Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Jāpiebilst, ka leksēmas brīve un mīla ir ar piedēkļiem -est- un -īb- (brīvestība, mīlestība) atvasināto lietvārdu īsinājumi, nevis lietvārdu ar -šana/ -šanās īsinājumi.
1. Tehniskais noformējums;
No pirmatnīgajiem darbības vārdiem veidotie atvasinājumi ar -šana/-šanās īsināveidoti, izmantojot darbības vārdu tagadnes celmu, – saukšana : saucet, saucu : sauce; sveikt, sveikšanacu : sveice,; aiziešanat, aizeju : aizeja,; apsvēršanat, apsveru : apsvere,; atklāšanat, atklāju : atklāja; ietvert, ietveršanau : ietvere,; izstāšanāties, izstājos : izstāja,; nobeigšana (nobeigums?)t, nobeidzu : nobeigas,; pārbraukšanat, pārbraucu : pārbrauce, kā arī veidojot salikteņatvasinājumu veidošanas – mājās braukšana : mājbrauce, mājas pirkšana : mājpirce, apsveikšana ar telegrammu : telegrammapsveice, tālu skatīšanās : tālskates ‘nākotnes perspektīvas, vīzijas ?’: Vakarā L[ivšics] runā par mājbrauci.
8. Tekstveide;
Nemierīga guļa. (KR 24, 214) Jūtos nelabi, grūtsirdīgi, laikam jūtu lietu nākam, tādēļ laikam arī slikta guļa. (KR 24, 241) Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs ar derivatīvajām galotnēm īsdarināto vārdu semantika ir saistīta ar procesa un stāvokļa nosaukumiem; tāda pati semantika ir raksturīga arī ar piedēkli -šan- atvasinātajiem vārdiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr lielākā daļa šo īsdarinājumu ar derivatīvajām galotnēm ir palikuši tikai okazionāli atvasinājumi Raiņa darbos un plašāk latviešu valodā nav ieviesušies, kaut strukturāli un semantiski pamatā atbilst attiecīgajam vārddarināšanas modelim.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Aplūkosim, piemēram, īsinātā lietvārda atcerēšanās , tā motivētājvārda atcerēties un īflektīvā atvasinājuma atcere semantisko struktūru: Atcerēšanās – ‘Process → atcerēties’; Atcerēties – ‘1.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Piedēklis -m- ir sens mantots piedēklis, un ar to atvasināti lietvārdi gan no darbības vārdiem, gan īpašības vārdiem. Šādi atvasinājumi ir konstatējami jau senākajos rakstu avotos, taču līdz 19. gs. beigām produktīvāka ir lietvārdu atvasināšana no darbības vārdiem.( (MSA, 89–90). Tieši šādi vārdu īsdarinājumi fiksēti Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs, kaut arīiespējams, to izveides ceļš ir bijis atšķirīgs, t. i., notikusi īsināšana jeb atgriezeniskā derivācija (MSA, 115), atmetot izskaņu -šana / -šanās – apģērb-šanās : apģērb-me; izgrie-šana : izgriez-me.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Monogrāfijā „Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība” norādīts, ka lietvārdos piedēklis -m- visbiežāk saistās ar primāru darbības vārdu nenoteiksmes celmu (aus-t : ausma), bet 19. gs. beigu posmā veidojas atvasinājumi arī no sekundāriem darbības vārdiem, piedēkli -m- pievienojot darbības vārda saknei (ros-ī-ties : rosme), taču konstatēti arī neregulāri darināšanas gadījumi, kad piedēklis -m- ir pievienots pagātnes vai tagadnes celmam (spied-u : spiedme, velk-u : velkme). (MSA, 91–92). Arī Raiņa lietotajiem īsdarinājumiem ar -me vērojama zināma formālās struktūras līdzība, kaut gan, ņemot vērā paša dzejnieka norādi, ka tie ir lietvārdu ar -šana/ -šanās īsinājumi, neapšaubāma ir motivētājvārdu (nenoteiksmes celmu) ietekme.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Aicinums braukt uz Lietavu. (KR 25, 120) Negribu strādāt .[..]. Vainīga laikam arī strādāšana bez atvaļinuma. (KR 25, 154) Jāpiebilst, ka Raiņa dienasgrāmatu un piezīmju leksikā šādiem īsinājumiem ir sporādisks raksturs.
