (Барысаў), -еў (Агароднеў), -оў (Еўтухоў), -ёў (Канаплёў), latviešu valodā jāatveido, izmantojot burtu -v- (Barisavs, Aharodņevs, Jeutuhovs, Kanapļovs), jo baltkrievu valodā „nebalsīgais у” uzvārdu beigās tiek izmantots tikai nominatīva formā, savukārt citos locījumos nebalsīgais ytas tiek aizvietots ar „в”в, tāpat arī šo uzvārdu formas sieviešu dzimtē satur tikai burtu „в”в – Барысава, Агароднева, Еўтухова, Канаплёва (Barisava, Aharodņeva, Jeutuhova, Kanapļova).
5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dēls Jānis savulaik izvēlējās vārdu māsai – astoņus gadus vecajam dēlam Jānim sapņu princese bijusi aktrise Velga Vīlipa.
1. Tehniskais noformējums;
Ja jau tik grūti izšķirties, tagad atkal drīkst likt divus vārdus!” Taču Ā.rija Iklāva neatzīst, ka bijusi neierasto vārdu pretiniece.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tādi savulaik bijuši Jasmīne, Narcise, Enija, pret kuriem daudziem bijair bijušas pretenzijas. „Ar laiku jau pierod, vārds iziet tautā un sāk savu dzīvi.
6.5. Izteicēja izveide;