Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4239 vienumi
Lai rastu atbildi, kā televīzijas eksperti veic runātāju maiņu, no transkriptiem tika izvēlēti tikai tie fragmenti, kuros saruna bija orientēta uz konfrontāciju, t. i., kur kāds no sarunas dalībniekiem vai nu mēģināja, vai arī viņam izdevāodas pārtraukt citu komunikācijsaziņas dalībnieku. Atsevišķos gadījumos, kā tas bijaTā kā latviešu raidījumos, uz konfrontāciju orientēti fragmenti praktiski nebija, tāpēc tikanetika konstatēti, analizētas tās vietas, kur notika runātājek repliku pārklāšanās. Šādi uz konfrontāciju orientēti sarunas fragmenti tika analizēti 3trijos līmeņos – verbālajā līmenī, prosodijas un žestikulācijas līmenī. Analizējot lLatviešu raidījumu fragmentuos verbālajā līmenī jāatzīmē, ka šeit nebijanav raksturīga bieža un ilglaicīga sinhrona runāšana vai citu sarunas dalībnieku pārtraukšana.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Arī skaita ziņā ir redzams, ka vācu raidījumos sinhrona runāšana veidojāsērojama daudz biežāk un veidojas turbulences fāzes, kuru laikā skatītājam vairs nav iespējams izsekot, ko kurš ko saka.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Runātā teksta daļu vai vārdu atkārtojums ir raksturīgs politiskajiem televīzijas raidījumiem, jo sarunas dalībnieks savu runāto tekstu iepriekš nesagatavo, un, lai nezaudētu savas runātāja tiesības, kamēr viņš domā turpmāko tekstu, viesislusuma brīžos, aizpilda pauzi ar atkārtojumiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu un vācu politisko televīzijas raidījumu debitantu izteikuma vidējais laiks bijair 300 sekundes, taču regulāru raidījuma viesu vidējais runāšanas laiks bija– 500 sekundes.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Prosodijas līmenī analizētajos latviešu raidījumos regulāro dalībnieku runāšanas temps bijair mērens, runas plūsmā nebija dažādi skaņu stiprumiskaļums vienmērīgs.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izteikta žestikulācija, kura būtu vērsta uz to, lai pārņemtu runātāja lomu vai lai kādu citu runātāju pārtrauktu, bija novērota tikai vienu reizi: [ē] Att. 22. attēls. ID paceļ roku krūšu augstumā Raidījumā "„Sastrēgumstunda" raidījuma” viesis klusējot bija pacēlis roku krūšu augstumā, kā tas pieņemts skolā, tādējādi signalizējot moderatorammoderatoram liekot saprast, ka viņš arī vēlas izteikties.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atsevišķu transkriptu analīze parādīja, ka latviešu raidījuma regulārie viesi sagaidīja, līdz iepriekšējais runātājs viennozīmīgi ir beidzis savu sakāmo, un tikai tad uzsāka savu izteikumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Tāpat latviešu televīzijas raidījuma dalībnieki reizēs, kad izveidojāas sinhrona runāšana, beidza savu sakāmo neatkarīgi no tā, vai doma bijair vai nebijav pateikta līdz galam.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Analizējot vācu raidījumu uz konfrontāciju orientētos fragmentus verbālajā līmenī, jāmin, ka šeit bija raksturīga bieža un ilga sinhrona runāšana, kura nereti beidzāas ar visu viesu vienlaicīgu runāšanu, kā tas ir redzams 3. piemērā: piemērs, "„Hartaberfair"” (HaF 48:21-51:43/1,2) 32 KGE: [sie-] 33 BL: [<BIN] ich !
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Vēl ir jāatzīmē, ka vairākās vietās (33. rindiņa un 37. rindiņa) sarunas dalībnieki palēlnina savu runāto tekstrunu, lai pievērstu īpašu uzmanību savam tekstevis sacītajam. 34., 35. un 36. rindiņās izteikumu daļas tiek sapludinātas kopā, lai citam sarunas dalībniekam nebūtu iespējas pārņemt runātāja lomu, taču šis fragments parāda, ka tas viesi KGE neattur uzsākt savu sakāmo, un tādējādi tiek izraisīta turbulences fāze.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Citos piemēros, kurus nebija iespējams attēlot šeit to lielā apjoma dēļlielā apjoma dēļ šajā rakstā nebija iespējams attēlot, ir redzams, kā, regulāri raidījuma viesi ignorē moderatora vēlmi nodot runāšanas tiesības kādam citam viesim, jo tie droši uzsāk savu izteikumu tad, kad viņpaši to vēlāsas, un negaida, līdz moderators vai kāds cits diskusijas dalībnieks pabeigs savu sakāmo.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Viņi veido garus izteikumus, viņi strukturē runāto tekstu (piem.ēram, erstens…zweitens…/ ‘pirmkārt…, otrkārt…’), viņu runas plūsmā ir vērojama izteikumu sadalīta realizācija un moderatora pārtraukšana.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Neverbālā līmenī bija raksturīga aktīva žestikulācija ar rokām, lai aizstāvētu vai iegūtu runāšanas tiesības.
7.1. Liekvārdība;
Latviešu kultūrā rādīt kādam citam īkšķi nozīmē – es esmu ar tevi vienisprātisību vai arī tādā veidā cilvēks izrāda, ka viņam kaut kas patīk. Spatiku, savukārt vācu raidījumā „Hartaberfair” īkšķis tiek izmantots, lai tiktu pie vārda.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tikai tad, kad moderators sāka ar viesi CL komunicēt neverbāli, moderatora runātais teksts tieka uzklausīts, un viņš varēja nodot runātāja tiesības dot vārdu tam dalībniekam, kuru viņš bija izvēlējies kā nākamo.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vienīgais signāls, kuru raidījuma viesi izmantoja, lai saglabātu savas runāšanas tiesības bija, ir aizpildītas pauzes – partikula nu/nū vai garais patskanis ē.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Analizētajos latviešu raidījumos nebijav vērojams runātāju plašs skaļuma diapazons un frāzes, kuras liecinātu par diskusijas dalībnieku vēlmi pabeigt savu izteikumu gadījumos, kad viņiem šāda iespēja bijair atņemta.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Regulārie raidījuma viesi izmantoja izteicienus, lai izteiktu savusaka neapmierinātību par to, ka viņiem neļauj pabeigt savu domu.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Prosodijas līmenī varēja novērot plašu skaļuma diapazonu un izteikuma daļu palēlnināšanu/ vai paātrināšanu, lai tādējādi pievērstu lielāku uzmanību izteikumatā saturam.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tādējādi var teikt, ka vācu politiskajos televīzijas raidījumos ir vērojama tendence, ka runātāju maiņa ir kā veidot teatralizētau cīņau par runātājua tiesību iegūšanu.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;