Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6301 vienumi
Reti minēti arī abstrakti sugasvārdi – Latvijas vietvārdu kopumā tādus izdevās atrast tikai dažus: Cigana nalaime, pļava Asūnē, “„kādreiz vilks čigānam saplēsis zirgu”, LVVK; Bāļas līkums jeb Lēnes mokas, “„kāds piesējis sievu pliku, lai odi ēd; kad atraduši viņu, nevarējuši pazīt, pelēka, palikuse dzīva”, LVVK; Baiļapara, bedre Daudzesē, “„tur spokojušies”, LVVK.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Nereti izmantota arī nedalāma sintaktiska vienība ar konkrētu nozīmi – frazeoloģisms, piemēram, Lauvu bedre, bedre Raunā, „tur mesti noziedznieki, izmūrēta apaļa; vāciešiem nošauto kapa vieta”, LVVK.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Metonīmiskie starpgadījumu vietnotikumvārdi nosauc kādu notikuma detaļu – parasti galveno likstas vaininieku: cilvēku, dzīvnieku vai lietu, kas izraisījuši nelaimi, bijuši tās dalībnieki vai cietēji. Ļoti bieži sastopami deantroponīmiskie vietvārdi, kas darināti no kāda personvārda. Šādos nosaukumos bieži vien nekas neliecina par kādreiz notikušu skumju notikumu, to var uzzināt tikai no vietas apraksta: Dalbiņu purvs, purvs Dobelē, „kāds Dalbiņš pakāries šai purvā”, LVVK; Jānīša purs, purvs Ilzenē, „kāds Jānis iestidzis un, būdams iedzēris, noslīcis”, LVVK; Andriņa purs jeb Vilku purs, purvs Alūksnē, „agrāk saukts par Vilku purviņu; pēc Radziņu Andra pazušanas tajā sauc par Andriņa purvu, tagad tur vilku nav”, LVVK; Annes atvars, atvars Annā, Pededzes upē, „stāsta, ka tur noslīcinājusies kāda meita Anna, kas nevarējusi satikt ar muižas vagaru”, LVVK.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Reizumis galvenie starpgadījuma vaininieki nav saukti īpašvārdā, piemēram: Buobys kokts, lauks Aizkalnē, „šāds nosaukums dots tāpēc, ka senos laikos pa šo tīrumu ziemas laikā, putenī, gājusi kāda sieva; tā kā bijusi nakts, ceļu viņa nav saredzējusi, nomaldījusies un nosalusi”, LVVK; Bērndīķis, dīķis Aisterē, „kungu laikos šai dīķī bērns noslīcis”, LVVK.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai gan šādi vietvārdi nav nāvējošu notikumu liecinieki, tie rāda netaisnībgu attieksmi pret zemniekuiem, izolēšanājot viņus no pašu zemes.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Arī tešajos vietvārdos izcelts cietējs.
7.3. Neiederīgs vārds;
Piemēram, Vilka apara, pļava Praulienā, esot nosaukta tāpēc, ka tur “„suņi nokoduši vilku” (LVVK), lai gan cittautu toponīmos šādi nosaukumi lielākoties stāsta par vietvārdā minētā dzīvnieka uzbrukumu (Stewart 1975, 208).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Visai bieži no saimniecisku priekšmetu nosaukumiem darināti vietvārdi tiek saistīti ar pavisam konkrētu notikumu ar it kā pavisam, sniedzot precīzāmas ziņāmas (piemēram, Bļūdu muorks, dīķis Dricēnos, “„podu taisītājs, no kalna braukdams, ar podu vezumu apgāzies, podi nokrituši no vezuma un iegāzušies mārkā, tai skaitā arī divas bļodas” (LVVK)), tomēr visdrīzāk tie saistāmi ar toponīmijas semantisko universāliju – vietai nosaukumu dot pēc ārējās līdzības ar attiecīgo priekšmetu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ir vietvārdi, kuros ietvertās leksēmas par notikumu nestāsta ne tiešā, ne pārnestā veidā, un notikums izzināms tikai pēc papildu informācijas, kas vietējo ļaužu atmiņā ir neatraujamsa no paša nosaukuma.
