Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4247 vienumi
Latvijas neoficiālo jeb slenga vietvārdu vākums, anketējot citu pilsētu iedzīvotājus, kā arī jaunus respondentus, arī vecāko paaudžu pārstāvjus, noteikti vēl būtu papildināms. Interesanti būtu salīdzināt arī Latvijas neoficiālo vietvārdu veidošanas principus ar citu kaimiņvalstu slenga urbanonīmu pētījumiem.
7.2. Mazvārdība;
Ir vairāk nekā 24 miljonui nīderlandiešu valodas kā dzimtās valodas lietotāju (2016. gada dati).
6.1. Saistāmība;
To būtu pareizāk lietot kā valodas oficiālo kopnosaukumu, apzīmējotkas ietver visus valodas variantus, arī flāmu.
6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Senākais rakstu piemineklis sennīderholandiešu valodā saglabājies no 1591. gada, De Wachtendonkse Psalmen izdevums, kurā iekļauti no latīņu valodas 9. vai 10. gadsimtā veikti psalmu tulkojumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nīderlandē un Beļģijā ir šādi dialekti: centrālrietumu (CW) (; Ziemeļholandē, Dienvidholandē, Utrehtā, Gelderlandē un Zēlandes salās), ziemeļaustrumu (NE) (; Groningenā, Drentē, Overeiselē un Gelderlandes austrumos), centrāldienvidu (CS) (; Ziemeļbrabantē un tuvumā esošajās Limburgas daļās, Antverpenē, Austrumflandrijā un Flāmu Brabantē), dienvidrietumu (SW) (; Rietumflandrijā, Zēlandes Flandrijas rietumu daļā, arī (nedaudz) Francijas Flandrijā, starp Denkerku un Bajelu), kā arī dienvidaustrumu (SE) (, Limburgā gan Nīderlandes, gan Beļģijas teritorijā) (De Schutter 1994, 440–441). Nīderlandiešu valodai tuvu radniecīga ir afrikandu jeb būru valoda (Afrikaans) Dienvidāfrikas Republikā (DĀR), ko runā arī Namībijā (apmēram 5pieci miljoni runātāju). Šī valoda ir radusies no 17. gadsimta nīderlandiešu pilsētnieku dialektiem, kurus sev līdzi atnesa pirmie Keiptaunas kolonizatori, un tai ir Malajas portugāļu un angļu valodas uzslāņojumi (Booij 1995:, 2).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Nīderlandiešu valodā ir daudz vairāk skaņu nekā burtu (īpaši vokālismā, jeb patskaņu sistēmā), tāpēc var rasties priekšstats, ka rakstība neatbilst izrunai.
7.3. Neiederīgs vārds;
Daļa nosaukumu atrodami “„Lielajā pasaules atlantā” (Turlajs 2008), kur sniegtā atveide ir samērā konsekventa.
1. Tehniskais noformējums;
Kopš 2019. gada ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta atbalstu ir izveidots „Skolēnu pārspriedumu tekstu korpuss” (Pārspriedumi), kas ir atrodams kopīgajā latviešu valodas korpusu vietnē www.korpuss.lv, sadaļā “Pārspriedumi. Skolēnu pārspriedumu korpuss”. Šajā datu bāzē ir iekļauti pārspriedumi par trim centralizētajā eksāmenā (2018) piedāvātajiem tematiem: “„Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu”; “„Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi” (Imants Ziedonis)”; “„Grāmatu brīnumainā vara”.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Skolēnu pārspriedumu korpusā visi teksti ir anonīmi, tie ir kodēti, lai atpazītu reģionu (r- – Rīga, l- – Latgale, k- – Kurzeme) un izglītības programmu (lvs- – latviešu mācību valodas vidusskola;, mts- – mazākumtautību skola;, vg- – valsts ģimnāzija).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
No kognitīvās perspektīvas argumentēto rakstīšanu autori piesaka kā problēmrisināšanas procesu, kurš ietver prasmi novērtēt informāciju no dažādiem avotiem, identificēt argumentus, integrēt tekstā tematam atbilstošu informāciju, izmantot zināšanas par teksta žanru un – svarīgākais – izpratni par tematu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
No sociokultūras perspektīvas rakstīšana ir definēta “„kā semiotisks rīks, kas ir komunikācijas un sociālo attiecību pamatā” (Ferretti, Graham 2019, 1347). Šādā rakursā tiek uzsvērtas noteiktas situācijas, sociokultūras konteksti, konvencijas, kas, no vienas puses, ietekmē pašu rakstīšanas procesu, bet, no otras puses, arī rakstītāja iekļaušanos sociālajos kontekstos.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lingvistiskā perspektīva nosaka, kādā veidā teksts ir aplūkojams un vērtējams no valodas viedokļa: kā ir respektēts teksta mērķis, žanrs, vārdu izvēle un gramatiskās struktūras.
