Latviešu valodniecības tradīcijā, sekojot Prāgas lingvistiskā pulciņa paraugam, tiek runāts galvenokārt par valodas funckcionālajiem stiliem, kuru gadījumāos valodas līdzekļu atlase saistīta ar noteiktu teksta funkciju (Kvašīte 2013, 175). ITradicionāli izšķir piecus latviešu valodas funkcionālos stilus: zinātnisko un populārzinātnisko stilu, lietišķo rakstu stilu, publicistikas stilu, (literārās) sarunvalodas stilu un daiļliteratūras stilu (Rozenbergs 1995, 82).
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Emocionāli ekspresīvoie stilui latviešu valodā ir kopumā seši: oficiālais stils, svinīgais stils, sirsnīgais stils, humoristiskais stils, ironiskais stils un satīriskais stils (Rozenbergs 1995, 106).
6.1. Saistāmība;
|
Morfoloģiski paņēmieni, kā norādāmo vietniekvārdu šis, tas, šāds, tādas izmantojums gan substantīva, gan adjektīva nozīmē, palīdz pastiprināt tekstā paustā tiešo un netiešo ekspresiju līdztekus dažādu leksikas līmeslāņu (piemēram, slengaismu, poētismu u. tml.) izmantojumam.
3. Vārddarināšana;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
No tiem jo īpaši vietniekvārdam šis mēdz piemīist teksta emocionālās ekspresijas pastiprinājuma nozīmetāja funkcija.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10. Sekundāra kļūda;
|
Galvenā atšķirība starp sarunvalodu un sarunvalodas stilu tātad slēpjas tajā, ka sarunvaloda ir spontāna ikdienas runas un rakstu forma, savukārt sarunvalodas stils – apzināts sarunvalodas līdzekļu lietojums teksta ekspresijas radīšanai. Ar sarunvalodas rakstu formu šeit domāti tādi tekstu žanri, kuros dominē sarunvalodai raksturīgu valodas elementu lietojums, kā interneta komentāri un sarakste īsziņās vai citās privātās saziņas vietnēs. Sarunvalodas izmantojums rakstu valodā gan vēl jāpētī, lai noskaidrotu, piemēram, to, kā nošķirt valodas kļūdas no sarunvalodai raksturīgām pazīmēm. Šajā rakstā uzmanība pievērsta tieši sarunvalodas pazīmēm un līdzekļiem, kuru izmantojums tomēr ne vienmēr padara visu tekstu par sarunvalodas stilam piederīgu.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Sarunvalodas normas jēdzienu autore aplūkojusi rakstā “„Sarunvalodas stila jēdziens: kopīgais un atšķirīgais latviešu un somu valodā” (Mežale 2017, 127–131).
1. Tehniskais noformējums;
|
Kā raksta D. Nītiņa: “, „pragmatiskā funkcija ir valodas konkrētais, individuālais izmantojums, ko nosaka runātāja vai rakstītāja nolūki, viņa garastāvoklis, nepieciešamība spēlēt kādu lomu, vēlēšanās kaut ko panākt vai izteikt savu attieksmi.” (Nītiņa [2001]b, 2014b, 334). Pragmatikā vislielākā uzmanība tiek pievērsta valodas lietojumam un tā likumsakarībām.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Lai arī pamatā to izmanto mutisku saziņas situāciju analīzē, to var izmantot arī rakstītu tekstu pētniecībā, jo “„arī rakstiskie teksti ir valodas darbības rezultāts.
1. Tehniskais noformējums;
|
Konteksta aspektā liela nozīme ir referencei jeb „valodas vienības attiecināšanai uz noteiktu reāliju konkrētā tekstā” (VPSV 2007, 323) un teksta saistījumam, uz ko var palūkoties gan no pragmatikas viedokļa (vai izmantotais valodas līdzeklis palīdz autoram padarīt tekstu skaidrāku un sasniegt savus mērķus), kā arīgan no stilistikas skatpunkta (vai izmantotais valodas līdzeklis iederas teksta kopējā stilā).
7.2. Mazvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Pragmatikas saistība ar stilistiku novērojama arī funkcionālo stilu aspkontekstā – abas nozares dažādos aspektos pievēršas valodas izteiksmes funkcijām.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Substantīviskā lietojumā norādāmais vietniekvārds netiek lietots līdzās lietvārdam, bet to aizstāj. Tas varSubstantīviski parasti tiekt lietots gan tādu lietvārdu vietā, kas norāda uz priekšmetiem, gan tādu vietā, kas norāda uz dzīvām būtnēm un personām.vietniekvārds tas, tā (Nītiņa 2013, 441), arī šis, šī. To var lietot, lai norādītu gan uz priekšmetiem, gan uz dzīvām būtnēm, piemēram, personām: Kā bankai SEB ir pienākums konstatēt gadījumus, kad ir aizdomas par naudas atmazgāšanu, un ziņot par tiem. (delfi.lv) Laurim, protams, palīdz viņa mamma – paņem dvieli, apmet šim ap gurniem un tur galus ciet, svinīgi solīdama vismaz septiņas reizes, ka viņa neskatās [..]. (Bugavičute-Pēce 2019, 81) Norādāmo vietniekvārdu attiecināšana uz personām uzskatāma par sarunvalodai tipisku lietojumu, turklāt tas nereti parāda negatīvu vai, pat nievājošu, attieksmi vai nu pret minēto personu, vai pret runas situāciju kopumā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.2. Savrupinājumi;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Sarunvalodas ekspresiju tekstā rada arī norādāmo vietniekvārdu sarunvalodiskoas variantu šitas, šitais, šitāds lietojums.
