Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9517 vienumi
Lūk, šādu anomāliju piemēri, kuri pirmie dabūjami, ja ar „Google” meklē pēc atslēgvārda „radusies jo”: Cilvēku paverdzināšana un diskriminēšana radusies, jo kāda sabiedrības grupa [..] nolēma, ka ļaudis ar atšķirīgu ādas krāsu ir diskriminējami (lsm.lv); Šāda situācija radusies, jo PMLP iepirkumā uzvarējušais pasta pakalpojumu sniedzējs. [..]. (CVK); Kritiskā situācija radusies, jo aviodispečers, iespējams, bijis iemidzis. [..]. (jauns.lv); Šāda situācija bija radusies, jo gūlijā bija sakrājušās nobirušās koku lapas, tādējādi traucējot lietus ūdens novadi (Rīriga.lv); Iespējams, problēma radusies, jo ir nestabils tīkls (consumer.huawei.com); Ideja to darīt radusies, jo viņš pats ir aktīvs ceļotājs un labprāt izmanto tieši Airbnb pakalpojumus (blog.swedbank.lv); Iespējams, kļūda radusies, jo latviešu valodā lielākoties aiz šņāceņa „š” sastopams mīkstināts līdzskanis, piemēram, „šļakatas”, „košļāt” (Vikipēdija).
1. Tehniskais noformējums;
Daži piemēri no laikraksta „Ir”: Uz Raiņa un Aspazijas vasarnīcu cilvēki nāk skatīties, jo interesē koka būve, jūgendstila arhitektūra, iekārtojums – kā tad kādreiz to darīja; Gada putna titulu tā ieguvusi, jo Ornitoloģijas biedrība vēlas pievērst sabiedrības uzmanību tam, cik dramatiski lauksaimniecības intensifikācija ir samazinājusi laukirbju skaitu; Dienestā pieteicās, jo domāja, ka Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, būs Covid-19 otrais vilnis; Maltu izvēlējušies, jo Latvija vēl nebija pievienojusies eirozonai. Kam ir attiecīga valodas izjūta, tas šo šķīrumu ievēro intuitīvi. Tāpēc vēl 90. gadu sākumā rakstam par šā šķīruma likumībām būtu bijusi tikai teorētiska jēga. Taču aiztecējis daudz ūdeņu un tagad arvien biežāk mums nāksies sadarboties ar autoriem, tulkotājiem un redaktoriem, kuriem tādas izjūtas vairs nav vai tā ir nedroša. Pienācis laiks, kad šo šķīrumu jāprot ne vien ievērot, bet arī izskaidrot, un te ar intuīciju un pareizu valodas izjūtu vien vairs nepietiek. Līdz 90. gadu sākumam rakstu valodā šādi jo lietojumi vēl nemaz nebija sastopami (pirmais, starp citu, plašāk parādījās savienojuma tāpēc, ka un saikļa jo hibrīds tāpēc, jo), bet pašreiz diendienā ar tādiem sastopamies pat lielākajos ziņu portālos.
8. Tekstveide;
Kā redzējām arīams līdzšinējos un turpmāk aplūkotajos piemēros, savienojuma tāpēc, ka aizstāšana ar saikli jo ir tāda anomālija, kas apgrūtina saprašanos.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Diemžēl daudzi valodas lietotāji saikļa jo un savienojuma tāpēc, ka atšķirīgo dabu gandrīz vairs neizjūt un visbiežāk priekšroku dod īsumam.
7.2. Mazvārdība;
Sākotnēji šīs aizdomas radaījis vērojums, ka labasnereti pamatojuma palīgteikumu definīcijas tiek ilustrētas ar cēloņa palīgteikumiem.
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tā, piemēram, definīcija „Pamatojuma palīgteikumā izsaka domu, loģisku slēdzienu, cēloni, paskaidrojumu u.  tml., kas pierāda virsteikumā minētā patiesumu, arī nepieciešamību” (Ceplīte, Ceplītis 1997, 158) ilustrēta ar piemēru, kur palīgteikumā norādīts rīcības iemesls: lIededzām spuldzes, jo kļuva tumšs.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Cēloņa palīgteikumos. N – norāde uz virsteikumā pavēstītā fakta (notikuma u.  tml.) cēloni: Mammucim arī bija vasarasraibumi, bet āda nelobījās, jo mammucis vakaros ieziedās ar “„Nivea”. (Belševica 1995, 23) Viņas sāka turēties kopā, jo Bille bija uz stāstīšanu, Ausma uz klausīšanos un godīgi visam ticēja. (Belševica 1995, 59) Ko Jančelis sacīja, tam bija cits svars, jo Jančelis dzīvoja ielas mājā, kur turīgie ļaudis. (Belševica 1995, 76) Bille mēģināja, un aunelis apgāza viņu vēl ātrāk, jo nu ar pieri pret plaukstu viņš nāca ar ieskrējienu. (Belševica 1995, 127) Kad Bille pirmoreiz lasīja Sprīdīti, tad gan visi slavēja un brīnījās, kur skuķis iemācījies, jo mācījis neviens nebija, un Bille pati arī brīnījās, ka māk lasīt. (Belševica 1995, 164) 2.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Cēloņa palīgteikumos. N – norāde uz virsteikumā pavēstītās rīcības iemeslu: Vajadzēja pieciest un atcerēties, kas pašai palicis prātā, jo mammucis allaž sacīja, ka neko viņa no tiem laikiem nevarot atcerēties, bijusi par mazu. (B.elševica 1995, 17) Bet viņa neatceras, ka būtu pa tām kāpnēm kāpusi.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Teikumam ir divas rēmas: virsteikumā viena (dzintara krāsa), palīgteikumā otra (liepas). Un pamatojAr ko atšķiras pamatojuma palīgteikums?
