Plašāk nekā dienvidigauņu izloksnēs Igaunijā sastopama divu konjugāciju nošķiršana, turklāt jauns bieži ir tieši refleksīvs verba lietojums, piemēram., līdztekus mõsk ‘mazgā’ arī mõskus ‘nomazgājas’; šī parādība visregulārākā ir Ludzas igauņu izloksnē.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Visāos Latvijas dienvidigauņu valodas formāpaveidos ir izplatīts imperfektsa pagātne ar -e un -(d)se pazīmēm, piem., tull´e ‘nāca’, sal. ig. tuli, oll´e ‘bija’, sal. ig. oli, mõistse ‘saprata’, sal. ig. mõistis, taču šoīs pēc analoģijas ceļā radveidojušoās laika pazīmju sastopamība pakļaujases atbilst noteiktiem noteikumprincipiem, un ir iespējsastopamas noteiktiem verbu tipiem (Pajusalu 2005); t. Tādi paši noteikumi konstatēti arī Veclaicenes un Alūksnes teicēju valodas lietojumā.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Apvērstais noliegums tomēr mijas ar parasto nolieguma konstrukciju saskaņā ar noteiktieām sintaktiskieām likumieībām.
3. Vārddarināšana;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Savdabību Latvijas dienvidigauņu leksikā līdztekus latviešu u. c. kopīgiem aizguvumiem izraisījusi līdzīgu sufikspiedēkļu produktivitāte: kõrvus ‘auskars’, võius ‘ziede’, tõisilda ‘citādi’; priekšrokas došan tikusi dota ārvietas locījumiem arī apstākļa vārdos: piemēram., maal ‘zemē’, sal. ig. maas, un savdabīgi celmi, piemēram., haiglõma ‘sāpēt’, kõht ‘spēks’, natto ‘ļoti’, reinik ‘rijkuris’, saganõ ‘līdzīgs’.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Latvijas dienvidigauņu valodas izredzes Dienvidigauņu izloksnes Igaunijā divās pēdējpēdējās divās desmitgadēs ir pieredzēdzīvojušas atdzimšanu.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Dienvidigauņu valodu Latvijā acīmredzot nav iespējams un arī nevajagav nepieciešams veidot par ikdienas saziņas valodu, taču tai tomēr ir sava vieta kā valodas mantojumam.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Vairums no sieviešu un vīriešu 100 populārākajiem vārdiem ir citvalodu cilmes personvārdi: aramiešu – Marta,; Toms un Tomass,; senebreju – Anna, Anete un Annija, Ilze, Elza un Elizabete, Ieva (?) un Eva, Maija, Mārīte un Marija < Mirjama, Zane < Zuzanna, Ruta, Eva, Evija un Evita; Daniels, Jēkabs, Matīss,; sengrieķu – Elīna, Liene un Ilona (ungāru forma), – visi trīs personvārdi < Helēna, Baiba < Barbara, Agnese, Irēna, Sintija, Katrīna, Jolanta, Jana < Johanna, Lidija, Veronika; Andris un Andrejs, Aleksandrs un Sandis, Juris, Kristaps < Kristafors,; latīņu izcelsmes – Kristīne, Laura un Lauris, Diāna, Santa (?)1, Valentīna, Silvija, Vita, Emīlija un Emīls, Paula, Amanda, Regīna, Solvita, Sabīne, Lilija, Viktorija un Viktors,; Adrians, Antons, Dāvis < Dāvids, Kristiāns, Markuss, Mārtiņš un Mārcis,; ģermāņu (senvācu) – Alise < Adelheide; Alberts, Arnolds un Arnis, Arvīds, Haralds, Ēriks, Ernests, Kārlis, Raimonds, Rolands, Rūdolfs, Normunds, Valters, Voldemārs, tostarp daudzās latviešu valodā veidotās hipokoristikas, resp., saīsinātās vai citādi pārveidotās formas, kas ieguvušas oficiālā vārda statusu: Didzis < Dītrihs, Gatis < Gothards, Ģirts < Gerhards, Ingus < Heinrihs, Reinis < Reinhards,; franču – Elita; Armands, Renārs (franču forma < vācu cilmes Reinhards),; angļu, anglosakšu, ķeltu – Edīte, Evelīna, Samanta,; Arturs, Edgars, Eduards un Edvards, Edmunds, Edvīns un Edijs, Ralfs, Rihards un Ričards, Oskars, senziemeļu,; skandināvu – Inga un Ingrīda; Ivars, Gunārs,; somugru – Aina (?), Laila,; Imants, Ilmārs, Raivis, Raivo,; lietuviešu – Daiga (?), Biruta, Rūta,; Aldis, Gints (?); krievu – Svetlana,; Igors, Sergejs, Vladislavs, Vladimirs.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Interesanti, ka latviešu sieviešu populārākais vārds Kristīne (13 0292) tikai nedaudz pārspēj otro populārāko vārdu – Inese (12 537), turpretī vīriešu populārākais vārds Jānis (48 917) vairākkārt pārspēj otro visizplatītāko vārdu – Andris (18 847), kā arī 3,5 reizes pārsniedz populārākā sieviešu vārda Kristīne izplatību.
1. Tehniskais noformējums;
|
Formāli skatoties, visbiežāk sieviešu vārdi sākas ar patskaņiem: A (14 vārdu), I (13 vārdu), E (10 vārdu), kā arī ar līdzskaņiem G (11 vārdu), L (11 vārdu), S (11 vārdu), M (7 vārdi), V (7 vārdi), D (6 vārdi).
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Vairumam populāro sieviešu vārdu ir galotne -a (84 no 100): Inga, Līga, Santa, Marta, tikai 16 personvārdiem – galotne -e: Kristīne, Liene, Zane, Sarmīte.
7.2. Mazvārdība;
|
Ja aplūkojam ne tikai latviešu, bet visu tautību Latvijas iedzīvotājpilsoņu izplatītākos vārdus Latvijā (skat. 3. un 4. tabulu), pirmajā vietā ir personvārdi Anna (kas latviešiemu sarakstā ierindojas sestajā vietā; vairāk nekā 10 000 latviešu un apmēram 8 000 nelatviešu sievietēm ir šis vārds kāir pirmais vai vienīgais) un Jānis (ne tikai pāri pāar 48 000 latviešu, bet arī ap 2 000 cittautiešu ir šis vārds), bet otrajā vietā ir Aleksandrs, kas latviešu tautības100 populārāko vārdu sarakstā ieņem 21. vietu.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Starp sieviešu vārdiem abos sarakstos ir arī Kristīne, kas latviešu sarakstā ir pirmajā, bet kopsarakstā ir –ceturtajā vietā (matemātiski sarēķinot, gandrīz 1000 nelatviešiemu ir vārds Kristīne).
4.3. Īpašības vārds;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Visu Latvijas iedzīvotājpilsoņu 100 izplatītāko vārdu sarakstā parādās arī tādi personvārdi, kādu nav starp latviešu 100 populārākajiem vārdiem, piemēram: Jeļena (kā otrs populārākais vārds kopsarakstā), Tatjana (3. vietā kopsarakstā), Irina (11. vietā), Anastasija (18. vietā), Ludmila (23. vietā), Natālija (31. vietā), Marina (32. vietā), Igors (12. vietā), Dmitrijs (15. vietā), Maksims (25. vietā), Mihails (38. vietā), Vadims (46. vietā), Deniss (47. vietā) u. c., kas galvenokārt ir slāvu antroponimikona vārdi.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Starp jaundzimušo populārākajiem vārdiem nav neviena deminutīva. Arvien vairākRaksturīgi, ka arvien vairāk tiek izvēlēti vienzilbīgui vārdui (pat 12 no 100 – Ralfs, Marks, Toms, Miks, Pauls, Rojs, Klāvs, Niks, Kurts, Krišs, Maikls, Gusts; sal. 2. tabulāu – visu paaudžu latviešu vārdu sarakstu – un 4. tabulu – Latvijas visu pilsoņu vārdu sarakstu, kur vienzilbīgo vārdu skaits – 5) – tir 5). Tas ir vēl viens arguments, kas irunā pretīrunā stereotipiem par to, ka sieviešu vārdi ir īsāki nekā vīriešu.
3. Vārddarināšana;
6.1. Saistāmība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Arvien vairbiežāk reģistrēts nelokāmu zēnu vārdu ar nelokāmo galotni -o (7: Rodrigo, Hugo, Bruno, Otto, Leo, Raivo, Marko, sal. 2. tabulu, kur ir tikai 1viens šāda tipa personvārds – Ivo).
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vārds izglītība (vispirms – izglītot) radās diezgan īpatnējā veidā, paplašinot no vācu un krievu valodas atšķirīgu semantisko lauku. 1868. gadā Atis Kronvalds savās publikācijās centās izteikt ‘izglītošanas’, ‘izkopšanas’ jēdzienu un aktivizēja vārdu daiļš un glīts vārddarināšanas potenciālu, paplašināja darbības vārdu glītot garīgā glītuma (civilizēta, izkopta stāvokļa) virzienā un pēc vācu ausbilden parauga pievienoja iz- (/izglītot (Kronvalds 1868; Kronvalds 1868a).
1. Tehniskais noformējums;
8. Tekstveide;
|
Pamazām ap vārdu izglītība veidojās stabilu vārdu savienojumu kopums (profesionālā izglītība, arodizglītība, tehniskā izglītība u. c.), jo latviešu valodā bija nepieciešami izglītības sistēmas attīstības komponentu apzīmējumi.
1. Tehniskais noformējums;
|
Endzelīna vadītā RLB Valodniecības nodaļa 30. gados sniegusi, no mūsdienu literārās valodas viedokļa, divus pareizus (vispārīgs raksturojums, vispārīgi nosacījumi) un vienu nepareizu (vispārīgie dziesmu svētki) ieteikumu (Endzelīns 2002, 46;, 165;, 171).
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Māksla 1989, 3, 20 1988. gadā latviešu valodai tika piešķirts valsts valodas statuss, bet 1989. gadā Latvijas sabiedrības spiediena rezultātāietekmē LPSR Augstākā padome pieņēma Valodu likumu.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Zemgales Balss 1937, 107, 4 Aizsargu apmācības. [..] ..Rēzeknē notika taktiskās apmācības, kuŗas vadīja aizsargu štāba apmācības daļas priekšnieks kapt. Ķikulis. [..]. Latgales Vēstnesis 1937, 37, 5 Īpaši pēdējā citātā ir redzama nevēlamā prakse, kad mācības nosauc par „apmācībām”, arī „apmācību daļa” skan nelatviski.
1. Tehniskais noformējums;
|