Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4340 vienumi
Vērojama arī abu rakstības tradīciju mijiedarbība dažādos latgaliešu rakstu valodas attīstības posmos. „Pēdējo gadu pētījumi latgaliešu rakstu valodas un literatūras vēsturē vedina domāt, ka tieši laicīgā garīdzniecība jeb Livonijas klērs ir aizsākusi latgaliešu rakstu valodas tradīciju, jo jezuīti 18. gadsimta 30. gados vēl ir diskutējuši par Baznīcas valodu Latgalē, tāpēc laikam nav nejaušs visai interesantais un savdabīgais jezuīta Georga (Jura) Špungjaņska mēģinājums rast kompromisa latviešu rakstu valodu 1732. gadā izdotajā gramatikā „Dispositio imperfecti..”, apvienojot abas galvenās dzīvās runas formas – lejaslatviešu jeb lejzemnieku un augšlatviešu jeb augšzemnieku.” (Stafecka 2004, 225, 226). Arī 20. gs. sākumā dažu autoru darbos var manīt lejzemnieku rakstības tradīcijas ietekmei.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Latgale vairāk nekā 200 gadus piederēja Polijas-Lietuvas valstij (1561–1772). 1629. gadā beidzās poļu-zviedru karš un tika noslēgts Altmarkas pamiera līgums, kura rezultātāsaskaņā ar kuru Zviedrija ieguva no Polijas-Lietuvas daļu Pārdaugavas hercogistes (mūsdienu Vidzemi un Dienvidigauniju). 1635. gadā to apstiprināja Štūmsdorfas miera līgumā.
6. Sintakse; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pārdaugavas hercogiste tika sadalīta divās daļās – Zviedru Vidzemē un Poļu Vidzemē jeb Inflantijā (Inflanty Polskie), kura palika Žečpospolitas sastāvā, bet 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas tā tika pievienota Krievijai un 1802. gadā kļuva par Krievijas impērijas Vitebskas guberņas daļu (Barzdeviča 2013:, 154–171).
1. Tehniskais noformējums;
Tādeējādi tagadējā Latgale gandrīz 300 gadus bija šķirta ar administratīvo robežu no pārējās latviešu teritorijas – tikai pēc Rēzeknes kongresa, kas notika 1917. gadā, Latgale atkal apvienojās ar pārējiem Latvijas novadiem. (Te varbūt ielikt karti?Karte par Latgali. ) Būtiska nozīme Latgales kultūrvēsturiskajā attīstībā bija ne tikai šai nošķirtībai, bet arī poliski katoliskajai orientācijai un latgaliešu rakstības iedibināšanai.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 8. Tekstveide;
Kopumā var teikt, ka senākajā latgaliešu rakstības periodā (18. gs. sākums – –19. gs. 70. gadi), kā arī četrdesmit drukas aizlieguma gados rakstības tradīcija veidojas stihiski, raksturīgi individuāli meklējumi, kas ir gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi (Stafecka 1988, Stafecka 2013, 230–236), bet nevaram runāt par pareizrakstības normu izstrādi mūsdienu izpratnē. 20. gadsimtā latgaliešu rakstu valodas vēsturē sākas jauns – pareizrakstības mērķtiecīgas normēšanas – posms. 1903. gadā Pēterburgā notiek pirmā latgaliešu ortogrāfijas komisijas sēde, kurā nolemj atteikties no velārā ł, poliskajām burtkopām, aizstājot tās ar č, š, ž, lietot mīksto ļ, kā arī pārāk neaizrauties ar jauninājumu ieviešanu.
1. Tehniskais noformējums;
Starp citu, šis princips – respektēt iepriekšējo paaudžu lasītāja pieredzi un ieradumus – tiek ievērots arī vēlāk. Šajā apspriedē tiek pieņemts lēmums tuvināties baltiešu (lejas latviešu) rakstībai un nomenu un pronomenu rakstībā lietot galotnes -as, -es (nevis -ys, -is), lietvārdu, īpašības vārdu, darbības vārdu piedēkļus rakstīt tā, kā to dara lejas latvieši, ka. Šis lēmums ilgus gadus negatīvi ietekmē latgaliešu rakstu valodas attīstību. 1904. gada 24. aprīlī beidzot tiek atcelts drukas aizliegums.
3. Vārddarināšana; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tiek arī nolemts, ka Baltijas rakstu valoda tiks mācīta, sākot ar 4. klasi, bet skolotājiem tiks rīkoti kursi: baltiešiem – Latgales izloksnes kursi, bet latgaliešiem – Baltijas rakstu valodas kursi (Svenne 1920). 1921. gada 17. augustā „Valdības Vēstneša” 183. numurā tiek publicēti Zigfrīda Annas Meierovica Ministru kabineta pieņemtie „Noteikumi par latgaliešu izloksnes lietošanu”, kuros norādīts, ka visām valsts iestādēm un amata personām jāpieņem iestāžu un privātpersonu iesniegumi latgaliešu izloksnē (kā redzam, valda ne tikai ortogrāfiskā, bet arī terminoloģiskā dažādība) un ka Latgalē valsts un amata personām, kā arī pašvaldības iestādēm ir tiesības lietot latgaliešu izloksni sarakstoties, kā arī sludinājumos un izkārtnēs (Noteikumi 1921). 1921. gada 21.–23. augustā notiek kārtējā ortogrāfijas apspriede.
