Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4365 vienumi
Ha, ha, ha!” (Puika, kurš redzēja tumsāBugavičute-Pēce 2019, 112) Retos gadījumos lietots arī vietniekvārds tas: Iepriekšējais šīs vēl nebija paguvis atraut vaļā, pirms diabēts tam saēda acis. (Puika, kurš redzēja tumsāBugavičute-Pēce 2019, 81) Šajā gadījumā vietniekvārds tas izmantots, lai atšķirtu “tagadējo”, šobrīd aktuāloaprakstītās varones tagadējo dzīvesbiedru (šis), no “iepriekšējā” (tas).
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vismazāk sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu variācijusarunvalodas variantu (šitas un šitais) sastopams blogu tekstos un rakstos publicētajās intervijās.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Minētā problēma galvenokārt attiecināma uz fonoloģiskajiem sarunvalodas līdzekļiem, taču, kā jau minēts, kļūst aktuāla arī analizējot sarunvalodiskkļūst aktuāla arī sarunvalodai raksturīgu vietniekvārdu lietojumuā, jo īpaši noteiktā artikula funkcijā. Kā vnozīmē. Viens no kritērijiem, laikas ļautu noteiktu lietojuma raksturu, varētu būt teksta kopējā kvalitāte, taču tas ne vienmēr palīdz, vērtējot, piemēram, komentāru u.  c. interneta saziņas žanrus, kuros rakstītājs savas individualitātes, sarunas temata, adresātu u.  c. faktoru dēļ (Baltiņš, Druviete 2017, 147) var būt izvēlējies sarunvalodu, iesaistot tekstā dažādus līdzekļus, kas neatbilst standartvalodas normām.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vienlaikus nevar bez ievērības atstāt interneta komentāru zemo kultūru kopumā, kas attiecas ne tikai uz valodas lietojumu, bet uzarī attieksmi pret saziņas situācijāu vispār – tā parādās, piemēram, citu diskusijas dalībnieku apsaukāšanā vai pret viņiem vērstos nievājošos izteikumos.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Otra problēma, kas novērojama tekstos ar bagātīgu sarunvalodas līdzekļu, tostarp sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu sarunvalodas variantu, lietojumu, ir valodas noplicināšanās – nereti tiek izmantots vieglākais un ātrākais variants, kā nosaukt vai raksturot sarunas priekšmetu, t. Tādējādi tekstams vienlaikus ar sarunvalodiskas nokrāsas iegūšanu zaudējot individuālo ekspresijstilu, kas ir viens no svarīgākajiem runas faktoriem no pragmatikas viedokļa.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ceļavējš cilvēku ciltij: Vvaloda sabiedrībā.
2.3. Sākumburti;
Uzvārdu pirmajā simtniekā ir iekļuvuši gan Kurzemei, Zemgalei un Vidzemei, gan Latgalei raksturīgie 19. gs. un 20. gs. 1.pirmās puses uzvārdi (par Latgales uzvārdiem plašāk skat. Mežs 2017).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Latviešu zemkopja ikdiena noritēja saskarē ar dabu, koki un citi augi bija gan prieka avots, gan izejmateriālis daudziem sadzīves priekšmetiem.
4.1. Lietvārds;
No labību nosaukumu motivētiem uzvārdiem populārākie ir Rudzītis (26) un Auziņš (37). Šai apakšgrupai var pieskaitīt arī uzvārdu Graudiņš (56), kam pamatā ir labības augļa nosaukums. Simts populārāko uzvārdu skaitā ir, kā arī Riekstiņš (38), kam pamatā ir lazdas augļa nosaukums. PĻoti reti par uzvārdiem ļoti reti ir kļuvuši puķu nosaukumi, populārāko skaitā ir tikai Roze (95).
6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Starp 100 populārākajiem latviešu uzvārdiem ir 31 ar augu nosaukumiem motivētos uzvārdu ir 31s, t. i., tie sastāda gandrīz trešā daļua.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Lielākā daļa šo uzvārdu ir saistīti ar meža putnu nosaukumiem.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Parasti tiek norādīts, ka latviešiem ir daudz uzvārdu, kas saistīti ar uzvārdatā nesēja ārējām pazīmēm. 100 populārāko uzvārdu vidū sastopams tikai viens uzvārds, kurā ietverta norāde uz matu struktūru.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tas ir uzvārds Sproģis (32), kam pamatā īpašības lietvārds sprogains.
8. Tekstveide;
Salikteņuzvārda Jaunzems (84) pamatā ir vārdu savienojums jauna zeme, kas, iespējams, norāda uz jaunsaimnieka statusu. NTātad – no 100 populārākajiem latviešu uzvārdiem 64 ir iespējams saistīt ar latviešu valodā izplatītiem sugasvārdiem.
7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Sastopamai vairkneāki vāciskoie uzvārdui ar paaugstināta reljefa apzīmējumu vācu Berg ‘kalns’.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Visi minētie vāciskie uzvārdi ir tā saucamie caurspīdīgie uzvārdi, proti, to atsevišķo komponentu un salikteņu nozīme ir zināma jebkuram vāciski runājošam, tādēļ nevar izslēgt arī iespēju, ka šie uzvārdi ir vietējo muižnieku, rakstvežu vai uzvārdu ņēmēju darināti. Simts100 populārāko uzvārdu sarakstā ir atrodami arī atsevišķi amatu nosaukumu motivēti uzvārdi. Izplatītākais ir uTo pamatā visdrīzāk ir nevis vācu valodā zināms apelatīvs, bet gan kāds vācu uzvārds, kurš ienācis vai nu ar vācu muižnieku starpniecību, vai arī ir bijis zināms latviešu vidū. Uzvārds Šmits (30), kam pamatā ir vācu Schmied ‘kalējs’ (DWB 15, 1053–1057), varētu būt radies arī no uzvārda Schmidt (Meyers 618, 894; Bahlow 1985, 461–462). Uzvārds, Millers (53), kam pamatā ir vācu Müller ‘melderis’ (DWB 12, 2654), varētu būt radies– no uzvārda Müller (Meyers 614, 226–239; Bahlow 1985, 349).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Kā norādīts Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēmas brūvelis un brūveris sastopamas latviešu valodā ar nozīmi ‘aldaris’, taču to pamatā ir viduslejasvācu bruwer (ME I 342).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Arī Karla Šillera un Augusta Lībena Vviduslejasvācu vārdnīcā iekļauts vārds bruwer ‘aldaris’ (Schiller, Lübben 1, 443).
2.3. Sākumburti;
Vārdlietojumu grafiskā līkne no 2137 fiksējumiem 1947. g.adā noslīd līdz nullei, piem.ēram, 2007. g.adā (2010. g.adā gan vārds pirmrindnieks periodikā lietots veselas septiņas reizes, taču no tām sešas – pēdiņās, tātad metaforiski, ar kādu nozīmes pārnesumu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kā norādīts Kārļa. Mīlenbaha un Jāņa. Endzelīna „Latviešu valodas vārdnīcā”, leksēma leimanis sastopama latviešu valodā ar nozīmi ‘brīvzemnieks’, tā ir aizgūta no vācu leh(en)mann (ME II 446).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;