Izrādās, ka nav saulesbriļļu vai platmales, ar ko aizsargāties pret tveicīgo sauli.
7.1. Liekvārdība;
|
Varbūt vietā, kurp dodamies, būs jāstaigā pa kalnos, un līdz ar tou takām, un līdzpaņemtās augstpapēžu kurpes nav lietojamepavisam nav piemērotas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Varbūt vietā, kurpuz kurieni dodamies, nav pieņemts staigāt šortos, varbūbet jāvalkā kaklasaite.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Apgūt jaunu valodu nereti arī nozīmē apgūt arī citas pieklājībasadzīviskas un izturēšanās normas.
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
No tā izriet, ka ietekme var darboties vairākos virzienos, ne vien nošīs definīcijas izriet, ka mērķvalodu var ietekmēt ne vien valodas apguvēja dzimtās valodas mērķvalodā, bet arī no citāmas valodāmas, ko mācēnsviņš ir mācījies, mērķvalodā, kā arī no svešvalodas uz dzimto valodu.
8. Tekstveide;
|
Piemēram, mācoties norvēģu valodu, latvieši, kas prot vācu valodu, apzināti vai neapzināti ņem talkāmēdz izmantot vācu valodas prasmes, bet, r. Virziens var būt arī pretējs, proti, no svešvalodas uz dzimto valodu. Runājot ar latvieti, kas ilgus gadus dzīvojis citā valodiskajā vidē, nereti var just šīs valodas ietekmi viņa latviešu valodā vairākos valodas līmeņos. Ne vien stingri valodiskas parādības var būt pārneses objektiatālija Bobrikova uzskatāmi izklāsta vērojumus par to, kāda ir latviešu valodas ietekme uz krievu valodu, kuru lieto kā dzimto valodu Latvijā (Bobrikova 2005). Pārneses objekti var būt ne vien valodiskas parādības, bet arī konceptuālas kateogorijas, kas ir saistītas ar apkārtējās pasaules kategorizēšanu, balstoties, piemēram, uz noteiktās valodas gramatiku, unun arī ekstra-lingvistiskie elementi kā, piemēram, ķermeņa valoda.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
Pārnese arī notiek karī lausoties un klausoties.
6.4. Vārdu secība;
|
No 20. gs. vidus skatījums uz šo parādību ir plašāks un krietni niansētāks.
7.2. Mazvārdība;
|
Taču, kā minēts, pārnese parādās arī citos veidos – dzimtās valodas ietekmē kādu valodas parādību, piemēram, vārdu vai konstrukciju, lietodzimtās valodas ietekmē apguvējs lieto statistiski vairāk vai mazāk, nekā to parasti dara mērķvalodā. Ņemot katru atsevišķo teikumuteikumu atsevišķi, to nemaz nevar pamanīt, jo kļūdu nav, bet, skatoties tekstu kopumā vai, vislabākideālā gadījumā, tekstu korpusu ar vienas dzimtās valodas pārstāvjiem, šādas tendences var statistiski pierādītkļūt pamanāmas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Piemēri tam ir fonētiskā pārnese un, kā arī pareizrakstības un interpunkcijas pārnese.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latviešu valodas ietekme norvēģu valodā ir dzirdama, piemēram, tajā kā izrunā garo ē norvēģu valodā, jo, kamēr īgarā ē izrunā. Īso e norvēģiski izrunā līdzīgi kaā latviešu e, bet norvēģu valodas garais ē atšķiras no latviešu valodas ē trejādi: mēle tiek virzīta vairāk uz priekšu, mutes pacēlums ir šaurāks, un mutes kaktiņi ir vairāk virzīti uz sāniem. RakstībāLieki teikt, ka rezultāts izklausās pavisam citādi. Rakstot norvēģu valodā, latvieši bieži vien lieto latviešu interpunkcijas likumus, piemēram, attiecībā uzības it īpaši dāsni izdaiļojot tekstu ar komatiem nevietā.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Pateicoties mūsdienu tehnoloģijai, tiek plaši tiek izmantoti valodas apguvēju tekstau korpusi, jo tad arījos var parādīties arī tādas lietas, ko neredz indivīda līmenī. Ir daudz valodas apguvēj neredz. Daudz šādu korpusu ir angļu un franču valodaiā, bet ir arī citām valodām, piemēram, norvēģu valodai ir norvēģu otrās valodas korpuss (ASK), ko arī pats izmantojis, un irvalodas apguvēju korpusi citās valodās, piemēram, ir norvēģu, igauņu, somu, čehu valodas korpusi.
4.1. Lietvārds;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Lai arī vārdi, kam nevar bioloģsemantiski pamatot dzimti, ir ieguvuši gramatisko dzimti fonoloģisku vai morfosintaktisku iemeslu dēļ, tie tomēr valodas lietotāja apziņā var būt saistītāmi ar bioloģisko dzimumu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latviešu kultūrā un mākslmitoloģijā un kultūrā saule tiek saistīta ar sievieti un mēness – ar vīrieti , bet itāliešu kultūrā tas ir otrād, savukārt, piemēram, itāļu kultūrā tas ir otrādi, un itāļu valodā šo lietvārdu gramatiskā dzimte ir pretēja latviešu valodas dzimtei.
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Noteiktības kategorija. Interesanti ir vērojumi ir izdarāmi par latviešiem attiecībā uz, kā latvieši lieto noteiktības kategoriju, un tieši valodas pārneses jomā būtu vērts pētīt tuvāk, kā šajā aspektā valodu lieto tie, kam latviešu valoda ir dzimtā.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Norvēģu valodā uz noteiktību norāda ne vien ar īpašības vārda galotni, bet arī ar lietvārda galotni un artikuliem. Noteikto formu lietojums lielā mērā sakrīt ar latviešu valodai raksturīgiem nosacījumiem.
8. Tekstveide;
|
Pat C1 līmeņa tekstos, ko krievnorvēģu valodīgieā uzrakstījuši norvēģu valodā C1 līmenī (X) (tātad tekstos ar augstāku kvalitāti attiecībā uz konstrukcijām un vārdu krājumu nekā daudziem norvēģiem) tomēr parādās tiešikrievu kā dzimtās valodas runātāji, parādās šķietami elementāras noteiktības kategorijas kļūdas (Nordanger 2014).
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Objektu kategorizēšana. Z Ir zināms, ka valodu starpā nav vārdu nozīmju atbilsmju viens pret vienudažādās valodās vārdu nozīmes savstarpēji precīzi neatbilst, izņemot sdaujiņudzus nozaru terminus.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Vienam vārdam kādā valodā var būt plašāka vai šaurāka nozīmē nekā citas valodas ekvivalentam citā valodā, var atšķirties to lietošanasjuma konteksti un iespējamās konstrukcijas, stie var atšķirties talistiskā ekspresija, atšķirības var būt asociācijās, kādas asociācijas rodas ar vārduvārds rada (piemēram, cik atšķirīga pēc formas, garšas un smaržas ir maize latvietim, francūzim un turkam!).
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Lai runātu parnorādītu atrašanās vietu, norvēģu valodā krietni biežāk izmanto prievārdu på ‘uz’ konstrukcijās, kur latviešu valodā tiek lietots lokatīvus, kas norvēģiskiu valodā prototipiski atbilst prievārdam i.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|