No minētajiem terminiem svarīgākie ir matērija (vācu Materie), elementi jeb gruntslietas, vienkārtīgas lietas (vācu einfache Stoffe), metāli, ķīmnieki (vācu Chemiker, t. i., ‘tie, kas ar ķīmijas skunsti nodarbojas’).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Valdemārs, „lai pierādītu, cik bagāta latviešu valoda šinī lietā ir”, cenšas atvedināt izvērstu terminu sistēmu, piemēram, skābums (vācu Säure), oksīds (vācu Oxyd) jeb skābeklis vai oksiduls (vācu Oxydul) jeb paskābeklis.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Savukārt krājuma "„Sēta, daba, pasaule"” 1. sējuma rakstā par telegrāfu skaidrota elektrības būtība un Voltas staba uzbūve (Alunāns 1860), lietojot tādus apzīmējumus kā vadītājs, pozitīvīga jeb pastādama elektrība (kas pievelk), negatīvīga jeb navināma elektrība (kas atstumj), slēdzamās drātes, elektrīga gaisma, sabiezināts šķirams ūdens (vācu Scheidewasser), magnetīgs poluss (griežamais gals), aptīstītas drātes (= tinumsmūsu dienās: tinums – M. B.), magnietināšana (vācu Magnetirsieren), straumes apturētājs (= slēdzismūsu dienās: slēdzis – M. B.), pārlabotas iegrozīšanas (=laikam papildierīces? – M. B.), tāļrakstītavnieks.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Kā redzams no šī piemēra, ne visos gadījumos izdevies atrast sekmīgāko atbilsmi latviešu valodā, daudzos gadījumos arī piedēkļua lietojums īsti neatbilst pašreizējai valodas izjūtai.
4.1. Lietvārds;
|
Rakstā "„Par latviešu valodas turpmāko attīstību"” viņš uzskatīja šo rakstu vērrtēja kāpar nopietnu, bettomēr ieteica atturēties no valodas taisīšanas (vācu Sprachmacherei), bet domāt vienīgi par tās attīstīšanu (vācu Fortbildung) (Bielenstein 1863).
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tādēļ Biezbārdis pilnībā noraida anonīma "„Mājas Viesa"” autora izteikumu, ka „vārdu dzemdēšana latviešiem ļoti skādīga”, jo jaunvārdi vajadzīgi: „1) tādām lietām, kam vēl pavisam nav apzīmējumu; 2) to vārdu vietā, kas acīmredzot nelatviski” (Biezbārdis 1871a).
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
|
Vienlaikus vērojama tendence vairīties no svešvārda termins lietojuma,: šādā nozīmē bieži tiek lietojoti vārdusi apzīmējums un nosaukums vai tos abus blakus.
6.2. Savrupinājumi;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Atsaukdamies uz paša ieteiktajiem terminiem, Heinrihs Alunāns apcerējumā par “Š„šķīstām miesām” (‘šķidrumiem’) atgādināja (H. Alunāns 1875): “„Lasītājiem gan derētu, pirms šos manus rakstu gabalus lasa, manu dabas mācību izlasīt, jo allaž lietāšu apzīmējumus, kas manā dabas mācībā tuvāki iztulkoti.” (H. Alunāns 1875) Līdzīgi rīkojās ķīmijas pamatiem veltītās rakstu virknes autors (varbūtēji Rihards Tomsons), sniedzot ieteikumus interesentiem (Bezorganiska ķēmija 1875): "„Visus lūgtu katra numura teicienus pēc kārtas lasīt; jo citādi nākošo numuru rakstienos daudz nosaukumus un apzīmējumus nesaprastu; lūgtu tos jaunos vārdus labi vērā likt un ieradināties ar tiem apieties. [..] Lasītājus lūgtu vēl to ievērot, ka tā nav rakstītāja vaina, ka dažs vārds greizs un svešāds. [..]. Nosaukumus, pa lielai daļai, tos jau zinātnībās iesirmojušos [esmu] raudzījies paturēt.” XIX(Bezorganiska ķēmija 1875) 19. gs. 70. gadu otrajā pusē latviešu valodā jau bija ienācis vārds terminoloģija, jo abos senākajos LNB kolekcijā “„Periodika” atrodamajos rakstos (Kaudzītes Matīsa atsauksmē par krievu valodas mācības grāmatām (Kaudzīte 1878) un recenzijā par J.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Dravnieka “„Svešu vārdu grāmatā” (1886) terminoloģijas vārds skaidrots visai precīzi (Baldunčiks 2008a).
1. Tehniskais noformējums;
|
Kaut gan ne visus no tiemtos var uzskatīt par terminiem, bettomēr šī ir pirmā reize, kad kādi vārdi guvauši kolektīvu lietpratēju akceptu.
