Lai sasniegtu pētījuma mērķi – gūtu priekšstatu par dažādos Latvijas reģionos lietotajiem neoficiālajiem urbanonīmiem, to darināšanas tendencēm, izveides motivāciju, lietojuma biežumu un funkcijām – tika izveidota anketa, kas galvenokārt tika izdalīta iepriekš minēto pilsētu skolās. 2012. gadā aptaujā piedalījās dažādu Latvijas Universitātes fakultāšu studenti, Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas un Rēzeknes 5. vidusskolas vecāko klašu skolēni, bet 2013. gadā Rīgas Centra sākumskolas 6. klašu skolēni, Rīgas Hanzas vidusskolas, Valmieras Valsts ģimnāzijas un Bauskas Valsts ģimnāzijas vecāko klašu audzēkņi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Pētījumā uzmanība pievērsta urbanonīmuiem – vietvārduiem, kas nosauc pilsētā esošu ģeogrāfisku objektu (VPSV 2007, 413) –, precīzāk, neoficiālajiem jeb slenga nosaukumiem.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Piemēri izkārtoti alfabēta secībā, norādot arī topoobjektu oficiālo nosaukumu, skaitu, resp., cik reizes attiecīgais slenga vietvārds minēts anketās, kā arī pilsētu (saīsinājutā formā – skat. saīsinājumu sarakstu), kur minētais neoficiālais nosaukums ir reģistrēts.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Apkopotajā anketu materiālā visbiežāk minēts ir ātrās ēdināšanas restorāna „Hesburger” slenga nosaukums Hesītis (Rīgā aptaujā tas minēts 85 reizes, Kuldīgā – 44 reizes).
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Apkopotais neoficiālo vietvārdu materiāls uzskatāmi liecina, ka visbiežāk slenga toponīmi tiek darināti, lai nosauktu jauniešu satikšanās un pulcēšanās vietas – arī tādas, kurām oficiālo nosaukumu nav, piem.:ēram, Bedre (1x) // Domčiks (1x) (= Doma laukumsa daļa) Rg – neoficiālais nosaukums radies, jo tāpēc, ka agrāk veikto izrakumu rezultātā Doma laukumā ir izveidojusies ieplaka; Černobiļa (1x) (= pamesta ēka aiz Pontonu tilta) B; Čortovka (1x) (= jauniešu pulcēšanās vieta Maskavas ielā) Rz; Getiņš (7x) (= „Ghetto Games” Grīziņkalnā) Rg; Ģertrūde (1x) // Purvs (1x) (= satikšanās vieta Ģertrūdes ielā) Rg; Karātavu laukums (1x) (= laukums pie Kuldīgas Centra vidusskolas); Kurilca (1x) // Kurilka (3x) // Marina (1x) (= smēķētava netālu no Rēzeknes 5. vidusskolas) – respondents anketā piebildis, ka Marina ir kādas skolotājas vārds; Kvadrāts (2x) (= vieta blakus Pēterbaznīcai) Rg – šāda neoficiālā nosaukuma motivācijas pamatā ir vietas forma, kas līdzīga kvadrātam; Monsterītis (3x) // Monsterīts (3x) (= iekštelpu skeitparks „Monsterparks”) Rg; Origo saliņa (2x) (= gājēju saliņa pie Merķeļa, Marijas un Satekles ielas krustojuma) Rg; Seši-vienpadsmit (4x) (= 6. tramvaja un 11. tramvaja galapunkts Stacijas laukumā) Rg; Pentagons (5x) (= basketbola laukums Dārza ielā) B; Titāniks (2x) (= Sv.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Sīmaņa baznīcas skatu laukums) V – skatu laukums respondentiem atgādina kuģi; Truba (1x) (= Rīgas termoelektrocentrāles skurstenis Imantā) Rg; Vecais pasts (1x) (= būvlaukums Satekles ielā pie tirdzniecības centra „Origo”) Rg; Graviņa (2x) (= smēķētava pie Valmieras Valsts ģimnāzijas).
