Līdzīgas atkāpes no pareizrunas normām jau iepriekš aplūkotas rakstu krājumā “„Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” (Auziņa 2014).
1. Tehniskais noformējums;
|
Bērnu runas korpusā redzams, ka skaitliļa vārds “trīspadsmit” lietots tikai vecāku runā un, protams, bez nelāgas pieskaņas. Tas parādās, piemēram, skaitot: (viena (1.54) divas (2.03) trīs (1.69) četras (1.78) piecas (0.92) sešas (0.94) septiņas (0.76) astoņas (0.71) deviņas (0.66) desmit (1.15) vienpadsmit divpadsmit (0.48) trīspadsmit (0.47) četrpadsmit piecpadsmit (1.07) sešpadsmit (.) septiņpadsmit un (0.94) astoņpadsmit (0.33) nu re (2.91)) vai iepazīstino. Tāpat skaitļa vārds trīspadsmit parādās runas situāciju (as aprakstā: šodien ir (.) ē trīspadsmitais maijs (.h) ir pāri astoņiem jau vakarā mēs vēl (.) un tagad Bērns1 ar Bērns2J. ar A. te taisa klučus lielajā istabā (.h) ir izmests konstruktors un es ceru ka viņi atgriezīsies istabā un mēs varēsim turpināt runāt (.)).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
|
Kad šis „nelaimīgais” skaitlis un „stindzinošie” valodas piemēri tik aukstasinīgi iztirzāti un izanalizēti dažādos kontekstos un ar dažādām pieejām, var uzelpot – latvieši īpaši nesirgst ar triskaidekafobiju.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Lai arī cik nelāgs reizēm šķistu šis skaitlis, ir dzīve arī pēc trīspadsmitā datuma.
7.2. Mazvārdība;
|
Un, bez šaubām, komentāri par valodu būs arī pēc “krājuma „Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” 13. numura, bet tie jau nākamajā, 14. numurā.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Pēdējo gadu laikā lietišķā valoda ir ieguvusi daudz plašāku lietojuma diapazonu – tā vairs nav tikai normatīvo aktu vai administratīvo dokumentu sausā valoda, bet gan ir kļuvusi par plašu komunikatīvo sistēmu, kas izpaužas gan mutvārdos, gan rakstveidā ļoti daudzveidīgā kontekstā.
7.1. Liekvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Lietišķajai valodai ir raksturīga savapiemīt stilistiskā savdabība, kas ļauj to nošķirt no citiem valodas paveidiem.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Latviešu valodā darbības vārdus teikumā ir iespējams noformēvar būt darāmajā vai ciešamajā kārtā, kas izriet no kontekstuālās nepieciešamības uzsvērt darbības subjektu (darbības veicēju) vai darbības objektu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Pētījuma „Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība” (2002) nodaļā par darbības vārda ciešamo kārtu ir analizēta pasīva konstrukciju lietojuma statistika un konstatēts, ka literārās valodas attīstībā var izšķirt trīs posmus: līdz Bībeles pirmā tulkojuma iznākšanai 1689. gadā – šo posmu raksturo neliels ciešamās kārtas konstrukciju lietojums; no pirmās Bībeles līdz 19. gs. vidum – šajā posmā vērojams krass ciešamās kārtas konstrukciju skaita palielinājums, ko noteica tulkojuma oriģinālvalodas stila specifika; no 19. gs. vidus līdz mūsdienām – šim posmam raksturīga tendence samazināt pasīva konstrukciju lietošanu (sk. Veidemane 2002, 415). 210. gadsimtās. ir vērojams, ka ciešamās kārtas lietojums tekstveidē atkal ir palielinājies, un pasīva konstrukcijas ir sastopamas visos valodas paveidos. Šķiet, no pašreizējā skatu punkta minētajam dalījumam būtu pievienojams ceturtais posms – no 20. gs. nogales līdz mūsdienām, ko raksturotu ciešamās kārtas konstrukciju lietojuma biežuma paliellietojuma paplašināšanās, tomēr šādam apgalvojumam būtu nepieciešami papildu statistiski pētījumi, izmantojot jau izstrādātus parametrus.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Arī pašam bērnam tiks jautāta piekrišana mērījumu veikšanai. (Vēstule, 25.09.2012.).
1. Tehniskais noformējums;
|
Valentīna Skujiņa uzskata, ka lietišķās valodas specifika paredz ciešamās kārtas konstrukciju iesaisti dokumentu tekstveidēos (noteikumos, instrukcijās, sludinājumos u. tml.), jo tādējādi var uzsvērt nepieciešamību veikt kādu darbību noteiktos apstākļos, noteiktā laikā un, neminot darītāju, uzsvērt pagātnē veiktas darbības rezultāta klātesamību tagadnē: darbs ir pabeigts, raksts ir uzrakstīts, tilts ir uzbūvēts, līgums ir noslēgts (un tātad patlaban ir spēkā) (Skujiņa 2003, 64).
