Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
Skolēnu pārspriedumu korpusā visi teksti ir anonīmi, tie ir kodēti, lai atpazītu reģionu (r- – Rīga, l- – Latgale, k- – Kurzeme) un izglītības programmu (lvs- – latviešu mācību valodas vidusskola;, mts- – mazākumtautību skola;, vg- – valsts ģimnāzija).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
No kognitīvās perspektīvas argumentēto rakstīšanu autori piesaka kā problēmrisināšanas procesu, kurš ietver prasmi novērtēt informāciju no dažādiem avotiem, identificēt argumentus, integrēt tekstā tematam atbilstošu informāciju, izmantot zināšanas par teksta žanru un – svarīgākais – izpratni par tematu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
No sociokultūras perspektīvas rakstīšana ir definēta “„kā semiotisks rīks, kas ir komunikācijas un sociālo attiecību pamatā” (Ferretti, Graham 2019, 1347). Šādā rakursā tiek uzsvērtas noteiktas situācijas, sociokultūras konteksti, konvencijas, kas, no vienas puses, ietekmē pašu rakstīšanas procesu, bet, no otras puses, arī rakstītāja iekļaušanos sociālajos kontekstos.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lingvistiskā perspektīva nosaka, kādā veidā teksts ir aplūkojams un vērtējams no valodas viedokļa: kā ir respektēts teksta mērķis, žanrs, vārdu izvēle un gramatiskās struktūras.
4.1. Lietvārds;
Vērtējot skolēnu pārspriedumus pēc pazīmēm, kas raksturo kvalitatīvu, augstā līmenī uzrakstītu argumentēto eseju vai citu ar argumentāciju saistītu teksta žanru, var secināt, ka visvairāk Latvijas skolēnu darbos pietrūkst: individuāla skatījuma, atšķirīgu skata punktu (perspektīvu), argumentu un pretargumentu piedāvājuma, cenšoties raksturot noteiktus kultūras notikumus, faktus vai personības.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tas norāda, ka skolēni nepietiekami iedziļinās tematā un tā formulējumā iekļautajos vārdos (kas ir vara, kā var saprast vārdkopu brīnumainā vara u. tml.).
1. Tehniskais noformējums;
Dažreiz pēc teksta valodas ir nojaušams, ka pārspriedumu ir rakstījuši jaunieši, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda (ir tādas gramatikas kļūdas kā neprecīza vārdu saskaņošana, nomeniem nepareizi lietotas galotnes, burtiski tulkotas vārdu nozīmes no krievu valodas latviešu valodā u.  tml.).
1. Tehniskais noformējums;
Pat, ja tas ir subjektīvs vai emocionāli ekspresīvs viedoklis, tomēr rakstītājs ir paudis savu nostāju, attieksmi, cenšoties to arī pamatot: Un, manuprāt, daudzi darbi, kurus mums liek lasīt, ir gaužām nenozīmīgi.
5.2. Lieka pieturzīme;
Un arī, ja piešķiram grāmatām lielu varu, tad šāds stāsts var kādu ietekmēt nepareizi. (klvs) Argumentu un pretargumentu izpēti iespējams veikt, arī, izmantojot valodu korpusosu piedāvātās iespējas, piemēram, vidusskolēnu pārspriedumu korpusā meklējot teikumus ar pakārtojuma saikļiem lai gan, lai arī, kaut gan, kaut arī.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Minot konkrētus faktus, to izklāstā un valodas noformējumā bija vērojamas šādas nepilnības (sk. pasvītrotās vietas): 1) neprecīzi vai aplami nosaukti fakti (Kā piemēru var minēt grāmatu “„Virsnieku sievas”, ko sarakstījusi Andra Manfelde.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Kara filmām pozitīvais ir tas ka viņas var izmantot kā mācību avots vēstures stundas. (klvs)); 3) kļūdas personu vārdu, daiļdarbu, notikumu pareizrakstībā (Mihaels Bugākovs; Nora Ikstēna; Aspāzijas “„Medīja” un daudzi citi darbi; “„Ezera Sonāte”; “„Svina Garša”; Reģines Ezeres romāns “„Aka” u. c.).
1. Tehniskais noformējums;
Nodaļas noslēgumā vēlētos piebilst, ka pārspriedumos par tematu “„Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu” labākā argumentācija ir izmantota darbos, kuru autori patiešām skatās caur savu personīgo prizmu un runā par savu pieredzi, proti, par savu gadsimtu. Šajos darbos ir precīzi nosaukti kultūras notikumi, izdevumi vai norises, kuras raksturotas caur teksta autora pieredzi, emocijām, izjūtām un atklāsmēm.
