Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Nedaudz atkāpjoties no kritērija “„ir vārdnīcā”, sarakstā atstāts arī deminutīvs ballīte, kas abos korpusos sastopams biežāk nekā leksēma balle.
1. Tehniskais noformējums;
Skaidrs, ka skaita ziņā lielākā daļa svešvārdu ir lietvārdi (tāpat kā lielākā daļa periodikā lietoto vārdu vispār) –, tas atspoguļojas arī 2. tabulā ar 50 biežāk lietotajiem svešvārdiem – starp tiem ir tikai daži verbi un adjektīvi.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Bet vislielākais svešvārdu īpatsvars ir starp adjektīviemu kopā.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Pārsteidzoši, bet gandrīz trešdaļa biežāk lietoto adjektīvu – 31 % un mazliet vairāk par 29 % – ir svešvārdi.
1. Tehniskais noformējums;
Piecdesmit 2016. gadā un 2008. gadā biežāk lietotie svešvārdi Gandrīz piektā daļa svešvārdu ir mainīgā daļa, t. i., tāda, kas ir atrodama 2016. gada svešvārdu biežuma sarakstos, bet nav atrodtikai vienā sarakstā. Piemērama, 200816. gada sarakstos: ir 13 verbui, 20 adjektīvui un ap 140 substantīvu, kas nav sastopami 2008. gada biežāk lietoto svešvārdu sarakstos.
7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Tomēr šī leksēma, protams, nav izzudusi no 2016. gada korpusa, jo tai ir arī citas plaši lietotas nozīmes. Šķietami populārs 2008. gada korpusā ir vārds manipulators, kas 2016. gadā konstatēts vientikai divas reizes, tomēr, sīkāk aplūkojot 2008. gada korpusa datus, var secināt, ka no kopumā atrastajiem 39 piemēriem 38 ir lietoti vienā tekstā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tajā par manipulatoriem tiek saukti cilvēki, kas “„mēģina uzspiest citiem sev izdevīgus uzvedības modeļus” (LVK2018). 2008. gada biežuma sarakstā iekļuvis arī svešvārds fenomens (piem.ēram, vārdkopās pievilcības fenomens, melošanas fenomens, interesants fenomens, dežavu fenomens (LVK2018)), kas 2016. gada korpusā sastopams vientikai četras reizes.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pavisam no jauna ne tikai 2016. gada korpusā kopumā, bet arī biežāk lietoto vārdu sarakstā ienākušas tādas leksēmas kā vegāns, fitness, džihādists, politiķe, tenisiste, kas (nav atrodamas 2008. gada korpusā).
7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Svešvārds vegāns gan lietots tikai četros dokumentos, bet kopējais vārdlietojumu skaits sasniedz 54, un var teikt, ka tā popularitāte saistāma ar vegānisma kā atšķirīga uztura režīma un dzīvesveida izplatīšanos sabiedrībā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Korpusa izpēte gan liecina, ka periodikā patiešām minētas vairākas spilgtas politiķes (Sandra Kalniete, Ināra Mūrniece, Laimdota Straujuma u. c.).
1. Tehniskais noformējums;
Verbu un adjektīvu sarakstokopās atšķirības nav tik ievērojamas, saraksti ir daudz vienmuļveidīgāki.
7.3. Neiederīgs vārds;
Adjektīvu sarakstos (30 biežāk lietotos adjektīvus sk. 3. tabulā) gandrīz neparādās vārdi, kas vienā korpusā ir biežāk lietoto svešvārdu sarakstā, bet otrajā korpusā vispār nav konstatēti, tātad par populārāko internacionālas cilmesbūtisku adjektīvu nomaiņu runāt nevar.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 4.4. Cita vārdšķira;
Ja aplūko 2016. gada adjektīvu sarakstu, var redzēt, ka līdz pat 57. pozīcijai adjektīvi, kas atrodami šajā sarakstkopā, sakrīt ar adjektīviem, kas ir 2008. gada sarakstā, tikai atšķirīgā pozīcijā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tas bieži lietots vārdkopās, kur nosaukta konkrēta persona (skandalozais Kaimiņš, skandalozā Agnese Rakovska (LVK2018)) vai persona kopā ar tās nodarbošanosamatu (skandalozais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, skandalozais dizaineris Dāvids, skandalozā politiķe Solvita Āboltiņa (LVK2018)).
7.3. Neiederīgs vārds;
Trīsdesmit 2016. gadā un 2008. gadā biežāk lietotie adjektīvi (svešvārdi) Verbu sarakstos pirmajiem pieciem verbiem gandrīz sakrīt pat biežāk lietoto verbu pozīcijas (sk. 4. tabulu).
7.1. Liekvārdība;
Interesanti, ka biežuma ziņā gan 2016., gan 2008. gadā no sekotājiem ir krietni atrāvušies divi biežāk lietotie verbpirmie divi – informēt un plānot.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atšķirības abu apskatīto gadu verbu sarakstokopās, šķiet, daļēji skaidrojamas ar tekstu specifiku, nevis leksēmu popularitātes maiņu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Trīsdesmit 2016. gadā un 2008. gadā biežāk lietotie verbi (svešvārdi) Secinājumi Astoņu gadu griezumā kvantitatīvi svešvārdu apjomKorpusa datu pētījums ļauj secināt, ka astoņu gadu laikā svešvārdu īpatsvars periodikas tekstos nav mainījies.
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Rakstā izmantotā analīzes metode gan neļauj konstatēt leksēmas, kas ikdienā traucēuzkrītoši pamanāmas un šķietami liecina par svešvārdu pārdaudzumu latviešu valodā, piemēram, tādus nevēlamus vai neveiksmīgus aizguvumus kā eskalācija (visā 2005.–2016. gada Periodikas korpusā (turpmāk – PK) tikai 11 vārdlietojumu), eskalēt (PK trīs vārdlietojumi), eskalēties (PK divi vārdlietojumi), ekspektācijas (PK divi vārdlietojumi – viens no tiem kļūdains, ar pamatformu ekspektācijs, bet otrs – teikumā, kurā blakus lietots arī attiecīgais latviskas izcelsmes vārds: Nesamērīgi lielas stipendijas var radīt nepamatotas ekspektācijas un gaidas), ekselence '‘izcilība'’ (PK pieci vārdlietojumi).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visi ķermeņa pamatdaļu nosaukumi latviešu kopvalodā ir polisemantēmiski un tiek izmantoti dažādu jomu leksikā.
3. Vārddarināšana;