Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Valodniecības vēsturē lielākā nozīme ir tieši pirmajam – tajā mācījušies vai strādājuši, piem.ēram, Antoņina Reķēna, Marta. Rudzīte, Jānis Rozenbergs, Rasma Grīsle.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tomēr 1958. gadā to likvidēja, pievienojot LVU.
7.2. Mazvārdība;
Pēc marrisma atcelšanas 1950. gadā valodniecībā pakāpeniski paplašinājās pētījumu lauks, bagātinājās metodika.
7.2. Mazvārdība;
Par latviešu valodniecības galveno uzdevumu tika izvirzīti divi lieli projektdarbi – mūsdienu literārās valodas gramatikas un literārās valodas vārdnīcas izstrāde.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Arī citos pētījumos – disertācijās un publikācijās – latviešu valodnieku uzmanības lokā līdzās dialektiem par galveno objektu kļuva mūsdienu latviešu valoda, tās dažādie aspekti.
6.1. Saistāmība;
Ilgus gadus MLLVG ir tikusi uzskatīta par literārās valodas normas avotu, valodas kultūras paraugu, ko balsta apgūtais plašais teorētiskais pamats. Rūdolfa. Grabja vadībā strādāja daudzi VLI valodnieki, viņu vidū Antonija. Ahero, Anna. Bergmane, Aina Blinkena, Milda. Lepika, Mērija. Saule-Sleine, Velta Staltmane un citi.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Pēc šī normas avota publikācijcēšanas varēja aktivizēties arī praktiskais literārās valodas kopšanas darbs.
3. Vārddarināšana;
To īpaši sekmēja speciāla populāra izdevuma „Latviešu valodas kultūras jautājumi” aizsākšana 1965. gadā.
7.2. Mazvārdība;
Pavisam līdz 1993. gadam iznāca 27 laidieni.
7.2. Mazvārdība;
Tā tapšanā piedalījās vairums sava laika valodnieku, piem.ēram, A. Blinkena, Laimdots Ceplītis, R.
2.2. Saīsinājuma izveide;
VLI darbinieki 1966.–1976. gadā sagatavoja „Latviešu valodas biežuma vārdnīcu” četros sējumos (1976. gadā arī Tamāras Jakubaites „Latviešu valodas inversā biežuma vārdnīcu”).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu literārās valodas leksikogrāfijas jomā īpaši svarīgi ir 1972.–1996. gadā publicētie „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” 8 sējumi 10 grāmatās.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Pie tās tapšanas M. Stengrevicas un Laimdota. Ceplīša vadībā strādājuši daudzi autori – Inese Ēdelmane, Aina Miķelsone, Ārija Ozola, Liene Roze, Jānis. Valdmanis, Ieva Zuicena un citi.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Sintakses teorijas izstrādāšanā nozīmīga loma bija Arturam. Ozolam.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Godinot A. Ozola piemiņu, kopš 1965. gada L(V)U ik gadu rīko starptautiskasu zinātniskasu konferencesi, kas veltītas visdažādākajiem problēmu lokiem.
4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas katedrā nozīmīgus pētījumus veica arī Alise. Laua fonētikā, leksikoloģijā un frazeoloģijā, Jūlijs. Kārkliņš sintaksē, Emīlija. Soida morfoloģijā un vārddarināšanā, Inta Freimane sintaksē, Reinis Bērtulis salīdzināmajā un vēsturiskajā semantikā, Sarma. Kļaviņa vispārīgajā un kvantitatīvajā valodniecībā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Viņi sagatavojuši daudzas monogrāfijas. 1996. gadā iznāca arī A. Lauas vadībā izstrādātā plašā „Latviešu frazeoloģijas vārdnīca”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu dialektu pētniecība turpinājās arī VLI, kur jau 1956. gadā bija izveidots Dialektoloģijas un valodas vēstures sektors.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Rūķi( (vēlāk Rūķi-Draviņu), tad darbu turpināja Elfrīda Šmite, Milda Graudiņa, vēlāk arī– Benita Laumane, Brigita Bušmane, Anna Stafecka, Alberts Sarkanis, Anna Stafecka, Liene Markus-Narvila, Ineta Kurzemniece u. c. Latviešu dialektologi iesaistījušies arī divu starptautisku projektu – „Eiropas valodu atlantsa” un „Baltu valodu atlantsa” tapšanā. Īpaši Latgales izlokšņu, kā arī to vēstures izpētē izcila nozīme ir Antona Breidaka ieguldījumam.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Pirmā un joprojām visplašākā ir „Ērģemes izloksnes vārdnīca” (1977–1983), ko sagatavoja Elga Kagaine un Silvija Raģe.
4.3. Īpašības vārds;