1. Tehniskais noformējums;
Dzejnieks ļoti mīlēja savu pilsētu un viņu darbos un daudz runāts par Rīgas elementiem, bulvariem, nomali, strēlniekiem, atstumtiem cilvēkiem un afišām. Čaks ļoti gaiši attēlo pilsētas centru, jo tā ir vieta, kur satiekas inteleģence un ubagi, dzērāji un muzikanti, kuri cenšas nopelnīt naudu. (rmts) Starp tekstiem, kuros ir vērojama leksiskā precizitāte un daudzveidība, ir darbi, kas atspoguļo skolēnu iedziļināšanos kāda autora daiļradē vai biogrāfijā (diemžēl tādu darbu ir pārāk maz). Šādos tekstos ir jaušamas skolēnu vēstures un ģeogrāfijas zināšanas, spēja raksturot noteiktas vietas un laika garu, sabiedrību, sociāli politiskās norises u.  tml. Viens no tādiem darbiem ir pārspriedums par tematu “„Grāmatu brīnumainā vara”, kura autors ir izvēlējies rakstīt par Džeimsa Džoisa romānu “„Uliss”: Džeims Džoiss – Īrijas nacionālās kultūras un pašapziņas dzejnieks un rakstnieks – ir spējis radīt savu laiku agrā 20. gadsimta dzimteni – Dublinu – gan iespaidīgi vizuālā gleznā, gan stimulējoši mentālā gleznā savā 1914. gada romānā “„Uliss”.
1. Tehniskais noformējums;
Skolēnu sniegumu, viņu leksikas zināšanas var mērīt, arī, pievēršot uzmanību pārspriedumos lietotajām jēdzienu, parādību vai norišu definīcijām, semantiskiem skaidrojumiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Piemēram, pārspriedumā par tematu “„Grāmatu brīnumainā vara” (sk. 8. piemēru) skolēns ir izmantojis riņķveida kompozīciju un teksta noslēgumā mēģinājis apkopot iepriekš teikto, vispirms definējot, kas ir vara, un tālāk sasaistot konkrētāk varas jēdzienu ar grāmatu varu: Kas ir vara?
1. Tehniskais noformējums;
To tad ietekmē gan ģimene, gan sociokultūras, reģionālais fons, kas ir makrolīmeņa faktori (plašāk sk.: Martena 2021), proti, te parādās valodas apguves sociālais aspekts, kam ir tikpat liela nozīme valodas apguves procesā kā kognitīvajam aspektam.
5.2. Lieka pieturzīme;
Argumentētās rakstīšanas kontekstā bez leksiskās un sintaktiskās sarežģītības tiek uzsvērtas arī tādas laba rakstu darba pazīmes kā: teksta kohēzija un satura saistījums, prasme pamatot savu domu, pierādīt to ar faktiem, statistiku u. tml., lietot pretargumentus, atklājot spēju saskatīt atšķirīgas perspektīvas un interpretēt dažādus viedokļus (Ferretti, Graham 2019).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Nobeigums 12. klases skolēnu pārspriedumu teksti atklāj, ka jauniešu lielākajai daļai jauniešu latviešu valodas lietpratība nav tik augstā līmenī, kā to varētu sagaidīt pēc 12 mācību gadiem (īpaši skolēniem ar latviešu valodu kā dzimto valodu).
6.4. Vārdu secība;
No valodas pareizuma viedokļa Latgales mazākumtautību vidusskolu beidzēju darbi rada diezgan lielu satraukumu, jo 12 gadu garumā, pat, ja makrovidē (noteiktā pilsētā vai novadā) ir maz latviski runājošo, skolās latviešu valodā ir apgūti arī citi mācību priekšmeti, tāpēc rodas jautājums – kā tiek mācīta latviešu valoda un kādā latviešu valodā tiek mācīti citi mācību priekšmeti?
5.2. Lieka pieturzīme;
Iespējams, ka skolēniem nav pietiekamas lasīšanas pieredzes, kultūras notikumu pieredzēšanaes un emocionāla pārdzīvojuma (teātra izrāžu, koncertu, mākslas festivālu u.  tml.), ceļošanas pieredzes, sava novada, valsts vai citu valstu iepazīšanas, tādā veidā atklājot un iepazīstot arī pašiem sevi, paskatoties uz savu dzīvi, savu dzīvesvietu caur citu prizmu.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana;