Pilsoniskais dienas laikraksts „Kurzemes Vārds” sāk iznākt Liepājā 1918. g.ada 27. novembrī žurnālista Jāņa Laudama redakcijā (Treijs 1996). „Kurzemes Vārds” ir interesants ar to, ka tas praktiski ir iznācis 100simts gadus, tikai Ppadomju laikā tam bija nosaukums „Komunists”. „Kurzemes Vārda” pirmajā rakstā „Darbu sākot” teikts: „[..] briesmīgā Eiropas kara vētra ir pārstaigājusi visas zemes, visur atstājusi savas smagās pēdas.” (Kurzemes Vārds, 27.11.1918.) „Eiropas kara vētra” ir metafora, kasurā karš salīdzina karuāts ar stihisku nelaimi, kas piemeklējusi Eiropu.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Kopumā šeitajā gadījumā var runāt par izvērsto metaforu (extended metaphor), kuru ierosina metonīmiskas saites.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Viss, ko uzceļ vai grib celt latvju nacionālā griba un sajūsma, satriec ļauna pretvara, kurai nav sejas, kuras mājvieta nav zināma, kura uzglūn mierīgam darbam no kaktiem, uz visiem ielu stūriem.” (Latvijas Sargs, 21.01.1919.) Metafora „tumšs laiks” attiecas uz tādu laika periodu, kad notiek kas naidīgs un ļauns, kas ir labi saprotams laikā, kad Latvijas valdība brīvības cīņu laikā bija spiesta pārvākties uz Liepāju.
1. Tehniskais noformējums;
|
Naidīgās un ļaunās varas metafora ir izvērsta, turpinot to pašu domu: „visapkārt neskaidra, netīra krēsla”.
1. Tehniskais noformējums;
|
Krēsla nav saistīta ar diennakts laiku, bet ar naidīgajiem spēkiem, kas darbojas pret Latvijas neatkarību. Iespējams – arī ar neziņu, neskaidrību par nākotni, dažādiem netīriem politiskiem darījumiem.
8. Tekstveide;
|
Horizontālo svītru īsā apskata nobeigumā varbūt varētu pieminēt vēl to, ka iepriekšējo gadsimtu mijā vārda dalīšanai morfoloģiskās sastāvdaļās izmantota īstā, resp., (garā) domuzīme (sk. 8. attēlu). Šādi kādu laiku praktizēts Rīgas latviešu biedrības Zinību komisijas rakstos, bet pie tā atgriezties, saprotams, nevajadzētu.
6.2. Savrupinājumi;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Igaunijas Republika savu neatkarību pasludināja 1918. g.ada 24. februārī. Žurnālā „Ir” publicēta intervija ar Igaunijas zinātnieci un politiķi Marju Lauristinu – „Svinēt brīnumu – bez pārspīlēšanas”. M. Lauristina saka: „[..] nedrīkstam aizmirst – tas, ka mums ir valsts, ir brīnums. [..] Visi teica – tas nav iespējams.
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Brīnums ir „‘neparasta, neticama, arī grūti izskaidrojama parādība; tas, kas izraisa izbrīnu.”’ (LVV 2006, 183). Vēsturnieki piekristu M. Lauristinai, ka viss varēja izvērsties daudz savādāk, un tiešāmcitādi un triju Baltijas valstu esamību pasaules kartē tiešām nevar uzskatīt par pašsaprotamu. „Peldēt pret straumi” ir frazeoloģisms ar nozīmi „‘izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma uzskatiem.”’ (LFV 2000, 1212). Savukārt „vārdu savienojums straume mūs aizskalos” metaforiski apzīmē kādu strauju notikumu virknikopumu, kas var mainīt neatkarīgas valsts stāvokli, ja cilvēkiem nebūs svarīgi to nosargāt.
1. Tehniskais noformējums;
4. Formveidošana;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Mūsdienās „metafora zelta drudzis” raksturo situāciju, kad cilvēki masveidā dodas uz kādu vietu vai veic kādu darbību, jo ir dzirdējuši, ka citi cilvēki bijuši ļoti veiksmīgi tajā vietā vai darbības veidā (CAD 2008, 620; EOLD 2018).
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Iespējams, ka „zaļā drudža” metaforametafora zaļais drudzis izmantota, lai gan pievērstu uzmanību šim jautājumam, gankā arī brīdinātu par sekām, ja alkatība netiek kontrolēta.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Beidzamajā laikā šķiet, ka notiek pašvaldībuas sacensībšas, kura dos vairāk labumu saviem iedzīvotājiem, t. Tā „Rīgas Apriņķa Avīzē” lasāms raksts „Jūrmala seko Rēzeknes piemēram”, kas runā. Tajā stāstīts par pilsētas domes lēmumu atļaut Jūrmalas iedzīvotāju kartes īpašniekiem pārvietoties sabiedriskajā transportā bez maksas.
