Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Tā, piemēram, definīcija „Pamatojuma palīgteikumā izsaka domu, loģisku slēdzienu, cēloni, paskaidrojumu u.  tml., kas pierāda virsteikumā minētā patiesumu, arī nepieciešamību” (Ceplīte, Ceplītis 1997, 158) ilustrēta ar piemēru, kur palīgteikumā norādīts rīcības iemesls: lIededzām spuldzes, jo kļuva tumšs.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Cēloņa palīgteikumos. N – norāde uz virsteikumā pavēstītā fakta (notikuma u.  tml.) cēloni: Mammucim arī bija vasarasraibumi, bet āda nelobījās, jo mammucis vakaros ieziedās ar “„Nivea”. (Belševica 1995, 23) Viņas sāka turēties kopā, jo Bille bija uz stāstīšanu, Ausma uz klausīšanos un godīgi visam ticēja. (Belševica 1995, 59) Ko Jančelis sacīja, tam bija cits svars, jo Jančelis dzīvoja ielas mājā, kur turīgie ļaudis. (Belševica 1995, 76) Bille mēģināja, un aunelis apgāza viņu vēl ātrāk, jo nu ar pieri pret plaukstu viņš nāca ar ieskrējienu. (Belševica 1995, 127) Kad Bille pirmoreiz lasīja Sprīdīti, tad gan visi slavēja un brīnījās, kur skuķis iemācījies, jo mācījis neviens nebija, un Bille pati arī brīnījās, ka māk lasīt. (Belševica 1995, 164) 2.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Cēloņa palīgteikumos. N – norāde uz virsteikumā pavēstītās rīcības iemeslu: Vajadzēja pieciest un atcerēties, kas pašai palicis prātā, jo mammucis allaž sacīja, ka neko viņa no tiem laikiem nevarot atcerēties, bijusi par mazu. (B.elševica 1995, 17) Bet viņa neatceras, ka būtu pa tām kāpnēm kāpusi.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Teikumam ir divas rēmas: virsteikumā viena (dzintara krāsa), palīgteikumā otra (liepas). Un pamatojAr ko atšķiras pamatojuma palīgteikums?
8. Tekstveide;
Tiešas paralēles nav. (Analoģiskā doma ‘Ir ievēlēts jauns pāvests, un tas secināms no tā, ka no Siksta kapelas paceļas balti dūmi’ izsakāma ar saikli jo.) Divnozīmju saikļi No Siksta kapelas paceļas balti dūmi, jo ir ievēlēts jauns pāvests. (Tā pati doma ir izsakāma arī ar tāpēc ka.) Ir ievēlēts jauns pāvests, jo no Siksta kapelas paceļas balti dūmi. [(Šī doma nav izsakāma ar tāpēc ka.]) Tā kā ir ievēlēts jauns pāvests, no Siksta kapelas paceļas balti dūmi.
1. Tehniskais noformējums;
Ne tikai pieaugošie sakari ar arābu zemēm ekonomikas un kultūras jomās, bet arīEkonomiskie un kultūras sakari ar arābu zemēm, vētrainie politiskie notikumi un ekonomiskā situācija Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā, islāma pieaugošā islāma ietekme pasaulē, bēgļu un migrantu plūsmas un diemžēl arī starptautiskais terorisms ir daži svarīgākie iemesli, kādēļ arābi nokļūst plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ar arābu zemēm, iedzīvotājiem un kultūru saistīti raksti parādās vai ik dienas, par šoīm tēmuām tiek publicētas grāmatas, demonstrētas filmas.
4.1. Lietvārds; 4.4. Cita vārdšķira;
Bieži vien lasām ziņas par delegācijām vai viesiem no arābu pasaules; rodas arī iespējas pašiem aizbraukt uz arābu zemēm, lai mācītos, strādātu vai vienkārši tās apciemotu. Rceļotu. Visu minēto un citu iemeslu dēļ rodas nepieciešamība tulkot no arābu valodas vai sastādīveidot latviešu valodā dažādus dokumentus, kas satuuros ir arābu personvārdusi.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Parasti arābu personvārdi ienāk latviešu valodā caur kādu starpniekvalodu (gk. angļu), rakstība oriģinālvalodā nav pieejama vai arī personvārda latviskeidotājs arābu valodu neprot.
7.3. Neiederīgs vārds;
Rakstiskā un formālā saziņā tiek lietota mūsdienu literārā arābu valoda (Modern Standard Arabic, MSA), kura faktiski ir mazliet vienkāršota klasiskā arābu valoda. Šo valodas paveidu apgūst skolā un lieto lietišķajā saziņā, izglītībā, zinātnē un kultūrā, plašsaziņas līdzekļos, taču ikdienā arābi runā savai valstij raksturīgos sarunvalodas variantos un/vai dialektos, kuros vērojamas atšķirības no literārās valodas fonētikas, gramatikas un bieži vien pat vārdu krājuma ziņā.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Arābu valodu (ieskaitot tās daudzos dialektus) uzskata par piekto visvairāk izplatītāko pasaulē, jo to kā dzimto runā vairāk nekā 300 miljoni cilvēku plašā teritorijā, kas iekļauj visus Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku, kā arī vairākas valstis Centrālajā Āāfrikā un Austrumāfrikā.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 3. Vārddarināšana; 4.3. Īpašības vārds;
Kopumā, ņemot vērā arī tos, kuri arābu valodu apguvuši kā otro valodu vai svešvalodu, arābu valodas pratēju skaits sasniedz gandrīz 450 miljonus, un to skaits arvien pieaug.
