Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
KomisijaVVK arī aicināja IzM rosinātZM mainīt noteikumus par pārbaudījumu valodas brīvu izvēli.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Tika rosināts palielināt latviešu valodas īpatsvaru mazākumtautību skolu sākumklasēs, kad bērniem to apgūt ir vieglāk, tā nostiprinot valodas zināšanas. Vēl kāds aicinājums vērsās pieTāpat VVK lūdza valdības locekļiemus un valsts amatpersonām -as oficiālās intervijās LRatvijas plašsaziņas līdzekļos runāt tikai latviešu valodā, tā stiprinot tās prestižu un lietojumu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tieslietu ministrijai vajadzētu analizēt situācijuas tiesiskumu gadījumos, kad intervija tiek atteikta, ja runātājs atsakās runāt krieviski. Šāda situācija bija visai izplatīta arī valsts TVtelevīzijas un radio kanālos. 2011. gadā par Valsts prezidentu tika ievēlēts Andris Bērziņš (2011-–2015), kas valodas jautājumu neuzskatīja par prioritāru.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Prezidents arī vēlējās Kšajā komisijā redzēt vairāk uzņēmēju pārstāvju – ar pēdējo gan gāja grūtāk, jo, bet darbs komisijā nelikās uzrunātajiem kandidātiem nelikās saistošs.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Drīz vien nāca kritiskais moments – referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu.
7.1. Liekvārdība;
Sabiedrībā bija iestājies zināms apjukums, daudzi, tostarp Pprezidents, uzskatīja šo jautājumu par absurdu un tāpēc par ignorējamu. Šāda nostāja varēja novest pie bēdīga rezultāta, vai vismaz divdomīgas interpretācijas gadījumā, ja divvalodības piekritēji nobalsotu par, bet pretējais viedoklis paliktu mazākumā (pat ja balsotāju skaits būtu nepietiekams referenduma leģitimitātei). 2012. gada sākum Kā komisija pakāpeniski pielauzārliecināja prezidentu mainīt savu nostāju, un nāca klajā ar VVK paziņojumu: „Valsts Vvalodas komisija uzskata, ka Latvijas Republikas Satversmes 4. pants: " – „Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda."” – ir viena no Satversmes kodola normām, kas pamato Latvijas valsts pastāvēšanu un identitāti, Latvijas tautas saliedētību un latviešu valodas kā valstsnācijas valodas loģisko statusu.
2.3. Sākumburti; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Latviešu valoda veido nācijas un valsts pagātnes, šodienas un nākotnes pamatu, citas valsts valodas noteikšana, šos pamatus apdraud un grauj.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tādēļ Valsts valodas komisija nosoda mēģinājumus šķelt sabiedrību un, izmainot Satversmi, ieviest otru valsts valodu Latvijā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jaunās tehnoloģijas (80 % skolnieku jau bija viedtālruņi) lika domāt par digitālām mācību bibliotēkām, attālināto apmācību un nepieciešamajām skolotāju prasmēm, atšķirīgo skolu aprīkojumu un latvisko saturu.
1. Tehniskais noformējums;
Tika apspriesti arī valodas apmācības un apguves jautājumsi diasporās, ar ko arvien aktīvāk nodarbojās Latviešu valodas aģentūra (LVA).
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds;
Secināts, ka dažās nav uzskaites, vieni un tie paši cilvēki apmeklē dažādus kursus un, turklāt atkārtoti.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.8. Palīgteikuma tips;
Pēcreferenduma atbalsis izpaudās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumā “„Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas veidošanu”, kur tika liktie priekšā Kpiedāvāti, komisijas uzskatā, kļūdaini priekšlikumi saliedēšanu veiktt sabiedrību, vairāk uzmanības piešķirvēršot krievu valodā runājošiem un stiprinot vietējos krievvalodīgos medijus.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Valsts Pprezidents atzina, ka, ka eksperti savu darbu ir paveikuši, tas ir viņu viedoklis, bet nevis vadlīnijas valsts politikai.
2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.3. Noliegums; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Lieta norima, bet sabiedriskajā apziņībā atkal tika sētas šaubas.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
VVK atkal rosina veikt āja analizpēti par mazākumtautību skolās realizētajiemos izglītības modeļiemus. 2017. gadā KomisijaVVK tikās ar Nacionālās enciklopēdijas galvenaiso redaktoru Valteru Ščerbinski, apsprieda enciklopēdijas tapšanas gaitu, darba metodiku, redakcijas struktūru un funkcijas, kā arī pārraudzības un finansēšanas problemātiku.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Komisija norādīja, ka augstskolām nav ierobežojumu vieslektoru, viesprofesoru piesaistē. Piesaistes procenīto mācībspēku skaits dažādās augstskolās ir visai atšķirīgs – no viena procenta līdz turpat vai pusei -gandrīz 50 procentiem –, kas acīmredzot norāda uz izglītības specifiku, finanšu iespējām un konkrētās augstskolas profilu.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Taču vēlētiem profesoriem un vadībai latviešu valoda ir jāpārvalda pilnībā, jo šie cilvēki ir iesaistīti augstskolas pārvaldē, pieņem lēmumus, piedalās sapulcēs, vērtē kolēģu darbu, iepazīstas ar dokumentiem, ministrijas rīkojumiem, raksta atbildes, akreditācijas dokumentus, pašnovērtējumus utt. Pretenzijas norima. Ar mērķLai izvērtētu reformācijas ietekmi uz latviešu valodas un kultūras attīstību, VVK maijā Rīgas pilī rīkoja starptautisku konferenci “„Reformācija, valoda, kultūra”.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Konferencē skatīts plašs jautājumu klāsts, ietverottai skaitā pirms 500 gadiem aizsāktāais latviešu tautas identitātes un valodas aprišu izveides procesus, kā arī reliģisko tekstu tulkošanas un standartizētas latviešu rakstu valodas ar savu gramatiku un vārdnīcām izveidie.
6.2. Savrupinājumi; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Komisija atkal pievērsās mazākumtautību skolu valodas jautājumaiem.
4.1. Lietvārds;
Tā kā mazākumtautības skolās bija iespēja izvēlēties starp dažādiem modeļiem, nebija skaidrs, vai lielās atšķirības skolēnu zināšanu līmenī nosaka apkārtējā vide (latviska, pusdaļēji latviska, nelatviska), skolēnu vidējais attīstības līmenis, skolotāju kvalitāte, vai arī pastāv cieša sakarība starp modeļiem un zināšanu līmeni. Komisija tāpēcTāpēc VVK nosūtīja vēstuli ar ierosinājumu IZM pārskatīt mazākumtautību skolu valodas modeļu lietojumu un to efektivitāti.
3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;