Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Komisija izteica viedokli, ka modeļa faktors tomēr ir galvenais, un ieteica virzīties uz maksimālo latviešu valodas izmantojuma modeli. Šoreiz iniciatīvai bija labāki rezultāti, kas pārspēja gaidīto -–, iespējams, tam bija nobriedusi sabiedrība, Saeima un ģeopolitiskā situācija. 2017. gada oktobrī Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis rosināja veikt grozījumus LRatvijas Republikas Izglītības likumā, paredzot no 2019./2020. līdz 2021./2022. mācību gadam mazākumtautību izglītības iestādēs veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskoluas posmā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Vispirms plānota pāreja 7-.–9. klasēs uz ne mazāk kā 80 % no mācību satura mācīšanu valsts valodā, bet pēc 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Sekoja parastie Latvijas krievu savienības un Krievu skolu atbalsta štāba un Krievijas protesti. 2018. gada februārī VVK priekšsēdētājs Andrejs. Veisbergs tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un pārrunāja izglītības reformu būtību, arī Augstskolu likuma grozījumus attiecībā uzpar akadēmiskā personāla valodu zināšanu prasībām un, kā arī citas valodas politikas aktualitātes.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Prezidents piekrita, ka mazākumtautību skolu reforma ir nobriedusi, un apsolīja atbalstu. 2018. gada martā Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Valsts prezidents tos izsludināja.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tādējādi beidzot bija panākts sen lolotais mērķis – vienota izglītības sistēma un ielikt pamatiaizsākta sabiedrības integrācijai uz valsts valodas pamata.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
VVK tika arī apspriests sabiedrībā un politikā aktuālais latgaliešu valodas statusa jautājums, latviešu valodas apmācība diasporā, latviski raidošo mediju pieejamība pierobežas zonā un jaunā izglītības standarta ietekme uz latviešu valodas apguvi, tika diskutēts par izglītības satura un kompetenču reformas ietekmi uz latviešu valodas mācību procesu, eksāmenu rezultātiem dažādās klašu grupās gan mazākumtautību skolās, gan skolās, kurās mācības notiek latviešu valodā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Vēlreiz notika diskusija par kompetenču izglītību, kā arī tika sagatavots Rkomisijas rakstu desmitais sējums “„Valoda un valsts”.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tā atvēršana notika jau jaunā Valsts prezidenta Egila Levita paspārnērezidentūras laikā.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kopumā, atskatoties uz šiem gadiem, redzams, ka valsts, uzklausot valodas politikas ekspertu ieteikumus, ir lēnām, bet pakāpeniski stiprinājusi latviešu valodas kā valsts valodas statusu un tā reālo piepildījumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Tomēr, domājams, komisijas locekļiem prātā ir palikusi regulārā cīņa ar nebeidzamām iniciatīvāiem mēģinājumiem ierobežot latviešu valodas funkcijas, un lietošanu, kā arī drupināt valsts valodas likumvidi. Šīs iniciatīvas visbiežāk nākušas no valsts un sabiedriskajām institūcijām, kaurām nevajadzētu būt ieinteresētībaiām kavēt valodas politikas virzību.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Acīmredzot psiholoģiskā mazās valodas trauma joprojām piemīt daudziem šo iestāžu darbiniekiem gan mediju, gan izglītības, gan cilvēktiesību jomās.
6.1. Saistāmība;
Tomēr šo 20 gadu laikā, ir panākta nopietna virzība uz reālu valsts valodas statusa reālu nodrošinājumu.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība;
Tā kā Mīlenbaha teiktais skar vairākus jautājumus, par kuriem būs runa šajā rakstā, šai vietā to citēšu visā pilnībā (ērtuma labad slīprakstā, nevis pēdiņās): lIemesla teikumi iesākas ar ka (virsteikumā „tāpēc”, „tādēļ” jeb „tamdēļ”), tāpēc (tādēļ) ka, tā kā, kad: Vai tādēļ nedziedāju, ka es biju sērdienīte?
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tagad sintaksē ar cēloņiem lielākoties joprojām saprot gan cēloņus, gan arī rīcības iemeslus. Īpaši tas sakāms par cēloņa palīgteikumiem (tos sauc arī par cēloņa apstākļa palīgteikumiem).. [Vēl jāsakārto un jāpaslīpē] Cēlonis ir faktam (notikumam, parādībai, lietu stāvoklim u.  tml.), iemesls un nolūks ir rīcībai (arī lēmumam u.  tml.), pamatojums ir domai (spriedumam, secinājumam, pieņēmumam u.  tml.).
