Pirmās reizes sagādās pārsteigumsu – tik ļoti loģiskas atbildes un izmantoto avotu (tai skaitā likumu) klāstu piedāvā AImākslīgais intelekts!
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.1. Saistāmība;
|
Savukārt tiem, kas lasa “Jurista Vārdu”, un vēl jo vairāk tiem, kas gatavo publikācijas mūsu žurnālam, varam apliecināt, ka redakcija padziļināti domā par pieļaujamajām AImākslīgā intelekta ietekmes robežām uz žurnāla saturu. Ņemot vērā šīs tehnoloģijas straujio izplešanos, ir neizbēgami jārēķinās, ka mūsu autori aizvien vairāk izmantos mākslīgā intelekta iespējas informācijas vākšanai un apstrādei.
2.2. Saīsinājuma izveide;
4.3. Īpašības vārds;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pirmais —– kad notiek kandidātupirms vēlēšanām notiek sarakstu sastādīšana, tostarp mārketinga aktivitātes un latgaliskuma meklēšana Rīgā salasītajos Latgales vēlēšanu apgabala kandidātos, lai pielabinātos potenciālajai auditorijai.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Otrais —– kad vēlēšanas jau cauri un Latgale atkal ir nobalsojusi nepareizi, un kartē tas skaidri redzams.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Varēju būt normāla, bet, nē, nobalsoju atkal ne par tiem. Un vēl klausos ne tādu mūziku. Iekrāsojot Latvijas kartē atbalstu tām vai citām partijām un politiskiem strāvojumiem, skaidri iezīmēTrešais – pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. un 2022. gadā sevišķi saasinājušās bailes, ka Daugavpils un Rēzekne var kļūt par mūsu Donecku un Mariupoli. Cik nepamanīti šeit var ienākt zaļie cilvēciņi? Bet varbūt viņi īrē kaimiņu dzīvokli jasu gadu simtiem senās guberņu robežas. Varakļāni gan cenšas aizmukt uz Madonu, balvenieši sociālajos tīklos pukst par jaunajām ceļa zīmēm, kurās nu uzrakstiiem? Latgale atkal ir kļuvusi par Latvijas vājo punktu un potenciālo grēkāzi, tomēr vēlos uzsvērt, ka Latgalē slēpjas arī Latvijas un Eiropas spēks. Ja Latgalē ir cilvēki, kam ir svarī latgaliski. Būt latgalietim nav nekāda goda lieta — ne velti Latgales pierobežas tā tiecas meklēt citu identitāti. Vismaz ar vienu kāju Vidzemē, vismaz drusku par cilvēku. Guberņu robežas kā jūgs uz kakla. No sevis jau neaizmuksiga sakņu sajūta, sava etniskā identitāte un iespējas realizēt savu potenciālu (kā, piemēram, Balvu novada Upītē), Eiropa ir drošībā. Latgaliska Latgale ir latviska un eiropeiska. Terra Mariana jeb Māras Zeme vienmēr ir bijusi Rietumu un Austrumu civilizāciju sadurjosla, tāpēc arī robežas spraustas te vienā, te otrā pusē. Savukārt tas, ka vairāk nekā 300 gadus latvieši [2] atradās dažādās robežas pusēs, joprojām liedz latgalisko uzlūkot kā normālu latviskumu.
8. Tekstveide;
|
Pirms pāris gadiem bija uzvirmojusi diskusija [8] par to, vai Latvijas kultūras medijos ir iespējamas publikācijas latgaliski. Sarunu festivālā “Lampa” tikai veidota diskusija “Tu mane cīnej voi nacīnej? Rakstīt latgaliski Latvijā” (2021), Latvijas Radio izskanēja Andas Buševicas veidota saruna “Atdzejot no dialekta: Vai pārnovadnieks saprot neatdzejotu?” par latgaliešu tekstu (ne)tulkošanu, (ne)tulkojamību. Viedokļi šajās diskusijās dalījās — latgaliski rakstošie aToreiz apjautāju latgaliski rakstošos autorus par pieredzi publicēties. Daļa vairs nemēģina, jo saņēmuši atteikumu un arī nekad nav uzrunāti, daļa autoru šos medijus ignorē, tā atsakoties arī no papildu auditorijas un iespējas nonākt straumē, iekļauties procesā. Autori norādīja, ka ir izveidojies sava veida latgaliešu literatūras geto un tostarp valsts finansētajiem medijiem par to nav nekādas intereses, bet redaktori prasīja pirms iesniegšanas tulkot tekstusekstus iztulkot latviski, lai spētu novērtēt literāro kvalitāti, vai vismaz autoriem iztulkot pirms publicēšanas, lai kultūras mediju mērķauditorija tos spētu izlasīt. Grūti iedomāties, ka līdzīgā veidā tiek organizēta citās valodās publicēto literāro tekstu nonākšana Latvijas medijos, tomēr v un kultūras mediju mērķauditorija tos spētu izlasīt. Var jau būt, ka visu nosaka tas, vai autoram un valodai ir tulkotājs, kas vēlas tulkot un savu darbu publicēt. Jo citādi grūti iedomāties, kā redaktors spētu novērtēt tekstu kvalitāti poļu, vācu vai spāņu valodās un vispār nolemt, ka kaut kas jātulko.
8. Tekstveide;
|
Varbūt latgaliešu literatūrai joprojām nav savšāda tulkotāja —– menedžera un literārā aģenta vienā personā, kas spētu latgaliski rakstītu tekstu darīt pieejamu / /interesantu otrā latviešu valodas rakstu tradīcijā lasošajiem un rakstošajiem tautiešiem.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Re, Kārlis Vērdiņš atdzejoja Valentīnu Lukaševiču, to publicēja “"Punctum”".
1. Tehniskais noformējums;
|
Māris Salējs atdzejoja un Facebook ielika, “, ielika feisbukā un "Latvijas radio”" nolasīja Marijas Dzeislas dzejoļus.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Vai varbūt šī situācija ir izveidojusies gana absurda —– tulkotāji netulko un atdzejotāji neatdzejo, jo tak viena tauta, viena valoda, div' rakstības, kas te ko nesaprast, smieklīgi, vai tiešām to vajag, bet redaktori savu mediju auditoriju novērtē kā latgalisma analfabētus un pat necenšas piedāvāt, jo nelasīs, neklikšķinās, nebūs.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Vāciski visu esi aizmirsis, un sanāk pārāk garas rindiņas, lietuviski negribas, jo vārdu krājums par šauru.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Esmu ar redaktoriem apspriedis Jūsu piedāvājumu, un esam nolēmuši, ka rakstu krājumā ([..)] tie neiederas, jo mūsu lasītāju lielais pārsvars latgaliešu valodu nepārvalda.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Kopš šīs 2020.-2021. gada diskusijapiesauktajām diskusijām par latgaliešu tekstu neesamību medijos situācija būtiski diemžēl nav būtiski mainījusies — joprojām– tekstus latgaliski joprojām periodiski publicē “"Kultūrzīmes”", ir bijušas atsevišķas dzejas publikācijas citviet: Annai Rancānei žurnālā “"Jaunā Gaita”" (2020), Marijai Dzeislai žurnālā “"Domuzīme”" (2021), Raibajam laikrakstā "Avīzes Nosaukums" (2023).
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Varbūt kaut ko esmu palaidusi garām, bet tie joprojām ir tikai atsevišķi gadījumi, drīzāk izņēmums, kas apliecina autora spēju caursist neredzamos stikla griestus.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Jaunākajā “"Domuzīmes”" numurā (2023) ir publicēts mans stāsts “"mam”" Anneles Slišānes tulkojumā latviešu literārajā valodā, oriģinālais teksts ir pieejams mājaslapā žurnāla abonementiem. Šī publikācija ir sarakstē dzimis kompromiss —– drukātā medijā teksts baltiski, internetā latgaliski.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
|
Tas gan vēlreiz pasvītro, cik situācija ir absurda —– grūti iedomāties, ka franču, vai turku literatūras tekstu latviski lūgtu tulkot francūzim, vai turkam, kas māk latviešu valodu, tak jau drīzāk franču, vai turku valodu zinošam latvietim.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Ja šī robeža starp abām valodām tomēr ir tik izplūdusi un slieksnis tik zems, ka latgaliski rakstošs autors var citu latgaliski rakstošu autoru tulkot latviski, tad kāpēc latviski lasošs redaktors nevar izlasīt tekstu latgaliski un latviski rakstošais to iztulkot. Pat ja to vēlas. Tomēr nesanāk.?
4.3. Īpašības vārds;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
7.1. Liekvārdība;
|
TomērArī tas, ka šāda diskusija par Latgali ir iespējama Latvijas medijā, ka, iespējams, šis teksts tiks publicēts"Satori", ir solis pretī domāšanas paradigmu maiņai.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Mēs tepat vien esam, mēs labprāt runājam savā balsī —– latgaliski.
1. Tehniskais noformējums;
|
Mūsdienu jauniešiem ir jāskaidro, ka tik pašsaprotamas preces kā desa, tualetes papīrs vai banānusi agrāk bija deficīts un tās nopirkt veikalos tāpat vien nevarēja.
6.1. Saistāmība;
|