4.1. Lietvārds;
Vērtējot skolēnu pārspriedumus pēc pazīmēm, kas raksturo kvalitatīvu, augstā līmenī uzrakstītu argumentēto eseju vai citu ar argumentāciju saistītu teksta žanru, var secināt, ka visvairāk Latvijas skolēnu darbos pietrūkst: individuāla skatījuma, atšķirīgu skata punktu (perspektīvu), argumentu un pretargumentu piedāvājuma, cenšoties raksturot noteiktus kultūras notikumus, faktus vai personības.
5.2. Lieka pieturzīme;
Dažreiz pēc teksta valodas ir nojaušams, ka pārspriedumu ir rakstījuši jaunieši, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda (ir tādas gramatikas kļūdas kā neprecīza vārdu saskaņošana, nomeniem nepareizi lietotas galotnes, burtiski tulkotas vārdu nozīmes no krievu valodas latviešu valodā u.  tml.).
1. Tehniskais noformējums;
Pat, ja tas ir subjektīvs vai emocionāli ekspresīvs viedoklis, tomēr rakstītājs ir paudis savu nostāju, attieksmi, cenšoties to arī pamatot: Un, manuprāt, daudzi darbi, kurus mums liek lasīt, ir gaužām nenozīmīgi.
5.2. Lieka pieturzīme;
Un arī, ja piešķiram grāmatām lielu varu, tad šāds stāsts var kādu ietekmēt nepareizi. (klvs) Argumentu un pretargumentu izpēti iespējams veikt, arī, izmantojot valodu korpusosu piedāvātās iespējas, piemēram, vidusskolēnu pārspriedumu korpusā meklējot teikumus ar pakārtojuma saikļiem lai gan, lai arī, kaut gan, kaut arī.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Minot konkrētus faktus, to izklāstā un valodas noformējumā bija vērojamas šādas nepilnības (sk. pasvītrotās vietas): 1) neprecīzi vai aplami nosaukti fakti (Kā piemēru var minēt grāmatu “„Virsnieku sievas”, ko sarakstījusi Andra Manfelde.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Kara filmām pozitīvais ir tas ka viņas var izmantot kā mācību avots vēstures stundas. (klvs)); 3) kļūdas personu vārdu, daiļdarbu, notikumu pareizrakstībā (Mihaels Bugākovs; Nora Ikstēna; Aspāzijas “„Medīja” un daudzi citi darbi; “„Ezera Sonāte”; “„Svina Garša”; Reģines Ezeres romāns “„Aka” u. c.).
1. Tehniskais noformējums;
Nodaļas noslēgumā vēlētos piebilst, ka pārspriedumos par tematu “„Ieraudzīt, saklausīt, izprast savu gadsimtu” labākā argumentācija ir izmantota darbos, kuru autori patiešām skatās caur savu personīgo prizmu un runā par savu pieredzi, proti, par savu gadsimtu. Šajos darbos ir precīzi nosaukti kultūras notikumi, izdevumi vai norises, kuras raksturotas caur teksta autora pieredzi, emocijām, izjūtām un atklāsmēm.
1. Tehniskais noformējums;
Skolēnu sniegumu, viņu leksikas zināšanas var mērīt, arī, pievēršot uzmanību pārspriedumos lietotajām jēdzienu, parādību vai norišu definīcijām, semantiskiem skaidrojumiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;