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide;
Uz cēloni un iemeslu attiecina kvazisaikļus tādēļ, ka un tāpēc, ka (pašlaik biežāk lietotais) un savulaik populārāko tamdēļ, ka, bet uz nolūku – tāpēc, lai un tādēļ, lai vai arī (ieteicamāk) tālab, lai. Ltālab, lai. Izklāsta īsuma labad apstākļa vārdus tāpēc, tādēļ un tālab, saikļus tāpēc ka, tādēļ ka un tālab ka un kvazisaikļus tāpēc, ka, tādēļ, ka un tālab, ka šajā rakstā parasti pārstāv attiecīgi tāpēc, tāpēc ka un tāpēc, ka. Ar šādu izvēli nav domāts, ka tieši šie varianti ir ieteicamāki. Piemēram, lietderīgs ir Inas Druvietes ieteikums (Druviete 1982): „[..] būtu vēlams apstākļa vārdus kālab, tālab lietot tikai nolūka resp. finālās nozīmes izteikšanai.
8. Tekstveide;
Lūk, šādu anomāliju piemēri, kuri pirmie dabūjami, ja ar „Google” meklē pēc atslēgvārda „radusies jo”: Cilvēku paverdzināšana un diskriminēšana radusies, jo kāda sabiedrības grupa [..] nolēma, ka ļaudis ar atšķirīgu ādas krāsu ir diskriminējami (lsm.lv); Šāda situācija radusies, jo PMLP iepirkumā uzvarējušais pasta pakalpojumu sniedzējs. [..]. (CVK); Kritiskā situācija radusies, jo aviodispečers, iespējams, bijis iemidzis. [..]. (jauns.lv); Šāda situācija bija radusies, jo gūlijā bija sakrājušās nobirušās koku lapas, tādējādi traucējot lietus ūdens novadi (Rīriga.lv); Iespējams, problēma radusies, jo ir nestabils tīkls (consumer.huawei.com); Ideja to darīt radusies, jo viņš pats ir aktīvs ceļotājs un labprāt izmanto tieši Airbnb pakalpojumus (blog.swedbank.lv); Iespējams, kļūda radusies, jo latviešu valodā lielākoties aiz šņāceņa „š” sastopams mīkstināts līdzskanis, piemēram, „šļakatas”, „košļāt” (Vikipēdija).
1. Tehniskais noformējums;
Daži piemēri no laikraksta „Ir”: Uz Raiņa un Aspazijas vasarnīcu cilvēki nāk skatīties, jo interesē koka būve, jūgendstila arhitektūra, iekārtojums – kā tad kādreiz to darīja; Gada putna titulu tā ieguvusi, jo Ornitoloģijas biedrība vēlas pievērst sabiedrības uzmanību tam, cik dramatiski lauksaimniecības intensifikācija ir samazinājusi laukirbju skaitu; Dienestā pieteicās, jo domāja, ka Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, būs Covid-19 otrais vilnis; Maltu izvēlējušies, jo Latvija vēl nebija pievienojusies eirozonai. Kam ir attiecīga valodas izjūta, tas šo šķīrumu ievēro intuitīvi. Tāpēc vēl 90. gadu sākumā rakstam par šā šķīruma likumībām būtu bijusi tikai teorētiska jēga. Taču aiztecējis daudz ūdeņu un tagad arvien biežāk mums nāksies sadarboties ar autoriem, tulkotājiem un redaktoriem, kuriem tādas izjūtas vairs nav vai tā ir nedroša. Pienācis laiks, kad šo šķīrumu jāprot ne vien ievērot, bet arī izskaidrot, un te ar intuīciju un pareizu valodas izjūtu vien vairs nepietiek. Līdz 90. gadu sākumam rakstu valodā šādi jo lietojumi vēl nemaz nebija sastopami (pirmais, starp citu, plašāk parādījās savienojuma tāpēc, ka un saikļa jo hibrīds tāpēc, jo), bet pašreiz diendienā ar tādiem sastopamies pat lielākajos ziņu portālos.
8. Tekstveide;
Kā redzējām arīams līdzšinējos un turpmāk aplūkotajos piemēros, savienojuma tāpēc, ka aizstāšana ar saikli jo ir tāda anomālija, kas apgrūtina saprašanos.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Diemžēl daudzi valodas lietotāji saikļa jo un savienojuma tāpēc, ka atšķirīgo dabu gandrīz vairs neizjūt un visbiežāk priekšroku dod īsumam.
7.2. Mazvārdība;
Sākotnēji šīs aizdomas radaījis vērojums, ka labasnereti pamatojuma palīgteikumu definīcijas tiek ilustrētas ar cēloņa palīgteikumiem.
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;