Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9517 vienumi
Vitebskas guberņā starp 1865. un 1904. gadu bija aizliegts iespiest un izplatīt grāmatas latviešu valodā latīņu burtiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tikai līdz ar drukas aizlieguma atcelšanu 1904. gadā varēja atsākties arī latgalisko izdevumu publicēšana.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Jau 1903. gadā Pēterburgā notika neliela apspriede par latgaliešu rakstu valodas tālāko attīstību.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Gramatikas principi tika izmantoti līdz jaunās ortogrāfijas ieviešanai (1929), pakāpeniski izmainot atsevišķas rakstības normas jau pēc 1918. gada ortogrāfijas apspriedes. 19. gs. bija arī lībiešu valodas fiksēšanas, izpētes un pirmo rakstu izdošanas laiks. 1846. gadā Anderss Jūhans Šēgrēns apmeklēja lībiešus kā Kurzemē, tā arī Vidzemē.
7.2. Mazvārdība;
Tā kopā ar lībiešu-–vācu valodas vārdnīcu „Livisch-–deutsches und deutsch-–livisches Wörterbuch” iznāca 1861. gadā Pēterburgā. 20. gs. pirmajā gadu desmitā, neraugoties uz zināmiem ierobežojumiem no Krievijas varas iestāžu puses, latviešu valodniecība un latviešu rakstu valodas lietojums vērsās plašumā.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Līdz ar Latvijas Augstskolas (vēlāk – Universitātes) nodibināšanu (1919) tajā izveidoja Filoloģijas un filozofijas fakultāti, kurā darbu atrada vairums latviešu valodnieku – vispirms Ernests Blese, tad Jānis. Endzelīns, Pēteris Šmits, Juris Plāķis, Anna Ābele, Pēteris Ķiķauka un citi.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Zinātnisku rakstu publikācijaiām radās speciāli izdevumi – „Latvijas Universitātes raksti”, „Filologu biedrības raksti”, „Ceļi”.
6.1. Saistāmība;
Līdz ar neatkarīgas valsts izveidi latviešu valoda ieguva jaunas funkcijas un valsts valodas statusu, kaut formāli to nostiprināja tikai 1932. gada „Noteikumi par valsts valodu”.
7.2. Mazvārdība;
Pirmie lēmumi valstiskā līmenī tika pieņemti 1920. gadā.
7.2. Mazvārdība;
Tomēr bija jāpieņem vēl vairāki lēmumi, līdz 1922. gadā valsts un pašvaldības iestādes, kā arī skolas pārgāja uz jauno ortogrāfiju.
7.2. Mazvārdība;
Tieši šo normu arī kodificēja pirmā oficiālā – Latviešu valodas krātuves sagatavotā – „Latviešu pareizrakstības vārdnīca” (1942).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tāpēc jau 1919. gadā Izglītības ministrijas paspārnē izveidoja pirmo terminoloģijas komisiju, kas gan darbojās tikai līdz 1921. gadam, taču apstiprināja vairāk nekā 8000 terminu 20 nozarēs, kas tika apspriesti un pēc tam izdoti atsevišķā „Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā” (1922).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Līdztekus latviešu rakstu valodai arī „latgaliešu izloksnei” 1921. gadā tika dotas tiesības oficiālai izmantošanai darbvedībā Latgales teritorijā.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Bija steidzīgi vajadzīgas mācībgrāmatas. Francis. Trasuns izdeva savu „Łatvišu Vołudas Gramatika del łatgališim” (1921).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Notika vairākas dažādu līmeņu ortogrāfijas apspriedes (1921, 1923, 1927–1929), un 1929. gadā oficiāli apstiprināja „Noteikumus par latgaliešu izloksnes ortogrāfiju”.
7.2. Mazvārdība;
Pašu lībiešu vidū izglītotu valodnieku nebija, tāpēc nozīmīga loma bija valodas tuvāko radinieku – igauņu un somu – atbalstam.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jau 1920. gadā Kurzemi apmeklēja Lauri Ketunens un Oskars Loritss.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Līdz 1926. gadam ar abu zinātnieku rūpēm iznāca kopā piecas šādas grāmatiņas. 1923. gadā nodibināja Lībiešu savienību, par kuras pirmo priekšsēdi kļuva Kārlis Stalte, kas palīdzēja L. Ketunenam viņa vārdnīcas „Livisches Wörterbuch mit grammatischer Einleitung” (1938) sagatavošanā, kā arī pārtulkoja lībiešu valodā Jauno Derību „Ūž testament” (1937, 1942).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Vēl turpināja darboties Latviešu valodas krātuve, tika izdota oficiālā „Latviešu pareizrakstības vārdnīca” (1942), nedaudz valodniecisku rakstu iespieda žurnālā “„Izglītības Mēnešraksts”, tomēr tas faktiski arī bija viss.
1. Tehniskais noformējums;
Pēc padomju režīma atjaunošanas jau 1946. gadā tika veiktas izmaiņas, atceļot garumzīmes svešvārdos un mīkstinātā ŗ lietošanu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;