Vērojamas svārstības īpašvārdu, piemēram., Ventspils, Zemgale, izrunā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Turklāt līdzskanis [j], nonākot vienā zilbē ar īso patskani [i], tiek pakļauts pozicionālai fonētiskai pārmaiņai —– tas daļēji vokalizējas.
1. Tehniskais noformējums;
|
Tā kā aplūkotajā audiomateriālā ir iekļauta to cilvēku runa, kuru izrunā jūtama dzimtās izloksnes ietekme, tika novērota neliterāra [n] izruna pozicionālā varianta [ŋ] vietā, piemēram., vārdus konkrēts, banka, anglis izrunā ar priekšējo mēleni, nevis ar pakaļējo atbilstoši literārās normas prasībām.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Līdzskaņu zudums Spontānā runā plaši izplatīts pozicionālais līdzskaņu zudums ―– līdzskanis [t] zūd ne tikai vārdos svētdiena, sestdiena, bet arī vārdos atkal, atpakaļ, partikulā kaut, īpaši tad, ja tā ir savienojumā ar kādu citu vārdu, piemēram., kaut gan, kaut kas, kaut kur.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Salīdzinoši bieži partikulā vai apstākļa vārdā tad zūd līdzskanis [d], piemēram., ko ta tu darīsi?
7.1. Liekvārdība;
|
L. Danklins brīdina, ka, izvēloties retu vārdu, jābūt ļoti uzmanīgiem: psihologu pētījumi rāda, ka cilvēki ar ļoti neparastiem vārdiem, kā arī ar tādiem, ko viegli sagrozīt un izsmiet, cieš no kontaktēšanās grūtībām, piemēram.: Rosebud ‘rozes pumpurs’, Patience ‘pacietība’; 8) dzimums (angļu valodā ir vairāki vārdi, kas var būt gan vīriešu, gan sieviešu, piemēram., Leslie, tāpēc priekšroka tiek dota tiem, kuri skaidri norāda uz dzimumu; turklāt aptaujātie vecāki uzskata, ka ir „vīrišķīgi” vārdi, kas iekļauj r skaņu – Robert, Arthur, Richard, un „sievišķīgi” vārdi ar l skaņu); 9) reliģija – vecāku reliģiskie uzskati bieži ietekmē personvārdu izvēli (pēc Danklina, kristietiskīgajās reliģijās ir liela vārdu izvēle, bet vecāki bieži izvēlas vārdu Christian; katoļticīgajās zemēs tieši reliģija nosaka, ka tieši Mary/ Maria/ Marija ir tik izplatīti vārdi); 10) personīgās asociācijas (šis motīvs tiek atzīts par vienu no svarīgākajiem aspektiem:; ļoti liels skaits vārdu tiek izvēlēti par godu draugiem, paziņām – īpaši no augstākajiem sabiedrības slāņiem; personīgo asociāciju dēļ notiek arī izvairīšanās no personvārdiem, piemēram., kā tabu personvārds ir Ādolfs, bet pirms 20. gadsimta 30. gadiem tas bija populārs); 11) vārda cilme (samērā maz vecāku, dodot bērnam vārdu, pievērš uzmanību tā cilmei: vecāki parasti izvēlas vārdu un tikai pēc tam pārbauda, un nopriecājas, ka tas nozīmē kaut ko pozitīvu (kā vairums mūsu vārdu); 12) literatūras, mūzikas, kino ietekme (romāni, populāras dziesmas, pat „ziepju operas” joprojām ietekmē bērnu vārdu izvēli, piemēram., no „Vējiem līdzi” aizgūti vārdi Melanie, Ashley, Bonnie, tikai paretam arī Scarlett); 13) asociatīvais raksturojums (vārds noteiktos sabiedrības slāņos saistās ar noteiktām īpašībām, piemēram, Orvels., Džordžs Orvels (George Orwell) ir rakstījis: „Ja es gribu, lai meitene izaugtu skaista, es viņu nosaukšu par Elizabeti, bet, ja es gribu, lai viņa ir laba saimniece, nosaukšu par Mary vai Jane.”); 14) dzimšanas vieta (vecāki bērnam dod vārdu, kas saistīts ar viņa dzimšanas vietas nosaukumu; L. Danklins min piemēru, kad dvīņi nosaukti vārdos Okla un Homa (Oklahoma – pilsēta ASV)); 15) dzimšanas laiks (vecāki bērnam dažreiz izvēlas vārdu, kas saistīts ar viņa dzimšanas laiku, piemēram., iespējamie mēnešu nosaukumi April, June, August; kāda oktobrī dzimusī meitene nosaukta Octavia); 16) tautība (dažreiz vecāki vēlas bērna vārdā uzsvērt tautību: īpaši ar to lepojas skoti, īri un velsieši); 17) notikumi, saistīti ar bērna dzimšanas brīdi (L. Danklins min piemēru, kad meita nosaukta par Caroline, jo dzimšanas brīdī pa radio skanējusi dziesma „Sweet Caroline”); 18) jaundzimušā ārējais izskats (citējot L. Danklina informantus, „bija sarkanmatains, tāpat kā mūsu tiesnesis Daniels, tāpēc bērnu nosaucām par Danielu”); 19) citu ģimenes locekļu – brāļu un māsu – vārdi (ģimenes meklē saskanīgus vārdus: Paul – Peter, bieži ar to pašu sākumburtu, īpaši tas attiecas uz dvīņu vārdiem: Krists – Krista, Dina – Dita); 20) ģimenes tradīcija (vārdi, kas mantojami no paaudzes paaudzē; Amerikā šī tradīcija novērojama arvien retāk).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.4. Īpašvārdu atveide;
3. Vārddarināšana;
7.2. Mazvārdība;
|
Puķu nosaukumi antroponīmikā izplatīti visās valodās, tomēr Āzijas valstīs tās īpaši iecienītas, piemēram., Nargisa ‘narcise’ tiek lietots kā meitenes vārds bez papildu konotācijas; Sarvs, Sarvigula, Sarvināza ‘ciprese’ – irāņu daiļuma, slaiduma iemiesojums – vārds lietojams gan zēniem, gan meitenēm.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Bieži Āzijas personvārdos tiek minēta bērna dzimšanas diena vai dzimšanas laiks: laimīga diena esot piektdiena: – arābu Džuma ‘piektdiena’, tadžiku Odina ‘piektdiena’.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
|
Visos pētījumos parkā personvārda motivācijua tiek minēta arī vārda oriģinalitāte, resp. retums, vienreizīgums.
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Minētie faktori tiek kombinēti, veidojot trīs vispārējaus vārda izvēles kategorijaprincipus: 1. V) vārds izvēlēts saskaņā ar vecāku estētiskajiem uzskatiem; 2. I) izvēlēts kāds radinieku vārds; 3. I) izvēlēts kāds ne-radinieku vārds. (Andersen 1977, 63-64, pēc Alford, 1988, 130) Tas nozīmē, ka zināmā mērā arī vārds (ne tikai uzvārds) atspoguļo radniecības sistēmu.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Tātad vārda izvēli nosaka ļoti sarežģīts dažādu faktoru komplekss – gan dzīves apstākļi, gan vecāku sociālais stāvoklis, gan vecāku izglītība un vecums, gan etnicitāte, gan radniecība, ģimenes valoda, reliģija, gan arī vecāku savstarpējās attiecības ģimenē u. c. (skat. arī Aldrin 2011:, 257).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Ja vecāki nevar vienoties par bērna vārdu, to ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. (TM). Pēdējo gadu laikā Latvijā divi personvārdi kļūst arvien izplatītāki.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Ir arī gadījumi, kad vecāki vēlētos bērnam dot vairāk kanekā divus vārdus.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tā 2011. gadā kādam jaundzimušajam reģistrēti divi personvārdi Nilsmihaels Mariansgabriels (Tvnet 2012), kur katrs no personvārdiem veidodarināts vēl no diviem vārdiem.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
KautLai gan šie Latvijas Republikas likumi un noteikumi nodrošina latviešu valodas korektu lietošanu, ne visi vecāki ir ar mieru tos ievērot.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kopumā reto personvārdu kartotēku veido 500 priekšvārdu:; 300 no tiem ir personu vienīgie vai pirmie vārdi un 200 ir– otrie vai trešie vārdi. Šīs abas grupas rakstā tiek analizētas atsevišķi.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Materiāls tikacis atlasīts, datubāzes meklētājā ierakstot dažādas izskaņas, kas raksturīgas latviešu personvārdiem. Kartotēkā ir arīCiti personvārdi, kas atlasīti arī pēc nejaušības principa, piemēram, datu bāzē, pārbaudot kāda konkrēta vārda izplatību, tika atrasti arī citi personvārdi, kas tika iekļauti kartotēkā.
8. Tekstveide;
|
Salīdzinoši grūtāk savākt un apkopot bijais otros vai trešos personvārdus, jo Latvijā ir ļoti daudz divu vai vairāku personvārdu kombināciju, līdz ar to apjoms, no kura atlasīt kartotēkā iekļaujamās vienības, ļoti liels.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Gadījumos, kad šāds vārds jau agrāk bijais reģistrēts un vārdnīcā ir skaidrots, tas ir minēts pie attiecīgā personvārda tekstā.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Arī O.jārs Bušs (2003, 57), rakstīdams par latviskas cilmes personvārdantroponīmiem, min, ka patiesi latviski personvārdi ir tie, kam ir tieša atbilsme ar kādu latviešu valodas sugas vārdu (Bušs 2003, 57). Šajā rakstā analizēto personvārdu, kas veidoti no sugasvārdiem, lokā saskatāma diezganajiem sugasvārdu cilmes personvārdiem vērojama arī plaša semantiskā tematika.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|