Valodas paTeksta veidu raksturs atklājas arī personas vietniekvārdu lietošanas biežumā.
3. Vārddarināšana;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kā jau minēts, daiļliteratūrā to netrūkstir diezgan daudz, savukārt normatīvajos aktos pirmajā simtniekā nav iekļuvis neviens personas vietniekvārds. Jāpiebilst, ka vVisā korpusa normatīvo tekstu daļā 1. un 2. personas vietniekvārdi ir lietoti tikai dažas reizes, turklāt specifiskā kontekstā, 3. personas vietniekvārdi ir lietoti biežāk, tomēr ne tuvu tik biežiik daudz, lai iekļūtu biežāk lietoto vārdu sarakstā.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Zinātniskā tekstā nav pieņemts izteikties 1. personā, 2. persona arī tajā nav s forma arī neiederīgas, tāpēc likumsakarīgi, ka 1. un 2. personas vietniekvārdi nav iekļuvuši biežuma sarakstā. Interesantāks ir fakts, ka viens personas vietniekvārds šajā sarakstā tomēr ir iekļuvis – tas ir viņš (30.)tie nav iekļuvuši biežuma sarakstā. Viens 3. personas vietniekvārds – viņš (31.) – šajā sarakstā tomēr ir atrodams, jo zinātniskajos tekstos minētās personas (piemēram, zinātniskajos darbos aprakstītās personas vai sabiedrības grupu locekļi, autori, uz kuriem teksta autors atsaucas) tiek nosauktas 3. personā, turklāt, runājot par dažādu dzimumu personām daudzskaitlī, biežāk tiek lietots vīriešu dzimtes vietniekvārds, tāpēc tas iekļuvis starp simt biežāk lietotajiem vārdiem.
6.3. Noliegums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Lasot dažādu valodas paveidkorpusa daļu biežuma sarakstus, dažādvar ieraudzīt daudzas īpatnības un likumsakarības var ieraudzīt vēl un vēl. Šajā rakstā ir minētas tikai dažas no tām.
7.1. Liekvārdība;
|
Interesanta informācija parādāsieraugāma arī īpaši reti (piemēram, tikai vienu vai divas reizes) lietoto vārdu sarakstā.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latviešu un vācu politisko televīzijas raidījumu salīdzinājums Ievads Pēdējos gadu desmitos arvien biežāk āĀrzemju pētījumos par politiskajiem televīzijas raidījumiem pēdējos gadu desmitos parādās informācija, ka pieredzējuši politisko raidījumu dalībnieki mazāk pievērš mazāk uzmanību savas runas saturam un kvalitātei un arvien biežāk veido savu runas plūsmu kā teatralizētu cīņu par runātāja tiesību iegūšanu (Inszenierung der Diskurse), pārkāpj pieklājīgas runas likumus (piemēram, pārtrauc citu runātāju), lai tādējādi sarunā dominētu sarunā (Fahr 2009,; Richling 2009).
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Sarunas dalībnieki veido diskusiju televīzijas kameru priekšā ne tikai, lai savstarpēji komunicētu, bet galvenokārt, lai šo sarunu kā teātra uzvedumu spēlētu publikai, kuras atrodas televizoru ekrānu priekšā (Michel/, Girnth 2009).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Izvēlētās raidījuma tēmas un to apspriešana vairāk ir orientēta uz to, lai skatītājā izraisītu emocijas, nevis, lai skatītāju informētu (Herles 2009, 36).
5.2. Lieka pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
|
Sarunas saturs paliekkļūst arvien mazsvarīgāks, jo lielāka uzmanība tiek pievērsta formai.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pētījuma objekts ir četru politisko raidījumu videoieraksti un šo raidījumu transkribētais teksts. Šie četri raidījumi ir „Kas notiek Latvijā?”, „Sastrēgumstunda”, „Hartaberfair” un „Maybrit Illner”.
8. Tekstveide;
|
GAT transkribēšanas sistēma ļauj attēlot ne tikai verbalizēto tekstu, bet arī intonācijas izmaiņasu, pauzes, sinhronas runāšanas vietas, runas skaļuma izmaiņasu, smiešanos, runāšanas tempa izmaiņasu un citas mutvārdu komunikācijas api rakstošāurīgas parādības.
3. Vārddarināšana;
4.1. Lietvārds;
4.3. Īpašības vārds;
6.1. Saistāmība;
|
Lai rastu atbildi, kā televīzijas eksperti veic runātāju maiņu, no transkriptiem tika izvēlēti tikai tie fragmenti, kuros saruna bija orientēta uz konfrontāciju, t. i., kur kāds no sarunas dalībniekiem vai nu mēģināja, vai arī viņam izdevāodas pārtraukt citu komunikācijsaziņas dalībnieku. Atsevišķos gadījumos, kā tas bijaTā kā latviešu raidījumos, uz konfrontāciju orientēti fragmenti praktiski nebija, tāpēc tikanetika konstatēti, analizētas tās vietas, kur notika runātājek repliku pārklāšanās. Šādi uz konfrontāciju orientēti sarunas fragmenti tika analizēti 3trijos līmeņos – verbālajā līmenī, prosodijas un žestikulācijas līmenī. Analizējot lLatviešu raidījumu fragmentuos verbālajā līmenī jāatzīmē, ka šeit nebijanav raksturīga bieža un ilglaicīga sinhrona runāšana vai citu sarunas dalībnieku pārtraukšana.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Arī skaita ziņā ir redzams, ka vācu raidījumos sinhrona runāšana veidojāsērojama daudz biežāk un veidojas turbulences fāzes, kuru laikā skatītājam vairs nav iespējams izsekot, ko kurš ko saka.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Runātā teksta daļu vai vārdu atkārtojums ir raksturīgs politiskajiem televīzijas raidījumiem, jo sarunas dalībnieks savu runāto tekstu iepriekš nesagatavo, un, lai nezaudētu savas runātāja tiesības, kamēr viņš domā turpmāko tekstu, viesislusuma brīžos, aizpilda pauzi ar atkārtojumiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latviešu un vācu politisko televīzijas raidījumu debitantu izteikuma vidējais laiks bijair 300 sekundes, taču regulāru raidījuma viesu vidējais runāšanas laiks bija– 500 sekundes.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Prosodijas līmenī analizētajos latviešu raidījumos regulāro dalībnieku runāšanas temps bijair mērens, runas plūsmā nebija dažādi skaņu stiprumiskaļums vienmērīgs.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Izteikta žestikulācija, kura būtu vērsta uz to, lai pārņemtu runātāja lomu vai lai kādu citu runātāju pārtrauktu, bija novērota tikai vienu reizi: [ē] Att. 22. attēls. ID paceļ roku krūšu augstumā Raidījumā "„Sastrēgumstunda" raidījuma” viesis klusējot bija pacēlis roku krūšu augstumā, kā tas pieņemts skolā, tādējādi signalizējot moderatorammoderatoram liekot saprast, ka viņš arī vēlas izteikties.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Interesanti ir tas, ka šo kustību nepavadīja nekādsa izteikums, bet gan tikai aizpildīta pauze ar garo patskani ē.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Atsevišķu transkriptu analīze parādīja, ka latviešu raidījuma regulārie viesi sagaidīja, līdz iepriekšējais runātājs viennozīmīgi ir beidzis savu sakāmo, un tikai tad uzsāka savu izteikumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Tāpat latviešu televīzijas raidījuma dalībnieki reizēs, kad izveidojāas sinhrona runāšana, beidza savu sakāmo neatkarīgi no tā, vai doma bijair vai nebijav pateikta līdz galam.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|