Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Tādējādi beidzot bija panākts sen lolotais mērķis – vienota izglītības sistēma un ielikt pamatiaizsākta sabiedrības integrācijai uz valsts valodas pamata.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
VVK tika arī apspriests sabiedrībā un politikā aktuālais latgaliešu valodas statusa jautājums, latviešu valodas apmācība diasporā, latviski raidošo mediju pieejamība pierobežas zonā un jaunā izglītības standarta ietekme uz latviešu valodas apguvi, tika diskutēts par izglītības satura un kompetenču reformas ietekmi uz latviešu valodas mācību procesu, eksāmenu rezultātiem dažādās klašu grupās gan mazākumtautību skolās, gan skolās, kurās mācības notiek latviešu valodā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Vēlreiz notika diskusija par kompetenču izglītību, kā arī tika sagatavots Rkomisijas rakstu desmitais sējums “„Valoda un valsts”.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tā atvēršana notika jau jaunā Valsts prezidenta Egila Levita paspārnērezidentūras laikā.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kopumā, atskatoties uz šiem gadiem, redzams, ka valsts, uzklausot valodas politikas ekspertu ieteikumus, ir lēnām, bet pakāpeniski stiprinājusi latviešu valodas kā valsts valodas statusu un tā reālo piepildījumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Tomēr, domājams, komisijas locekļiem prātā ir palikusi regulārā cīņa ar nebeidzamām iniciatīvāiem mēģinājumiem ierobežot latviešu valodas funkcijas, un lietošanu, kā arī drupināt valsts valodas likumvidi. Šīs iniciatīvas visbiežāk nākušas no valsts un sabiedriskajām institūcijām, kaurām nevajadzētu būt ieinteresētībaiām kavēt valodas politikas virzību.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Acīmredzot psiholoģiskā mazās valodas trauma joprojām piemīt daudziem šo iestāžu darbiniekiem gan mediju, gan izglītības, gan cilvēktiesību jomās.
6.1. Saistāmība;
Tomēr šo 20 gadu laikā, ir panākta nopietna virzība uz reālu valsts valodas statusa reālu nodrošinājumu.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība;
Tā kā Mīlenbaha teiktais skar vairākus jautājumus, par kuriem būs runa šajā rakstā, šai vietā to citēšu visā pilnībā (ērtuma labad slīprakstā, nevis pēdiņās): lIemesla teikumi iesākas ar ka (virsteikumā „tāpēc”, „tādēļ” jeb „tamdēļ”), tāpēc (tādēļ) ka, tā kā, kad: Vai tādēļ nedziedāju, ka es biju sērdienīte?
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tagad sintaksē ar cēloņiem lielākoties joprojām saprot gan cēloņus, gan arī rīcības iemeslus. Īpaši tas sakāms par cēloņa palīgteikumiem (tos sauc arī par cēloņa apstākļa palīgteikumiem).. [Vēl jāsakārto un jāpaslīpē] Cēlonis ir faktam (notikumam, parādībai, lietu stāvoklim u.  tml.), iemesls un nolūks ir rīcībai (arī lēmumam u.  tml.), pamatojums ir domai (spriedumam, secinājumam, pieņēmumam u.  tml.).
1. Tehniskais noformējums; 8. Tekstveide;
Uz cēloni un iemeslu attiecina kvazisaikļus tādēļ, ka un tāpēc, ka (pašlaik biežāk lietotais) un savulaik populārāko tamdēļ, ka, bet uz nolūku – tāpēc, lai un tādēļ, lai vai arī (ieteicamāk) tālab, lai. Ltālab, lai. Izklāsta īsuma labad apstākļa vārdus tāpēc, tādēļ un tālab, saikļus tāpēc ka, tādēļ ka un tālab ka un kvazisaikļus tāpēc, ka, tādēļ, ka un tālab, ka šajā rakstā parasti pārstāv attiecīgi tāpēc, tāpēc ka un tāpēc, ka. Ar šādu izvēli nav domāts, ka tieši šie varianti ir ieteicamāki. Piemēram, lietderīgs ir Inas Druvietes ieteikums (Druviete 1982): „[..] būtu vēlams apstākļa vārdus kālab, tālab lietot tikai nolūka resp. finālās nozīmes izteikšanai.
8. Tekstveide;
Lūk, šādu anomāliju piemēri, kuri pirmie dabūjami, ja ar „Google” meklē pēc atslēgvārda „radusies jo”: Cilvēku paverdzināšana un diskriminēšana radusies, jo kāda sabiedrības grupa [..] nolēma, ka ļaudis ar atšķirīgu ādas krāsu ir diskriminējami (lsm.lv); Šāda situācija radusies, jo PMLP iepirkumā uzvarējušais pasta pakalpojumu sniedzējs. [..]. (CVK); Kritiskā situācija radusies, jo aviodispečers, iespējams, bijis iemidzis. [..]. (jauns.lv); Šāda situācija bija radusies, jo gūlijā bija sakrājušās nobirušās koku lapas, tādējādi traucējot lietus ūdens novadi (Rīriga.lv); Iespējams, problēma radusies, jo ir nestabils tīkls (consumer.huawei.com); Ideja to darīt radusies, jo viņš pats ir aktīvs ceļotājs un labprāt izmanto tieši Airbnb pakalpojumus (blog.swedbank.lv); Iespējams, kļūda radusies, jo latviešu valodā lielākoties aiz šņāceņa „š” sastopams mīkstināts līdzskanis, piemēram, „šļakatas”, „košļāt” (Vikipēdija).
