Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Vairāki valodnieki darbojušies Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā – RPIVA, ko 2017. gadā pievienoja Latvijas Universitātei.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tās rezultāti tika prezentēti lLetonikas kongresā (2005).
2.3. Sākumburti;
Latviešu valodas pētniecība un mācīšana citu valstu augstskolās pēc 1991. gada ir aktivizējusies.
7.2. Mazvārdība;
To joprojām pasniedz un pēta Lietuvā – Viļņas Universitātē, atjaunotajā Vītauta Dižā uUniversitātē Kauņā un citur.
2.3. Sākumburti;
Latviešu valoda tiek mācīta vairākās Polijas augstskolās – Varšavas Universitātē, kur ilgu laiku strādāja Aksels Holvūts un Monika Mihališina, Adama Mickeviča uUniversitātē Poznaņā, kur darbojas Nikole Naua.
2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Polijā iznāca arī izdevums „Linguistica Baltica” , bet tagad tiek izdots jauns žurnāls „Baltic Linguistics” (sk. http://www.balticlinguistics.uw.edu.pl/).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Daudz publikāciju par baltu valodām atrodams arī citā poļu izdevumā „Acta Baltico-Slavica”.
7.2. Mazvārdība;
Francijas un Itālijas augstskolās latviešu valoda pasniegta kā mācību kurss, vai arī pētīta. Īpaši pieminams Pizas Universitātes profesora Pjetro U.mberto Dini ieguldījums baltistikā, arī latviešu valodas izpētē.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme;
Viņš ir arī žurnāla „Res bBalticae” izdevējs un galvenais redaktors.
2.3. Sākumburti;
ASV pēc latviešu valodas studiju programmas likvidēšanas Rietummičiganas Universitātē par vienīgo augstskolu, kur var apgūt visas Baltijas valodas, kļuvusi Vašingtonas Universitāte Sietlā, kur baltistikas studijas vada Guntis Šmidhens (Šmidchens).
2.4. Īpašvārdu atveide;
Svarīgs notikums ir tas, ka Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisija 2007. gadā apstiprināja atjaunotus latgaliešu rakstības noteikumus.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Valsts valodas likums nosaka arī, ka „Vvalsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”.
2.3. Sākumburti;
Turpinās arī tās izpēte, tiek veidoti lībiešu valodas korpusi, pašlaik aizsākts darbs pie jaunas plašākas lībiešu valodas gramatikas. 2018. gada rudenī nodibināta pirmā lībiešu mantojuma pētniecības struktūra Latvijā – LU Lībiešu institūts, ko vada V.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr mūsdienu globalizētajā pasaulē tai ir gan daudz izaicinājumu, betgan arī sasniegumu.
7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Attīstās informācijas tehnoloģijas, tāmai ir “„jārunā” arī latviski.
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Valodas materiāla analīzei no “„Līdzsvarotā mūsdienu latviešu valodas tekstu korpusa” (LVK2018; apjoms – 10 milj. vārdlietojumu) nodalīts Periodikas korpuss (PK; apjoms – 5 679 832 vārdlietojumi), kurā proporcionāli ir iekļauti automātiski morfoloģiski marķēti teksti no nacionālajiem un reģionālajiem laikrakstiem, kā arī no speciālās un populārās periodikas (Levāne-Petrova 2019, 134), kas publicēta laikā no 2005. gada līdz 2016. gadam.
1. Tehniskais noformējums;
Alīse Laua, atsaucoties uz Artura Ozola referāta datiem (t.i., “Rīgas Balss” 1962. gada 13. marta numurā 6400 vārdu plašā tekstā ir 1077 internacionālismi, bet “Jaunāko Ziņu” 1939. gada 17. jūnija numurā tāda paša apjoma tekstā ir 502 internacionālismi), konstatē, ka sakarā ar plašajām izglītības iespējām, kultūras, zinātnes un tehnikas attīstību sevišķi strau nevēlas latviešu valodniecībā turpināt vācu leksikologu pieejā balstīto tradīciju nelatviskas cilmes vārdus klasificēt aizguvumos (Lehnwörter) un svešvārdos (Fremdwörter). Viņa norāda, ka par svešvārdiem sauktie vārdi ir internacionāli aizguvumi jeb internacionālismi – daudzām valodām kopēji, paplašinās internacionālismu lietošana un ka 1962. gada izdevumā ir “divreiz vairāk internacionālismu nekā buržuāziskā lietoti vārdi, kas bieži ir vairāk pazīstami nekā dažs labs Llatvijskas izdevumā priekš 23 gadiem”. (Laua 1969, 129) Kā redzams, A. Laua savos pētījumos internacionālismus identificē ar svešvārdiem, pret ko iebilstcilmes vārds (Laua 1969, 116). Vēlāk Juris Baldunčiks, norādot oponē, ka svešvārds ne vienmēr ir internacionālisms (Baldunčiks 2005, 194; Baldunčiks 2007, 6).
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Tātad 2016. gada biežuma sarakstā iekļauti vārdi, kas attiecīgā gada tekstos lietoti vismaz 35 (substantīvi un adjektīvi) vai 36 (verbi) reizes, bet 2008. gada biežuma sarakstā iekļauti vārdi, kas lietoti vismaz 16 reižu. Pamatojoties uz raksta autoru valodas izjūtu, šajos sarakstosŠajos sarakstos, pamatojoties uz iepriekšējā nodaļā aprakstītajiem kritērijiem un turpmāk norādītajiem izņēmumiem, atlasīti svešvārdi.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Turpretim 2016. gada korpusā bieži sastopamais svešvārda informācija īsinājums info (54) nav ievietots nevienā no vārdnīcām, un tas ir saprotami, jo šāda leksēma drīzāk uzskatāma par sarunvalodas elementu, turklāt korpusā tā lietota galvenokārt vienā izdevumā – Aglonas, Dagdas un Krāslavas avīzē “„Ezerzeme”.
1. Tehniskais noformējums;
Raksta izstrādes gaitā atklājās, ka nevienā no izmantotajām vārdnīcām nav atrodamas arī leksēmas, par kurām raksta autorēm nav šaubu, ka tie ir svešvārdi:, – fitness (42) un džihādists (41).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;