Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Arī LVRK un LaRKo biežāk sastopamas formas izrunas variants ar platu patskani [æ], dzeramais [ʣærɑmɑ͜is], dzeru [ʣæru], izberu [izbæru]. Ņemot vērā darbības vārdu bērt, dzert, pērt, spert, svērt, tvert, vērt izrunas tendences, praksē ir izveidojusies zināma pretruna: kaut gan mīkstinātais ŗ ne skolās, ne augstskolās netiek mācīts un vairākas paaudzes attiecīgos vārdus izrunā plati – pēc pozicionālajiem nosacījumiem, vēl joprojām izrunas nosacījumi oficiāli nav mainīti.
4. Formveidošana; 7.3. Neiederīgs vārds;
VLai vārdnīcas ātrākai izveideiu varētu izveidot ātrāk, vēlāk tika piesaistīta arī Kornēlija Pokrotniece, pēc kāda laika – arī redaktors Aldis Lauzis.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
SavukārtPatiesībā 2005. gadā izdotā apgāda „Jumava” “„Svešvārdu vārdnīcau” ir cita, kaut arī šo pašu autoru sastādīta mazāka apjoma vārdnīcatik tiešām ir arī izdevusi, tikai citu! Kaut šo pašu autoru (J. Baldunčika un K. Pokrotnieces) sastādīta, tā tomēr ir cita, turklāt šaurāka apjoma (ap 10 000 vārdu un terminoloģisku vārdkopu) nekā salīdzināmie trīs izdevumi! Arī ISBN (starptautiskais grāmatu standartnumurs) tai ir cits (sk. A. Šmites sastādīto Latvijā izdoto vārdnīcu bibliogrāfisko sarakstu par laikposmu no 1991. gada līdz 2010. gadam (Šmite 2012, 200–201)).
8. Tekstveide;
Jansones grāmatā „Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas” otrā izdevuma gads gan norādīts pareizi, tomēr ar trešā izdevuma gadu nav paveicies – tas norādītsminēts kļūdains – 2006. (VLBankavs 2010, 96, 208).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izdevumi vizuāli neatšķiras, korpuss un ārpuskorpusa daļas ir pilnīgi vienādas – izdevuma ziņas, izmantotās literatūras saraksts, pat satura rādītājs un priekšvārdsi.
4.1. Lietvārds;
Tomēr papildinājumu pievienošana citā korpusa daļā ar jaunu kārtojumu alfabētā ir būtisks labojums, kas būtu bijis jāmin, vismaz aprakstot vārdnīcas uzbūvi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lietotājam (kurš ir sapratis, ka ar pamatkorpusu svešvārdu piedāvājums vēl nebeidzas) vienmēr ir jāpārliecinās, vai pamatkorpusa daļā neatrastie vārdi nav tomēr iekļauti papildinājumos.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Ja šķirklis tomērveiksmīgi atrasts, tad jāpārliecinās, vai tam nav dota vēl kāda nozīme, l. Līdz ar to daži nepieciešamie šķirkļi jāmeklē pat visās trīs korpusa daļās, it sevišķi, ja to oriģinālrakstība sakrīt ar atveidojumu latviešu valodas atveidiā.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.2. Sekundāra: vārdu secība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Piemēram, grūtības var rasties ar šādiem šķirkļiem: pasta [it. pasta ‘mīkla’] – mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa, ko gatavo no pulverveida vielām, tās sajaucot ar eļļu, taukiem, vasku vai citu viskozu šķidrumu; viens no zāļu veidiem pēc formas; ir higēniskās, saimnieciskās, tehniskās u. c. pastas. (SV 2007, pamatkorpuss); pasta it. – sausi mīklas izstrādājumi dažādos veidos un formās (piem.ēram, makaroni, spageti). (SV 2007, citvalodu vārdi un teicieni). Tā, meklējot nozīmes vārdam “pasta”, kurš ar dažādiem skaidrojumiem ir gan pamatkorpusa, gan citvalodu vārdu un teicienu daļā, vārdnīcas lietotājam, neatrodot piemērotu skaidrojumu, nākas ieskatīties arī papildinājumu daļā. Citkārt kāda vārda nozīme pamatkorpusā nav atrodama, toties var patrāpīties papildinājumos. Tā, piemēram, noticis ar vārdu akreditēt – ‘oficiāli atzīt, ka iestāde, tās struktūrvienība, studiju programma u. tml. ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus’ (SV 2007, 877).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kā sekundārie avoti šajā elektroniskajā vārdnīcā izmantoti pirmais un trešais vārdnīcas izdevums, tos apvienojot vienā atsaucē – SV99.
