Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9621 vienumi
Alijas Makbīlas draudzene izstāsta rupju anekdoti publikas priekšā, un visi smejas kā kutināti, savukārt Alija izstāsta smieklīgu anekdoti, kurā nav rupju vārdu, bet ir mājieni, un cilvēki samulst un nesmejas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Viens no psiholoģiskiem mehānismiem, kāpēc cilvēki smejas par rupju joku, ir tāds, ka rupjība viņus vienkārši "„sakutina"”.
1. Tehniskais noformējums;
Primitīvāks lietojuma modelis ir lamu vārdu vai rupjību seksuālā funkcijalietojums izpaužas seksuālā kontekstā, kad, lietojot rupjus lamu vārdus, kas attiecas uz dzimumorgāniem, seksuālām darbībām, cilvēks noteiktā sarunu biedru vidē var atļauties vienkārši runāt par lietām, kuru kontekstā viņš nevar lietot literāru valodu, jo tas nozīmētu, ka viņš runā pilnā nopietnībā, saka ko intīmu, publiski atklājas.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vēl viens interesants necenzētas leksikas lietojuma modelērķis ir valodas poetizācija.
7.3. Neiederīgs vārds;
Daži balsojuma dalībnieki ieteikuši vārdus, kas nenesuriem nav lieluas simboliskoas slodzies, bet kas ir vienkārši jocīgi vai ārzemniekiem grūti izrunājami ārzemniekiem, piemēram, pretpulksteņrādītājvirzienā un šaursliežu dzelzceļš. Šis valodas aspekts ataino 21. gadsimta realitāti, kad gana daudz latviski runājošu cilvēku ilgstoši dzīvo citās valstīs, kur latviskums ir apzināta izvēle, kas jāuztur ar biedrību, skolu, grāmatu klubu, dziesmu un deju kolektīvu palīdzību. Šādā kontekstā latviskumu dažkārt mazāk izsaka vārdi, kas raksturo jebkuru valsti un tās piederīgos (daba, darbs, ģimene, mamma, mīlestība, tauta, valoda, zeme), priekšplānā izvirzot neparasti skanošus un dīvainus latviešu valodas vārdus (allaž, āreče!, āzis u. c.), kuri sarakstā parādās tikai vienreiz.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Piemēram, sazagtā nauda tikusi dēvēta par "zvirbulēniem", bet nazītis, ar ko nodur cilvēku, saukts par "spalviņu" – pero.
1. Tehniskais noformējums;
Tas nāk no "spalvu nazīša" nosaukuma, taču šī nozīme jau sen ir aizmirsta, un palicis tikai pero, kas patiesībā ir diezgan romantisks apzīmējums – "putna spalva" (Черных 1999).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
No tulkotāju viedokļa tas ir ļoti svarīgs šī leksikas slāņa lietojuma modelis ir necenzēto vārdu lietošana, kas piešķir izteikumam lielāku poētismu. Te tiek izmantots tas, ka rs. Rupjības un necenzētie vārdi principā paši par sevi paredz diezgan lielu radošu brīvību.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Lai gan viena funkcijas daļa, ko jau minēju, proti, parole, irno žargona funkcijām ir sava veida paroles lietojums noteiktā vidē. Tas ir diezgan konservatīvs valodas slānis, – tiklīdz kaut ko sajauksi, vari iekulties nepatikšanās, – t. Tam paralēli pastāv arī otrs slānis, kas sniedz diezgan augstu radošo brīvību.
6.6. Dalījums teikumos; 8. Tekstveide; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tieši tajā ir šī vārda vērtība. Pēdējais šajāVēl viens gadījums ķengu vārdu funkciju uzskaitījumā varētu būt emocionāloā afektua izpausmes modelis bez ar runu ritmizācijasējošu funkcijas, kas atšķirībā no šī ir diezgan neemocionāla darbībau vai bez tās – katrā teikumā sakot "fak, fak, fak" nekādas emocijas nepauž. E, runātājs ne vienmēr pauž konkrētas emocijas. No otras puses – emocionālua afektua izpausme iri tiek izmantota tādu vārdu lietošana, kas aizvieto visus citus iespējamos vārdus.
3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Un viens no palīgiem, kas ļauj analizēt necenzēto leksiku, ir tas leksikas slānis, kas šobrīd ir viens no vislabāk izpētītajiem, – zagļu vai kriminālais argo krievu valodā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tā ir pietiekami noslēgta leksiska grupa, kas aplūkota gan specializētās un zinātniskās, gan vidusmēra lasītājam domātās vārdnīcās (Черных 1999).
1. Tehniskais noformējums;
Krievu kriminālajam argo fiksētos avotos ir vismaz pusotru gadsimtu senas tradīcijas, tās ir pietiekami nepārtrauktas un rūpīgi fiksētas. Runājot par k (Рубцов 2007). Kriminālajā argo funkcionalitāti, var atrast noteiktus modus, lietojuma modeļus, kāduros šie dažādie vārdi dažādās situācijās tiek lietoti, kāpēc tiek izvēlēts tas vai cits necenzēts vārds. Un tTo var mēģināt attiecināt arī uz citām leksiskām grupām, piemēram, skolēnu slengu, profesionālo žargonu, politisko žargonu, arī uz internetua lietotāju valodu.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Viens no modeļtīviem, kas noteikti jāņem vērā, ir necenzēto vārdu lietojums savas identitātes pasvītrouzsvēršanai vai pat drīzāk – šīs identitātes izvēlēšanās.
7.3. Neiederīgs vārds;
Viņi vēlas iekļauties noteiktā cilvēku grupā, vēlas sevi identificēt sevi ar šo grupu un, tāpēc pieņem noteiktu vārdu lietojumu.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Cilvēks lieto konkrētus vārdus nevis tāpēc, lai kādu aizvainotu, nevis tāpēc, lai nolamātos, nevis tāpēc, lai pateiktu kaut ko rupju vai seksuālu, bet gluži vienkārši, lai pateiktu: "„Es esmu tāds pats kā jūs, pieņemiet mani."” Pavisam konkrēts šāda lietojuma variants ir valoda kā parole.
1. Tehniskais noformējums;
Salīdzinājumam – pārnesot šo lietojumu interneta vidē, piemēram, datorspēļu čatos, viens no šādiem vārdiem ir nūbs – tā tie, kas kādu datorspēli spēlējuši jau sen,. Tie, kuri jau sen spēlē kādu datorspēli, šādi apzīmē jauniņo, kurš tikko sācis to spēlēt.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Paroles tipa lietojuma modelis skaidri saskatāms ir "„Rīdzenes sarunās"”, kas fiksētas operatīvās izmeklēšanas laikā un publiskotas žurnālā "„Ir"” (Sarunas 2017).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Līdztekus sarunu saturam, viens no aspektiem, kas izraisīja lielu sabiedrības viļņošanos, ir sarunzraisīja tajās lietotie ķengu vārdi.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Politiķi, sabiedrībā pazīstamas personas, kas publiskās vai ikdienas sarunās nav manītias lietojam krievu necenzēto leksiku, to lieto, tiklīdz saruna notiek diskrētā "„politbiznesa"” vidē.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;