Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Vārds paidagoģija cēlies no grieķu paidagōgia (SV 1926, 115).
1. Tehniskais noformējums;
Vārds translēt tomēr ieviesās, translēt (kr. транслировать) (SV 2005, 609).
1. Tehniskais noformējums;
Neviens no šiem vārdiem nav ieviesies, ir gan vārds pretskats ar citu nozīmi. (LLVV 62 , 364). Kuru vārdu var lietot zupas vietā? – Vira.
1. Tehniskais noformējums;
Bet ar viru visos gadījumos diezin vai varēs iztikt. (LVA, 14. lp.) P. S. Vira un zupa ir sinonīmi. Žaunbārkstis?
5.3. Pieturzīmes trūkums; 8. Tekstveide;
Tagad nākotnes daudzskaitļask. 2. pers. galotne -it ir atjaunota (Ppar to sīkāk: sk. Paegle 2003, 93).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Labāka konstrukcija ar verbu – attiecoties uz. (LVA, 4. lp.). Anna un Marta atnākusi // atnākušas ciemā. – Var lietot abējādi. (LVA, 12. lp.). Ēdiens ir briesmīgi labs, vulgāri, bet nav nepareizi (LVA, 10. lp.).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Iebildumi nav ne pret vienu formu. (LVA, 10. lp.). P. sS.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
P. sS.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Palīgverba būt nullforma īstenības izteiksmes saliktās tagadnes 3. personā. ir fakultatīva, piemēram, naktī sasnidzis pirmais sniegs, tā iespējama arī citās izteiksmēs (sk.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Vēža spīles vai maigles? – Var sacīt abējādi.
1. Tehniskais noformējums;
Te ir gan vienas saknes vārdi (sprikstēt // spridzēt) – forma spirkstošs no sprikstēt, sprigans – no spridzēt. (LVA, 20. lp.) P. S. Mūsdienu vārdnīcas uzrāda darbības vārdus spridzēt (LLVV 72, 143) un sprikstēt (LLVV 72, 146), un no tām var veidot divdabju formas ar -ošs.
8. Tekstveide;
Tagad lieto salikteni vielmaiņa (LVPPV 1995, 850.).
1. Tehniskais noformējums;
Biedrojamā zīme [šajā kontekstā – defise] te nav vēlama, jāizsakās kaut kā citādi. (LVA, 10. lp.) Marksisms-ļeņinisms. Īsti –- [defise] nebūtu vietā.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Varbūt te varētu darināt salikteni. (LVA, 1. lp.). Marksisms-ļeņinisms vajadzētu rakstīt bez domu svītras [defises].
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Defise tomēr tika saglabāta terminā marksisms-ļeņinisms (LLVV 5, 96 ), tā lietojama saliktos uzvārdos.
1. Tehniskais noformējums;
Viņa rakstos ir nievājoši izteicieni par valodniekiem, ka viņi respektē „buržuāziskos valodniekus”, nevis „Marra mācību uz marksisma-ļeņinisma pamatiem”, ka valodas „tīrīšana un latviskošana” ir sabiedrības vajadzību neievērošana un patvaļa” (Ozoliņš 1948), ka „ sociālistiskā pārkārtošana nevar notikt atrauti no krievu valodas. [..] Krievu valoda – ir sociālistiskā laikmeta valoda”, ka „ir jāizbeidz sekošana tādām grāmatām kā vācu laikā izdotai „Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcai”” (Ozoliņš 1949).
1. Tehniskais noformējums;
Endzelīna vēsturiski nozīmīgajām tēzēm” (Niedre 1948, 2. lpp.).
7.1. Liekvārdība;
Pēckara periodā valodas prakses sēdes notika no 1947. gada decembra līdz pat 1950. gada 14. martam (Cīņa 1950), un šādos politiskā terora apstākļos ne katrs valodnieks to varēja veikt.
7.2. Mazvārdība;
Pret buržuaāzisko idealismu mūsu valodniecībā.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Latvijas PSR Ministru Padomes 1946. gada, 5. jūnija. lēmums Nr. 480.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;