Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Svīre 1986, 27). 2012. gadIzskatās, ka LVSV4-2012 veidotāja, daudz ko nekritiski pārņemotdama no LLVV, ir mazinājusi norāžuLVSV3-1998=3-2002 autoru radīto objektivitāti, ko bija ja norāžu lieviesuši LVSV3-1998=3-2002 autori. Vtošanā. Varbūt varētu piekrist, ka vārds baznīckungs mūsdienās (ārpus katoļu saziņas) vairs netiek lietots un ir marķējams ar norādi novec.
4.2. Darbības vārds; 6.2. Savrupinājumi; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr vārdkopā baznīckunga sieva netiek dots marķējums novec. nez kāpēc netiek dots: cienīgtēvs – baznīckungs novec. (LVSV4-2012, 81);, cienmāte – cienīgmāte novec., baznīckunga sieva (LVSV4-2012, 81).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Vārdi sedums un valgums nav vispārlietojami vārdi, tāpēc tiem būtu nepieciešams sniegt kādu papildu norādi. Kā norāda B. Laumane, šie vārdi pārgājušmarķējumu. Benita Laumane norāda, ka šie vārdi literārajā valodā pārņemti no zvejnieku leksiskas. T un tiem ir lokāls lietojums. V: vārds sedums vairāk izplatīts Kurzemes jūrmalā, bet valgums Rīgas apkārtnē un Rietumkurzemes piekrastē (Laumane 1996, 18-–23; sk. arī karti 23. lpp.). Šiem vārdiem būtu jābūt marķētiem kā apvidvārdiem vai profesionālismiem – zvejnieku leksikai piederīgiem vārdiem. Norādes pie tzīmes nianses pašas par sevi bieži viemn nav dotas, ļoti iespējams, tādēļ, ka tādu nav arī LLVVeatklājas, ja nav pieejami konkrēti pētījumi par specifiskākiem sinonīmu rindas vārdiem. Tomēr tās būtu jāsniedz, jo zināt nozīmes nianses vārdnīcas lietotājam ir svarīgi precīzākai izteiksmei.
8. Tekstveide;
Visos iepriekšējos LVSV izdevumos nav bijis pieņemts marķēt šķirkļa vārdu par tā lietojumu.
7.1. Liekvārdība;
Jaunākajā LVSV4-2012 dažiem šķirkļa vārdiem pievienotas šādas norādes, taču ne pēc vienotiem principiemnorādes tomēr pievienotas, kaut bez vēlamās konsekvences.
8. Tekstveide;
Redzams, ka gan vārdsu piedēklis, gan vārdsu priedēklis ar saviem sinonīmiem LVSV4-2012 ir mēģinātis marķēt kā valodniecības terminius.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pie citiem šīs nozares terminiem nekādas norādes nav dotas, piem.ēram, divskanis – diftongs (LVSV4-2012, 96), patskanis – vokālis, monoftongs (LVSV4-2012, 269), divvalodu- – bilingvāls (LVSV4-2012, 96).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Novecojis...? Latviešu valodas kultūras jautājumi, 22. laid., 1986, 24.-–30. lpp. Šmite 2012 – Šmite, Astra.
1. Tehniskais noformējums;
Labi zināms: kad divas kultūras nonāk intensīvā saskarsmē, tās ar laiku viena no otras sāk pārņemt dažāduas elementureālijas un kopā ar tieām – arī vārdus, kas toās apzīmē.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Devējkultūru un valodu, no kuras citā valodā aizgūst kādu vienību, turpmāk dēvēsim par devējvalodu, bet pieņemošo valodu, kura no citas valodas aizgūst kādu vienību, – par aizguvējvalodu, savukārt pārņemtos vārdus – kā ierasts – par aizguvumiem.
