Jāpiebilst, ka leksēmas brīve un mīla ir ar piedēkļiem -est- un -īb- (brīvestība, mīlestība) atvasināto lietvārdu īsinājumi, nevis lietvārdu ar -šana/ 1. Tehniskais noformējums; |
No pirmatnīgajiem darbības vārdiem 8. Tekstveide; |
Nemierīga guļa. (KR 24, 214) Jūtos nelabi, grūtsirdīgi, laikam jūtu lietu nākam, tādēļ laikam arī slikta guļa. (KR 24, 241) Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs ar derivatīvajām galotnēm 7.3. Neiederīgs vārds; |
Tomēr lielākā daļa šo 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Aplūkosim, piemēram, īsinātā lietvārda atcerēšanās 1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Piedēklis -m- ir sens mantots piedēklis, un ar to atvasināti lietvārdi gan no darbības vārdiem, gan īpašības vārdiem. Šādi atvasinājumi ir konstatējami jau senākajos rakstu avotos, taču līdz 19. gs. beigām produktīvāka ir lietvārdu atvasināšana no darbības vārdiem 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Monogrāfijā „Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība” norādīts, ka lietvārdos piedēklis -m- visbiežāk saistās ar primāru darbības vārdu nenoteiksmes celmu (aus-t : ausma), bet 19. gs. beigu posmā veidojas atvasinājumi arī no sekundāriem darbības vārdiem, piedēkli -m- pievienojot darbības vārda saknei (ros-ī-ties : rosme), taču konstatēti arī neregulāri darināšanas gadījumi, kad piedēklis -m- ir pievienots pagātnes vai tagadnes celmam (spied-u : spiedme, velk-u : velkme) 1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Aicinums braukt uz Lietavu. (KR 25, 120) Negribu strādāt 1. Tehniskais noformējums; |
Daļa šo lietvārdu mūsdienās netiek lietoti, tos ir aizstājuši citi atvasinājumi, piemēram, leksēmu atsacījums (atsacīt ‘noraidīt lūgumu, piedāvājumu u. 1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Arī pēc simts gadiem ir aktuāls jautājums – jauns laiks un šī laika valoda. 7.1. Liekvārdība; |
Varbūt kultūra mainās pašplūsmā, bet varbūt to 7.3. Neiederīgs vārds; |
Franču filo 2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.4. Īpašvārdu atveide; |
Viņa pētījumi jeb 1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
Tā ir gan valodiska, gan nevalodiska prakse, un t 6.1. Saistāmība; |
Otrkārt, patiesība ir pakļauta ekonomiskam un politiskam pieprasījumam 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; |
Pirmkārt, tā ir diskursīva, citiem vārdiem, to nosaka 1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; |
Pat neņemot vērā to, ka eifēmismi jau savā būtībā ir noteikta maldināšanas forma, propagandas pārdēvēšana par 1. Tehniskais noformējums; |
Vēl 21. gadsimta pašā sākumā līdz ar Web 2.0 ieviešanos jauno tehnoloģiju cienītāju aprindās virmoja utopiskas alkas pēc jauna veida sabiedrības, ko raksturos masveidīga 4.1. Lietvārds; |
Karla fon Klauzevica (Carl Philipp Gottlieb von Clausewitz) vārdiem, karš esot 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; |
Ja ikdienas politikā valodas ietekme ir vāji redzama – un tieši tas taču ir labas politikas uzdevums, proti, valodu 3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |