Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4239 vienumi
Tās priekšsēdētājs ir fonētiķis habilitētais filoloģijas doktors profesors Antons Breidaks, komisijas locekļi: Andriva Jūrdža mazdēls, literāts un sabiedriskais darbinieks Jānis Cibuļskis, poligrāfiķis, grāmatizdevējs Jānis Elksnis, filoloģijas doktori valodnieki Alberts Sarkanis, Lidija Leikuma, Anna Stafecka, Anna Vulāne, habilitētie filoloģijas doktori literatūrzinātnieki profesors Vitolds Valeinis un folkloriste Beatrise Reidzāne, dzejniece Anna Rancāne.
4.3. Īpašības vārds;
Daļa jautājumu nesagādā nekādas grūtības, un vienošanās tiek panākta samērā ātri, bet pareizrakstības problemātiskās normas raisa karstus strīdus, argumentācijai tiek meklēti izlokšņu materiāli, lai noskaidrotu kādas valodas parādības izplatību, notiek konsultācijas, tiek vēl un vēlreiz pārbaudīts tās vai citas formas lietojums un spriests par to izmantojamību mūsdienu rakstu valodā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Abos izdevumos iedzīvināti jaunie noteikumi. 1996. gadā „Latgalīšu literaruos volūdys pareizraksteibys nūteikumi” tiek publicēti „Tāvu zemes kalendaārā 1997” (Nūteikumi 1996, 281–287), par tiem tiek diskutēts konferencēs.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Vislielākos iebildumus rada digrafa uo lietojums ō vietā. 1999. gada decembrī Saeimā tiek pieņemts „Valsts valodas likums”, kura 3. panta 4. punktā atzīts, ka „valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību” (Likums 1999). 2000. gadā pēc Latgales skolotāju iniciatīvas tiek izveidota Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija (LVLKSA), 2002. gadā Rēzeknes rajona Nautrēnu vidusskolā atklāts Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures apguves Metodiskais centrs, kuru vada skolotāja Veronika Dundure.
1. Tehniskais noformējums;
Komisija precizē jau iepriekšējā posmā izstrādātos noteikumus, diskutē par skaņu atspoguļojuma un vārdformu normatīvo bāzi, spriež par paralēlvariantu pieļaujamību un daudzumu.
3. Vārddarināšana;
Par latgaliešu rakstu valodas fonoloģiskās sistēmas pamatu ir izvēlēta Aizkalnes, Bērzpils, Dricānu, Gaigalavas, Galēnu, Makašēānu, Nautrēnu, Ozolaines, Sakstagala, Tilžas, Vārkavas un Viļānu izlokšņu sistēma, jo tā vislabāk ir saglabājusi latgaliskajām izloksnēm raksturīgās pazīmes.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Par izdošanu rūpējas biedrība „Latgales sStudentu centrs”, materiālo atbalstu sniedz Latgales Rreģiona attīstības aģentūra.
2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
LSC aktīvi iesaistās latgaliešu rakstu valodas popularizēšanā, mācīšanā, dažādu pasākumu organizēšanā. 2008. gada 17. maijā Rēzeknē notiek informatīvais seminārs „Latgaliešu pareizrakstības noteikumi un latgaliešu rakstība”, ko organizē LRatvijas Republikas Tieslietu ministrijas Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Latgaliešu pareizrakstības apakškomisija un biedrība „Latgales Studentu centrs” sadarbībā ar Rēzeknes pilsētas domi un Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrību.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ir skaidrs, ka komisijas darbs ir jāatjauno. 2013. gada 15. janvārī LRatvijas Republikas Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrā tiek apstiprināts Latgaliešu ortogrāfijas komisijas Nolikums un sastāvs.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Lai sekmīgāk ritētu darbs, tiek rīkotas arī elektroniskās apspriedes. Šajā laika posmā skatīti daudzi ar latgaliešu rakstu valodas lietojumu saistīti jautājumi un pieņemti lēmumi, piemēram, par Latvijas novadu un to iedzīvotāju nosaukumu lietošanu latgaliešu rakstu valodā, Latgales novadu, pilsētu, pagastu un to iedzīvotāju, ūdens tilpņu, profesiju nosaukumiem, risināti ar latgaliešu rakstu valodas mācību saturu, latgaliešu rakstu valodas un literatūras pamatizglītības un vidējās izglītības standarta un mācību līdzekļa „Skreineite” izstrādi saistītie jautājumi u.  tml. Komisija saņem arī jautājumus, kuru risināšana dažkārt prasa diezgan ilgu laiku.
