Ja slaida saturā ir jāievieto viens vai vairāki izvērsti izteikumi, kas nav pielīdzināmi virsrakstiem, cipars vai aizzīme nav vajadzīg 6.1. Saistāmība; |
Lai norādītu uz cita autora teiktā samērā precīzu atkārtojumu, ir nepieciešamas pēdiņas vai 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; |
Iepriekšējā rakstu krājum 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Interpunkcijas praksē pirmajā slaidā, tāpat kā pētniecisk 4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība; |
Valentīna Skujiņa ir uzsvērusi, ka komats šajā gadījumā ir pieļaujams lietvedībā, kur tas rāda rekvizītu – vietas un laika 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; |
Ir kritiski jāizvērtē interneta mājaslapās pieejamie zinātniski pētniecisko darbu prezentāciju paraugi, kuros diemžēl jau titullapās ir 7.3. Neiederīgs vārds; |
Raksta mērķis — aktualizēt latviešu grāmatrūpniecības tradīcijas dažu tipogrāfisko zīmju lietojumā, tām vairāk pievēršoties kā rakstu, nevis interpunkcijas zīmēm (kaut vairākas rakstu zīmes var izmantot polifunkcionāli).
2.1. Vārdu pareizrakstība; |
Poligrāfijas jeb, kā šoreiz vairāk domāts, tipografikas 5.2. Lieka pieturzīme; |
Tas pats notiek ar defisi, ja tā gadās pēc atstarpes (piemēram, rādot vārda sastāvdaļu): dators pārvērš pareizo -tāj-s par –tāj-s.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
Patiesībā defise nav tikai uz pusi īsāka par domuzīmi (1969, 380) — ja vien šeit domāta pirmajā izdevumā lietotā īstā domuzīme, nevis pusgarā, uz kuru pāriets 2009. g 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
Ne tikai A. Blinkenai, 3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; |
Ir dīvaini, ka autoru 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; |
Salīdzinot, piemēram, latviešu valodnieku monumentālās izstrādes 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Horizontālo svītru īsā apskata nobeigumā varbūt varētu pieminēt vēl to, ka iepriekšējo gadsimtu mijā vārda dalīšanai morfoloģiskās sastāvdaļās izmantota īstā, resp., 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; |
Gan stūrainās atvērējpēdiņas, gan stūrainās aizvērējpēdiņas atrodas vienādā augstumā — («..» vai »..«), un šeit vienīgā lietojuma īpatnība praksē ir tāda, ka kādu laiku poligrāfijā tika izmantotas pēdiņas ar 7.3. Neiederīgs vārds; |
Pētījuma rezultātus autore ir ļāvusi izmantot šai rakstā, un viņas dati liecina, ka apaļās pēdiņas nepārprotami dominē līdz 1944. gadam, sk. 9. attēlu (skaitļi stabiņos rāda apskatīto attiecīgā perioda avotu skaitu). 9. attēls.
8. Tekstveide; |
Stūraino un apaļo pēdiņu izmantojuma dinamika folkloristikas apcerējumos. 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
A. Blinkena pēdiņas aplūko nodaļā „Interpunkcija un tradīcija“ ( 1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; |
Fragmentā par aizvērējpēdiņu novietojumu pēdiņas jau rādītas pareizi, toties apgalvojums par diviem atvērējpēdiņu variantiem ilustrēts ar visai jocīgām pēdiņām, k 1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; |