Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Viensējuma Latviešu valodas vārdnīcā (LVV) vārda apmācība definīcija jau ir aizgājusi nevēlamā virzienā (acīmredzot izmantota arī kāda krievu valodas vārdnīca), jo likt pirmo uzsvaru uz teorētiskajām zināšanām ir pretrunā ar šā vārda praktisko ievirzi, sal.: apmācība -as, s.
7.2. Mazvārdība;
Nevēlamu praksi var ilustrēt ar informāciju no Pekinas: Vēstniece Ingrīda Levrence piedalās latviešu valodas apmācības programmas atklāšanā Pekinā. [..] 7. septembrī Pekinas Starptautisko studiju universitātē (Beijing International Studies University) tika uzsākta latviešu valodas bakalaura programmas apmācība. [..] uzņemti 20 studenti, kurus ar Latviešu aģentūras atbalstu apmācīs pasniedzējs no Latvijas. (Vēstniece 2015) Otrkārt, par nevēlamu uzskatāms vārda apmācība lietojums, runājot par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, sal.: [..] par pāreju uz apmācību tikai latviešu valodā. nepareizs lietojums [..] valsts finansētajās skolās jāpāriet uz mācībām valsts valodā. pareizs lietojums [..] apmācības ilgums 6 – –8 gadi. [..]. nepareizs lietojums Mācību ilgums 4 gadi. pareizs lietojums Treškārt, bieži vien daudzskaitļa forma apmācības tiek lietota vārda mācības vietā. Šāda prakse ir nevēlama.
1. Tehniskais noformējums;
Pat zinot par jēdzienu definīcijām un vārdu semantikas daudzšķautnainību, tulkotāji nereti pakļaujas burtiskas atbilsmes inercei, kas rada terminoloģisku nekonsekvenci dažādu organizāciju dokumentu tulkojumos. zZinātne un tehnika – zinātne un tehnoloģija 21. gs. vērojama gan objektīvi pamatota un apzināta, gan arī stihiska latviešu vārdu krājuma reorganizācija.
2.3. Sākumburti;
Vārds „technika” ir ļoti plašs jēdziens, kas aptveŗ visādus mašīntechnikas un būvtechnikas izgudrojumus, mājsaimniecības piederumus, darba rīkus un zinātniskus atklājumus. [..] Vārds „technika” šai tematā attieksies uz visu, kam kāds sakars ar mašīnām valsts un privātā dzīvē; saimnieciskā, sabiedriskā vai polītiskā novadā; civīlā vai militārā nozarē, lauksaimniecībā un mežkopībā, tirdzniecībā un satiksmē; publiskā, privātā vai mājsaimniecībā; tāpat arī darba rīki, darba mašīnas, celtniecības un satiksmes mašīnas, mašīnas pārtikas un citu patēriņa preču ražošanai; mašīnas un ierīces, ko lieto medicīnā, slimnīcās, gāzes un elektrības ģenerēšanai, ūdens būveēs un hidrauliskās spēkstacijās; kaŗa techniskie līdzekļi; fabriku un darbnīcu iekārtas; techniskās mācību un pētniecības iestādes. [..]. Kā redzams, zinātne aptveŗ visas cilvēces pieredzi zinātnē, sistēmās, metodēs, darba rīkos.. [..]. Kā zinātne, tā technika – abas ir svarīgi faktori tautas dzīvē. (Technikas Apskats 1962, 35, 1) Mainoties paaudzēm, angļu valodas ietekme ievērojami pieauga,. 20. gs. 80.–90. gados svešatnes tautiešu rakstu avotos jau dominē vārdu salikums „zinātne un tehnoloģija” un vārds tehnoloģija senākās tehnikas vietā.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Diemžēl šī stabilā terminu lietojuma tradīcija sašķobījās jau pie pirmās nopietnākas saskarsmes ar angļu valodu 20. gadsimtas. 90. gados.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Izskaidrojums ir vienkāršs – angļu valodā tiek lietota vārdkopa science and technology, taču semantiski tā nav pilnīgi atbilstošs ekvivalents līdzšinējam kopjēdzienam ‘zinātne un tehnika’.
5.2. Lieka pieturzīme;
Vārdam technology bez nozīmes ‘tehnoloģija’ ir arī vairākas citas nozīmes: ‘tehnika’, ‘tehniskās [lietišķās] zinātnes’, ‘aparatūra’, ‘līdzekļi’, ‘metode(s)’, ‘paņēmiens (-i)’.
7.2. Mazvārdība;
Sliktākais pavērsiens šajā terminoloģiskajā konfliktsituācijā bija Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu nekompetenta rīcība, ieviešot burtisko tulkojumu „zinātne un tehnoloģija(s)” oficiālajos dokumentos un normatīvajos aktos. Šādos apstākļos arī daudzi zinātnieki ar sirmām galvām, kas visu mūžu bija darbojušies vienā jēdzieniskā sistēmā, bija spiesti pielāgoties citai sistēmai kaut vai administratīvās saziņas dēļ.
