Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Abi šie vārdi latviešu valodā lietoti līdz Otrā2. pasaules kara beigām un ir bijuši neitrāli, bez negatīvas nozīmes, bet padomju laikā, saskaroties ar krievu valodas tradīciju, vārds žīds latviešu valodā tāpat kā krievu valodā iegūst negatīvu nozīmes niansi.
1. Tehniskais noformējums;
Rakstā apzīmējums laikmeta „pirkstu nospiedumi”, attiecināts uz latviešu valodas pārvērtībām krievu un citu valodu iespaidā, kas notiekušas 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. sākumā, kad latviešu valodas vārdus, piemēram., zināt un mazulis, lieto tāpat kā krievu valodā un tiek aizmirsti latviešu valodā ierasti vārdi, kā nolaisties, nosēsties, nokrist, bet to vietā saka – piezemēties.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide;
Rakstā aplūkota arī vārdu priedēkļu un galotņu lietošana latviešu valodā, kas ir iespaidojusies no citām valodām un ir citāda, nekā tradicionāli pierasts un atspoguļots valodas normatīvajos avotos – gramatikās un vārdnīcās, un kas iezīmē latviešu valodas stāvokli mūsdienās.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos;
Zināt, pazīt, atpazīt, prast Jau vairāk nekā pusi gadsimtua vērojams, ka latviešu valodā paplašinās vārda zināt lietojums krievu valodas iespaidā, izspiežot vārdus pazīt, prast, mācēt.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība;
Citas vārdnīcas, piemēram., „Latviešu literārās valodas vārdnīca”, papildina šo nozīmi ar piemēriem zināt dzejoli no galvas, zināt, kā (vai prast) salabot mašīnas motoru, bet literārajā valodā vārdu zināt neattiecina uz valodu prasmi, rakstīt un lasīt māku, – prast latviešu un lietuviešu valodu, prast (mācēt) lasīt un rakstīt.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme;
Kāda ir mūsdienu valodas prakse vārdu zināt, pazīt, prast lietošanā? „Latviešu valodas kultūras jautājumos” (1967) A. Vanags, iebilstot pret burtisku krievu valodas zināt pārcēlumu latviešu valodā, raksta: „([..)] nevietā lietots zināt, piemēram.: Rakstnieks labi zināja Baltiju, tās tautas, kultūru un vēsturi. Šajā piemērā atbilstošākais vārds būtu pazina.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tādēļ nevar zināt, piemēram., latviešu mākslu, Kurzemi, mīlestību, draudzības jūtas – tās varam pazīt vai nepazīt.” (Vanags 1967, 78, 79).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tomēr mūsdienu valodas praksē aizrādījums maz tiek ņemts vērā un šajā nozīmē biežāk lieto nevis pazīt, bet gan zināt vai atpazīt un no tiem veidotas darbības vārdu divdabju formas: Bieži viesi ir sabiedrībā zināmi (labāk: pazīstami) cilvēki, bet tos redzēt un satikt.. [..]. (Izklaide., 07.05.2013.) [..] pasaulē zināmais (labāk: pazīstamais) dizaina žurnāls „Wallepaper”. [..]. (www.diena. lv, 21.04.2013).) Jūs ziniet (pareizi: zināt, bet labāk: pazīstat) manu raksturu.
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu valodas prast lietošanas tradīciju rāda „Latviešu literārās valodas vārdnīca”: prast – ‘Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt kādu darbību, uzdevumu u. tml.’ prot šūt, prot zīmēt, lasīt // Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, kas spēj runāt, lasīt (kādā valodā) saprast tekstus (tajā). [...] viņš labi prata angļu valodu un bez kādām grūtībām varēja lasīt katru grāmatu vai laikrakstu.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Nolaisties, nosēsties, nokrist un piezemēties Latviešu valodā vārds piezemēties ir relatīvi jauns, sākts lietot 20. gs. 60. gados.
1. Tehniskais noformējums;
Vārds jau ir ievietots „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” (LLVV6₂ 62 168) ar paplašinātu nozīmi, kas pieļauj šo vārdu lietot, attiecinot ne tikai uz kosmosa lidaparātiem, bet arī uz jebkuru lidaparātu vai lidošanas ierīci, piemēram., lidmašīnām vai izpletņlēcējiem – lidmašīna piezemējas lidostā, izpletņlēcējs veiksmīgi nolaižas uz zemes jeb piezemējas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Mīka literāruā darbu ara nosaukumu WE ARE NOW BEGINNING OUR DESCENT„We are Now Beginning Our Descent” tulko –kā „Piezemēšanās” (2012).
2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdus mazulis, mazulītis – uz cilvēkbērniem sarunvalodā lietoja ar mīlinājuma nozīmes niansi, piemēram., kas nu kait mazulītim? (ME, turpat).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Mūsdienu latviešu valodā vārds bez ierobežojumiem tiek attiecināts unz maziem cilvēkbērniem un tikai kā nozīmes nianse – uz nepieaugušiem dzīvniekiem (LLVV 5,128), tātad – otrādi nekā ME.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Vārds mazulis masu plašsaziņas līdzekļos bieži vien ir vienīgais maza bērna nosaukums, kas attiecināts ne tikai uz jaundzimušajiem zīdaiņiem, kābet arī uz bērnudārza vecuma bērniem un pat pirmo četru klašu skolēniem. Piemēri., piem.: Pašlaik Latvijā ir četras glābējsilītes.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.2. Sekundāra: vārdu secība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Vārdu nozīme paplašinās ne tikai krievu valodas iespaidā, bet arī angļu valodas ietekmē, piemēram., vārdu kults masu saziņas līdzekļos ir tik produktīvs, piemēram., kulta dziesmas, kulta ēdieni, kulta filmas, kulta šovi, kulta apģērbi, jaunības kults u. tml. (sk.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Vārdam sagaidīt nozīme ir ‘Ggaidīt līdz gaidāmais ierodas, tiek sastapts, vai arī kas patiešām notiek’.
2.3. Sākumburti;
Tomēr mūsdienu runātāji bieži lieto sagaidīt tur, kur iederētos gaidīt, piemēri.: Es sagaidīju, ka viņš nāks pie manis, bet viņš neieradās. (Labāk: Es gaidīju, bet viņš neieradās, es viņu nesagaidīju, t. Tulkojums filmā „Midsomeras slepkavības”).) Kas mūs sagaida turpmākajās dienās? (TV laika ziņas, lLabāk: Kas mūs gaida turpmākajās dienās?
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Valodā vērojama tendence nemotivēti lietot kādu priedēkli, piemēram., priedēkli ie-, citādi nekā ir ierasts.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Lieks priedēklis ie-, piemēram., pie vārda vēlēties – ievēlēties, vārdnīcās ar priedēkli ie- ir tikai vārds ievēlēt ’balsojot nodot kādai personai pilnvaras’, nevis ievēlēties, bet gan – vēlēties.
2.2. Saīsinājuma izveide;