1. Tehniskais noformējums;
Daži piemēri no laikraksta „Ir”: Uz Raiņa un Aspazijas vasarnīcu cilvēki nāk skatīties, jo interesē koka būve, jūgendstila arhitektūra, iekārtojums – kā tad kādreiz to darīja; Gada putna titulu tā ieguvusi, jo Ornitoloģijas biedrība vēlas pievērst sabiedrības uzmanību tam, cik dramatiski lauksaimniecības intensifikācija ir samazinājusi laukirbju skaitu; Dienestā pieteicās, jo domāja, ka Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, būs Covid-19 otrais vilnis; Maltu izvēlējušies, jo Latvija vēl nebija pievienojusies eirozonai. Kam ir attiecīga valodas izjūta, tas šo šķīrumu ievēro intuitīvi. Tāpēc vēl 90. gadu sākumā rakstam par šā šķīruma likumībām būtu bijusi tikai teorētiska jēga. Taču aiztecējis daudz ūdeņu un tagad arvien biežāk mums nāksies sadarboties ar autoriem, tulkotājiem un redaktoriem, kuriem tādas izjūtas vairs nav vai tā ir nedroša. Pienācis laiks, kad šo šķīrumu jāprot ne vien ievērot, bet arī izskaidrot, un te ar intuīciju un pareizu valodas izjūtu vien vairs nepietiek. Līdz 90. gadu sākumam rakstu valodā šādi jo lietojumi vēl nemaz nebija sastopami (pirmais, starp citu, plašāk parādījās savienojuma tāpēc, ka un saikļa jo hibrīds tāpēc, jo), bet pašreiz diendienā ar tādiem sastopamies pat lielākajos ziņu portālos.
8. Tekstveide;
Kā redzējām arīams līdzšinējos un turpmāk aplūkotajos piemēros, savienojuma tāpēc, ka aizstāšana ar saikli jo ir tāda anomālija, kas apgrūtina saprašanos.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Diemžēl daudzi valodas lietotāji saikļa jo un savienojuma tāpēc, ka atšķirīgo dabu gandrīz vairs neizjūt un visbiežāk priekšroku dod īsumam.
7.2. Mazvārdība;
Tā, piemēram, definīcija „Pamatojuma palīgteikumā izsaka domu, loģisku slēdzienu, cēloni, paskaidrojumu u.  tml., kas pierāda virsteikumā minētā patiesumu, arī nepieciešamību” (Ceplīte, Ceplītis 1997, 158) ilustrēta ar piemēru, kur palīgteikumā norādīts rīcības iemesls: lIededzām spuldzes, jo kļuva tumšs.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Cēloņa palīgteikumos. N – norāde uz virsteikumā pavēstītā fakta (notikuma u.  tml.) cēloni: Mammucim arī bija vasarasraibumi, bet āda nelobījās, jo mammucis vakaros ieziedās ar “„Nivea”. (Belševica 1995, 23) Viņas sāka turēties kopā, jo Bille bija uz stāstīšanu, Ausma uz klausīšanos un godīgi visam ticēja. (Belševica 1995, 59) Ko Jančelis sacīja, tam bija cits svars, jo Jančelis dzīvoja ielas mājā, kur turīgie ļaudis. (Belševica 1995, 76) Bille mēģināja, un aunelis apgāza viņu vēl ātrāk, jo nu ar pieri pret plaukstu viņš nāca ar ieskrējienu. (Belševica 1995, 127) Kad Bille pirmoreiz lasīja Sprīdīti, tad gan visi slavēja un brīnījās, kur skuķis iemācījies, jo mācījis neviens nebija, un Bille pati arī brīnījās, ka māk lasīt. (Belševica 1995, 164) 2.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Cēloņa palīgteikumos. N – norāde uz virsteikumā pavēstītās rīcības iemeslu: Vajadzēja pieciest un atcerēties, kas pašai palicis prātā, jo mammucis allaž sacīja, ka neko viņa no tiem laikiem nevarot atcerēties, bijusi par mazu. (B.elševica 1995, 17) Bet viņa neatceras, ka būtu pa tām kāpnēm kāpusi.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Teikumam ir divas rēmas: virsteikumā viena (dzintara krāsa), palīgteikumā otra (liepas). Un pamatojAr ko atšķiras pamatojuma palīgteikums?
8. Tekstveide;
Tiešas paralēles nav. (Analoģiskā doma ‘Ir ievēlēts jauns pāvests, un tas secināms no tā, ka no Siksta kapelas paceļas balti dūmi’ izsakāma ar saikli jo.) Divnozīmju saikļi No Siksta kapelas paceļas balti dūmi, jo ir ievēlēts jauns pāvests. (Tā pati doma ir izsakāma arī ar tāpēc ka.) Ir ievēlēts jauns pāvests, jo no Siksta kapelas paceļas balti dūmi. [(Šī doma nav izsakāma ar tāpēc ka.]) Tā kā ir ievēlēts jauns pāvests, no Siksta kapelas paceļas balti dūmi.
1. Tehniskais noformējums;