Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Man pašai arī nav nekādu aizspriedumu par skaitli 13.” (Dzidra Vārdaune, Rīga, 2017) Tomēr nav gluži tā, ka mūsdienās tas būtu aizmirsts un pilnīgi vērā neņemts aizspriedums.
8. Tekstveide;
Iztaujāju par to gados jaunu bibliotēkas darbinieci, vienlaikus Latvijas Universitātes doktoranti: “„Ja skaitītu arī pagraba stāvu, tad ēkai būtu 14 stāvi, bet tiek uzskaitīti 12, jo starp otro un trešo stāvu ir pusstāvs jeb mezonīns, ko liftā apzīmē ar M. Šajā pusstāvā atrodas uzziņu un informācijas centrs.
1. Tehniskais noformējums;
Mēness kalendārs raksturo nomadu, Saules kalendārs – pārsvarā zemkopju kultūras.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kā vienām, tā otrām svarīgi bija rituāli, kuros skaitlim 13, kā liekasšķiet, bija sava loma.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ne vienmēr pozitīva un ne vienmēr negatīva, bet allaž nozīmīga. 13 bija kā pārleēciens uz jaunu ciklu, jaunu telpu, un kā jebkurš pārleēciens – bīstams.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Varētu secināt, ka tieši šis trīspadsmitais iemieso nāvi, ļaunumu, bet – nevar nepamanīt, ka Lokijs iemieso sevī arī pārmaiņu sākotni.
7.1. Liekvārdība;
Viņš iniciē pāreju no harmonijas haosa stāvoklī, radot priekšnoteikumu laika cikliskai kustībai (dzimšana – miršana – atdzimšana). Skaitā 12 galvenie dievi minēti ne tikai skandināvu, bet arī vairknēākās cituās mitoloģijuās.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ir 12 mēneši gadā un 12 zodiaka zīmes, un vēl daudzas citas vienības skaitā pa divpadsmit. Divpadsmit12. 12 ietver samērotu un drošu vienību.
1. Tehniskais noformējums;
Taču, tāpat kā gadījumā ar Baldru un Lokiju, bez regulāras transformācijas šķietami drošā kārtība pārkaulojas un kļūst par statiskau.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Tieši tāpēc ir 13, kas norāda uz pārejas iespējamību, nepieciešamību, gan arī vienlaikus uz šīs pārejas bīstamību.
7.2. Mazvārdība;
Starp šiem skaitļiem ierindojams arī 13. Gados jauni, kā rāda aptauja, vairāk atvērti pārmaiņām, varbūt tāpēc viņu attieksme pret 13 ir aktīvāk pozitīva nekā gados vecākiem, kuri vairāk alkst pēc stabilitātesr arī 13.
7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
Igauņu valodā vokāļpatskaņu harmonijas likums daļēji saglabājies Dienvidigaunijas dialekta izloksnēs.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ir iespējams uzrakstīt veselu teikumu no vārdiem, kuros ir tikai patskaņi un divskaņi – õe õue aia oa õie öö (‘māsas pagalma dārza pupas zieda nakts)’. Šajā teikumā, izņemot „öö” ( ‘nakts)’, kas ir nominatīvā, visi pārējie vārdi ir ģenitīva locījumā.
1. Tehniskais noformējums;
Dzejolis, salīdzinot ar dziesmu, ir kā putns bez spārna, kā “„putns ar salauztu spārnu”.
1. Tehniskais noformējums;
Pirmatnējā igauņu tautasdziesma nebija tikai ganu saucieni vien, bet arī kāzu dziesmas – kaasitamine, populāras bija arī pļaujas dziesmas ar refrēnu üles, kuras dēvē par – leesitus.
5.2. Lieka pieturzīme;
Piemēram: ”Sibulasta tegin sillad” ( ‘No sīpoliem taisīju tiltus)’, ”Ma laulan mere maaks” ( ‘Es dziedāšu jūru par zemi)’ u. c. Tautasdziesmu radīšana laika gaitā tikusi pakļauta īpašai sistēmai.
1. Tehniskais noformējums;
Igauņu dzejnieks un daudzu eseju autors Jāns Kaplinskis (Jaan Kaplinski) rakstā „Literārās valodas daudzie aspekti” žurnāla „Keel ja Kirjandus” (Valoda un Literatūra) 2011. gada 6. numurā uzsver: „Vārdu līdzību, bez šaubām, uztvēra jau agrāk, to apstiprina arī tautas neliterārās valodas folklorā esošās aliterācijas, asonanses un atskaņas.
7.2. Mazvārdība;
Ikoniskais jeb atdarinošais valodas lietojums ļauj atšķirt, piemēram., somu vārdus: sihinä (‘šņākoņa)’ un suhina (‘svilpšana, šalkoņa)’, ripinä (‘čaukstoņa, čaboņa, urdzēšana)’ un rapina (‘čaboņa, čirkstoņa)’, kihinä (‘šņākoņa, čurkstoņa, mudžēšana)’, kahina (‘čaboņa, čaukstoņa, švīkstoņa)’ un kohina (‘rēkoņa, dārdoņa, kņada)’, tomēr nenovelkot starp tiem skaidru robežu.” Arī igauņu vārda rääkima (‘runāt)’ un somu puhua (‘runāt)’ izcelsmē viņš saskata onomatopoēzi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Igauņu tautasdziesmās vārdu skaniskums tiek panākts ar visu līdzskaņu un patskaņu atkārtojumu, tomēr biežāk senajās igauņu tautasdziesmās tiek atkārtoti līdzskaņi l, s, m, n, k, t;, patskaņi a, e, u, ü, ä,ö, õ;, divskaņi au, õu, ae.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Piemēram: Mina mõista, miks ei mõista (‘Es domāju, kāpēc nedomāt)’; Tõin mina tapja Turgimaalta (‘Atvedu es kāvēju no Turku zemes)’; Üle mere meeste kätte (‘Pāri jūrai vīru rokās)’; Ära mu härjad väsisid (‘Mani vērši, nenogurstiet)’; Laula, laula, suukene (‘Dziedi, dziedi, mutīte)’.
1. Tehniskais noformējums;