Savukārt par ŗ ietekmi uz e, ē izrunu darbības vārdos dzert, ķert, spert, tvert, bērt, pērt, svērt, vērt, ķerties, tverties, vērties u. c. ir iegūts Latviešu valodas ekspertu komisijas atbalsts paralēlformu izrunas variantu lietošanai.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
PēcSavukārt apgāda “„Jumava” “„Svešvārdu vārdnīcas” pirmizdevuma izdoti divi tās papildināti un laboti izdevumi – 2002. un 2007. gadā. Pirmais vārdnīcasm sekojuši divi citi – 2002. un 2007. gadā. Kā lasāms 1999. gada vārdnīcas priekšvārdos, izdevums aptver vairāk nekā 15 000 citvalodu cilmes vārdu un terminoloģisku vārdkopu un ap 1000 citvalodu vārdu un teicienu, kurus lietoas citēti oriģinālrakstībā. Šos skaitļus veido šķirkļi kopā ar tajos iekļautajiem apakššķirkļiem. TurpmākVārdnīcas atkārtotajos izdevumos vārdleksēmu skaits ticis papildināts par vēl apmēram 1000 vienībām (SV 2007, 5).
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Vārdnīcas izveidošanas iemesls bijais apgāda „Jumava” pasūtījums apkopot no iepriekš izdotajām vārdnīcām un enciklopēdijām apkopot pietiekami plaši lietotus svešvārdus, tos koriģētpēc vajadzības precizēt to etimoloģiju un papildināt ar aktuāliem un, iepriekš tajsvešvārdu vārdnīcās neiekļautiem svešvārdiem (Baldunčiks 2012, 153). Šis darbs tika uzticēts valodniekam Jurim Baldunčikam, kurš irviņš arī lielākās daļas vārdu skaidrojumu un visu vārdnīcas ārpuskorpusa daļu autors.
1. Tehniskais noformējums;
4.2. Darbības vārds;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
VLai vārdnīcas ātrākai izveideiu varētu izveidot ātrāk, vēlāk tika piesaistīta arī Kornēlija Pokrotniece, pēc kāda laika – arī redaktors Aldis Lauzis.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
SavukārtPatiesībā 2005. gadā izdotā apgāda „Jumava” “„Svešvārdu vārdnīcau” ir cita, kaut arī šo pašu autoru sastādīta mazāka apjoma vārdnīcatik tiešām ir arī izdevusi, tikai citu! Kaut šo pašu autoru (J. Baldunčika un K. Pokrotnieces) sastādīta, tā tomēr ir cita, turklāt šaurāka apjoma (ap 10 000 vārdu un terminoloģisku vārdkopu) nekā salīdzināmie trīs izdevumi! Arī ISBN (starptautiskais grāmatu standartnumurs) tai ir cits (sk. A. Šmites sastādīto Latvijā izdoto vārdnīcu bibliogrāfisko sarakstu par laikposmu no 1991. gada līdz 2010. gadam (Šmite 2012, 200–201)).
8. Tekstveide;
|
Jansones grāmatā „Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas” otrā izdevuma gads gan norādīts pareizi, tomēr ar trešā izdevuma gadu nav paveicies – tas norādītsminēts kļūdains – 2006. (VLBankavs 2010, 96, 208).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Izrādās, ka arī izdevniecība “apgāds „Jumava” nav spējusis izvairīties no šāda kārdināvienkāršojuma.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Ar vienu un to pašu ISBN izdots gan pirmais, gan otrais vārdnīcas izdevums (sal. Šmite 2012, 200–201), kaut arī pēc ISBN piešķiršanas prasībām, katram no šiem izdevumiem būtu bijis jāpiešķir atšķirīgcits numurs, jo tas vair2002. gada izdevums nav tikai tehniski labots atkārtots izdevums, bet gan satudarbs, kas ietver būtiskus papildinājumus. Otrais izdevums irTaču arī ar šo pārsteigumi nebeidzas! Otrais, 2002. gada, izdevums titullapā pieteikts kā papildināts un labots, tomēr tajā vēl nav atrodami autora rakstā (Baldunčiks 2012, 155) minētie labojumu piemēri. ŠīUzrādītās kļūdas labotas tikai trešajā izdevumā.