1. Tehniskais noformējums;
|
Oikodomonīmus jeb atsevišķu ēku nosaukumus, kā minējuši aptaujātie respondenti, nereti pazīst un lieto ne tikai jaunieši, bet dažādua vecumua grupu pārstāvji: Baltā baznīca (3x) (= Sāpju dievmātes katedrāle) Rz; Banāni (2x) // Banāns (1x) (= ēka Purva ielā) V; Burkāns (2x) // Morkovka (2x) (= ēku komplekss oranžā krāsā Ilūkstes ielas un Augusta Deglava ielas krustojumā) Rg – neoficiālais nosaukums radies, jo ēku komplekss ir oranžā krāsā; Elzēā (1x) // Kolhoznieku nams (2x) // LZA (2x) // Staļina dzimšanas dienas torte (1x) // Staļina smaids (1x) // Tramplīns (1x) // Zinātņu augstceltne (1x) (= Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka) Rg; Kaļķene (1x) (= Rīgas Tehniskās universitātes galvenā ēka) Rg – atrodas Kaļķu ielā; Kongress (1x) (= Rīgas Kongresu nams) Rg; Ķīnas mūris (2x) (= gara ēka Nīcgales ielā) Rg; Mauzolejs (2x) (= ēka Stirnu ielā 31) Rg; Mazā pils (1x) (= Slimnīcas ēka) V; Māmuļa (1x) (= Latviešu biedrības nams) Rg; Rainītis (2x) (= Latvijas Universitātes galvenā ēka) Rg – arī šī neoficiālā vietvārda pamatā ir ielas, kurā atrodas ēka, nosaukums; Sīmanene (1x) // Sīmanis (1x) (= Sv.
4.1. Lietvārds;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Reizēm izskaņu -ene, -enis lietojums novērojams arī mikrorajonu neoficiālo nosaukumu darināšanā, piem.ēram: Dauģene (= Daugavgrīva) Rg; Iļģenis (= Iļģuciems) Rg; Ķīpene (= Ķīpsala) Rg; Sarcene // Sarķene (= Sarkandaugava) Rg; Vipingene (= Vipinga) Rz.
7.2. Mazvārdība;
|
Materiālā ir reģistrētas arī ar slāvu cilmes piedēkļiem -ik-, -čik- darinātas bezgalotnes formas, kas nav adaptētas latviešu valodā: Čiļik (= „Čili pica”) Rg; Ķenčik (= Ķengarags) Rg; Mežik (= Mežciems) Rg; Stadik (= Sporta skolas stadions) Rz; Zolļik (= Zolitūde) Rg.
1. Tehniskais noformējums;
|
Jauniešu slenga vietvārdu darināšanā – līdzās morfoloģiskajam vārddarināšanas paņēmienam – metaforu lietojums ir izplatīts arī citu valstu – Somijas, Krievijas, Bulgārijas u. c. – neoficiālajos urbanonīmos (Ainiala, Vuolteenaho 2008, 1031,; Васильева 2011, Влахова- Ангелова 2008).
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
|
Daudzas interesantas metaforas slenga vietvārdu darināšanā konstatētas arī citās aplūkotajās pilsētās, piem.ēram: Banāni (= ēka Purva ielā) V – ēkas izliekums līdzinās banānam; Bruklina (= daudzstāvu ēku kvartāls ap Stacijas ielu) V – analoģija ar Bruklinas rajonu Ņujorkā; Garāžas durvis (= veikals „Zelta apelsīns”) K – līdzība radusies veikala durvju īpatnējā dizaina dēļ; Karātavu laukums (= laukums pie Kuldīgas Centra vidusskolas) – laukumā esošās lampas pirms rekonstrukcijas atgādinājušas karātavu stabus; Pufaikciems (= Rumbas ciems) – metaforiskais nosaukums izskaidrojams ar to, ka Rumbas ciema ģeogrāfiskais novietojums jauniešiem varētu radīt asociācijas ar laukiem, nomaļu vietu; Putnu būris (= lapene pie Valmieras muzeja) V – vizuāla līdzība ar putnu būri; Šķūns (= veikals „Viss lauksaimniekiem”) K – līdzība radusies ēkas vizuālā izskata dēļ; Vatikāns (= vieta netālu no Rēzeknes 4. vidusskolas) – motivācija šādam nosaukumam nav skaidra.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Ieskats neoficiālo vietvārdu cilmē Visās aplūkotajās pilsētās slenga vietvārdi galvenokārt ir latviešu cilmes, bet Rīgā – līdzīgi kā Rēzeknē – līdzās latviskas cilmes urbanonīmiem sastopami arī daudzi slāvu cilmes vietvārdi, piem.ēram: Agarodi (= Rēzeknes mazdārziņu rajons) < krievu огород ‘sakņu dārzs’ Rz; Kraska (= Sarkandaugava) Rg < krievu красный ‘sarkans’; Ku-kuška (= Dzegužkalns) Rg < krievu кукушка ‘dzeguze’; Zaprovka (= degvielas uzpildes stacija Statoil) Rz < krievu заправить ‘uzpildīt’; Ž-deška (= Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija) < krievu железнодорожка ‘dzelzceļš’.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Latvijas neoficiālo jeb slenga vietvārdu vākums, anketējot citu pilsētu iedzīvotājus, kā arī jaunus respondentus, arī vecāko paaudžu pārstāvjus, noteikti vēl būtu papildināms. Interesanti būtu salīdzināt arī Latvijas neoficiālo vietvārdu veidošanas principus ar citu kaimiņvalstu slenga urbanonīmu pētījumiem.