8. Tekstveide;
Tiešas paralēles nav. (Analoģiskā doma ‘Ir ievēlēts jauns pāvests, un tas secināms no tā, ka no Siksta kapelas paceļas balti dūmi’ izsakāma ar saikli jo.) Divnozīmju saikļi No Siksta kapelas paceļas balti dūmi, jo ir ievēlēts jauns pāvests. (Tā pati doma ir izsakāma arī ar tāpēc ka.) Ir ievēlēts jauns pāvests, jo no Siksta kapelas paceļas balti dūmi. [(Šī doma nav izsakāma ar tāpēc ka.]) Tā kā ir ievēlēts jauns pāvests, no Siksta kapelas paceļas balti dūmi.
1. Tehniskais noformējums;
Ne tikai pieaugošie sakari ar arābu zemēm ekonomikas un kultūras jomās, bet arīEkonomiskie un kultūras sakari ar arābu zemēm, vētrainie politiskie notikumi un ekonomiskā situācija Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā, islāma pieaugošā islāma ietekme pasaulē, bēgļu un migrantu plūsmas un diemžēl arī starptautiskais terorisms ir daži svarīgākie iemesli, kādēļ arābi nokļūst plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ar arābu zemēm, iedzīvotājiem un kultūru saistīti raksti parādās vai ik dienas, par šoīm tēmuām tiek publicētas grāmatas, demonstrētas filmas.
4.1. Lietvārds; 4.4. Cita vārdšķira;
Bieži vien lasām ziņas par delegācijām vai viesiem no arābu pasaules; rodas arī iespējas pašiem aizbraukt uz arābu zemēm, lai mācītos, strādātu vai vienkārši tās apciemotu. Rceļotu. Visu minēto un citu iemeslu dēļ rodas nepieciešamība tulkot no arābu valodas vai sastādīveidot latviešu valodā dažādus dokumentus, kas satuuros ir arābu personvārdusi.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Parasti arābu personvārdi ienāk latviešu valodā caur kādu starpniekvalodu (gk. angļu), rakstība oriģinālvalodā nav pieejama vai arī personvārda latviskeidotājs arābu valodu neprot.
7.3. Neiederīgs vārds;
Rakstiskā un formālā saziņā tiek lietota mūsdienu literārā arābu valoda (Modern Standard Arabic, MSA), kura faktiski ir mazliet vienkāršota klasiskā arābu valoda. Šo valodas paveidu apgūst skolā un lieto lietišķajā saziņā, izglītībā, zinātnē un kultūrā, plašsaziņas līdzekļos, taču ikdienā arābi runā savai valstij raksturīgos sarunvalodas variantos un/vai dialektos, kuros vērojamas atšķirības no literārās valodas fonētikas, gramatikas un bieži vien pat vārdu krājuma ziņā.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Arābu valodu (ieskaitot tās daudzos dialektus) uzskata par piekto visvairāk izplatītāko pasaulē, jo to kā dzimto runā vairāk nekā 300 miljoni cilvēku plašā teritorijā, kas iekļauj visus Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku, kā arī vairākas valstis Centrālajā Āāfrikā un Austrumāfrikā.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 3. Vārddarināšana; 4.3. Īpašības vārds;
Kopumā, ņemot vērā arī tos, kuri arābu valodu apguvuši kā otro valodu vai svešvalodu, arābu valodas pratēju skaits sasniedz gandrīz 450 miljonus, un to skaits arvien pieaug.
7.2. Mazvārdība;
Lielākajā daļā Tuvo Austrumu valstu, tai skaitā Persijas līča valstīs (AAEpvienotajos Arābu Emirātos, Saūda Arābijā, Omānā, Bahreinā, Kuveitā), Ēģiptē, kā arī Libānā, Jordānijā, Sīrijā, Palestīnas teritorijās un Jemenā arābu valoda ir vienīgā oficiālā (valsts) valoda, kuru lieto absolūtais vairākums iedzīvotāju.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Savukārt Ziemeļāfrikā arābu valoda ir vienīgā valsts valoda Lībijā, Mauritānijā un Tunisijā, bet Alžīrijā un Marokā otrā valsts valoda ir berberu. Āfrikas valstīs bieži vien ir divas vai pat trīs oficiālaās valodas: piemēram, līdztekus arābu valodai, Somālijā otrā valoda ir somāliešu, Sudānā – angļu, Čadā un Džibuti,jā – franču, bet Komoru salās – franču un komoriešu.
2.4. Īpašvārdu atveide; 4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Arābu rakstībā 21 burtam ir četras grafiskās formas ‒ vārda sākumā, vidū, beigās un rakstot burtu atsevišķi, sešiem burtiem ir tikai divas formas, bet vienam burtam ‒ sešas (sk. 1. tabulu “Arābu valodas skaņu pieraksts un transliterācija”).
1. Tehniskais noformējums;