Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9666 vienumi
Piemēram minēsim dažus izteikumus no pirmsreferenduma diskusijām: “„Vai nav vienalga, kurā valodā runā, galvenais ir saprasties!” (ja jau vienalga, tad runāsim latviski), “„Persona X latviski nerunā, toties ir īstens Latvijas patriots” (tā ir valsts valodas pozīciju vājināšana asā valodu konkurences situācijā), “„Iedzīvotāji emigrē, tauta izmirst!” (izvairīšanās no sarunas priekšmeta), “„Bet politiķis Y saka “dotajā momentā” un vispār valoda ir piesārņota” (valodas eksistences un kvalitātes problēmu jaukšana).
1. Tehniskais noformējums;
Referendums ir zīmīga norāde uz nepieciešamību nepārtraukti uzturēt un skaidrot Latvijas valodas politikas principus -– gan latviešiem, gan pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Satversmes 4. pants ir starp tiem Satversmes pantiem, kas grozāmi tikai mtautas nobalsošanā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tomēr būsim uzmanīgi -– jau notiek mēģinājumi apiet Satversmi, izmantojot faktu, ka starptautiski saistošos dokumentos, ne pasaules praksē nav vienotas izpratnes par terminu valsts valoda, oficiālā valoda, reģionālā valoda u. tml. saturu (sk.
1. Tehniskais noformējums;
Vienlaikus LSP līderis norādīja, ka Latvijai, kā to prasa Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, vajadzētu teritorijās, kur vismaz 20 % iedzīvotāju ir kādas citas tautības pārstāvji, piešķirt šai valodai oficiālas valodas statusu.”(http://m.apollo.lv/portal/news/articles/255661) "„Pasakiet, ka tā ir nacionālā minoritātes valoda [krievu].
1. Tehniskais noformējums;
Un neviena latvieša tiesības nezināt krievu valodā nebūs apdraudētas,"” šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "„100. pants"” trešdienas vakarā pauda Rīgāas mērs Nils Ušakovs, kurš uz raidījumu bija uzaicināts skaidrot savu dalību parakstu vākšanā par oficiālu divvalodību Latvijā.” (http://www.delfi.lv/news/national/politics/usakovs-aicina-noteikt-krievu-valodai-nacionalas-minoritates-valodas-statusu.d?id=41639365) “„Žanna Kulakova, Daugavpils domes priekšsēdētāja: "„Mēs nešaubīgi esam par vienu valsts valodu.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Un vēl un vēl jāskaidro -– kāpēc vienīgās valsts valodas statuss latviešu valodai ir tik būtisks?
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu valoda ir arī pasaules vērtība, un mums ir pienākums to sagalabāt kā unikālu globālās valodu daudzveidības daļu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Latvijas situācijā, runājot par latviešu, krievu un angļu valodu, nav iespējams neviens no šiem hipotētiskajiem nosacījumiem. Šoreiz nerunāsim par otras valsts valodas ieviešanas tehniskajiem, administratīvajiem un finansiālajiem aspektiem, jo runa nav par naudu, bet vārda tiešā nozīmeē par tautas dzīvību.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Turpmāk daudz vairāk visai sabiedrībai daudz vairāk būs jāpiedomā, lai latviešu valoda būtu vienīgā valsts valoda ne tikai juridiski, bet arī faktiski.
3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība;
Latviešu valoda kā valsts valoda: simbols, saziņas līdzeklis vai valstiskuma pamats? - Latvija un latviskais.
5.2. Lieka pieturzīme;
AbreviatūraTās saglabā to pašu nozīmi, kāda ir pilnajām struktūrām.
7.3. Neiederīgs vārds;
Abreviatūrām raksturīga īpatnība nereti ir atšķirība to rakstībā un izrunā.
7.2. Mazvārdība;
Agrīnajos latviešu tekstos līdz 19. gs. vidum tās praktiski neeksistēja (Bergmane 1986, 205), bettās ir kultūrvalodas īpatnība, kas aizgūta pēc citu valoda piemērarauga.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Abreviatūru lietojumam ir tendence augtpalielināties (Veisbergs 2013, 17).
7.3. Neiederīgs vārds;
Par to liecina arī A.ndreja Bankava (2003) s„Saīsinājumu vārdnīca” (Bankavs 2003), kas satuietver vairāk nekā 1000 veidojumu. Dažādāsu valodās dažādosu tekstos abreviatūras var sasniegt pat ļoti biežu lietojumu (5-–10 % teksta), piemēram, laikrakstu ziņās, specializētos medicīnas vai militāros tekstos (Crystal 2004,; Dent 2006, 140,; Alberti 2008,; Cartier 2009,; Elsen 2011, 109).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Starp abreviatūrtām ir daudz aizguvumu, kas lietoti gan kā tulkotāas, gan nemainītā formātulkotas abreviatūras.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.9. Salīdzinājuma konstrukcija;
To, kuras abreviatūras ltietok tulkotā, kuras nemainītā formā, nosaka veidojumaas, nosaka to nozīmīgums,ba un lietojuma biežums, specifiski vēsturiskie apstākļi, kad tās aizgūtas vai izveidotas, starpniekvalodu ietekme un atveides ērtums.
3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Tā, piemēram, ANO ir UNO tulkojums, bet NATO aizgūta nemainīgā formā(angļu United Nations Organization) tulkojums, bet NATO aizgūta kā netulkota abreviatūra (angļu North Atlantic Treaty Organization).
8. Tekstveide;
Nereti abreviatūras izpratnēvietā lieto vārdu ”saīsinājums”.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;