Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4340 vienumi
Un tas nekas, ka vismaz daži no šeit minētajiem vārdiem ir aizgūti (piemēram, krogs, šņore, šķiņķis, šķūnis, kas nākuši no viduslejasvācu valodas) – tie, gadu simtiemos izrunājoti, ir ielauzīti latviešu mēlē un tādējādi rada iespaidu par latviskumu.
6.1. Saistāmība; 6.2. Savrupinājumi;
Un tiešām, tajos ieskatoties un ieklausoties, jūtama valodas spēja spēlēties ar vārdiem, tos apvienot un darināt, lai veidoradītu semantiski ietilpīgus unvārdus ar pavisam skaidru nozīmi izsakošus vārdus: caurbira, ciemkukulis, cukurgailītis, čučumuiža, diegabiksis, dievpalīgs, dritvaikociņ, gaiļbiksīte, jokupēteris, kājāmgājējs, krējumlaiža, krustnagliņa, labrītiņi, perampuika, pretpulksteņrādītājvirziens, rasaskrēsliņš, rāvējslēdzējs, sirdslieta, skursteņslauķis, sniegpulkstenīte, zirgābols. Salikteņu darināšana latviešu valodā patiešām jau izsenis ir bijusis un joprojām ir raksturīgs un produktīvs vārdu darināšanas paņēmiens.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut arī daži akcijas dalībnieki par „diviem vārdiem ar vienu nozīmi” izsakās kā par tikai latviešu valodai raksturīgu iezīmi, salikteņi ir izplatīti arī citās valodās, un to veidodarināšanā latviešu valoda ir ļoti iespaidotajusies no salikteņveidou radīšanā aktīvajiem vāciešiem, arī somugriem.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Taču jāpiekrīt, ka vārdu savienošanas paņēmieni un savienoto vārdu apvienotjaunās nozīmes arī latviešu valodā ir krāšņas un neparastas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Starp tādiem nosaukminēti, piemēram, Auseklis, bāleliņš, cūkupupas, daina, desot, griķi, izkapts, Krievija, kukulis, ķeza, ķimenes, ķiņķēziņš, laipa, lats, līgo, mākonis, ņerga, pelavas, rudens, ruksis, rumulēt, saulgrieži, sienāzis, sils, sklandrausis, strādāt, šķīvis, tu, varavīksne, velns, viedoklis, un daudzi šim apgalvojumam arī atbilst.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tiesa gan, daži tikai latviešu valodai piedēvēti vārdi ir kopīgi ar citām baltu valodām (piemēram, velns, kukulis un leišu velnias, kukulys), vairāki pārņemti no citām valodām (piemēram, šķīvis, ķiņķēziņš, ķimenes no viduslejasvācu valodas), taču nereti saglabājušies un tiek lietoti tikai latviešu valodā, un latvieša mēlei pielāgotais skanējums patiešām raisa asociācijas ar latviskumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tāpat kā iepriekšējā grupā, arī te ir virkne vārdu, ko lietotāji var attiecināta tikai vai galvenokārt uz Latviju: bizbizmārītes, cīņa, daba, deja, dzimtene, dzintars, dzirnavas, jāņuzāles, kapusvētki, kefīrs, krīze, kultūra, Kurbads, Kurzeme, kūdra, kvass, lats, Latvija, lins, maize, ornamenti, rupjmaize, rūgušpiens, sakta, saldskābmaize, santīms, sarkanbaltsarkans, siens, skābputra, Sprīdītis, svētelis, šprotas ‘šprotes’, tauta, tautasdeja, tautasdziesma, tautastērps, tēvija, tēvzeme, tradīcija, zaļums, zirņi.
6.5. Izteicēja izveide;
Tiem līdzīgi ir arī vārdi, kas definēti kā stipri, cēli vārdi jeb leksēmas, par kurām var teikt kāda akcijas dalībnieka vārdiem „vārds ir īss, bet tā nozīme plaša”:, piemēram, cēlums, cieņa, koki, mērķtiecība, vārds, vārdnīca, vesels, vērtība, vienatne, vienotība.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodnieks arī šajā grupā katrā vārdā atrastu liecību par latviešu valodas attīstību un latviešu valodai raksturīgu iezīmi, taču daudz būtiskāksa tasā ir antropoloģiskiem un etnogrāfiskiem pētījumiem un secinājumiem.