6.1. Saistāmība;
Tomēr ar jebkuras vārdnīcas lietošanu jābūt uzmanīgiem, jo arī atzinīgi vērtējamos izdevumdarbos mēdz gadīties pa kļūdamei.
Vārdnīcas veidošanā izmantotas dažādu valodu un nozaru vārdnīcas un enciklopēdijas, kas galvenokārtpārsvarā izdotas no 1971. līdz 1998. gadam, izņemot „Latvijas konversācijas vārdnīcu” (1927-–1940) un krievu valodas vārdnīcu (1950-–1965), kas ir vēl vecākas (SV 2007, 929–931).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Vārdnīcā ir iekļauti tikai biežāk lietotie svešvārdi, raugot ievērojot līdzsvaru starp dažādām nozarēm, tāpēc tajā nav atrodami daudzi atsevišķu nozaru termini, piem.ēram, medicīnas vai ķīmijas jomas svešvārdi, jo to skaits irbūtu pārāk liels šāda apjoma vārdnīcai (SV 2007, 5).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
To, ka stabilām kultūrvēsturiskajām robežām ir noteicoša loma gan lingvistiskās apziņas, gan paša dialekta saglabāšanaā, rāda kāds 2010.–2012. gada pētījuma novērojums. Šī pētījuma mērķis bijis precizēt augšzemnieku dialekta sēlisko un latgalisko izlokšņu saskarsmes joslā (starp Līvāniem, Barkavu, Gulbeni un Lizumu) esošās izoglosas, no kurām galvenā – kāpjošās un lauztās zilbes intonācijas izoglosa.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Arī skaidrojumu garums tiek pielāgots vai attiecun veiksmīgi formatēts, lai konkrētās slejas šķirkļi neizmainītjauktu vārdu izvietojumu nākamajās lappuseēs.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vārdnīcas šķirkļu uzbūvē bieži netiek ievērota konsekvence, šķirkļos norādīinformācija tajos nereti sniegta pēc atšķirīgiem kritērijiem sniegta informācija, daudziem vārdiem neiekļaujoties kopējā sistēmā. Korpusa dalījuma trīs daļāsVārdnīcas trešā izdevuma trīs daļās sadalītā korpusa un ne līdz galam sakārtoto norāžu dēļ, vārdnīca tā nav ērta lietošanai.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Rediģējams rediģējums jeb 2012. gadā izdotā “„Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca”.
1. Tehniskais noformējums;
Raksti. 1. sēj.
1. Tehniskais noformējums;
Raiņa dienasgrāmatās un piezīmēs biežāk lietotie īsdarinājumi ir radušies ar flektīvāso vārddarināšanas rezultātāu (aptuveni puse no analizētajiem atvasinājumiem), respektīvi., ar derivatīvajām galotnēm -e, -a, retumis ar -s, kā arī sufiksācijas rezultātā, izmantojot piedēkļus ar -m-.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Prefiksāli flektīvie atvasinājumi: aizeja, apsveice, apsvere, aptīre (aptīrīt ‘padarīt tīru, notīrīt; tīrot apkopt; aptīrīties’, (MLVV)), atceres, (teātra) atklāja, atvade, iesvēte, ietvere, izstāja, izvade ‘nobeigums’, nebrīve, negriba, nobeigas, nomazga, pārbrauce, sagaide, uzmudu (vārdi).
1. Tehniskais noformējums;