Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Valodas izmaiņu raksturojums Telpiskritoriālā nošķirtība veicinājusi ne tikai arhaisku valodas īpatnību saglabāšanos, bet arī citas lingvistiskas izmaiņas izloksnē.
7.3. Neiederīgs vārds;
Par jaunu parādību izloksnē uzskatāma līdzskaņu g, k, l, n, t mīkstināšana pēc lietuviešu valodas parauga, kad konsonantlīdzskaņi lietuviešu valodā tiek mīkstināti palatālu patskaņu e, ē, i, ī un diftongvskaņa ie priekšā (Straupeniece 2011, 341).
7.3. Neiederīgs vārds;
Līdztekus mērķis nav arī lingvistiskais “„populisms”, iztapīgi izvairoties no jebkāda kritiska vērtējuma, bet gan analītiski un kritiski iezīmēt dažas norises latviešu valodā, kuru ietekme jau ir izrādījusies vai var izrādīties pietiekami nozīmīga.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
No vienas puses, nereti izmantojam pamatfaktus, piemēram: cilvēka valoda izsenis ir evolucionējusi (tās vēsturiskā rekonstrukcija aptver ne vairāk kā 7000 gadus, lai gan valodu pirmsākumi iesniedzas vismaz 200 000 gadus senā pagātnē (Tallerman, Gibson 2012, 508)); valodu kontakti ir fundamentāls valodas pilnveides un tātad – arī valodas nākotnes priekšnosacījums; visām valodām ir raksturīgas kopīgas iezīmes, kas izriet, piemēram, no dzīves vides, cilvēka psihoemocionālo un sociālo vajadzību un īpaštnību līdzības (saistībā ar aizguvumiem šis fakts ir gan viens no iemesliem, gan viens no izskaidrojumiem, kāpēc, ņemot vērā valodu atšķirības, aizgūšana tomēr notiek un ir iespējama);); no vienas puses, valodas nenovēršamās pārmaiņas – to atzīst pat lielākie pūristi – nav uzskatāmas nedz par vēlamām, nedz nevēlamām. N; no otras puses, apsvērumi šo atziņu starptelpā ir daudz sazarotāki, komplicētāki un katrā ziņā – ne “„melns” vai “„balts” kategorijās sakārtojami.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Saistībā ar valodas normām, valodas apguvi un izmantošanu Stīvs Klainedlers (Steve Kleinedler) norāda trīs priekšrakstu grupas: dzimtās valodas lietojuma normas (fonētiskās, sintaktiskās, morfoloģiskās) – noteikumi, kurus dzimtās valodas lietotāji zina un izmanto pat tad, ja šie likumi nav īpaši mācīti; didaktikas līmeņa normas: valodas likumi, kuru mācīšana veido priekšstatus par labu/sliktu jeb pareizu/nepareizu valodas lietojumu; ieteikumi pilnvērtīgākai saziņai: stilistiski ieteikumi, lai izteiktos skaidri un saprotami (Kleinedler 2018). Īpaši būtisks ir pirmais līmenis, jo šī kompetence nosaka to, vai dzimto valodu patiešām pārvaldām pienācīgi.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Un tās nebūt neizriet tikai no latviešu valodas mācību satura skolā, bet no vispārējās vides un tajā dominējošajiem apstākļiem, kuros ne mazsvarīgi ir lingvistiskās attieksmes un valodas prestiža aspekti.
7.1. Liekvārdība;
Klainedlers vēl piebilst, ka valoda, kuru mēs ikdienā lietojam, mainās nemitīgi, gadu no gada, un izpārmaiņu vērtējuma aspektā nozīmīgs kritērijs ir saziņas efektivitāte – vai mēs saprotam viens otru. Šo atziņu var aplūkot sasaistē ar valodnieces Maijas Baltiņas lekcijās dzirdēto ne mazāk ietilpīgo atziņu, ka valodā kļūdu nav.
3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Izmaiņas nevar pārvērst par ļaunuma deēmonu un nevar arī vienkāršot – tāpat kā jebkura norise valodā, arī šī ir daudzveidīga un daudzslāņaina.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Irina Levontina (Ирина Левонтина), piekrizdama tiem, kas saka, ka ne mēs valdām pār valodu, bet valoda – pār mums (Левонтина 2015, 8), atgādina, ka valodas organisms ir pārsteidzoši dzīvīgs; tam grūti kaut ko uztiept; jauni vārdi vai jaunas vārdu nozīmes liecina par attiecīgu nepieciešamību; ar laiku šīs nozīmes tiek atmestas vai pieņemtas kopā ar jauno saturu (Левонтина 2016, 17-–18).
1. Tehniskais noformējums;
Priedēkļu un prievārdu sāga Nav datu, laikas ļautu spriestu par valodas vēsturisko situāciju šajā latviešu valodas lietojumaattīstību šajā jomā, tomēr var novērot tendenci latviešu valodā īpatnēji izmantot priedēkļus.
7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; 6.8. Palīgteikuma tips;
Tas pats sakāms par darbības vārdu pielietot salīdzinājumā ar formvārdu bez priedēkļa – abi nozīmē vienu un to pašu.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Attiecībā uz darbības vārdu apmācīt, iespējams, varētu izvirzīt apsvērumu, ka apmācīt iezīmē darbības pilnīgu vai daļēju pabeigtību, atsaucoties uz līdzīgas formstruktūras darbības vārdiem, piemēram, apdarīt.
7.3. Neiederīgs vārds;
Piemēram, žurnālistiskās pētniecības vietnē Re:Baltica lasāmā raksta “„Kāpēc mēs šo rakstījām” (RB 2019) nosaukumā vietniekvārds izskatās kā tiešs tulkojums no angļu valodas (this), lai gan varētu ieteikt, piemēram, izteiksmi „Kāpēc mēs par to rakstījām”.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Tāpat jāpiekrīt vērojumam, ka norādāmie vietniekvārdi arvien biežāk pildaveic gluži to pašu funkciju, ko angļu valodā veic noteiktais artikuls, turklāt šī funkcija kļūst tik ierasta, ka to runā nepamana ne tikai jaunieši: Man ir radusies tāda sazvērestības teorija, ka viņa tajā Krievijas visnotaļ intelektuālajā mākslas vidē vienkārši neizturētu konkurenci (RL 2019, 30).
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu valoda nekad nav bijusi “„tīra”; ne velti kopš pirmo latviešu intelektuāļu laikiem ir plaši apspriesta citu valodu ietekme un nepietiekams izteiksmes latviskums.
1. Tehniskais noformējums;
Arī pašlaik aizguvumus izmantojam aizgūtnēm, it īpaši sarunvalodā un neformālajā rakstveida saziņā. Taču to netrūkst arī oficiālos dokumentos.
7.2. Mazvārdība;
Nomainoties iekārtām un apgūstot jauno dzīvestelpas realitāti, sabiedrības un līdz ar to arī kultūras, tostarp valodas lietojuma, izmaiņas, bija neizbēgamas.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ne velti, jaunieši ir visraksturīgākie “„pārkāpēji”.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Iespējams, ka attiecīgā izteiksme gluži vienkārši atsvaidzina saziņu, dod iespēju “„izkāpt” no valodas rutīnas.
1. Tehniskais noformējums;
Turklāt šie faktori neattiecas tikai uz jaunāko paaudzi – sterila valoda ir sinonīms ne vien samākslotai, bet arī garlaicīgai, izolētai un “apdalītnabadzīgai” runai.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;