Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
Uzvārdu pirmajā simtniekā ir iekļuvuši gan Kurzemei, Zemgalei un Vidzemei, gan Latgalei raksturīgie 19. gs. un 20. gs. 1.pirmās puses uzvārdi (par Latgales uzvārdiem plašāk skat. Mežs 2017).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Latviešu zemkopja ikdiena noritēja saskarē ar dabu, koki un citi augi bija gan prieka avots, gan izejmateriālis daudziem sadzīves priekšmetiem.
4.1. Lietvārds;
No labību nosaukumu motivētiem uzvārdiem populārākie ir Rudzītis (26) un Auziņš (37). Šai apakšgrupai var pieskaitīt arī uzvārdu Graudiņš (56), kam pamatā ir labības augļa nosaukums. Simts populārāko uzvārdu skaitā ir, kā arī Riekstiņš (38), kam pamatā ir lazdas augļa nosaukums. PĻoti reti par uzvārdiem ļoti reti ir kļuvuši puķu nosaukumi, populārāko skaitā ir tikai Roze (95).
6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
No lakstaugu nosaukumiem par uzvārdu ir kļuvis Āboliņš (24). ParUzvārdu motivētājvārdiem uzvārdiem kļuvuši ir arī vairāki vispārinātie nosaukumi, pirmkārt, t. Tie ir augu daļu apzīmējumi: Zariņš (10), Lapiņš (28), Skuja (98), otrkārt, augu veida apzīmējumi: Krūmiņš (7), Zālīte (52), treškārt, meža veida apzīmējums: Siliņš (16).
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Starp 100 populārākajiem latviešu uzvārdiem ir 31 ar augu nosaukumiem motivētos uzvārdu ir 31s, t. i., tie sastāda gandrīz trešā daļua.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Lielāko apakšgrupu veido uzvārdi, kam pamatā ir putnu nosaukumi: Balodis (8), Vanags (15), Cīrulis (22), Gulbis (27), Strazdiņš (34), Strods (35), Dzenis (36), Mednis (41), Gailis (51), Gailītis (70), Rubenis (72). Visu šo uzvārduTo pamatā, izņemot uzvārdu Strods, ir kopvalodas putnu nosaukumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Lielākā daļa šo uzvārdu ir saistīti ar meža putnu nosaukumiem.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Parasti tiek norādīts, ka latviešiem ir daudz uzvārdu, kas saistīti ar uzvārdatā nesēja ārējām pazīmēm. 100 populārāko uzvārdu vidū sastopams tikai viens uzvārds, kurā ietverta norāde uz matu struktūru.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tas ir uzvārds Sproģis (32), kam pamatā īpašības lietvārds sprogains.
8. Tekstveide;
Salikteņuzvārda Jaunzems (84) pamatā ir vārdu savienojums jauna zeme, kas, iespējams, norāda uz jaunsaimnieka statusu. NTātad – no 100 populārākajiem latviešu uzvārdiem 64 ir iespējams saistīt ar latviešu valodā izplatītiem sugasvārdiem.
7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Sastopamai vairkneāki vāciskoie uzvārdui ar paaugstināta reljefa apzīmējumu vācu Berg ‘kalns’.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visi minētie vāciskie uzvārdi ir tā saucamie caurspīdīgie uzvārdi, proti, to atsevišķo komponentu un salikteņu nozīme ir zināma jebkuram vāciski runājošam, tādēļ nevar izslēgt arī iespēju, ka šie uzvārdi ir vietējo muižnieku, rakstvežu vai uzvārdu ņēmēju darināti. Simts100 populārāko uzvārdu sarakstā ir atrodami arī atsevišķi amatu nosaukumu motivēti uzvārdi. Izplatītākais ir uTo pamatā visdrīzāk ir nevis vācu valodā zināms apelatīvs, bet gan kāds vācu uzvārds, kurš ienācis vai nu ar vācu muižnieku starpniecību, vai arī ir bijis zināms latviešu vidū. Uzvārds Šmits (30), kam pamatā ir vācu Schmied ‘kalējs’ (DWB 15, 1053–1057), varētu būt radies arī no uzvārda Schmidt (Meyers 618, 894; Bahlow 1985, 461–462). Uzvārds, Millers (53), kam pamatā ir vācu Müller ‘melderis’ (DWB 12, 2654), varētu būt radies– no uzvārda Müller (Meyers 614, 226–239; Bahlow 1985, 349).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Kā norādīts Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēmas brūvelis un brūveris sastopamas latviešu valodā ar nozīmi ‘aldaris’, taču to pamatā ir viduslejasvācu bruwer (ME I 342).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Arī Karla Šillera un Augusta Lībena Vviduslejasvācu vārdnīcā iekļauts vārds bruwer ‘aldaris’ (Schiller, Lübben 1, 443).
2.3. Sākumburti;
Vārdlietojumu grafiskā līkne no 2137 fiksējumiem 1947. g.adā noslīd līdz nullei, piem.ēram, 2007. g.adā (2010. g.adā gan vārds pirmrindnieks periodikā lietots veselas septiņas reizes, taču no tām sešas – pēdiņās, tātad metaforiski, ar kādu nozīmes pārnesumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kā norādīts Kārļa. Mīlenbaha un Jāņa. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēma leimanis sastopama latviešu valodā ar nozīmi ‘brīvzemnieks’, tā ir aizgūta no vācu leh(en)mann (ME II 446).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Uzvārds Broks (91) ir viens no biežāk sastopamiem Latgales uzvārdiem, kas sākotnēji bijis izplatīts ap Viļāniem un Varakļāniem (Mežs 2017, 87, 313). 1826. gada Vidzemes dvēseļu revīzijas sarakstos tas minēts arī no vairākām vietām Vidzemē, piemēram, Brock no Smiltenes draudzes Biksējas privātmuižas (LVVA 199. f., 1. apr., 508. l.), Brocke no Palsmanes draudzes Aumeistera privātmuižas (LVVA 199. f., 1. apr., 438. l.).
1. Tehniskais noformējums;
Analogs uzvārds ar paralēlformām Brok, Brock, Brocks u.  c. iekļauts Vācijas digitālajā uzvārdu vārdnīcā (Das Digitale Familiennamenwörterbuch Deutschlands – DFD).
1. Tehniskais noformējums;
Atsevišķos gadījumos uzvārda pamatā varētu būt arī apdzīvotas vietas nosaukums Brock, vai arī iesauka, kas radusies no vidusaugšvācu brocke, ar ko apzīmēttiecina uz korpulentu cilvēku (sk. http://www.namenforschung.net/dfd/woerterbuch/liste/). Latviešu valodā uzvārds Broks acīmredzot radies no atbilstoša vācu uzvārda, mazāk ticams – no Vācijas apdzīvotas vietas nosaukuma.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Uzvārdi, kuru pamatā ir krievu/slāvu valodas apelatīvi (sugasvārdi) Tāpat kā vācu cilmes uzvārdiem, arī uzvārdiem, kas saistīti ar slāvu valodām, ir grūti noteikt, vai uzvārds ir darināts uz vietas,radies kādā Latvijas draudzē vai muižā vai arī pārņemts no kāda slāvu (visbiežāk – krievu) uzvārda vai vietas nosaukuma.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;