1. Tehniskais noformējums;
Pašlaik informācijas telpā un ministriju dokumentos dominē apzīmējums „zinātne un tehnoloģija(s)” vai, atsevišķi izdalot, „tehnoloģija(s)”.
1. Tehniskais noformējums;
Taču turpmākā dokumentu plūsma angļu valodā un tulkojumos pieauga, daudzie semināri, vieslekcijas, un projekti ļoti ietekmēja Latvijas pārstāvju un dalībnieku lingvistisko domāšanu un valodas izteiksmi.
5.2. Lieka pieturzīme;
Lai arī pēdējos 15 gados cilvēki ar vāju latviešu valodas prasmi šo vārdu (ar nozīmi ‘redzējums’, ‘nākotnes redzējums’) sporādiski lietojuši, latviešu valodā tam tradicionāli ir cita nozīme, kas neatbilst projektā dotajai vārda vīzija definīcijai: „[..] formulēts organizācijas galvenais nākotnes mērķis un atbilde uz jautājumu – kāda organizācija vēlas kļūt.” Vārds vīzija latviešu valodā līdz 20. gs. beigām lietots ar nozīmi, kas formulēta jau pirmajā zināmajā vārda reģistrācijā 1885. gadā: Kahdâ preekşchlaşijumâ profeşors Mendels Berlinê runaja par halluȝina3iju, illuſiju un wiſiju.
1. Tehniskais noformējums;
Vārds vīzija ir sastopams arī rakstos par Kristus apustuļiem, kā arī psihiatru diskursleksikā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpat kā vācu un franču valodā vārds plaģiāts apzīmē gan parādību (cita autora darba vai tā daļas publicēšanu (publiskošanu) ar savu vārdu), gan kokrētādu darbu vai tā daļu, kas uzdota par savu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Gan vārdnīcās, gan rakstu avotos atrodam arī vārdu plaģiators (‘cilvēks, kas izdarījis plaģiātu’) un plaģiēt (vācu plagiiren – ‘nodarboties ar plaģiātu’).
1. Tehniskais noformējums;
Otrkārt, pēdējos 20 gados oficiālās saziņas veidotāju literārās (standartizētās) valodas prasme ir ievērojami pazeminājusies, nereti terminu grozīšanu, aizstāšanu un tradicionāli lietoto terminu nerespektēšanu izraisiījusi burtiska angļu valodas paraugu pārņemšana.
4. Formveidošana;
Tā, piemēram., Latvijas un Lietuvas pierobežā – Dienvidkurzemē, Dienvidzemgalē, Augšzemē, Latgalē – raksturīga latviešu un lietuviešu valodu lingvistiskā mijiedarbība un savstarpēja ietekme.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ir zināmi atsevišķi plašāki pētījumi par pierobežas izloksnēm, piem., Rucavu (A.nna Ābele, L.iene Markus-Narvila), Aknīsti (K.rišjānis Ancītis), Gārseni, Lašiem, Prodi (V.ilma Šaudiņa), Ērģemi, Lugažiem, Valku (S.ilvija Raģe), Šķilbēniem (B.eatrise Reidzāne) u.  c., tomēr latviešu lingvistikvalodniecībā joprojām trūkst plaša zinātniska pētījuma par atsevišķu Latvijas pierobežas izlokšņu un to kaimiņvalodu savstarpējo mijiedarbi un ietekmi visos valodas līmeņos.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Piemēram, lietuviešu valodnieks K.Kazimiers Garšva (Kazimieras Garšva) secinājis, ka ārpus Lietuvas teritorijas izdzīvojušas tieši tās lietuviešu izloksnes, kurās tikusi atbalstīta un veicināta kultūra un izglītība dzimtajā valodā (Garšva 2011, 6).
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
No vienas puses, tā ir radniecīga vairākām Dienvidrietumkurzemes izloksnēm, piemēram., Dunikas, Nīcas, Rucavas izloksnēm, no otras puses, to ietekmē ziemeļžemaišu izloksnes un lietuviešu literārā valoda.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Būtiņģes un Sventājas latviešu kopienas identitātes mainīgums saistāms ar daudziem procesiem sabiedrībā: gan iekšējiem (valsts iekšējā migrācija, iedzīvotāju etnisko proporciju izmaiņas, paaudžu novecošanās process, lietuviešu valodas īpatsvars u.  c.), gan ārējiem (starptautiskiem) faktoriem (Latvijas un Lietuvas juridisku valodas un kultūrvides saglabāšanas dokumentu trūkums XX gs. sākumā, Latvijas atbalsta trūkums lingvistiskās situācijas uzlabošanā XX–XXI gs.).
1. Tehniskais noformējums;