7.2. Mazvārdība;
Lielākajā daļā Tuvo Austrumu valstu, tai skaitā Persijas līča valstīs (AAEpvienotajos Arābu Emirātos, Saūda Arābijā, Omānā, Bahreinā, Kuveitā), Ēģiptē, kā arī Libānā, Jordānijā, Sīrijā, Palestīnas teritorijās un Jemenā arābu valoda ir vienīgā oficiālā (valsts) valoda, kuru lieto absolūtais vairākums iedzīvotāju.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Savukārt Ziemeļāfrikā arābu valoda ir vienīgā valsts valoda Lībijā, Mauritānijā un Tunisijā, bet Alžīrijā un Marokā otrā valsts valoda ir berberu. Āfrikas valstīs bieži vien ir divas vai pat trīs oficiālaās valodas: piemēram, līdztekus arābu valodai, Somālijā otrā valoda ir somāliešu, Sudānā – angļu, Čadā un Džibuti,jā – franču, bet Komoru salās – franču un komoriešu.
2.4. Īpašvārdu atveide; 4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Arābu rakstībā 21 burtam ir četras grafiskās formas ‒ vārda sākumā, vidū, beigās un rakstot burtu atsevišķi, sešiem burtiem ir tikai divas formas, bet vienam burtam ‒ sešas (sk. 1. tabulu “Arābu valodas skaņu pieraksts un transliterācija”).
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu valodā, ja nepieciešama precīza arābu valodas skaņu atveide, kā, piemēram, zinātniskos rakstos un pētījumos, lietojama zinātniskā transliterācija, arī dēvēta arī par zinātnisko transkripciju, kurā lietoti tikai latīņu alfabēta burti ar dažādām diakritiskajām zīmēm un divi speciāli simboli, arī aizvietoti ar kreisajām vai labajām vienpēdiņām, kā arī ar apostrofu ( – arābu rakstu zīmju hamza un ʿain atveidei)(ʾ vai ’) un ʿain (ʿ vai ‘) atveidei (labās vienpēdiņas vietā bieži lieto arī apostrofu) – , tāpēc tā, domājams, būtu saprotama arī plašākam lasītāju lokam.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Arābu valodas skaņu pieraksts ar arābu alfabēta, starptautiskā fonētiskā alfabēta (SFA,; angļu val. – IPA), Latvijā pieņemtās zinātniskās transliterācijas, kā arī dažādiem uz angļu, franču un krievu valodas bāzes izveidotās transliterācijas variantiem norādīts 1. tabulā. “Arābu valodas skaņu pieraksts un to atveides varianti”(sk. zemāk). 1.tabula. Arābu valodas skaņu pieraksts un to atveides variantizinātniskajā transliterācijā, tāpat kā fonētiskajā transkripcijā lielos sākumburtus nelieto. Tos nelieto arī arābu rakstībā, proti, lielo sākumburtu tajā nav un gan īpašvārdos, gan teikuma sākumā pirmais burts ir „mazais burts”.
8. Tekstveide;
Vēl viens iemesls, kādēļ rodas alternatīvie transliterācijaarābu personvārdu atveides varianti, ir tas, ka arābu valodā īsos patskaņus un līdzskaņu dubultojuma zīmes parasti neraksta, kā arī nenorāda, vai noteiktajā artikulā al izrunājama l skaņa, un transliterācijavārds tiek atveidotas palaikam uz vārda rakstības, palaikam uz vārda izrunas pamata.
3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Dokumentos, kuri nāk no arābu valstīm, parādās arī berberu vai kurdu izcelsmes personvārdi, kas nākuši caur arābu valodu kā starpniekvalodu, un arī to rakstība starpniekvalodās nav konsekventa minēto iemeslu dēļ.
6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos;
Arābu personvārdus latvisko atveidojumui vēlams atveidot, kā pamatu lietojot to rakstību un izrunu arābu literārajā arābu valodā, transliterējot vārdu saskaņā ar 1. tabulas “Arābu valodas skaņu pieraksts un transliterācija”no tā pilnās rakstības (ar visām diakritiskajām zīmēm) saskaņā ar 1. tabulas sadaļā “„Vienkāršotā transliterācija” norādīto arābu un latviešu valodas skaņu atbilstību, tad piemeklējot atbilstīgās latviešu valodas skaņas, un ievērojot zemāk apkopotos norādījumus par arābu valodas skaņu un personvārdu komponentu atveidi.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;