Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Izskatot EPL likuma redakciju pirms trešā lasījuma un ņemot vērā, ka likums būs būtisks valodas situācijai Latvijā un valsts valodas statusam nākotnē (to nostiprinot vai vēl plašāk paverot durvis krievu valodai un Krievijas informatīvajai telpai), KomisijaVVK secina, ka likums esošajā formā nevis stiprina, bet gan vājina valsts valodas pozīcijas elektroniskajos medijos.
2.2. Saīsinājuma izveide;
VVK uzskatīja, ka likuma tekstā nepieciešamas vairākas izmaiņas un precizējumi par televīzijas raidījumu svešvalodās nodrošināšanu ar subtitriem vai sinhrono tulkojumu latviešu valodā, latviskās produkcijas apjomu, izvairīšanos no neskaidriem formulējumiem par ES dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem, kur viegli iespraukties Krievijas medijiem, u. c. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums tika pieņemts 2010. gadā.
1. Tehniskais noformējums;
Tika runāts arī par Saeimas deputātu valodas prasmēm (deputāta Valērija Kravcova sakarā), zināmā veidmērā atgriežoties pie viena no Kkomisijas izveides iemesliem. 2011. gadā valstī sākās diskusija par mazākumtautību skolu speciālā valodas režīma maiņu, proti, pilnīgu pāreju uz latviešu valodu skolās.
2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Augstākās izglītības jautājumi un latviešu valodas loma tajaugstākajā izglītībā palika dienaskārtībā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Komisija arī norādīja, ka esošā sistēma un paredzētais variants Augstākās izglītības likumā ļauj piesaistīt gan vieslektorus, gan lasīt kursus un moduļus ES oficiālajās valodās (angļu, vācu u. c.). Ārzemju studentu grupām ir iespēja veidot speciālas programmas.
1. Tehniskais noformējums;
Organizēt masveidīgu pāreju uz apmācību tikai angļu valodā ir bezjēdzīgi (vai studiju beidzēji būtu domāti eksportam), zaudētu jēgaustu nacionālās terminoloģijas izveides jēga, un no valodas politikas viedokļa tam būtu graujošas sekas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
KomisijaVVK arī aicināja IzM rosinātZM mainīt noteikumus par pārbaudījumu valodas brīvu izvēli.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Tika rosināts palielināt latviešu valodas īpatsvaru mazākumtautību skolu sākumklasēs, kad bērniem to apgūt ir vieglāk, tā nostiprinot valodas zināšanas. Vēl kāds aicinājums vērsās pieTāpat VVK lūdza valdības locekļiemus un valsts amatpersonām -as oficiālās intervijās LRatvijas plašsaziņas līdzekļos runāt tikai latviešu valodā, tā stiprinot tās prestižu un lietojumu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tieslietu ministrijai vajadzētu analizēt situācijuas tiesiskumu gadījumos, kad intervija tiek atteikta, ja runātājs atsakās runāt krieviski. Šāda situācija bija visai izplatīta arī valsts TVtelevīzijas un radio kanālos. 2011. gadā par Valsts prezidentu tika ievēlēts Andris Bērziņš (2011-–2015), kas valodas jautājumu neuzskatīja par prioritāru.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Prezidents arī vēlējās Kšajā komisijā redzēt vairāk uzņēmēju pārstāvju – ar pēdējo gan gāja grūtāk, jo, bet darbs komisijā nelikās uzrunātajiem kandidātiem nelikās saistošs.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Drīz vien nāca kritiskais moments – referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu.
7.1. Liekvārdība;
Sabiedrībā bija iestājies zināms apjukums, daudzi, tostarp Pprezidents, uzskatīja šo jautājumu par absurdu un tāpēc par ignorējamu. Šāda nostāja varēja novest pie bēdīga rezultāta, vai vismaz divdomīgas interpretācijas gadījumā, ja divvalodības piekritēji nobalsotu par, bet pretējais viedoklis paliktu mazākumā (pat ja balsotāju skaits būtu nepietiekams referenduma leģitimitātei). 2012. gada sākum Kā komisija pakāpeniski pielauzārliecināja prezidentu mainīt savu nostāju, un nāca klajā ar VVK paziņojumu: „Valsts Vvalodas komisija uzskata, ka Latvijas Republikas Satversmes 4. pants: " – „Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda."” – ir viena no Satversmes kodola normām, kas pamato Latvijas valsts pastāvēšanu un identitāti, Latvijas tautas saliedētību un latviešu valodas kā valstsnācijas valodas loģisko statusu.
2.3. Sākumburti; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Latviešu valoda veido nācijas un valsts pagātnes, šodienas un nākotnes pamatu, citas valsts valodas noteikšana, šos pamatus apdraud un grauj.
5.2. Lieka pieturzīme;
Jaunās tehnoloģijas (80 % skolnieku jau bija viedtālruņi) lika domāt par digitālām mācību bibliotēkām, attālināto apmācību un nepieciešamajām skolotāju prasmēm, atšķirīgo skolu aprīkojumu un latvisko saturu.
1. Tehniskais noformējums;
Tika apspriesti arī valodas apmācības un apguves jautājumsi diasporās, ar ko arvien aktīvāk nodarbojās Latviešu valodas aģentūra (LVA).
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds;
Pēcreferenduma atbalsis izpaudās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumā “„Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas veidošanu”, kur tika liktie priekšā Kpiedāvāti, komisijas uzskatā, kļūdaini priekšlikumi saliedēšanu veiktt sabiedrību, vairāk uzmanības piešķirvēršot krievu valodā runājošiem un stiprinot vietējos krievvalodīgos medijus.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Valsts Pprezidents atzina, ka, ka eksperti savu darbu ir paveikuši, tas ir viņu viedoklis, bet nevis vadlīnijas valsts politikai.
2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.3. Noliegums; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Lieta norima, bet sabiedriskajā apziņībā atkal tika sētas šaubas.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
VVK atkal rosina veikt āja analizpēti par mazākumtautību skolās realizētajiemos izglītības modeļiemus. 2017. gadā KomisijaVVK tikās ar Nacionālās enciklopēdijas galvenaiso redaktoru Valteru Ščerbinski, apsprieda enciklopēdijas tapšanas gaitu, darba metodiku, redakcijas struktūru un funkcijas, kā arī pārraudzības un finansēšanas problemātiku.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Komisija norādīja, ka augstskolām nav ierobežojumu vieslektoru, viesprofesoru piesaistē. Piesaistes procenīto mācībspēku skaits dažādās augstskolās ir visai atšķirīgs – no viena procenta līdz turpat vai pusei -gandrīz 50 procentiem –, kas acīmredzot norāda uz izglītības specifiku, finanšu iespējām un konkrētās augstskolas profilu.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;