8. Tekstveide;
|
Izdevumi vizuāli neatšķiras, korpuss un ārpuskorpusa daļas ir pilnīgi vienādas – izdevuma ziņas, izmantotās literatūras saraksts, pat satura rādītājs un priekšvārdsi.
4.1. Lietvārds;
|
Tomēr papildinājumu pievienošana citā korpusa daļā ar jaunu kārtojumu alfabētā ir būtisks labojums, kas būtu bijis jāmin, vismaz aprakstot vārdnīcas uzbūvi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Otrais izdevums šķiet pārizdīstenībā ir atkārtots pirmais izdevums ar pievienotām vairākām lappusēm jaunu šķirkļu lappusēm un ierakstu titullapā.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vārdnīcas uzbūve – vai labākaioptimāls risinājums? 2007. gada izdevuma sadaļā “„Vārdnīcas uzbūve” J.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Lietotājam (kurš ir sapratis, ka ar pamatkorpusu svešvārdu piedāvājums vēl nebeidzas) vienmēr ir jāpārliecinās, vai pamatkorpusa daļā neatrastie vārdi nav tomēr iekļauti papildinājumos.
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
Ja šķirklis tomērveiksmīgi atrasts, tad jāpārliecinās, vai tam nav dota vēl kāda nozīme, l. Līdz ar to daži nepieciešamie šķirkļi jāmeklē pat visās trīs korpusa daļās, it sevišķi, ja to oriģinālrakstība sakrīt ar atveidojumu latviešu valodas atveidiā.
6.1. Saistāmība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.2. Sekundāra: vārdu secība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Piemēram, grūtības var rasties ar šādiem šķirkļiem: pasta [it. pasta ‘mīkla’] – mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa, ko gatavo no pulverveida vielām, tās sajaucot ar eļļu, taukiem, vasku vai citu viskozu šķidrumu; viens no zāļu veidiem pēc formas; ir higēniskās, saimnieciskās, tehniskās u. c. pastas. (SV 2007, pamatkorpuss); pasta it. – sausi mīklas izstrādājumi dažādos veidos un formās (piem.ēram, makaroni, spageti). (SV 2007, citvalodu vārdi un teicieni). Tā, meklējot nozīmes vārdam “pasta”, kurš ar dažādiem skaidrojumiem ir gan pamatkorpusa, gan citvalodu vārdu un teicienu daļā, vārdnīcas lietotājam, neatrodot piemērotu skaidrojumu, nākas ieskatīties arī papildinājumu daļā. Citkārt kāda vārda nozīme pamatkorpusā nav atrodama, toties var patrāpīties papildinājumos. Tā, piemēram, noticis ar vārdu akreditēt – ‘oficiāli atzīt, ka iestāde, tās struktūrvienība, studiju programma u. tml. ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus’ (SV 2007, 877).
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tāpattad svarīgas būtu bijušas norādes unz papildu šķirkļa vārda nozīmju skaidrojumiem papildinājumu daļā.
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas vārdnīcas lietotājiem novērstu veltīgu meklēšanu un maldīšanos pa korpusa daļām vismaz tajos šķirkļa vārdos, kuri sastopami dažādās vārdnīcas daļās.
7.1. Liekvārdība;
|
Kā sekundārie avoti šajā elektroniskajā vārdnīcā izmantoti pirmais un trešais vārdnīcas izdevums, tos apvienojot vienā atsaucē – SV99.
6.1. Saistāmība;
|
Tomēr ar jebkuras vārdnīcas lietošanu jābūt uzmanīgiem, jo arī atzinīgi vērtējamos izdevumdarbos mēdz gadīties pa kļūdamei.
|
Kaut arī vārdnīcās pamanītās kļūdas jaunos izdevumos vienmēr cenšas labot, jāatgādina, ka “ir jāuzsver, ka analizētās „Svešvārdu vārdnīcas” otrajā izdevumā tas netika darīts.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|