1. Tehniskais noformējums;
Daļa šo lietvārdu mūsdienās netiek lietoti, tos ir aizstājuši citi atvasinājumi, piemēram, leksēmu atsacījums (atsacīt ‘noraidīt lūgumu, piedāvājumu u.  tml.; atteikt’ (LLVV I, 426) aizstājis atvasinājums atteikums; vārdu kopsaņēmums arī aizstājis cits salikteņatvasinājums kopsavilkums ‘koncentrēts (būtiskā, galvenā, nozīmīgākā) apkopojums’. (LLVV 4, 369). Daži no Raiņa lietotajiem atvasinājumiem ar formantu -ums mūsdienās vairs nav aktīvajās leksikas sastāvdaļaā, piemēram, braukums ‘paveikta darbība , rezultāts’ (braukt ‘virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli) ’(LLVV 2, 115); staigājums ‘vairākkārtējs vai ilgstošs gājiens (parasti dažādos virzienos)’, (staigāt ‘vairākkārt vai ilgstoši ejot, pārvietoties (parasti dažādos virzienos – par cilvēku’) (LLVV 7²2, 162, 163): Gulbis aizvakar pārbraucis no Vācijas. [..] Ļoti apmierināts ar braukumu.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Arī pēc simts gadiem ir aktuāls jautājums – jauns laiks un šī laika valoda. Un Nnobeigumā vēlreiz ielūkosimies Raiņa dienasgrāmatās – 1912. gada 3. marta ieraksts: Mīlēt, mīla, mīlīts, tātad arī mīlis, mīle.
7.1. Liekvārdība;
Varbūt kultūra mainās pašplūsmā, bet varbūt to izmaina kāda slepena organizācija, kas tiekas reizi gadā slepenā pagrabā?
7.3. Neiederīgs vārds;
Franču filoszofs un ideju vēstures pētnieks Mišels Fuko (Michel Foucault) patiesības tematu aplūkoja caur varas attiecību prizmu.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Viņa pētījumi jeb “„zināšanu arheoloģija” bija veltītia tam, lai atsegtu diskursus – simbolu, un zināšanu sistēmas, kas iedzīvoinātas varas institūcijās un valodas struktūrās –, d. Diskurss ir sakārtota runa.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tā ir gan valodiska, gan nevalodiska prakse, un tasā vienmēr ir pakļautsa kontekstam katrā sociālā formējumā.
6.1. Saistāmība;
Otrkārt, patiesība ir pakļauta ekonomiskam un politiskam pieprasījumam; t. Treškārt, iekļaujot audzināšanas un informācijas sistēmās, diskursīvi nosacītu patiesību izmanto izplatīšanai un patēriņam; c. Ceturtkārt, patiesību ražo un pārraida ne tikai ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību, to iedzīvina arī politiski, proti, tādās sabiedriskās institūcijās kā izglītības sistēmāa (skolas, universitātes) un varas struktūrāas (policija, armija).
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos;
Pirmkārt, tā ir diskursīva, citiem vārdiem, to nosaka “„reglamentēti paņēmieni” dažādās sabiedriskās dzīves izpausmēs no ekonomikas līdz politikai un valodas praksēm; o. Otrkārt, patiesība ir “„cirkulāri saistīta ar varas sistēmām”.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos;
Pat neņemot vērā to, ka eifēmismi jau savā būtībā ir noteikta maldināšanas forma, propagandas pārdēvēšana par “„sabiedriskajām attiecībām” ir ironiska kaut vai tāpēc, ka rada iespaidu par “„attiecībām”, it kā organizētās pārliecināšanas kampaņu upuriem būtu iespēja atbildēt.
1. Tehniskais noformējums;
Vēl 21. gadsimta pašā sākumā līdz ar Web 2.0 ieviešanos jauno tehnoloģiju cienītāju aprindās virmoja utopiskas alkas pēc jauna veida sabiedrības, ko raksturos masveidīgas pilsoniskās iniciatīvas un kolektīvas rūpes.
4.1. Lietvārds;
Karla fon Klauzevica (Carl Philipp Gottlieb von Clausewitz) vārdiem, karš esot vien politikas turpinājums ar citiem līdzekļiem – runāšanu nomaina kaušanās.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Ja ikdienas politikā valodas ietekme ir vāji redzama – un tieši tas taču ir labas politikas uzdevums, proti, valodu izpārmainīt klusām, bet tās varu padarīt iespaidīgu –, karā valodas lietojums nereti kļūst eksaltēts.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums;