Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Septīto ar ķermeņa daļu nosaukumiem darināto vārdsavienojumu grupu veido tādi vietvārdi, kuros pirmais komponents raksturo dabas objekta ģeoloģiju (piemēram, akmeņaste, pļava Rendā, 1962, smilšaste, pļava Sērmūkšos, 1963).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Liela grupa vietvārdu ar ķermeņa daļu nosaukumiem ir vārdu savienojumi, kuros anatomiskā leksēma ir atkarīgais komponents un atspoguļo tā saukto toponīmiskā jeb salīdzināmā ģenitīva nozīmi (Rapa 2014).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Iespējams, tādējādi mēģināts uzsvērt metaforisko salīdzinājumu – objekta ārējo līdzību ar ķermeņa daļu: Sirdsteirums Jaunlaicenē, „pēc formas līdzīgs sirdij”, 1979, Rokas pļava Oļos, „atgādina izstieptu roku”, 1960, Paurītes kalniņš Vandzenē, „pēc savas formas atgādina pieri, apaudzis bērziem, ozoliem”, 1976.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
To apliecina arī Vladimirsa Toporovsa (Владимир Топоров) izveidotais plašais pārskats par to, kādas ķermeņa daļas pēc senajiem mītiem atbilst fizioģeogrāfiskiem objektiem dažādu tautu priekšstatos (Топоров 1971) – kopējās korelācijas „ķermeņa daļas nosaukums – ģeogrāfisks objekts” tendences neatšķiras no dažādu pasaules tautu mītos sastopamā. Ķermeņu daļu nosaukumi ir seni un godājami vārdi, kuru dubultā nozīme tautas atmiņā bijusi nostiprinājusies un viegli saprotama – ne velti lielu daļu no tiem ar topogrāfisku nozīmi lieto ne tikai vietvārdos, bet arī kopvalodā.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
UnTurklāt nav novadu un pat pagastu, kur tie vietu nosaukšanā nebūtu tikuši izmantoti.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tā gan vārdu nozīmes ir mainījušās vai ieguvušas papildkomponentus, gan valodā ienākuši jauni vārdi. Šādas pārmaiņas ir notikušas ar ļoti daudziem vārdaiem.
6.1. Saistāmība;
Latviešu valodā vārdu vēsture – cilme, arī etimoloģija ir atrodama vispirms jau Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā” (1923—–1946), kur daudzu šķirkļu nobeigumā īsi minēti vārda raduraksti vai to darinātājs.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Dažādas plašas vārdnīcas, kas aptver ilgākus vēsturiskus periodus, jau vairāk nekā simt piecdesmit gadu ir tikušas rakstītas diezgan daudzām kultūras valodām.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lielākā holandiešu valodas vārdnīca „Woordenboek der Nederlandsche taal” iznākusi 43 sējumos no 1864. līdz 2001. gadam.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tātad gandrīz 140 gadu garumā!
7.2. Mazvārdība;
Pašlaik tiek veidota arī agrīnās holandiešu valodas vārdnīca „Vroegmiddelnederlands Woordenboek” (par laika periodu 13. gs.), kā arī senā perioda (500.—–1200. g.) vārdnīca „Oudnederlands Woordenboek”.
1. Tehniskais noformējums;
Valodām ar mazāku rakstu pieminekļu skaitu nav obligāti nepieciešamas atsevišķu periodu vārdnīcas, tomēr arī tādām vēsturiskās vārdnīcas var būt ļoti plašas. Piem.ēram, baltkrievu vēsturiskā vārdnīca „Гістарычны слоўнік беларускай мовы”, kurai kopš 1982. gada iznākuši 30 neliela formāta sējumi, kas aptver leksiku līdz vārdam Рушать. Īpašas vēsturiskas vārdnīcas gan vēl nav mūsu kaimiņu tautām – igauņiem un lietuviešiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tomēr plaši lietuviešu valodas seno rakstu pieminekļu materiāls izmantots 20 sējumu izdevumā „Lietuvių kalbos žodynas” (1941—–2002), kas tagad pieejams arī internetā: www.lkz.lt.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vienlaikus gan igauņu, gan lietuviešu valodnieki veic priekšdarbus vēsturiskās vārdnīcas rakstīšanai – digitalizē vecos rakstus pieminekļus un veido valodas korpusu.
6.1. Saistāmība;
Latviešu valodas vēsturiskās vārdnīcas ideja arī nav jauna (Andronova u.  c. 2006).
1. Tehniskais noformējums;
Saprotams, ņemot vērā iepriekš minētās dažādu valodu vārdnīcas – to apjomu un sastādīšanas laiku – projekta dalībnieki apzinās, ka četros gados iespējams veikt vien visai nelieliu iestrādi vārdnīcai.
6.1. Saistāmība;
Jaunajā projektā plānots palielināt izstrādāto un publicēto šķirkļu skaitu līdz aptuveni 1000 šķirkļiem, turklāt cenšoties reprezentatīvi pārstāvēt visas vārdšķiras.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
No perioda sākuma līdz 1714. gadam bibliogrāfiskajā rādītājā „Seniespiedumi latviešu valodā 1525—–1855” (1999) ir 138 bibliogrāfiskas vienības.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
No otras puses, vārdnīcas vajadzībām nav arī īsti nepieciešams korpusu papildināt ar nerediģētiem atkārtotiem izdevumiem kā, piem., G. Manceļa „Postillas” 2. izdevumu (1699).
1. Tehniskais noformējums;
Tāpēc plānots projekta laikā korpusam pievienot vispirms trūkstošos nozīmīgākos izdevumus – G. Manceļa vārdnīcu „Lettus” (1638), 1685. gada Kurzemes baznīcas rokasgrāmatu „Vermehretes lettisches Handbuch”, atsevišķus Georga Elgera darbus. 16.—–17. gs. latviešu valodas materiālu veido ne tikai iespiestie teksti, bet arī manuskripti.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;