Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Ilgajā cilvēces vēsturē ir radīts ne mazums valodas teoriju, bet nemitīgi parādās arvien jaunas – tās piedāvā citu skatupunktu, kas ļauj citādatšķirīgi izskaidrot dažādas gramatikas parādības.
7.3. Neiederīgs vārds;
Valodas gramatikas apraksts pirmām kārtām ir nepieciešams šajā valodā runājošajai sabiedrībai, un tam ir jāatbilst sabiedrības aktuālajām vajadzībām. Šī iemesla dēļ līdzās spēj pastāvēt spēj diezgan atšķirīgas gramatikas: gan literārās valodas normu stabilitāti uzturošā akadēmiskā sinhroniskā gramatika, gan gramatiskās sistēmas izmaiņas paskaidrojošāakadēmiskā sinhroniskā gramatika, kas uztur literārās valodas normu stabilitāti, gan vēsturiskā (vai vēsturiski salīdzināmā) gramatika, kas paskaidro gramatiskās sistēmas izmaiņas, gan, balstoties uz kādu noteiktu valodas teoriju, uzrakstīta zinātniskā (funkcionālā, ģeneratīvā u. tml.) gramatika, gan valodas apguvei pielāgota gramatika.. u. c. Eksistēdama laikā, valoda it kā nemanāmi, pamazām, taču nemitīgi mainās, arī valodniecība nestāv uz vietas, tādēļ nav iespējams vienreiz un uz visiem laikiem sarakstīt kādas dzīvas, vēl aizvien runātāju lūpās skanošas valodas gramatiku.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Valsts prezidente Vaira Vīķe – -Freiberga, raksturojot ceļu valodas politikā no Atmodas līdz Eiropas Savienībai (ES), grāmatas “„Latviešu valoda 15 neatkarības gados” priekšvārdu noslēdz ar vārdiem: “„Cilvēki aizvien vairāk sāk novērtēt kolektīvo lingvistisko identitāti.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Politikas plānošanā neatkarīgi no attīstības dokumenta veida ietverami šādi rīcības posmi: situācijas raksturojums, analīze, t. sk. pētījumu izmantošana dokumentu sagatavošanas posmā; galveno esošo un potenciālo problēmu formulējums; ietekmes sākotnējais izvērtējums; iespējamie alternatīvie risinājumi un to ietekmes (t. sk. ietekmes uz valsts budžetu) novērtējums,; politikas plānošanas dokumenta saskaņošana (t. sk. konsultācijas un sabiedriskā apspriešana) un apstiprināšana; atskaitīšanās un kontroles kārtība; lēmuma par finanšu resursu piešķiršanu pieņemšana; politikas īstenošana un uzraudzība; politikas sasniegto rezultātu ietekmes izvērtējums: prognozējamie politikas un darbības rezultāti; saistība ar citiem politikas plānošanas dokumentiem vai normatīvajiem aktiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Valsts valodas politikas stratēģiskā plānošana Ideālā variantā politikas plānošanas procesami ir jānotiek pirms tiesiskā regulējuma izstrādes procesa.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pētījuma „Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” sadaļas “„Pieci gadi latviešu valodas dzīvē” autore Ina Druviete raksta: “„Ja mūsu rīcībā ir dati un fakti par valodas funkciju paplašināšanos, sašaurināšanos vai stabilitāti, turklāt pieejamas zināšanas par politisko, sociāli ekonomisko un kultūras kontekstu, iespējams noteikt konkrētu sociolingvistisko procesu dinamikas cēloņsakarības, izvērtēt potenciālo ietekmi uz latviešu valodas pozīcijām kopumā, kā arī rekomendēt risinājumus valsts politikas līmenī.” (Valodas situācija Latvijā 2016, 11) Valsts valodas komisija Pēc Latvijas Valsts prezidentes Vairas. Vīķes – -Freibergas iniciatīvas 2002. gada 14. maijā tika izveidota īpaša padomdevēja institūcija – Valsts valodas komisija (turpmāk – komisijaVVK), lai apzinātu valsts valodas situāciju Latvijā un izstrādātu konkrētus ieteikumus latviešu valodas – valsts valodas – pozīciju nostiprināšanai, uzlabošanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Laikā, kad tika izveidota Valsts valodas komisijaVK, daudzi valodas politikas jautājumi bija neskaidri.
7.2. Mazvārdība;
Pēc komisijasVVK ierosinājuma un atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem 2003. gada 25. novembrī tika izveidota Valsts valodas aģentūra (kopš 2008. gada – Latviešu valodas aģentūra).
