Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms ieskicēsim MLVV un apjoma (šķirkļu skaita) ziņā līdzīgās LLVV līdzīgkopējās iezīmes un būtiskākās atšķirības.
7.3. Neiederīgs vārds;
Par šiem jautājumiem ticis rakstīts jau vairakkārt, taču šī raksta kontekstā ir ļoti svarīgi atšķirības īsumā, apkopotiīsā un apkopotā veidā kopīgo un atšķirīgo aplūkot vēlreiz.
8. Tekstveide;
Pamatā abas šīs vārdnīcas orientētas uz lietotājiem, kuriem vārdnīcas valoda ir dzimtā vai vismaz otrā valoda, resp., vispirms latviešu lasītājiem, kā arī cittautiešiem, kuru latviešu valodas prasme ir pietiekami augsta (par šo jautājumu attiecsaistībā uzar LLVV skat. Stengrevica 1998, 118).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Uz augu un dzīvnieku nosaukumiem attiecinātais savā veidā būtu minams arī attiecībā uz vārdnīcu sniegto ekstralingvistisko leksiku (piemēram., par krāsu nosaukumiem, skat. Roze 2015, 29; par garšas, ožas, taustes un dzirdes apzīmējumiem, skat. Bušs 2014).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Vārdnīcā ievietoti arī atsevišķi padomismi, resp., atsevišķi padomju laika leksikas piederumi, piemēram, aģitpunkts, pionieris (padomju laikā lietotajā nozīmē), oktobrēns, komjaunatne, kuri skaidroti, minot šo vārdu lietojuma laiku un vietu, piem.ēram, oktobrēns [..] Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS); partorgs [..] Pilnvarots komunistiskās partijas darbinieks (1933 – –1961).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930. –līdz 1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nav noliedzams, ka šādas stilistiskās norādes pievienojums tikai dažiem vārdiem, kas apzīmē padomju laika reālijas, nav īsti veiksmīgs un ienes zināmu devu subjektivitātes. Tāpat jJau minētajos piemēros redzams, ka nav konsekvences nozīmju skaidrojumos: dažviet iekavu tekstā dota norāde PSRS laikā, dažviet norādīts vienīgi laika periods, kurā vārds lietots, bet dažviet minēti abi rādītāji.
7.1. Liekvārdība;
Tā kā jaunvārdu problemātika šobrīd vēl ir izpētes procesā (šim jautājumam Latvijā pievērsušies vien atsevišķi pētnieki, turklāt pamatā – garāmejot, citu jautājumu kontekstā), ieskicēsim vien dažus aspektus, kuru atspoguļojums iecerēts MLVV, kā arī dažus jautājumus, atbildes uz kuriem atbildes vēl tiek meklētas. Ņemot vērā MLVV sākotnējo uzstādījumumērķi – atbilstoši savam nosaukumam ietvert vārdnīcā visu jaunāko valodas materiālu, strādājot pie vārdnīcas papildināšanas,ā īpašs uzsvars tiek likts uz pašu jaunāko leksikas materiālu, ko šobrīd nosacīti varētu dēvēt par jaunvārdiem.
6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Protams, atsevišķos gadījumos varam diskutēt par šo vārdu labskaņu vai oponēt, ka vārdnīcā iekļauts pārāk liels daudzums nelatvisku aizguvumu, tomēr vārdnīcas autoru nostāja ir, ka šie vārdi valodā tiek lietoti un, kamēr labāka vai atbilstošāka analoga konkrēto reāliju apzīmēšanai valodā nav, valodas lietotājiem ir nepieciešamība noskaidrot šo vārdu nozīmi un pareizrakstību, un labāk to darīt, ielūkojoties speciālistu veidotā latviešu valodas skaidrojošajā vārdnīcā, nevis izvēlēties variantu pēc katra paša gaumes no interneta vietņu piedāvātā daudzveidīgā klāsta.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Problēmas, protams un, nenoliedzami pastāv, jo valodā relatīvi nesen ienākušo vārdu pareizrakstība daudzos gadījumos vēl nav nostabilizējusies un arī vārdnīcas autoriem ne vienmēr ir viegli rast vienu noteiktu atbildi uz to, kā katrs konkrētais vārds rakstāms un gramatiski klasificējams, piem.ēram, vai bezē, putukrējuma un ogu kūkas nosaukums ir Pavlova un tas ir īpašvārds, vai arī tas jau kļuvis par sugasvārdu un rakstāms ar mazo burtu pavlova (līdzīgi kā Napoleons/ napoleons)?
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Jautājums, vai jaunajā MLVV versijā marķējumu, kas atšķir jaunos vārdus (nosacītos jaunvārdus), saglabāt un lietot arī turpmāk, vēl tiek spriests.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vārdu krājuma analīzei izmantots mūsdienu latviešu valodas materiāls: MLVV kartotēka, kurā atrodami ekscerpti no atsevišķiem, pēdējos 20 gadu laikāos iznākušajiem, daiļliteratūras darbiem, tomēr pārsvarā – no periodikas, materiāli no interneta (piem.ēram, www.korpuss.lv, www.letonika.lv, www.news.lv, www.google.lv, www.latvijasdaba.lv, www.termini.lza.lv/akadterm), kā arī jaunākās vārdnīcas un enciklopēdijas (skat. www.tezaurs.lv/mlvv. I; instrukcija).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Te gan jāpiezīmēJāpiebilst gan, ka saliktenis augšupejošs šobrīd abās vārdnīcās klasificēts kā īpašības vārds, (motivējot to tādējādi, ka latviešu valodā nav darbības vārda augšupiet, no kura būtu varējis veidoties divdabis.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Formāli ģenitīveņi ir sastingušas lietvārdu formas, taču vārdnīcās tiem dots īpašības vārda skaidrojums, jo teikumā šiem vārdiem ir apzīmētājua funkcijas (skat., piem.ēram, zemledus ģen., nelok. ‘Ttāds, kas atrodas, noris zem ledus’.; LLVV 8, 606).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
MLVV arī sākotnēji ģenitīveņi tika doti ar norādi ģen. īp. nozīmē (resp. ģenitīvs, ģenitīvenis īpašības vārda nozīmē; šāds traktējums redzams arī pašreiz lietotājiem pieejamajā MLVV elektroniskajā versijā) (skat. Zuicena 2014, 179).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Arī attiecībā uzpar vārdu izrunu MLVV autori ņēmuši vērā jaunākās tendences. P, piemēram, reaģējot uz Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2015. gada septembra lēmumu, tiks norādīts uz izmaiņām atsevišķu 1. konjugācijas darbības vārdu (piem., vbērt, svēdzert, bēķert, ķesvērt, dzevērt) izrunā, konkrēti uz izrunas paralēlvariantiem ar šauro un plato e vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1. personas formā, kā arī vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personas formā – (es) veru, sv(piemēram, bērt beru, [beru, ķeru, dzeru; (viņš, viņa, viņi, viņas) ver, sver, ber, ķer, dzer.arī be̹ru], ber, ber [arī be̹r], pag. bēru.) Jāpiebilst, ka šīs izmaiņas būs redzamas vienīgi jaunajā MLVV versijā.
6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tādējādi lietotājam vieglāk atrodami attiecīgā vārda sinonīmi vai daļējie sinonīmi ar, piem.,ēram, ar atšķirīgu stilistisko konotāciju (ekspresīvo nokrāsu).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Ar sar. nelit. vārdnīcā atzīmēti tādi vārdi, kā, piemēram, bardaks, bomzis, čalis, čoms, feins, kruts, ments, savukārt ar sar., piemēram, bleķis, duraks, džeks, skuķis.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Augu un dzīvnieku nosaukumu papildinājums ar latīnisko nosaukumu u.  c. enciklopēdiskas iezīmes Augu un dzīvnieku skaidrojumi MLVV papildināti ar attiecīgās dzimtas, ģints vai sugas latīnisko nosaukumu kvadrātiekavās, piem.ēram, bruņurupucis -ča, dsk. ģen. -ču , v. lietv.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Rožu krūms ar sīkiem dzeloņiem klātiem zariem un kupliem, smaržīgiem, bāli dzelteniem ziediem; šā krūma zieds [Rosa spinossima]. Ķīmisko elementu nosaukumi papildināti ar to simboliskajiem apzīmējumiem kvadrātiekavās aiz vārda nozīmes skaidrojuma, piem.ēram, sudrabs [..] Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag]; sērs [..] Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S]. Šīs papildu norādes MLVV piešķir vairāk enciklopēdiskas iezīmes, nekā tas vērojams LLVV.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;