7.2. Mazvārdība;
|
Ir vairāk nekā 24 miljonui nīderlandiešu valodas kā dzimtās valodas lietotāju (2016. gada dati).
6.1. Saistāmība;
|
To būtu pareizāk lietot kā valodas oficiālo kopnosaukumu, apzīmējotkas ietver visus valodas variantus, arī flāmu.
6.2. Savrupinājumi;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Senākais rakstu piemineklis sennīderholandiešu valodā saglabājies no 1591. gada, De Wachtendonkse Psalmen izdevums, kurā iekļauti no latīņu valodas 9. vai 10. gadsimtā veikti psalmu tulkojumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nīderlandē un Beļģijā ir šādi dialekti: centrālrietumu (CW) (; Ziemeļholandē, Dienvidholandē, Utrehtā, Gelderlandē un Zēlandes salās), ziemeļaustrumu (NE) (; Groningenā, Drentē, Overeiselē un Gelderlandes austrumos), centrāldienvidu (CS) (; Ziemeļbrabantē un tuvumā esošajās Limburgas daļās, Antverpenē, Austrumflandrijā un Flāmu Brabantē), dienvidrietumu (SW) (; Rietumflandrijā, Zēlandes Flandrijas rietumu daļā, arī (nedaudz) Francijas Flandrijā, starp Denkerku un Bajelu), kā arī dienvidaustrumu (SE) (, Limburgā gan Nīderlandes, gan Beļģijas teritorijā) (De Schutter 1994, 440–441). Nīderlandiešu valodai tuvu radniecīga ir afrikandu jeb būru valoda (Afrikaans) Dienvidāfrikas Republikā (DĀR), ko runā arī Namībijā (apmēram 5pieci miljoni runātāju). Šī valoda ir radusies no 17. gadsimta nīderlandiešu pilsētnieku dialektiem, kurus sev līdzi atnesa pirmie Keiptaunas kolonizatori, un tai ir Malajas portugāļu un angļu valodas uzslāņojumi (Booij 1995:, 2).
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Nīderlandiešu valodā ir daudz vairāk skaņu nekā burtu (īpaši vokālismā, jeb patskaņu sistēmā), tāpēc var rasties priekšstats, ka rakstība neatbilst izrunai.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Daļa nosaukumu atrodami “„Lielajā pasaules atlantā” (Turlajs 2008), kur sniegtā atveide ir samērā konsekventa.
1. Tehniskais noformējums;
|
Kopš 2019. gada ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta atbalstu ir izveidots „Skolēnu pārspriedumu tekstu korpuss” (Pārspriedumi), kas ir atrodams kopīgajā latviešu valodas korpusu vietnē www.korpuss.lv, sadaļā “Pārspriedumi. Skolēnu pārspriedumu korpuss”. Šajā datu bāzē ir iekļauti pārspriedumi par trim centralizētajā eksāmenā (2018) piedāvātajiem tematiem: “„Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu”; “„Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi” (Imants Ziedonis)”; “„Grāmatu brīnumainā vara”.
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|