7.3. Neiederīgs vārds;
Par valsts valodas politiku atbildīgās institūcijas ir Saeima, Valsts prezidenta institūts, Ministru kabinets, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un tās pārraudzībā esošās institūcijas – Latviešu valodas aģentūra (LVA), Valsts izglītības satura centrs, Tieslietu ministrija un tās pārraudzībā esošais Valsts valodas centrs, kā arī Kultūras ministrija, Aizsardzības ministrija, Labklājības ministrija un citas institūcijas, kuru atbildība noteikta valsts valodas politikas attīstības plānošanas dokumentos.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Atsevišķu institūciju padotība un nosaukumi pēdējo divdesmit gadu laikā ir mainījušies, ko galvenokārt ir noteikusi nepieciešamība pēc valsts budžeta līdzekļu konsolidācijas un iestāžu, institūciju funkciju pārskatīšanas un optimizācijas, kā arī tā brīža politiskā dienaskārtība.
7.1. Liekvārdība;
Valsts valodas politika ir izteikti horizontāla joma, kas skar tādas nozares kā izglītība un zinātne, kultūra, iekšlietas, tieslietas, ārpolitika, ekonomika un migrācijas procesi, kā arī reģionālā politika u. c. Līdz ar to, tāpēc valodas politikas attīstības sekmīga īstenoattīstīšana saistīta ar dažādu institūciju koordinētu darbību, kur. Šo iestāžu veiktie pasākumi detalizēti uzskaitīti valsts valodas politikas plānošanas dokumentos un to īstenošanas izvērtējuma ziņojumos.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latvijas Republikā pašlaik eksistē pašas nepieciešamākās valodas politikas realizēšanas institūcijas, kas tieši veicrūpējas par latviešu valodas kā valsts valodas attīstībasu, aizsardzībasu un saglabāšanas darbu.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Jāuzsver, ka Izglītības un zinātnes ministrijasZM atbildība par valsts valodas politikas izstrādāšanu un īstenošanu Latvijas Republikā tika noteikta salīdzinoši nesen.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ministru kabineta noteikumi Nr. 528 „Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” kopš 2003. gada 16. septembra ir papildināti ar ministrijai deleģētajiem uzdevumiem izstrādāt valsts valodas politiku un organizēt un koordinēt valsts valodas politikas īstenošanu, ko nosaka šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētās funkcijas. 2006. gada 11. septembrī darbu valsts valodas politikas izstrādē un valodas politikas īstenošanas koordinācijā uzsāka Izglītības un zinātnes ministrijasZM Valsts valodas politikas departaments.
7.1. Liekvārdība;
Kopumā var secināt, ka 2006.–2009. gadā veiktāsa aktivitātes ir sekmējušas latviešu valodas atpazīstamību pasaulē, Latvijas iedzīvotāju latviešu valodas prasmes pieaugumu un izpratni par valodu apguves nozīmīgumu mūsdienās, jo īpaši darba tirgus un konkurētspējas aspektā, kā arī devušas ilgtspējīgu ieguldījumu latviešu valodas zinātniskā izpētē un attīstībā.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Lai aptvertu informāciju par īstenotajiem pasākumiem un aktivitātēm Programmas 2006 sestajā6. punktā minēto virzienu un uzdevumu īstenošanā par laika posmu no 2006. līdz 2009. gadam, Izglītības un zinātnes ministrijaZM sagatavoja informatīvos ziņojumus par Programmas 2006 īstenošanas gaitu 2006.–2009. gadā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Ministru kabinets 2010. gadā Programmas 2006 aktuālo daļu iekļāva „Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2005.–2014. gadam” astotajā8. nodaļā, līdz ar to atzīstot par spēku zaudējušu Ministru kabineta rīkojumu Nr. 770 “„Par Valsts valodas politikas programmu 2006.–2010. gadam”.
1. Tehniskais noformējums;
Novērtējot Pamatnostādņu 2005 īstenošanas rezultātus, secināts, ka valsts valodas politikas īstenošanā panākti šādi rezultāti: valsts valodas pozīcijas nostiprinājušaās valstiski svarīgās jomās; veiksmīgi realizēta mazākumtautību izglītības satura reforma; palielinājusies mazākumtautību tolerance pret valsts valodu un gatavība to apgūt; uzlabojusies latviešu valodas prasme un pieaudzis valodas lietotāju skaits ir pieaudzis.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Veicināta latviešu valodas pilnvērtīga funkcionēšana Eiropas SavienībasS institūcijās.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Nodrošināt komunikāciju ar sabiedrību latviešu valodas aizsardzības, apguves, lietojuma un attīstības jautājumos, informēt par latviešu valodas jautājumiem starptautiskos, t. sk. zinātniskos, pasākumos.
1. Tehniskais noformējums;