1. Tehniskais noformējums;
RezultātKopumā tika savākts pietiekami daudz argumentu, lai ieteiktu izmantot nosaukumu Malmuna. 2015. gada jūlija sēdēs tika izskatīts Vietvārdu apakškomisijas sagatavotais atzinums par oficiālo vietvārdu un oficiālo paralēlnosaukumu piešķiršanu dabas objektiem un precizēti paralēlnosaukumi latgaliešu rakstu valodā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Galvenie latviešu valodas mācību līdzekļiu izmantotāji ir latviešu valodas skolotāji, taču viņiem darba ir tik daudz, ka pat neatliek laika pārbaudīt katru apšaubāmu faktu (turklāt publicētu, ko akceptējis redaktors un recenzents/-i).
6.1. Saistāmība;
Var minēt vairākus zinātniskuma principa svarīgus aspektus, kas būtu jāievēro latviešu valodas mācību līdzekļos: Mmācību līdzeklī iekļautā satura atbilsme zinātnes pamatatziņām. V; valodniecības kā zinātnes iekšējās loģikas nodrošināšana. Z; zinātnes teorijas un prakses vienotības ievērošana (mācību līdzeklī iekļaut tikai pārbaudītus zinātnes faktus). V; vienotas un precīzas terminoloģijas lietošana.
6.6. Dalījums teikumos;
Tāpat arī 5. deklinācijas lietvārdu bēres un šķēres nominatīva formā latviešu valodā nekad nav lietots mīkstinātais līdzskanis ŗ, bet kā formu veidotājelements tikai daudzskaitļa ģenitīvā bēŗu, šķēŗu, turklāt tie nav vienīgie 5. deklinācijas lietvārdi, tāpēc vajadzētu minēt vismaz – u.  c. (piem., līdzīgi arī ieceres – ieceŗu, asteres – asteŗu, vāveres – vāveŗu, atsperes – atspeŗu u.  tml.).
1. Tehniskais noformējums;
Latviskajā tulkojumā liels skaits vārdu uzrāda nevis avotteksta (t. i., augšvācu) pazīmes, bet gan atbilsmi lejasvācu formām vai leksēmām, sal., piem., latv. mandag, kas aizgūts no viduslejasvācu mândach ‘pirmdiena’ (avottekstā ir augšvācu forma montag) vai brökes (no viduslejasvācu broke, breke ‘naudas sods’) kā augšvācu termina straffe ekvivalents.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tā, piem., no augšvācu valodas savulaik aizgūtais lejasvācu adj.īpašības vārds spitz, kas kļuva par aizguvuma avotu latviešu adj.īpašības vārdam spics, tautasdziesmās reģistrēts arī augšvācu izrunai tuvākajā formā špics.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Augusta Deglava romāns „Rīga’” noteikti ir viens no interesantākajiem literārajiem darbiem latviešu literatūras vēsturē.
1. Tehniskais noformējums;
Blakus dažādiem rīdzinieku un viņu kultūras atspoguļojumiem tajā publicēti arī divi valodnieku raksti: Dainas Nītiņas apskats „Augusts Deglavs un Rīgas valoda” (18-–30) un Jāņa Kušķa „Svešvārdu lietojums romānā” (70-–78).
1. Tehniskais noformējums;
Romāna teksts dāvā tā vērīgam lasītājam iespēju iedziļināties daudzveidīgās lingvistiskās parādībās. Piem.ēram, lingvistiskās attieksmes atveidē, kas atklājas romāna varoņa Pētera un viņa krusttēva Jurkas Krauklīša, kuru Rīgā pazīst kā rātskungu Georg Rabemann, sarunā, pēc tam kad krustdēls paziņo par darbu pie pudeļu skalošanas: „Nē, nē, -– tā tu tālu netiksi!
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Sapratīsim, ka viņa tādēļ liela „kontinuitaātes’” cienītāja.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums;