Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Dažudzi islandieši ir mantojuši uzvārdus, ko turpina lietot.
7.3. Neiederīgs vārds;
NedaudziDažkārt islandieši kombinē uzvārdu un patronīmu, piemēram, rakstnieks Jón Kalman Stefánsson ‘Jo– Jo[u]ns Kalmans Stefaunsons’.
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Agrāk uzvārdi simbolizēja piederību pie augstākajiem un izglītotākajiem sabiedrības slāņiem. Īpaši izplatīti ir uzvārdi ar izskaņām -dal, -kvist, -vík, -hólm, -berg, -land, -nes, -fjörð, -bekk un -lín.
7.2. Mazvārdība;
Anita Helviga (Liepājas Universitāte) Teātra izrāžu žanroloģiskie apzīmējumi: no ierastās terminoloģijas uz netradicionāliem izrāžu pieteikumiem (Liepājas teātra piemērs) Ievads Ikviens skatītājs, kas dodas uz teātri, grib noskaidrot – ko rādīs. Un aAtbilde uz šo jautājumu parasti skan divos izteikumos: pirmajā norādot izrādes nosaukumu, bet otrajā – žanroloģisko apzīmējumu.
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Kā norādījis Normunds Naumanis, tas viss ir novedis „pie teātra teorijas instrumentārija atrofēšanās”, un kaut gan joprojām mēdz dalīt teātrus „tradicionālistos un avangardistos, modernistos un postmodernistos”, jau labu laiku „žanru un māksliniecisko virzienu robežas ir izplūdušas, tāpat kā pats jēdziens teātra izrāde” (Naumanis 2013, 35). Šī raksta mērķis ir aplūkot, kādas izpārmaiņas ir notikušas teātra izrāžu žanroloģiskajā apzīmējumā.
3. Vārddarināšana; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pētījumā zināmā mērā ir notikusi paļaušanās arī uz nejaušības principu – kopskaitā aplūkoti 150 iestudējumi un to apakšnosaukumi jeb žanroloģiskie apzīmējumi, kas nebūt nav viss repertuārs noteiktajā laikaposmā, bet tieši tik daudz programmu pētījuma veikšanas laikā (2013. gada rudenī) bija pieejamas Liepājas teātra arhīvā.
7.2. Mazvārdība;
Paldies Liepājas teātrim un personīgi literārajai padomniecei Zandai Borgai par atsaucību šī pētījuma veikmateriāla nodrošināšanā!
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā var būt norāde par izrādes apjomu, adresātu, autorību un žanroloģisko piederību.
3. Vārddarināšana;
Tāpat arī nav izvērsti nav skatītis jautājumis par to, vai žanroloģisko apzīmējumu devis lugas autors, vai režisors to saglabājis vai devis pats iestudējuma tapšanas laikā u. tml. Tas būtu pētījuma priekšmets teātra žanroloģijā, bet ne terminoloģijā. Un tomēr, kas nav mazsvarīgi – apakšnosaukuma atslēgvārds ir saistošvarīgs ne tikai teātra skatītājam, bet arī teātra kritiķim, kas caur to „atslēdz” izrādes būtību, kvalitātes, veiksmes un neveiksmes, tāpēc teātra pasaules zinātāju atsevišķi citējumi rakstā tomēr ir iekļauti, lai nezaudētu saistību ar pētījuma objektu tā pamatbūtībā.
4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Pirmkārt, par papildinformāciju šajā pētījumāir uzskatāmīta apakšnosaukumā ietvertā norāde par cēlienu vai daļu skaitu izrādē.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Protams, šāda veida informācijai ir vienīgigalvenokārt organizējošs raksturs, tai maza sakara aristība ar žanroloģijas terminoloģiju, bet, aplūkojot pieteikto tēmu kopumā, tā tomēr ir jāpiemin.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dažreiz šī norāde ir ne tikai informējoša, bet arī asprātīga un skatītāju ieintriģējoša, piemēram, – komēdija bērniem no astoņiem līdz astoņdesmit gadiem 2 daļās (Punktiņa un Antons 1985).
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tradicionālais dalījums – traģēdija, komēdija un drāma, arī traģikomēdija un melodrāma – izmantots tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļā (39,31 %), t. i., 57 no aplūkotajiem iestudējumiem (traģēdija – 5, komēdija – 32, drāma – 13, traģikomēdija – 3, melodrāma – 4).
7.1. Liekvārdība;
No visa pētījuma materiāla 32 izrādes (22,07 %) ir nodēvētas par komēdijām.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Pārējos gadījumos nomenklatūras vārdam pievienots vēl kāds diferencētājelements (piemēram, muzikāla, dzīves, lauku), bet par tiem rakstīts vienkopussk. raksta turpinājumā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Izrādēm, kuras nodēvētas par traģēdijām, apakšnosaukumi veidoti bez kādiem papildinājumiem, tie sastāv vienīgi no šī termina un papildu informācijas, piemēram, traģēdija 2 daļās (Otello. Venēcijas moris 2000), traģēdija 2 cēlienos (Sarkofāgs 1987), traģēdija 3 cēlienos ar epilogu (Nakts, kad aptumsa mēness 1982 – traģēdija (Nakts, kad aptumsa mēness 1982; Sarkofāgs 1987; Otello. Venēcijas moris 2000).
8. Tekstveide;
Interesanti, ka jau vairākupēdējos gaduos Liepājas teātrī nevienai izrādei nav dots šis apakšnosaukums – traģēdija, toties ir dažas traģikomēdijas, piemēram: traģikomēdija (Filumena Marturano 2013), sadzīviska traģikomēdija (Gogolmogols 2012vairāk izmantots nosaukums traģikomēdija (Gogolmogols 2012; Filumena Marturano 2013).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Normunds Akots izrādi „Sods un noziegums” cenšas „atslēgt” ar žanroloģisko apzīmējumu melodrāma, uzsverot, ka „tēlainais spēles izkāpinājums raisa melodrāmai nepieciešamo emocionālo līdzpārdzīvojumu” un „melodrāmai nepieciešamās noskaņas režisors forsē ar krievu romancēm” (Akots 2012). Zināms, ka sSākotnēji melodrāmā būtisks ir bijis izrādes muzikālais raksturs, bet mūsdienu izpratnē melodrāma ir drāmas paveids, kurā visas darbojošās personas tiek izteikti dalītas varoņos un antivaroņos, sižeta risinājumā valda sakāpināta emocionalitāte un pozitīvs atrisinājums.
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Aplūkonalizējamajā materiālā tie konstatēti 28,28 % jeb 41 gadījumā (luga – 18, izrāde – 14, dramatizējums – 9).
7.3. Neiederīgs vārds;
Visbiežāk vārdam izrāde pievienots apzīmētājs muzikāla, tādējādi kā žanrisko apzīmējumu norādot muzikāla izrāde, piemēram, muzikāla izrāde 2 cēlienos (Mūzikas skaņas 1993); muzikāla izrāde bērniem (Pelnrušķīte 2012, Runcis zābakos 2012), muzikāla izrāde bērniem 2 cēlienos (Kā brālītis trusītis uzvarēja lauvu 2009; Runcis zābakos 2012). 20. gadsimta 80. gados ir bijis populāri apakšnosaukumā ietvert terminu dramatizējums, kas nozīmē – skatuvei pārstrādāts literārs darbs. Pētījuma materiāls rāda, ka šŠādi apakšnosaukumi veidoti divējādi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;