Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 7597 vienumi
Kopumā pētījumā piedalījās 82 Liepājas 1. – –12. klašu audzinātāji un tika aptverti 2011 skolēnu.
1. Tehniskais noformējums;
Tā ir pasaules valoda (Llingua Ffranca), kuru jaunieši lieto tā, it kā tā būtu viņu dzimtā valoda. Šī ir vēl līdz šim nebijusi parādība, kas sāk izplatīties ne tikai Latvijā.
2.3. Sākumburti;
Arī Ina. Druviete uzsver, ka šāda dzimtās valodas nelietošana situācijās, kur šādai parādībai nav nekāda objektīva pamatojuma, ir tiešs drauds latviešu valodas nākotnei ilgtermiņā (Druviete 2021, 19).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Otrs satraucošs fakts, kas varētu būt saistīts ar iepriekšminēto fenomenminēto parādību, ir latviešu valodas zināšanu līmenis, kas, pēc Latvijas skolotāju domām, skolēnu vidū samazinās.
7.3. Neiederīgs vārds;
To var redzēt, ja salīdzināmot Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus angļu un latviešu valodā (sk. 1. tab.ulu).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 6.8. Palīgteikuma tips;
Angļu valodas un latviešu valodas centralizēto eksāmenu (CE) vidējo rezultātu salīdzinājums 2018.-–2021. Angļu valodas centralizēto eksāmenu Latvijas vidusskolu beidzēji vidēji kārto par 9 % līdz 17,1 % labāk nekā latviešu valodas eksāmenu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Angļu valodas un latviešu valodas CE vidējo rezultātu salīdzinājums Liepājas latviešu vispārizglītojošās skolās (ar angļu valodu kā 1. svešvalodu) 2018.-–2020. Arī šeit varam vērot, ka angļu valodas centralizētāajā eksāmenā trīs gadu griezumā rezultāti ir labāki vidēji par 13,6 % līdz 20,2 %.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kā jau tika minēts iepriekš, angļu valodas nozīmi un popularitāti veicina arī vecāki, kuri vēlas nodrošināt angļu valodas apmācību saviem bērniem jau pirmsskolas izglītības iestādēs. Šajā tabulā ir apkopoti dati par „Valodu vēstniecības” īstenoto angļu valodas apmācību Liepājas un Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs, ko īsteno valodu apmācības centrs “Valodu Vēstniecība”.
6.4. Vārdu secība;
Visbiežāk jaunieši savās atbildēs uz jautājumu, kāpēc ikdienā ar saviem vienaudžiem sazinās svešvalodā, proti, angļu valodā, min šāda veidas atbildes (piemēri to ilustrācijai doti izlases veidā): „Angļu valodu lietoju, cik vien sevi atceros.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Angļu valoda ir kā mana otrā dzimtā valoda. ” „Sākumā, kad mācījos pamatskolas 5. vai 6. klasē (īsti neatceros), angliski sarunājāmies, jo tas likās neparasti, stilīgi, atšķīrāmies no citiem saviem vienaudžiem.
1. Tehniskais noformējums;
Visu, kas saistīts ar skolu un izklaidi, daru angļu valodā. „Facebook”, „Instagram”, „Tik Tok”, „Snapchat”, „Netflix”, „Youtube …” [..] tā ir visa mana dzīve, kura ir angļu valodā.
1. Tehniskais noformējums;
Daudzi skolotāji stundās izmanto materiālus angļu valodā, sagatavo „Zoom” angliski, jo paši ir mācījušies angļu valodā, ar draugiem kontentu apspriežam angliski, jo arī lietojam to angliski.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Un vispār, man liekas, ka drīz angliski runās visi, jo pat mans mazais brālis, ar mantām spēlējoties sarunājas angliski! ” „Savu lielāko dzīves daļu esmu pavadījis, spēlējot datorspēles, arī onlainā.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi;
Joki, sarkasms, kultūra kā tāda ir tāda mega brīva …[..]. Jā, man patīk, ka angļu valodā esmu gudrs, vismaz kādā mācību priekšmetā varu izcelties.
1. Tehniskais noformējums;
Visi mani draugi runā angliski brīvi, un mums ir arī draugi onlainā, kuri nav latvieši.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Droši vien no malas citiem liekas freaky, ka nerunājam latviski, bet mēs to nejūtam.” Pārdomām Analizējot skolēnu atbildes uz intervijas un aptaujas jautājumiem, nākas secināt, ka šobrīd jauniešu vidū strauji izplatās tā sauktā “digitālā emigrācija”, t. i., virtuālā emigrēšana uz citu valsti, citu vidi, citu realitāti, pārņemot konkrētās vides kultūras, valodas u. c. iezīmes.
1. Tehniskais noformējums;
Neskatoties uz to, ka pieaugušajiem, šī jaunā tendence var šķist neīsta, traucējoša, realitāti kropļojoša, tā ir īsta un reāla mūsdienu jauniešu dzīves sastāvdaļa.
5.2. Lieka pieturzīme;
Viņi ar šo jauno realitāti ir saskārušies, dzīvojuši jau no agras bērnības, pretstatā mums, kam šī pieredze ir uzkrāta pakāpeniski. Šodien mēs redzam, cik strauji viss mainās – attīstās, degradējas, rodas un arī izzūd.
7.1. Liekvārdība;
IzPārmaiņas skāra arī valodu, pievēršot dažādu disciplīnu pētnieku domas valodas lietojumam un tās centrālajai lomaitāpēc dažādu nozaru speciālisti sāka pētīt valodas lietojumu komunikācijā, komunikācijas un kultūras procesosu.
3. Vārddarināšana; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Elektronisko mediju apvērsums kultūrā un valodas lietojumā lika padziļināti pievērsties tieši rakstu valodas pirmsākumiemi, tās statusam kultūrā, nozīmei, jauno komunikācijas iespēju ietekmei uz pašas valodas attīstību, domāšanu un kultūru. Tādi autori kā Ēriks Heivloks (Eric A. Havelock), Džeks Gudijs (Jack Goody), bet varbūt visietekmīgāk H. M. Maklūensjo īpaši Herberts Māršals Maklūens (Herbert Marshal McLuhan) un Volters Džeksons Ongs (Walter Jackson Ong) par vienu no centrālgalvenajiem jautājumiem savos pētījumos izvirzīja rakstu valodas vietu Rrietumu (apgaismības) kultūrā un attīstošos mediju ietekmi uz to (Meyrowitz 1985, 10–22).
8. Tekstveide;