Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Endzelīna „Latvijas PSR vietvārdu” divu sējumu iznākšanas bija jāgaida ilgi gadi līdz 2003. gadam, kad iznāca nākamais Latvijas vietvārdu vārdnīcas sējums. Tomēr v, bet līdz 2018. gadam tika izdoti vēl četri sējumi. Visus gadus aktīvi pie materiāla krāšanas un apstrādes strādājuši V.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Dambe, Ojārs Bušs, Laimute Balode, Dzintra Hirša u. c. Tieši viņi arī ir ievērojamākie Latvijas onomasti – īpašvārdu pētnieki, kas publicējuši arī daudzus rakstus zinātniskajā un populārajā periodikā.
1. Tehniskais noformējums;
Jau 1961. gadā iznāca ļoti nozīmīgais Dainas. Zemzares darbs „Latviešu vārdnīcas (līdz 1900. gadam)”.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tikai 1952. gadā sāk izdot ZA „Valodas un literatūras institūta rakstus”, kas ne visai regulāri iznāca līdz 1964. gadam.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Jau 1964. gadā Viļņā notika arī pirmā tolaik vissavienības baltistu konference, no konferencēm izauga tagad ik pa 5 gadiem rīkotais sStarptautiskais baltistu kongress.
2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība;
Arī Latvijā kopš 1963. gada notika regulāra – Jāņa Endzelīnas piemiņas – konference, kuras materiāli gan netika publicēti.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Tikai 1984.–1992. gadā tie līdz ar citu konferenču referātiem tie iekļauti krājumā „Valodas aktualitātes”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr vienlaikus pastāvēja oficiāla institūcija, kam bija jārūpējas par latviešu valodas leksikas bagātināšanu – Latviešu valodas terminoloģijas komisija, ko izveidoja 1946. gadā Zinātņu akadēmijas pārraudzībā.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Savukārt Daugavpilī 1960. gadā latviešu valodas un literatūras specialitāti un katedru likvidēja, to atjaunoja tikai 1976. gadā.
7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodnieku devuma apkopošanai 1975. gadā iznāca pirmā plašākā valodniecības darbu bibliogrāfija – Dzidras Barbares sastādītā „Latviešu padomju valodniecība 30 gados.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tai sekojuši bibliogrāfiski pārskati dažādos turpinājumizdevumos. 1967. gadā nodibināja pirmo balvu par zinātniskiem sasniegumiem latviešu valodniecībā – Jāņa Endzelīna prēmiju (tagad vārdbalva), ko LZA piešķir joprojām.
7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodnieki trimdā ne tikai pētīja valodu, publicējās citzemju izdevumos, piemēram, „Språkliga Bidrag”, „Studi Baltici” u. c., bet arī veicināja latviešu valodas uzturēšanu trimdas sabiedrībā, popularizēja savus sasniegumus, rakstot dažādos latviešu izdevumos.
1. Tehniskais noformējums;
Speciāli valodniecībai bija veltīts atjaunotais „Ramaves” izdevums „Ceļi” (1961–1991), kas iznāca gan neregulāri, bet ilgus gadus. Īpaši valodas kopšanai Čikāgā 1980–1987 izdeva žurnālu „Vēstis” (1980–1987).
1. Tehniskais noformējums;
Tās pirmais izdevums parādījās vēl 1942. gadā Rīgā, taču pēc tam līdz pat 1987. gadam iznāca vēl pieci izdevumi ārzemēs, kā arī divi izdevumi jau atkal Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas.
7.2. Mazvārdība;
Atzīmējot nozīmīgus valodniecības darbus, kopš 1979. gada tieka pasniegta Annas Ābeles piemiņas fonda balva.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Latviešu pašu izglītošanā vislielākā nozīme ir bijusi Stokholmas Universitātei un Veltai. Rūķei-Draviņai, Rietummičiganas Universitātei, kur darbojās Lalita Muižniece, kā arī Trevora Fennela vadītajiem kursiem Austrālijas universitātēs Adelaidēā un Melburnā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds;
Savukārt Eiropā kopš 1971,. gada Stokholmā, reizi divos gados tika organizēta Baltijas studiju konference Skandināvijā.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu–igauņu kontaktus gadiem pētījis igauņu valodnieks Lembits Vaba, bet ilggadīgaējam Tartu Universitātes profesoram Paulam Aristem ir izcila nozīme latviešu valodnieku izaugsmē 50. un 60.piecdesmitajos un sešdesmitajos gados.
2.2. Saīsinājuma izveide; 3. Vārddarināšana;
Tomēr visražīgākais cittautu pētnieks, kas rakstījis gan par gramatikas, gan rakstu valodas vēstures jautājumiem, ir Austrālijas Flindersa Universitātes profesors Trevors. Fennels, kas ir publicējis neskaitāmdaudzus rakstus un grāmatas, tostarp 17. un 18. gs. latviešu gramatiku un vārdnīcu jaunizdevumus.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jau drīz pēc kara pārtrauca izdot periodiku latgaliski, cita literatūra iznāca ļoti maz, turklāt arī tikai līdz 60.sešdesmito gadu sākumam.
1. Tehniskais noformējums;