6.1. Saistāmība;
Tāds ir, piemēram, Baldones vietvārds Grūslienes kalniņš, kas darināts no vārda grūslis ‘grīslis’ (ME I 657), bet baisu notikumu liecības glabā tikai vietas stāstā: “„tur kāds nosists vecos laikos, vienam sieva esot pakārusies”, LVVK; tāds ir arī Bērzes vietvārds Grantskalniņš, „kur esot rakta grants un arī daudz cilvēki nosisti, spokojoties vakaros un pusdienas laikos”, LVVK; unkā arī Aiviekstes kalna vārds Ķūģu kolns (Jānis Endzelīns to saista ar lamu vārdu ķūģis (LVV 1961, 241)), kur, pēc vietas stāsta, “„spokojies Vecais zaldāts, šad tad mēnesnīcā viņš pastaigājies pa kapu valni un saucis garāmgājējiem: „Stoi!” [no krievu valodas стой ‘stāt!’]”, LVVK.
1. Tehniskais noformējums;
Visvairāk šādi starpgadījumu vietnotikumvārdi saistīti ar nelieliem ģeogrāfiskiem objektiem – bedrēm un kokiem, kam citkārt īpaši nosaukumi netiek piešķirti, jo nav nepieciešams tos nošķirt no citiem tāda paša veida ģeogrāfiskiem objektiem, lai organizētu praktiskās ikdienas gaitas (kas tiek uzskatītsa par vietvārda galveno funkciju).
3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpēc vietas nosaukums ir un vienmēr būs nesaraujami saistīts ar vietas stāstu, un gan vietvārds, gan arī tā stāsts, kaut arī neredzams un nedzirdams, uztverami par vienu veselumu.
5.2. Lieka pieturzīme;
Ar vietvārdiem ļaudis sakārto apkārtējo teritoriju, caur nosaukumiem nošķirot labāso, saimniecībā noderīgāso zemesi un brīdinot par bīstamām, tumšām un neauglīgām vietām.
4.1. Lietvārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Mācījies Jelgavas ģimnāzijā, studējis filozofiju un klasiskās valodas Tērbatas uUniversitātē.
2.3. Sākumburti;
RLB Valodniecības nodaļas vadītājs, “„jaunās” ortogrāfijas pamatlicējs, “„Latviešu valodas vārdnīcas” pamatšķirkļu veidotājs.
1. Tehniskais noformējums;
Miris 1916. gadā bēgļu gaitās Igaunijā. “„Mīlenbaha-Endzelīna” vārdnīca tās autoriem indoeiropeistikas speciālistu aprindās atnesusi pasaules slavu, un daudzās mājās tā joprojām stāv goda vietā blakus Konversācijas vārdnīcai kā latviskuma pārmantojamības un stabilitātes zīme.
1. Tehniskais noformējums;
Zvaigznīte un citi antifeodālas ievirzes publicisti latviešus apzināja kā etnosu un valodu kā tā pamatu: “„Tik valoda, valoda vien cilvēku paaugstina pār lopu/ [../] Caur valodu cilvēks ar cilvēku sabiedrojas. caur valodu ceļas pilsētas un valstis, caur valodu tiesas, skolas un likumi”, tādēļ “„Turiet jūs, latvieši, savu valodu godā, un jums labi klāsies virs zemes.
1. Tehniskais noformējums;
Nacionālos centienus augstākā pakāpē pacēla A. Kronvalds. gGalvenais, par ko mēs varam būt pateicīgi Kronvaldam, ir attieksmes maiņa, valodas vērtības apziņa, ne tikai valodas kā instrumenta spodrināšana, piemēram.: “„Kam sirds nelec jo līksmi, latvju vārdus dzirdot, tam tārps sagrauzis sirdi.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Latvijas sabiedrības viedokļu līderi ir ieguvuši, mūsdienu terminoloģijā izsakoties, starptautiski konkurētspējīgu izglītību, Eiropas kultūras telpā, ar kuru tik labi bija pazīstami mūsu atmodas darbinieki, virmo progresīvas idejas virmoja, kas spēj nolaisties arī uz Latvijas zemes.
7.1. Liekvārdība;
Bet paskatīsimies, cik daudzi Mīlenbaha un citu valodnieku raksti ievadījuši “„Dienas Lapas”, “„Baltijas Vēstneša”, “„Dzimtenes Vēstneša” un citu laikrakstu numurus!
1. Tehniskais noformējums;