|
Latviešu valodā ir nostiprinājies ļoti maz nelokāmu aizguvumu (piem 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; |
|
Runājot par morfoloģisko adaptāciju un salīdzinot ar aizguvumiem no vācu un krievu valodas, jāsaka, ka angļu valodas morfoloģija ir atšķirīga: īpašības vārdiem nav 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Latviešu valodā aizguvumi no vācu un krievu valodas parasti tiek (vai tika) adaptēti, pievienojot (vai mainot) fleksijas, piemēram: fein-s (< fein), forš-s (< forsch), švak-s (< schwach), krut-s (< krut-oj/крут-ой), riž-s (< ryž-ij/рыж-ий), tup-s (< tup-oj/туп-ой) (LSV).
6.5. Izteicēja izveide; |
|
Salīdzināsim: Lietvārds Īpašības vārds Nenoteiktā forma Noteiktā forma kulinār-s kulinār-s kulinār-ais minerāl-s minerāl-s minerāl-ais glamūr-s glamūr-s glamūr-ais feik-s feik-s feik-ais Protams, tikai daļai aizguvumu ir lietvārda un īpašības vārda pāri, tādēļ dažviet var sa 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Pie aizgūtiem celmiem var pievienot ne tikai galotnes, bet arī piedēkļus: visbiežāk -īg- (piem 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Kad blakus šādām formām nav atbilstošu lietvārdu, es tās piedāvātu uzskatīt par izveidotām adaptīvā, nevis derivatīvā ceļā: citā valodā eksistējošs vārds nav uzskatāms ne par semantisku, ne formālu šo formu 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Cenšoties formas kreiz-īg-s, kūl-īg-s, super-īg-s izskaidrot derivatīvi, varētu mēģināt tās atvasināt arī no nelokāmām formām kreizī, kūl, super, bet atvasinājumi no īpašības vārdiem ar piedēkli -īg- nav bieži sastopami, acīmredzot 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; |
|
Tas vis 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Salīdzinājumā ar nelokāmajiem aizguvumiem sufiksālajām formām dažos gadījumos, šķiet, ir arī kāda īpašību pastiprinoša, akcentējoša nokrāsa – iespējams, tas ir saistīts ar piedēklim -īg- 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; |
|
Sufiksālās adaptācijas kontekstā interesanti ir tas, ka literāros internacionālismos skaidri dominē adaptīvais piedēklis -isk-, piemēram: cin-isk-s, drast-isk-s, ekscentr-isk-s, jurid-isk-s, kosm-isk-s utt. Ņemot vērā, cik bieži šajos aizguvumos sastopams piedēklis -isk-, varētu šķist, ka, arī adaptējot jaunākos aizguvumus, tas tiek izmantots, bet, kā jau tika minēts, tas notiek reti.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
|
Runātāji -isk- vis 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Vērtējot abu piedēkļu produktivitāti, par aktīvāku un dzīvotspējīgāku būtu jāuzskata -īg-, jo tas biežāk tiek lietots nenormētajā valodā (t. i., to ne 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Kādēļ vienā gadījumā aizguvumi tiek adaptēti, pievienojot tikai locījumu galotnes, bet citos – arī piedēkļus? 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Kā jau iepriekš minēts, mūsdienu lietuviešu valodā 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Vai arī, piemēram, verbālu aizguvumu gadījumā latviešu valodā nav svārstīšanās starp fleksīvo un sufiksālo adaptāciju: aizgūtie angļu valodas darbības vārdi jau izsenis tiek adaptēti, pievienojot piedēkli -ē- vai -o- un nekad – tikai pievienojot fleksijas, piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; |
|
Nulles adaptācijas gadījumā, protams, aizgūtais celms nesniedz nekādu papildu morfoloģisko informāciju, bet, pievienojot fleksijas un piedēkļus, rodas iespēja apzīmēt saskaņojumu, noteikt 3. Vārddarināšana; |
|
Ja tiek pievienots piedēklis -īg-, acīmredzot 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Piedēkļa -īg- izvēl 3. Vārddarināšana; |
|
Jāpievērš uzmanība tam, ka piedēklis -īg- kā adaptīvs līdzeklis ir raksturīgs sarunvalodai un 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Komunikācijā parasti tiek iesaistīts ne tikai produkta attēls vai reklāmas sejas attēls vai, piemēram, skaitļi (par kādu summu iegādājami jaunās kolekcijas apģērbi, vai ar kādu atlaidi iespējams iegādāties iepriekšējos), bet arī valodiskie līdzekļi.
7.2. Mazvārdība; |