Jāteic, ka starpno autores šobrīd fiksētajiem jaunajiem vārdiem lielākā daļa ir vārdi, kuri iepriekš minētās autoru grupas noteikto hronoloģisko pārejas kritēriju jau ir izturējuši, bet pavisam maz ir tādu, kuri vēl atrodas uz okazionālisma un jaunvārda robežas (ausīši, ērmritenis, pašiņmiets, pūčošana, stulbings, zorbings, grozāmgrābslis).
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vēl mazāk ir vārdu, kurus varētu ieskaitīt potenciālismu kategorijā (iespējams, par tādiem varētu uzlūkot vārdus kā vebinārs, tverkot, hakatons, halālgaļa, vegdesa), taču jāteic, ka šāds iedalījums būtu visai subjektīvs.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Lietošanas biežums interneta vidē (kurā galvenokārt tiek meklēti un atrasti autores apkopotie jaunvārdi) ne vienmēr ir pietiekami objektīvs faktors, lai varētu izdarīt pārliecinošus secinājumus, turklāt valodas attīstība tik acumirklīgas informācijas apmaiņas laikmetā, kādā mēs dzīvojam, ir pietiekami dinamiska, lai vārds nemaz nevarētu uz ilgu laiku aizkavēties kādā starpfāzē (par kādu pēc definīcijas varētu uzlūkot potenciālismus), bet pietiekamvisai ātri vai nu pazūd no aprites, vai arī nostiprinās ikvdienas lietojumā. Ņemot vērā plašo informācijas pieejamības līmeni, ikviens jauns vārds (ja vien tas nav specifisks kādas nozares termins) drīz vien kļūst pieejams visplašākajai sabiedrībai – vienas dienas pēcpusdienā Latviešu valodas ekspertu komisijā pieņemts jēdziena apzīmējums jau nākamajā dienā tiek apspriests interneta portālos un sociālajos tīklos, tāpēc par ierobežotu izplatību varam runāt patiešām tikai specifisku terminu vai arī vienīgi noteiktas sociālās grupas runātaāju lokam pazīstamu vārdu kontekstā.
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Galvenais priekšnoteikums – esot izplatītam, šim jaunajam vārdam joprojām jātiek identificētam kā jaunam. Vera Zabotkina uz jautājumu, kas ir jaunvārds, sniedz šādu apkopojumu: tas ir vārds (1) kura forma un nozīme ir jauna, (2) forma ir jauna, bet nozīme jau ir bijusi ietverta citos vārdos, (3) nozīme ir jauna, taču forma ir pastāvējusi jau iepriekš. (Заботкина 1989, 7) Savukārt Dīters Herbergs (Dieter Herberg), Mihaels Kinne (Michael Kinne) un Dorisa Štefensa (Doris Steffens) piedāvā šādu definīciju: neoloģisms (jaunvārds) ir vārds, kam ir vai nu jauna forma vai jauns saturs (vai arī abi komponenti vienlaikus) un kuru vairākums noteiktas saziņas kopienas locekļu uzskata par jaunu (Herberg, Kinne, Steffens 2004, 11).