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Lietišķajā tekstveidē ciešamās kārtas konstrukcijas tiek izmantotas, lai akcentētu darbības objektu, jo uz to ir vērsta darbība, un tas adresātam no semantiskā viedokļa ir svarīgāks. Tā, pPiemēram, teikumā Pieteicējam ir uzlikts naudas sods Ls 10 apmērā. (Spriedums, 25.11.2010.), galvenā uzmanība ir vērsta uz sodu, nevis uz darītāju, kas šo sodu ir piešķīris.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Lietišķā valoda ir klišejiska, tāpēc tajā bieži vien tiek reproducēveidotas valodas vienības pēc viena un tā paša parauga. Šī iemesla dēļ viena tipa dokumentos vai arī līdzīga veida konstrukcijās biežiteikumos atkārtojas vienas un tās pašas ciešamās kārtas konstrukcijas. Tā, pPiemēram, līgumu tekstos regulāri ir sastopamas tādas frāzes kā līgums ir sastādīts divos eksemplāros; tiek noteikti šādi pienākumi; visi strīdi tiek izskatīti tiesā; tiek risināts sarunu ceļā; līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku; tiek noteikts pārbaudes laiks; no brīža, kad līgums ir parakstīts; līguma nosacījumi var tikt grozīti vai papildināti, pusēm par to vienojoties u. c. No vienas puses, šāds klišejiskums ir vērtējams pozitīvi, jo atvieglo lietišķās videso saziņu, tomēr, no otras puses, tas ierobežo citas līdzvērtīgas valodas izteiksmes iespējas.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Vienā lietišķajā tekstā bieži dominē viens darbības veicējs, tāpēc tā atkārtošana rada neveiklu un smagnēju izteiksmi, turklāt ir arī lieka, jo darbības darītājs ir skaidri saprotams pēc konteksta. Šādos piemēros ciešamās kārtas konstrukcijas palīdz novirzīt adresāta uzmanību uz tekstapašu darbību un objektu, neatkārtojot identisku darāmās kārtas konstrukciju, piemēram: SIA „XXX” pilnvaro darbinieci YY iesniegt VID Centra rajona nodaļā iesniegumu par 10 pavadzīmju numuru piešķiršanu.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Piemēra pirmajā teikumā ir lietota darāmā kārta, kurā ir nosaukts darbības veicējs SIA „XXX” un darbības objekts YY, savukārt otrajā teikumā strukturāli līdzīgau informācijau ir iekļautzsaka ciešamās kārtas konstrukcijā, lai atkārtoti nebūtu jāmin darbības veicējs un uzmanība tiktu koncentrēta uz objektua.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Ciešamās kārtas konstrukciju izvēle ir saistāma arī ar iespēju nodrošināt lietišķā teksta atbilsmi formālas etiķetes prasībām, kas pieprasa oficiālumu un neitrālu izteiksmi.
3. Vārddarināšana;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Vēl viens piemērs: Bez pirkuma apliecinoša dokumenta garantija netiek nodrošināta. (Garantijas talons, 11.02.2006.). Šajā piemērā darāmās kārtas pretstatāmā gramatiskā konstrukcija būtu es nenodrošinu / mēs nenodrošinām / iestāde nenodrošina u. tml., kas padarītu tekstu personiskāku, tāpēc ciešamās kārtas konstrukcija ir iederīgāka.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Nevēlamās tendences ciešamās kārtas lietojumā Laika gaitā ir iesakņojies viedoklis, ka ciešamās kārtas konstrukciju lietojums valodas praksē no stilistiskā viedokļa ir ierobežojams (Cīrule, Cīrulis et al. 1972, 48; Freimane 1993, 212; Skujiņa 2003, 64).
7.1. Liekvārdība;
|
Jānis Endzelīns norāda, ka šādas pasīva konstrukcijas ar darītāju ģenitīvā ir sastopamas arī dainās: balti man vaidziņi, ne ūdeņa balināti (Endzelīns 1951, 984). Šādu konstrukciju lietojums mūsdienu latviešu valodā ir sastopams, reti, tomēr lietišķajā tekstveidē šādi piemēri ir atrodamios gadījumos tas ir atrodams arī lietišķajā tekstveidē, piemēram: Uz doto brīdi metālkonstrukciju krāsojums nav Pasūtītāja pieņemts. (Pretenzija, 10.02.2003.); Informācija nav Valsts policijas apstiprināta ([..)] (Lēmums, 04.11. 2015.).
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Darbības veicējs šādos piemēros parasti ir dzīva būtne, kas, pēc teksta rakstītāja/veidotāja domām, tekstveidēā tomēr ir jāpiemin, kaut gan galvenais akcents tiek likts uz darbības objektu. Ņemot vērā to, kaTomēr lietišķajos tekstos šādas konstrukcijas ir reti sastopamauztveres latviešu valodā vispār, lietišķajā tekstveidē tās tomēr nevajadzētu izmantot, lai teksts būtu vieglāk un skaidrāk uztverams visiem: gan tiem, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda, gan tiem, kas to lieto kā svešvalodu. Teikumus būtu ieteicams veidot darāmajāglošanas dēļ labāk aizstāt ar darāmo kārtāu: krāsojums nav pasūtītāja pieņemts (labāk – pasūtītājs nav pieņēmis krāsojumu); informācija nav Valsts policijas apstiprināta (labāk – Valsts policija nav apstiprinājusi informāciju).
3. Vārddarināšana;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|