Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Cenšoties formas kreiz-īg-s, kūl-īg-s, super-īg-s izskaidrot derivatīvi, varētu mēģināt tās atvasināt arī no nelokāmām formām kreizī, kūl, super, bet atvasinājumi no īpašības vārdiem ar piedēkli -īg- nav bieži sastopami, acīmredzot, dominē vārddarināšana no lietvārdiem (MLLVG I 271,; LVG 267).
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;
Tas visdrīzticamāk ir tādēļ, ka pašlaik latviešu valodā tas tiek uzskatīts par produktīvāko un lietotājam pamanāmāko: pievienojot šo piedēkli, aizgūtais celms eksplikatīvi/eksplicīti (t. i., ņemot talkā atsevišķu marķieri, kuram aizguvumā nav citas funkcijas) tiek pieskaitīts piegūst kādības īpašības vārdiem raksturīgās semantiski gramatiskās pazīmes.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Salīdzinājumā ar nelokāmajiem aizguvumiem sufiksālajām formām dažos gadījumos, šķiet, ir arī kāda īpašību pastiprinoša, akcentējoša nokrāsa – iespējams, tas ir saistīts ar piedēklim -īg- piešķirtraksturīgo pazīmi apzīmēt aktīvas īpašības (MLLVG I 253–254; LVG 266–2667).
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Sufiksālās adaptācijas kontekstā interesanti ir tas, ka literāros internacionālismos skaidri dominē adaptīvais piedēklis -isk-, piemēram: cin-isk-s, drast-isk-s, ekscentr-isk-s, jurid-isk-s, kosm-isk-s utt. Ņemot vērā, cik bieži šajos aizguvumos sastopams piedēklis -isk-, varētu šķist, ka, arī adaptējot jaunākos aizguvumus, tas tiek izmantots, bet, kā jau tika minēts, tas notiek reti.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Runātāji -isk- visdrīzticamāk uzskata par mazāk produktīvu nekā -īg- un varbūt to saista ar normatīviem internacionālismiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vērtējot abu piedēkļu produktivitāti, par aktīvāku un dzīvotspējīgāku būtu jāuzskata -īg-, jo tas biežāk tiek lietots nenormētajā valodā (t. i., to neatbalsta kāda noteikta tradīcija), tas ir ieguvis pirmo vietu arī Blinkenas (2002, 186) pētījumā, kurš balstīts uz biežuma vārdnīcas (LVBV) datiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kādēļ vienā gadījumā aizguvumi tiek adaptēti, pievienojot tikai locījumu galotnes, bet citos – arī piedēkļus? VisdrīzākDomājams, ka valodas lietotāji vienkārši svārstās starp diviem adaptācijas veidiem (neskaitot nelokāmās formas): kā jau minēts, aizguvumam pilnīgi pietiktu ar fleksiju pievienošanu, bet ar šo adaptācijas veidu konkurē eksplikatīvā/eksplicītā vārda klases apzīmēšana ar derivatīvo piedēkli.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vai arī, piemēram, verbālu aizguvumu gadījumā latviešu valodā nav svārstīšanās starp fleksīvo un sufiksālo adaptāciju: aizgūtie angļu valodas darbības vārdi jau izsenis tiek adaptēti, pievienojot piedēkli -ē- vai -o- un nekad – tikai pievienojot fleksijas, piem.ēram, kancel-ē-t, print-ē-t, sken-ē-t, (ie-)ček-o-t, čill-o-t, džump-o-t, seiv-o-t (< cancel, print, scan, check (in), chill, jump, save) u. tml. 5. Ņemot vērā iepriekš minēto, latviešu valodā var izdalīt trīs tipus jaunāko angļu valodas adjektīvo aizguvumu funkcionēšanai latviešu valodās tipus: (1) nulles adaptācija, kad aizguvums neiegūst nekādu aizguvējvalodas morfēmu, (2) fleksiju pievienošana, (3) derivatīvā piedēkļa (un nepieciešamo galotņu) pievienošana.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Nulles adaptācijas gadījumā, protams, aizgūtais celms nesniedz nekādu papildu morfoloģisko informāciju, bet, pievienojot fleksijas un piedēkļus, rodas iespēja apzīmēt saskaņojumu, noteiktumību un pakāpi.
3. Vārddarināšana;
Ja tiek pievienots piedēklis -īg-, acīmredzot, ir vēlme aizgūto celmu aizguvējvalodas leksikā ieviest, izmantojot derivatīvu (nevis formveidojošu) morfēmu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Piedēkļa -īg- izvēlēšanāse parāda, ka tas tiek uztverts kā viens no tipiskākajiem un produktīvākajiem īpašības vārdu afiksiem, un aizguvumi ar šādu piedēkli tiek interpretēti kā kādības īpašības vārdi.
3. Vārddarināšana;
Jāpievērš uzmanība tam, ka piedēklis -īg- kā adaptīvs līdzeklis ir raksturīgs sarunvalodai un žargonslengam, bet normētās valodas starptautiskajos aizguvumos dominē -isk- (ļoti bieži ar klasificējamo nozīmi).
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Komunikācijā parasti tiek iesaistīts ne tikai produkta attēls vai reklāmas sejas attēls vai, piemēram, skaitļi (par kādu summu iegādājami jaunās kolekcijas apģērbi, vai ar kādu atlaidi iespējams iegādāties iepriekšējos), bet arī valodiskie līdzekļi.
7.2. Mazvārdība;
Pirmās reklāmas kampaņas ar saukļiem un attēliem tika radītas jau 19. gadsimtās., un drīz pēc tam tās kļuva arī par pētniecības objektu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Te arī redzam – veiksmīgi pārvarētas vairākas darbības barjeras, t. i., reklāmu pamana, neaizmirst, sabiedrība nav vienaldzīga, tomēr tas nenozīmē izdošanos un mērķa sasniegšanu (sk. iepriekš).
7.2. Mazvārdība;
Gan daiļliteratūrā, gan publicistikā par normu kļuvusi dažādu stilu elementu sajaukšana.” (Lokmane 2009a, 11). Andra Kalnača, runājot ne tikai par dažādu stilu elementu izmantojumu, bet arī par šo elementu pārmaiņām, uzsver, ka publicistika ir „visdemokrātiskākais normētās valodas paveids, kas domāts ikvienam sabiedrības loceklim visdažādākā satura aktuālas informācijas uzziņai.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Gunta Ločmele uzskata, ka reklāma „tās pragmatiskās funkcijas dēļ ([..)] funkcionālo stilu klasifikācijai varētu pievienot reklāmas stilu, izņemot to no publicistikas vai lietišķā stila” (Ločmele 2010, 14).
1. Tehniskais noformējums;
Toties izmantotais vārds hieroglifs gan var būt interpretējams dažādi: hieroglifs pirmajā nozīmē ir ‘grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas’, savukārt vispārlietojamās leksikas vārdnīcā otrajā nozīmē tas skaidrots kā ‘neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme; ķeburs’ (MLVV).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Savukārt izkārtne lakstos( (sk. 2. att.ēlu) piesaista ar savu it kā tiešo vienkāršību – par lakstiem mēs dēvējam pirmkārt ‘stublāju un lapas (lakstaugiem)’(http://tezaurs.lv/mlvv (MLVV), un sarunvalodā par lakstiem dēvējam jebkuras puķes (sk.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Pie atjautīgu nosaukumu veidošanas minami arī atvasinājumi, piemēram, kafejnīca „Kūkotava”.
5.3. Pieturzīmes trūkums;