7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Tiesa gan, jāpiebilst, ka aizguvumus pareizāk būtu dēvēt par kopijām, jo aizguvējvaloda devējvalodai nevis palūdz uz kādu laiku aizņemties vārdu, bet gan vienkārši rada tārada tā vairāk vai mazāk precīzu kopiju.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Daudz retāk tiek kopēti darbības vārdi un īpašības vārdi, bet to adaptācija var būt ļoti dažāda un interesanta. Šoreiz vēlētos parunāt par jaunajiem (vai salīdzinoši jaunajiem) īpašības vārdu aizguvumiem latviešu sarunvalodā un žargonslengā, kas galvenokārt aizgūti no angļu valodas, un aplūkot to morfoloģisko adaptāciju: tie ir lokāmi vai nelokāmi;, kādi piedēkļi un kāpēc tiek pievienoti.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Starp citu, kodu maiņa dažkārt var atspoguļoties arī grafiski: ja tiek saglabāta citas valodas rakstība (kā minētajos piemēros), visticamāk, šādā gadījumā uz pavisamkaut uz īsu brīdi tieka mainīts kods, un vārda aizguvuma vēl nav.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tad jau var atzīt, ka sastopamies ar īstu aizguvumu, bet no citiem leksikas elementiem tas atšķiras ar to, ka nav lokāms; tā morfoloģisko adaptāciju var dēvēt par nulles adaptāciju.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodā ir nostiprinājies ļoti maz nelokāmu aizguvumu (piem.ēram: haki, (sar.) lillā, rozā, retro u. tml.), tādēļ pēc kādar laikua būs interesanti pavērot, cik un kādi pašlaik nelokāmie aizguvumi no angļu valodas būs saglabājušies, un vai, piemēram, grūtāk adaptēsies īpašības vārdi, kas beidzas ar patskani (fensī, kreizī, trendī – līdzīgi kā aizgūtie lietvārdi ar galotnēm ē, i, o, u)utt.), salīdzinot ar īpašības vārdiem, kas beidzas ar līdzskani.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Runājot par morfoloģisko adaptāciju un salīdzinot ar aizguvumiem no vācu un krievu valodas, jāsaka, ka angļu valodas morfoloģija ir atšķirīga: īpašības vārdiem nav saskaņojalokāmu galotņu (tikai salīdzināmās pakāpes), tādēļ angļu valodas aizguvumu nedeklinēšanai latviešu valodā varētu būt devējvalodas ietekme.
7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu valodā aizguvumi no vācu un krievu valodas parasti tiek (vai tika) adaptēti, pievienojot (vai mainot) fleksijas, piemēram: fein-s (< fein), forš-s (< forsch), švak-s (< schwach), krut-s (< krut-oj/крут-ой), riž-s (< ryž-ij/рыж-ий), tup-s (< tup-oj/туп-ой) (LSV).
6.5. Izteicēja izveide;
Salīdzināsim: Lietvārds Īpašības vārds Nenoteiktā forma Noteiktā forma kulinār-s kulinār-s kulinār-ais minerāl-s minerāl-s minerāl-ais glamūr-s glamūr-s glamūr-ais feik-s feik-s feik-ais Protams, tikai daļai aizguvumu ir lietvārda un īpašības vārda pāri, tādēļ dažviet var saredzēskatīt tikai netiešu internacionālismu modeļa ietekmi – fleksīvās adaptācijas atbalstu, t. i., – lai arī lietvārda un īpašības vārda pāra nav, īpašības vārds tik un tā tiek adaptēts, pievienojot fleksiju.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pie aizgūtiem celmiem var pievienot ne tikai galotnes, bet arī piedēkļus: visbiežāk -īg- (piem.ēram: kreiz-īg-s, kūl-īg-s, super-īg-s, LSV), ļoti reti –arī -isk- (piemēram, forma super-īg-s interneta lietojumos pašlaik ir fiksēta apmēram 182 000 reižu, bet super-isk-s – tikai aptuveni 10 reižu).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kad blakus šādām formām nav atbilstošu lietvārdu, es tās piedāvātu uzskatīt par izveidotām adaptīvā, nevis derivatīvā ceļā: citā valodā eksistējošs vārds nav uzskatāms ne par semantisku, ne formālu šo formu derivācijatvasināšanas pamatu.
7.3. Neiederīgs vārds;