1. Tehniskais noformējums;
Arī latgaliešu diasporā Krievijā, kamēr vēl nebijav sākušās Staļina represijas, latgaliešu rakstu valoda tieak pietiekami plaši lietota gan publikācijās, gan izglītībā.
6.5. Izteicēja izveide;
Rakstītāju izteikumi dažkārt robežojas ar puspatiesību un meliem, cenšoties Latgali parādīt kā atpalikušu, nekulturālu telpu, kurā valda naids pret „čiuļiem”, un tie, kuri iestājas par vienotu valodu, tiek pasludināti par baltiešu šovinistiem un izēsti no vietas. Šādu Latgales tēlu rada, piemēram, kāds Lepus „Latvja” Latgales pielikumā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Latvijas presē parādās publikācijas, kurās asi nosodīta vēlme izkopt otru rakstu tradīciju (sk., piem.ēram, Sprūdžs 1935).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tās priekšsēdētājs ir fonētiķis habilitētais filoloģijas doktors profesors Antons Breidaks, komisijas locekļi: Andriva Jūrdža mazdēls, literāts un sabiedriskais darbinieks Jānis Cibuļskis, poligrāfiķis, grāmatizdevējs Jānis Elksnis, filoloģijas doktori valodnieki Alberts Sarkanis, Lidija Leikuma, Anna Stafecka, Anna Vulāne, habilitētie filoloģijas doktori literatūrzinātnieki profesors Vitolds Valeinis un folkloriste Beatrise Reidzāne, dzejniece Anna Rancāne.
4.3. Īpašības vārds;
Daļa jautājumu nesagādā nekādas grūtības, un vienošanās tiek panākta samērā ātri, bet pareizrakstības problemātiskās normas raisa karstus strīdus, argumentācijai tiek meklēti izlokšņu materiāli, lai noskaidrotu kādas valodas parādības izplatību, notiek konsultācijas, tiek vēl un vēlreiz pārbaudīts tās vai citas formas lietojums un spriests par to izmantojamību mūsdienu rakstu valodā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Abos izdevumos iedzīvināti jaunie noteikumi. 1996. gadā „Latgalīšu literaruos volūdys pareizraksteibys nūteikumi” tiek publicēti „Tāvu zemes kalendaārā 1997” (Nūteikumi 1996, 281–287), par tiem tiek diskutēts konferencēs.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Vislielākos iebildumus rada digrafa uo lietojums ō vietā. 1999. gada decembrī Saeimā tiek pieņemts „Valsts valodas likums”, kura 3. panta 4. punktā atzīts, ka „valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību” (Likums 1999). 2000. gadā pēc Latgales skolotāju iniciatīvas tiek izveidota Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija (LVLKSA), 2002. gadā Rēzeknes rajona Nautrēnu vidusskolā atklāts Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures apguves Metodiskais centrs, kuru vada skolotāja Veronika Dundure.
1. Tehniskais noformējums;
Komisija precizē jau iepriekšējā posmā izstrādātos noteikumus, diskutē par skaņu atspoguļojuma un vārdformu normatīvo bāzi, spriež par paralēlvariantu pieļaujamību un daudzumu.
3. Vārddarināšana;
Par latgaliešu rakstu valodas fonoloģiskās sistēmas pamatu ir izvēlēta Aizkalnes, Bērzpils, Dricānu, Gaigalavas, Galēnu, Makašēānu, Nautrēnu, Ozolaines, Sakstagala, Tilžas, Vārkavas un Viļānu izlokšņu sistēma, jo tā vislabāk ir saglabājusi latgaliskajām izloksnēm raksturīgās pazīmes.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Par izdošanu rūpējas biedrība „Latgales sStudentu centrs”, materiālo atbalstu sniedz Latgales Rreģiona attīstības aģentūra.
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
LSC aktīvi iesaistās latgaliešu rakstu valodas popularizēšanā, mācīšanā, dažādu pasākumu organizēšanā. 2008. gada 17. maijā Rēzeknē notiek informatīvais seminārs „Latgaliešu pareizrakstības noteikumi un latgaliešu rakstība”, ko organizē LRatvijas Republikas Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu pareizrakstības apakškomisija un biedrība „Latgales Studentu centrs” sadarbībā ar Rēzeknes pilsētas domi un Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrību.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ir skaidrs, ka komisijas darbs ir jāatjauno. 2013. gada 15. janvārī LRatvijas Republikas Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrā tiek apstiprināts Latgaliešu ortogrāfijas komisijas Nolikums un sastāvs.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Lai sekmīgāk ritētu darbs, tiek rīkotas arī elektroniskās apspriedes. Šajā laika posmā skatīti daudzi ar latgaliešu rakstu valodas lietojumu saistīti jautājumi un pieņemti lēmumi, piemēram, par Latvijas novadu un to iedzīvotāju nosaukumu lietošanu latgaliešu rakstu valodā, Latgales novadu, pilsētu, pagastu un to iedzīvotāju, ūdens tilpņu, profesiju nosaukumiem, risināti ar latgaliešu rakstu valodas mācību saturu, latgaliešu rakstu valodas un literatūras pamatizglītības un vidējās izglītības standarta un mācību līdzekļa „Skreineite” izstrādi saistītie jautājumi u.  tml. Komisija saņem arī jautājumus, kuru risināšana dažkārt prasa diezgan ilgu laiku.
1. Tehniskais noformējums;