3. Vārddarināšana;
|
Panemot mazo blakus aizmigt un iesnauzoties pasiem to neparvietot uz savu gulvietu. (www.seekthesimple.com, 05.10.2017.) Arī šāds vietniekvārdu lietojums ar pozitīvu konotāciju) Otrkārt, vietniekvārds piešķir pozitīvu konotāciju. Arī šāds vietniekvārdu lietojums sastopams vien retos gadījumos. Šeit, izvēlotiesPiemērā ar vietniekvārdu šis, autors izsaka atbalstu apzīmēnosauktajām personām un liek noprast, ka uzskata tās par emocionāli tuvām, par “„savējām”: Uzskatu, ka mums būtru šiem jāpievienojas viņu centienu atbalstīšanai. (www.delfi.lv, 14.11.2019.) Biežāk atrodams lietojums, kurā neparādās) Treškārt, vietniekvārds nevis izsaka nievājošau attieksmei pret pašu apzīmēnosaukto personu, bet kuršgan paspilgtina visa komentāra kopējo sarunvalodas ekspresiju vai negatīvo konotāciju, ko nereti papildina arī slenga un vienkāršrunas leksika vai vulgārismi. Šāds lietojums atrodams biežāk: Vienu angli aizveda uz geju klubu tā parādīt kā Krievijā aizliedz tad šis šausmās izmuka ārā no kluba un lūdza vairāk nevest uz tādām iestādēm.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Bet Britos šim bija iestāstīts ka Krievijā viss esot aizliegts. (www.delfi.lv, 14.11.2019.) Tas kas šobrīd notiek literatūras lauciņā -– tas ir antinacionāli , tas ir kā vēl viens akmens pie nabaga Laimdotas kājām, lai šo ātrāk nogremdētu dzelmē. (www.satori.lv, 06.08.2019) Dažos gadījumos parādās arī negatīva) Ceturtkārt, vietniekvārds gan piešķir negatīvu ekspresiju komentāram kopumā, gan izsaka nicinošu attieksmei pret pašu apzīmēnosaukto personu.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
No iepriekšējās kategorijgrupas šāds lietojums atšķirams kontekstā: Padomju savienībā tādus "„zagšanas lielmeistarus"” uzreiz lika pie sienas, šitie brauca skoloties uz pašu Amēriku! (www.nra.lv, 15.11.2019) Bieži komentāros atrodami norādāmie vietniekvārdi noteiktajamā artikulam tuvinātā funkcijā nozīmē.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tieši blogu tekstos nereti ir grūti nošķirt sarunvalodas līdzekļus no valodas kļūdām, jo, lai arī autori mēdz uzsvērt savu vēlmi un tiesības tekstu veidot tādā valodā un stilā, kādā paši runā, šādi līdzekļi tajekstā ne vienmēr iederas un reizēm pat traucē.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vienlaikus, protams, var runāt par autora individuālo izteiksmistilu un vēlmi priekšmetu no jauna izcelt.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Runātā tekstā šāda tendence valodas spontanitātesspontānuma dēļ varētu būt izskaidsaprojtama, taču tekstā, kura tapšana nav tik ļoti iegrožota laikā un kurš nav neir labojams, tas var kļūt traucējoši: Šī kompānija nodarbojās ar muitas nodokli neaplikto luksusa preču tirdzniecību diplomātiem un komisāriem visās pasaules valstīs. [..] Sāku pie viņiem arī strādāt klientu apkalpošanas sfērā un pēc apmēram gada šī kompānija izlēma, ka filāles atvēršana Latvijā tomēr nav izrādījusies rentabla. [..] Tomēr šai kompānijai bija sava filiāle arī Dubaijā un man tika piedāvāts strādāt tur. (www.tvnet.lv, 13.11.2019.) Atskatoties uz ceļojumu, no pastaigas visspilgtāk atmiņā palikusi ielas māksla, jo īpaši pagalma galerija jeb kādas mājas iekšpagalms, kuram dzīvību piešķīris ilgstošs šīs mājas iemītnieks – mākslinieks Vytenis Jakas, uz pagalma ēku sienām attainojot šīs mājas kādreizējos iedzīvotājus.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.3. Noliegums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pirmkārt, apzināti atdarinot sarunvalodu daiļliteratūras tekstos, to autori izvēlas ierobežotu skaitu pazīmju, un to kompensējot ar katras pazīmes lietojuma daudzbiežumu.
6.2. Savrupinājumi;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Otrkārt, rakstot komentārus u. c. sarunvalodai tuvinātus tekstus, to autori apzināti vai neapzināti sevi ierobežo, ekspresijas panākšanai izmanto galvenokārt izmantojot dažādu līmeņu, tostarp stilistiski pazemināto, leksiku.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|