4.2. Darbības vārds;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nevar apgalvot, ka trūktu labas gribas vai kompetences, taču, kā norādījais dzejnieks Apsesdēls, ierobežotību radīja tieši šī procesa individuālais raksturs (Apsesdēls 1921): "„Tautas atmodas laikmetā valodu, kurā gribēja radīt un radītās vērtības sniegt tautai, uzlūkoja kā šo sava laikmeta darboņu privātlietu un kā privātļaudis tā laika darbinieki arī ķērās un radīja viņu – savām vajadzībām.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Brīnumi mūs pārņem ieraugot, ko gan paguvis viens, savrup stāvēdams cilvēks."” (Apsesdēls 1921) Latviskās terminoloģijas izveides jautājums aktualizējās Pirmā pasaules kara laikā, kad daudz tika spriests par dzīves pārkārtojumiem pēc kara (Baltiņš 2010).
7.1. Liekvārdība;
|
Nedaudz vēlāk, 1916. gada aprīlī, laikrakstos parādās Maskavas latviešu studentu uzsaukums (Uzsaukums 1916): „Ikviens, kas strādājis, mēģinājis strādāt mūsu zinātnes neizkoptajā laukā, uzdūries uz latviešu zinātniskās valodas nepilnīgumu un trūcīgumu.
7.1. Liekvārdība;
|
Bet viņu liktens atkarājas no latviešu zinātnes uzplaukšanas. [..] ..laiks reiz ķerties pie to zinātnisko terminu vākšanas, sakopošanas un caurskatīšanas, kas līdz šim izkaisīti rakstos gan atsevišķās grāmatās, gan laikrakstu un žurnālu slejās, kā arī pie trūkstošo terminu jaunradīšanas, lai varētu izdot sistemātiski sastādītu latviešu zinātnisko terminu vārdnīcu.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Līdz ar to visās valsts pārvaldes iestādēs radās nepieciešamība atrast latviskos ekvivalentus svarīgākajiem attiecīgo nozaru jēdzieniem, un daudzās tika izveidotas darba grupas (piemēram, Armijas virspavēlnieka štābā, Dzelzceļu virsvaldē) vismaz pagaidu risinājumu rašanai.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Bleses vārdiem (Blese 1923), bija sākās tā dēvētais „komisiju laikmets”.
7.1. Liekvārdība;
|
Par pavērsiena punktu terminoloģijas attīstībā kļuva Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas (TK) nodibināšana 1919. gada 9. septembrī, tās darbā pieaicinot noteiktu skaitu pašas ministrijas darbinieku un profesionālo biedrību (Latvijas aAugstskolas, sSkolotāju savienības, rRakstnieku un žurnālistu savienības, iInženieru savienības, juristu organizāciju, āĀrstu un farmaceitu biedrības) pārstāvju, kā arī deleģējot tai tiesības lemt par citu organizāciju vai personu pieaicināšanu (sk. sīkāk Baltiņš 2005).
2.3. Sākumburti;
7.1. Liekvārdība;
|
Jau kopš savas darbības sākuma Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisija centās iesaistīt savā darbā pēc iespējas plašu personu loku, tādēļ 1919. gada 1. oktobrī publicētajā aicinājumā teikts (Izglītības ministrija.. 1919): “„Izglītības ministrijas terminoloģijas komisija, stājoties darbā, griežas pie sabiedrības, valdības iestādēm un atsevišķām personām ar uzaicinājumu: iesūtīt komisijai ziņas, materiālus, vārdus un vārdu kopojumus, kuri atrodas viņu rīcībā; paziņot komisijai visus jaunākos vārdus, kas jau atvasināti un ieviesti, vai tiek vēl tikai projektēti; griezties pie komisijas ar pieprasījumiem un aizrādījumiem visos gadījumos, kur jēdziena apzīmēšanai trūkst latviskā vārda; ņemt tiešu un dzīvu dalību komisijas un viņas sekciju darbībā."” (Izglītības ministrija [..]1919) Terminoloģijas komisijas darbs apstājās 1921. gada aprīlī, kad taupības režīma apstākļos tika pārtraukta tās finansēšana, bet formāli to likvidēja ar 1921. gada 15. septembra rīkojumu, nododot visus materiālus zZinātņu komitejai.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
|
Starp visvairāk kritizētākajiem vārdiem bija arī caurule, spuldze, mēģene, kas mūsdienās katram šķiet pašsaprotami jau no skolas sola.
4.3. Īpašības vārds;
|
Tajā ar neverbālās komunikācijas līdzekļiem parasti tiek pausta papildus informācija, piemēram, par runātāja emocionālo stāvokli. Šo komponentu loma nedzirdīgo zīmju valodāNZV ir daudz nozīmīgāka, jo tie tiek iesaistīti informācijas satura paušanā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|