|
Jaunos aizguvumus jeb aizgūtos jaunvārdus A. Veisbergs iedala trijās grupās: aizguvumi no citām valodām, kauriem angļu valoda ir bijusi tikai starpniekvaloda (jaunākajā materiālā par šādiem jaunvārdiem varētu uzlūkot aizguvumus late, ņoki,no itāļu valodas late, japāņu ņoki un kendama, javiešu tempe, spāņu halapenjo, kendama u. tml.); patiesi angļu izcelsmes vārdi (jaunākajā materiālā, piem.ēram, breksits, čils, frīks, longbords, hoverbords, fidžetspineris, laiks (angļu like), šērot, vanzijs, hūdijs, pūperis), kas angļu valodā lielākajā daļā gadījumu ir vispārlietojamās valodas vārdi (izņemot čils (angļu chill nozīmes nianse, sarunvalodas vārds) un frīks (angļu freak nozīmes nianse, slenga vārds)), bet latviešu valodā – galvenokārt ir sarunvalodas un slenga vārdi; asimilēti, adaptēti, īsināti, galvenokārt sarunvalodas anglismi, kas, pēc A. Veisberga ieskata, uzskatāmi rāda latviešu valodas ievirzi (autora piemēri: fīča – angļu feature;, kompis – angļu computer;, niks – angļu nickname;, tīnis – angļu teenager). Visām trim kategorijām visbiežāk raksturīgas īsas formas. (Veisberga (Veisbergs 2007, 138). Šajā rakstā aplūkosim otrās grupas vārdus, jo tieši šajā grupā ietilpst lielākā daļa diskutablo jaunvārdu.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Diskutabli tie ir divu iemeslu dēļ – pirmkārt, ne visi no šiem jaunajiem aizguvumiem ir pazīstami valodas lietotāju lielākajai daļai (visās vecuma, interešu u. tml. grupās), otrkārt, lielākā daļa šo vārdu daļa ietilpst sarunvalodas vai slenga kategorijā.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
|
Ja aplūkojam to no valodas ekonomikas perspektīvas, šis process, bez šaubām, vērtējams pozitīvi, jo aizgūtie terminvārdi bieži vien ir īsi un kodolīgi. (Steffens 2007, 153) Ir jēdzieni, kurus aizguvējvalodā grūti precīzi atveidot, atveidotie vai attiecīgo jēdzienu aizstāšanai izveidotie dzimtās valodas terminvārdi ne vienmēr pietiekami adekvāti atspoguļo aizgūto jēdzienu, turklāt svarīga loma ir arī interneta komponentam, piem.ēram, atpūtas telpa nav gluži tas pats, kas chill-out istaba. (Steffens, turpat) 2007, 153). Kā gan rīkoties mūsdienu skaidrojošās vārdnīcas veidotājiem? Šobrīd apkopotajā “„Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” (MLVV) jaunvārdu materiālā aizguvumi veido lielāko jaunās leksikas daļu.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Leksikogrāfi atzīst neoloģijusmus par svarīgu vārdu krājuma papildināšanas avotu (Herberg 2004, 334), jo jaunvārdu izpēte dod iespēju vienmēr sekot jaunākajām norisēm valodā un fiksēt noteiktas valodas attīstības tendences.
3. Vārddarināšana;
|
Ieguvēji no tā ir šodienas un rītdienas leksikogrāfi, ieskaitot tos, kuri sastāda divvalodu vārdnīcas. (Herberg, Kinne, Steffens 2004, 10). Bet kā rīkoties ar šiem vārdiem, kuri šķietami nedara valodu ne skaistāku, ne bagātāku, bet drīzāk piesārņo to un vairo stilistiski marķētās leksikas skaita pieaugumu?
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Un, kamēr šo vairumam valodas lietotāju pieņemamo un ērto analogu nav, tiek un tiks lietoti aizguvumi, jo mūsdienu sabiedrībai, būsim reāli, raksturīga ne vien jau minētā tieksme pēc vienkāršošanas, bet arī pēc ērtuma.
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Cilme: no angļu chill ‘atdzesētsarunvalodas nozīmes chill ‘bezrūpība, viegla, vienkārša attieksme pret notikumiem’. čilot* -oju, -o, -o, pag. -oju, tr. darb.; sar. nelit.
8. Tekstveide;
|
Uzņēmumiem tas ir ļoti pievilcīgs reklāmas kanāls, jo ļauj sasniegt izmeklētu auditoriju – piemēram, autiņbiksīšu reklamēšanai var piesaistīt influenceri – jauno māmiņu, kura raksta par bērnu audzināšanu un kuras sekotāji, visticamāk, paši ir vecāki. (Vīnkalna 2018) Influenceri jeb sabiedrībā vai kādā sabeiedrības grupā pazīstami viedokļu līderi ir pēdējo pāris gadu Latvijas mārketinga jaunums, ko steidz izmantot ne viens vien zīmols, bet pasaulē tie pazīstami jau sen. [..] Visbiežāk influenceru mārketings darbojas tieši sociālo tīklu vidē, kur tiem seko dažādas mērķauditorijas grupas. (Influenceri un mārketings) Par sociālo mediju influenceriem uzskatāmi kādā nozarē vai nišā pazīstami cilvēki, kas aktīvi darbojas dažādās sociālo mediju platformās un ir savākuši ievērojamu sekotāju pulku. [..] Par viedokļu līderi var kļūt jebkurš, galvenais noteikums – atrast savu nozari un piesaistīt auditoriju. [..] Nākamais solis – veidot saturu, kas būtu ortiģināls, interesants un auditorijai saistošs. (Influenceri un mārketings); [iInfluenceris ir] populārs cilvēks, piem.ēram, aktieris vai blogeris, kurš var ietekmēt [..] citu cilvēku lēmumus pirkt to vai citu produktu. (Kas ir influenceris?) Laikrakstā “„Diena”, aprakstot šo fenomenu, izmantoti arī salikteņi ar komponentu –-influenceris: mikroinfluenceris, makroinfluenceris. (Gūte 2019). MLVV šis vārds pagaidām tiks ievietots ar stilistisko norādi sar. (sarunvalodas vārds), cerībā uz to, ka kādā brīdī tam tiks atrasts literārajā valodā iederīgāks un labskanīgāks analogs. hūdijs/ hudijs Pirmo reizi saskāros ar šo vārdu sarunā ar pusaudzi dēlu, kurš vēlējās sev hudiju.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
2.2. Saīsinājuma izveide;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Kad pārrunājām vārda ievietošanu MLVV ar kolēģiem, pirmajā brīdī sastapos ar pretestību – kam tāds vārds vajadzīgs, ir taču ‘džemperis ar kapuci’.