6.1. Saistāmība;
Daļa no tiem ir arī saraksta augšgalā „BLatviešu valodas biežuma vārdnīcā”, bet citi bieži izmantoti individuālos gadījumos.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tajā latviskums tiek atrasts visās vārdšķirās un locījumodažādās vārdu formās. Šis vārdu kopums un to izvēles motivācijas apraksti liecina, ka nav viena konkrēta vārda vai valodas latviskuma rādītāja, to rāda visu vārdu nozīmju kopums, vārddarināšanas līdzekļi, skaņas, burti un pat ekstralingvistiski faktori.
7.3. Neiederīgs vārds;
Otra vārdu grupa saistās ar vasaras saulgriežiem kā svētkiem, ar kuriem saistīt savu identitāti:, piemēram, Jānis, līgo, saule un ozols.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Savās nelielajās pārdomās atsaukšos gan uz populārāko vārdu desmitnieku, gan uz citiem garajā sarakstā vairākkārt minētajiem vārdiem garajā sarakstā.
6.4. Vārdu secība;
Savukārt vārdu grupa, kas saistās ar Jāņiem, liecina, ka gadalaiku maiņa latviešiem ir nozīmīgs fakts, ka notiek gadalaiku maiņa: pavasarī dienas izplešas, bet rudenī – saraujas, vasarā saules gaismas ir visvairāk, bet ziemā – vismazāk.
6.6. Dalījums teikumos; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Meklētais latviskums tādējādi atklājas drīzāk kā sapnis par latviskumu”, kādu iedomātu ideālās pasaules ainu, kurā harmoniski un nemainīgi dzīvo latvieši, domās kavēdamies teiksmainā pagātnē.
1. Tehniskais noformējums;
Daži balsojuma dalībnieki ieteikuši vārdus, kas nenesuriem nav lieluas simboliskoas slodzies, bet kas ir vienkārši jocīgi vai ārzemniekiem grūti izrunājami ārzemniekiem, piemēram, pretpulksteņrādītājvirzienā un šaursliežu dzelzceļš. Šis valodas aspekts ataino 21. gadsimta realitāti, kad gana daudz latviski runājošu cilvēku ilgstoši dzīvo citās valstīs, kur latviskums ir apzināta izvēle, kas jāuztur ar biedrību, skolu, grāmatu klubu, dziesmu un deju kolektīvu palīdzību. Šādā kontekstā latviskumu dažkārt mazāk izsaka vārdi, kas raksturo jebkuru valsti un tās piederīgos (daba, darbs, ģimene, mamma, mīlestība, tauta, valoda, zeme), priekšplānā izvirzot neparasti skanošus un dīvainus latviešu valodas vārdus (allaž, āreče!, āzis u. c.), kuri sarakstā parādās tikai vienreiz.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
UnSavukārt daži citi vārdi, kas parādās balsojumā tikai vienu reizi, galīginepavisam neiederas izplatītajos mītos par latviskajiem simboliem, piemēram, „Keita – jo tas ir mans vārds” vai „Porno – jo es to skatos”.
7.3. Neiederīgs vārds;
Gribētos uzsvērt, ka abi šeit minētie pamatojumi ir pilnīgi pietiekami, lai šos vārdus iekļautu latviskuma nesēju sarakstā pat tad, ja citi balsotāji tos kategoriski noraidītu kā nepietiekama garīgā brieduma vai tīšas provokācijas zīmes. Šādas negaidītas izvēles pamatīgi atsvaidzina visnotaļ konservatīvos, tautiskajā romantismā sakņotos priekšstatus par ideālo latviskumu kā mūžam aizmigušu Raiņa Saulcerīti stikla kalnā, kas tā pa īstam zemes virsū nekad nav dzīvojusi uz zemes virsas.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Tieši valoda visā savā bagātībā un patstāvībā ir mīta mājvieta, jo vārdi nav tikai izkārtnes vai etiķetes – tie sevī slēpj stāstus, nozīmes nianses, kas pamatojumu rod ilgdzīvojošā tradīcijā.
7.1. Liekvārdība;
Līdz ar to rupjmaizi var saprasuztvert kā latvieša dzīves simbolu.
7.3. Neiederīgs vārds;