4. Formveidošana;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Rakstā teikts, ka „Jūrmala pēc Rēzeknes ir otrā pilsēta Latvijā, kas pieņēmusi šādu lēmumu.” (Rīgas Apriņķa Avīze, 20.03.2018.). Šajos piemēros novērojamizmantota metonīmija, kurā pilsētas nosaukums pārstāv tās domiattiecināts uz šīs pilsētas vadību, jo ne Jūrmala, ne Rēzekne, ne pilsēta nav dzīvas būtnes, kas varētu jelkādu lēmumu pieņemt. projekcija vienā domēnā nesējvienība mērķvienība Jūrmala Jūrmalas pilsētas dome Jūrmalas pilsēta Jūrmalas pilsētas dome Rēzekne Rēzeknes pilsētas dome 7. tabula.
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Metonīmiju „ Jūrmala” un „Rēzekne” projekcijas Arīdzan6. piemērs. 21. gadsimtā cilvēkus interesē arī valoda, un par jaunvārdu problēmātāpēc presē ik pa laikam parādās publikācijas par dažādiem valodas jautājumiem. Piemēram, par jaundarinājumiem latviešu valodā rakstaunāts „Latvijas Avīzes” rakstā „Māte „gūgle” un istabenis” (Latvijas Avīze, 04.04.2018.) „M. Sarunvalodas vienību mātie gūgli”e var uzskatīt par metaforu, jo māte gūgle nav nevienam māte, bet mātes vārdu ieguvusi vien tādēļ, ka daudz ko zina, pareizāk sakot, ļauj atrast atbildes. Šajā gadījumā nezināGoogle meklētājsā var pajautāievadīt gandrīz jebko, un Google meklētājs dosuru jautājumu un saņemt kādu atbildi.
|
Latvijā tādu zvēru pagaidām nav, toties Igaunijā ir veseli četri! [..] mītiskā dzīvnieka vārdā start-up vidē mēdz dēvēt jaunuzņēmumus, kuru tirgus vērtība tiek lēsta vismaz miljarda eiro vērtībā. [..] Latvija joprojām ir sava pirmā vienradža gaidās. [..] man gribas noticēt – agrāk vai vēlāk, bet vienradzis ganīsies arī Latvijā!” (Ir, 12.07.2018.) Metafora „vienradzis” kā ekonomisks terminkā lietots apzīmējums ir tekstā izskaidrota, bet pārnestā nozīme saglabājas un tiek lietota kopā ar citām metaforām un metonīmijām.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Cerība, ka „vienradzis ganīsies arī Latvijā”, liek domāt par vienradzi kā vērtīgu dzīvnieku, kas varētu baroties Latvijas pļavās, tātad Latvijas biznesa vidē tiek gaidīti vērtīgbagāti uzņēmumi, kas varētu attīstīties Latvijā, dodot labumu Latvijas valstij. 2018.g.9. piemērs. 2018. gadā daudz uzmanības tiek veltītas sportam.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Rakstā „„Liepājas basketbols” audzē muskuļus” stāstīts par to, kā tiek uzlabots komandas sastāvs ar tādiem jauniem un labiem spēlētājiem kā Arnis Atei un Desmondsu Rindžersu (Kurzemes Vārds, 25.07.2018.). „Audzēt muskuļus” nozīmē iegūt vairāk spēka.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
|
Raksta nosaukumā „Pret čaulām” ietverta metafora (Ir Nauda, 08./09. 2018.). „Čaulas kompānija/veidojums/banka” ir fiktīva, pastāv tikai dokumentos, bet reāli tā neko nedara, ir tikai izkārtne, bet tā mēdz un parasti nodarbotiejas ar naudas atmazgāšanu, tāpēc ir bīstama, un no tādām būtu vēlams izvairīties.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Auseklis, Nr. 25 (9885), 2018, 28. februāris, 1. lpp. Baltijas Ziņas, 01.05.1918. – Krolls, Oto.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Mazāk lietotām valodām ir svarīgs pienākums: pasargāt pasauli no lingvistiskas un kulturālas vienmuļības”. (Brussels 1995:, 10) Pirms pievērsties latgaliešu rakstu valodas ortogrāfiskās sistēmas normēšanai mūsdienās, atsauksim atmiņā tās attīstības un pareizrakstības normu izstrādes vēsturi.
1. Tehniskais noformējums;
|
Vairākām tautām gan tepat kaimiņos (lietuviešiem, igauņiem), gan tālāk pasaulē (norvēģiem, mordviešiem, hantiem, kabardiešiem u. c.) ir divas vai vairākas rakstu tradīcijas.
1. Tehniskais noformējums;
|