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Otrs iespējams, turklāt vienvārdisks apzīmējums varētu būt hūdija kontekstā nereti lietotais termins kapučjaka, tomēr arī tas nav gluži piemērots, jo hūdijs pilnīgi noteikti nav jaka. Cits veiksmīgs analogs varētu būt kapučvamzis, taču tas lietojumā pagaidām nav konstatēts.
7.2. Mazvārdība;
|
A. Veisbergs ir teicis: “„Vārdnīca ir valodas spoguļattēls. [..] Ja vārdnīca ir laba, tad [no tās] var gūt priekšstatu par valodas vārdu krājumu.” (Mieriņa 1) MLVV veidotāju mērķis ir padarīt vārdnīcu par šādu valodas spoguli.
1. Tehniskais noformējums;
|
Tomēr šādi jaundarinājumi ir īslaicīgi izteiksmes līdzekļi, kas saprotami tikai kontekstā (Jāņa Rozes grāmatnīcu reklāmas akcija notieka 2017. gada augustā, tātad mēnesi pirms 1. septembra – tradicionāli ikgadējā skolas/mācību laika sākuma).
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Kā norāda D.valodniece Dite Liepa,: „Jaundarinājumu lietderīguma un funkcionāli semantiskās kvalitātes izvērtēšanai laika pārbaude nav vajadzīga.
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
|
Anitra ROZE "oze „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca"”: tradicionālais un jaunais T1997. gadā, tikai gadu pēc tam, kad tika publicēts „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” (turpmāk LLVV) pēdējāais, 8. sējuma iznākšanas, 1997. gadās, Latviešu valodas institūta leksikogrāfi Ievas Zuicenas vadībā uzsāka darbu pie jaunas – „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas” (turpmāk MLVV). Šajā vārdnīcā atspoguļots vārdu krājums, kas lietots mūsdienu latviešu valodā pēdējos 30 – –50 gadu laikāos (citviet norādīts laikposms pēdējoie 20–30 gadu laikāi, skat. Zuicena 2000, 124,; Zuicena 2002).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Līdzās mūsdienu leksikai vārdnīcā dotis arī dažineliels skaits novecojušiu vārdiu, galvenokārt tie ir vārdi, kurus mūsdienu autori lietojuši attiecīgā laikposma raksturošanai vai izteiksmes paspilgtināšanai (Zuicena 2007, 122), kā arī vārdi, ko valodas lietotāji varētu sastapt, piemēram, lasot latviešu literatūras klasiķu darbus, tautas pasakas, tautasdziesmas u. tml. Varētu jautāt, ar ko gan šī vārdnīca atšķiras no iepriekš tapušajām latviešu valodas skaidrojošajām vārdnīcām?
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Vai tās atšķirība ir vien mūsdienīgāka leksikas materiāla iekļaušanā un vai šis aktuālais leksikas materiāls ir vienīgais, kas šķir virsrakstā minēto tradicionālo, ko pārstāv LLVV un citas līdz šim tapušās latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas, un jauno, uz ko, pēc autores ieskatādomām, varētu pretendēt MLVV?
7.3. Neiederīgs vārds;
10. Sekundāra kļūda;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|