Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9841 vienumi
Piemēram, Amerikas Valodniecības savienLingvistu biedrības (Linguistic Society of America) raidieraksts “„Subtitle” līdzīgi “„Pieturzīmēm” stāsta par cilvēkiem, kuri aizraujas ar valodu, kuriem tā ir ikdiena – valodniekiem, skolotājiem, literātiem, komiķiem, mazo kopienu vai apdraudētu valodu runātājiem, poliglotiem un citiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt “„Away with Words” vadītāji atbild uz klausītāju jautājumiem par dažādiem vārdiem, to etimoloģiju, valodas izmaiņām, dialektiem, vārdspēlēm, gramatikas grāmatām un tamlīdzīgi, bet “„Because Language” ir dažādiem valodniecības jautājumiem veltīts raidieraksts. “„History of English Podcast” ir paredzēts visiem, kurus interesē angļu valodas vēsture.
1. Tehniskais noformējums;
Savukārt “„That’s What They Say” un Meriama-Vebstera skaidrojošās vārdnīcas redaktoru veidotais valodniecības raidieraksts “„Word Matters” atklāj neparastus vārdu rašanās stāstus, gramatikas likumus un atbild uz bieži uzdotajiem jautājumiem.
1. Tehniskais noformējums;
Valodnieku vidū zināmais Kolumbijas Universitātes (Columbia University) valodniecības profesors Džons Makvorters (John McWhorter) vada raidierakstu “„Lexicon Valley”, kurā analizē mūsdienās bieži izmantotus vārdus un izteicienus, dažādu gramatisko formu izcelsmi un lietojumu, kā arī citus valodniecības jautājumus.
1. Tehniskais noformējums;
Cita pasaulē plaši pazīstama valodniece Grečena Makkaloha (Gretchen Mcculloch) ir viena no raidieraksta “„Lingthusiasm” vadītājām un kopā ar kolēģiem apspriež dažādus valodniecības jautājumus.
1. Tehniskais noformējums;
Ir arī ļoti šauri specializēti valodniecības raidieraksti, piemēram, “„Animalogy” stāsta tikai par vārdiem, tostarp īpašvārdiem, un frazeoloģismiem, kas ietver dzīvnieku nosaukumus, savukārt “„The Vocal Fries” vadītāji runā par lingvistisko diskrimināciju, piemēram, akcenta dēļ.
1. Tehniskais noformējums;
Visiem, kurus interesē apdraudētās valodas un mazo kopienu valodas, noteikti šķitīs noderīgs raidieraksts “„Field Notes”, kas stāsta par dažādiem lauka pētījumiem mazo kopienu un apdraudēto valodu jomā, bet podraide “savukārt raidieraksts „Word Up” ir par dažādām Austrālijas pirmiedzīvotāju valodām.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tulkošanas jautājumiem veltīti un tulkotājiem vai tulkošanas un lokalizācijas jomas uzņēmējiem paredzēti tādi raidieraksti kā “„Speaking of Translation” un “„Slator Pod”.
1. Tehniskais noformējums;
Par mutvārdu tulkošanu runā “„Troublesome Terps” un “„Not Quite Magic” autori, savukārt vairāk par tulkošanas un citu valodu pakalpojumu uzņēmējdarbības tendencēm pasaulē var uzzināt, klausoties “„Translation Confessional”, “„The Global Podcast”, “„Globally Speaking”, “„Marketing Tips for Translators” un citus.
1. Tehniskais noformējums;
AplādesTā autore tiekas ne tikai ar valodniekiem, bet arī literātiem, žurnālistiem, skolotājiem, sociālo tīklu satura veidotājiem, tulkotājiem, mūziķiem, komunikācijas ekspertiem, politiķiem, ārzemniekiem, kuri runā latviski, un citu profesiju un amatu pārstāvjiem, kuri ikdienā izmanto valodu un interesējas par to.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Raidieraksta viesi bieži runā par literāro, tehnisko, kā arī mutvārdu tulkošanu, valodniecību, zinātniskajiem pētījumiem, iekļaujošo valodu, pareizrakstību, labskanīgu valodu, rakstniecību, valodas tehnoloģijām, dažādām valodām un citiem jautājumiem.
7.2. Mazvārdība;
Tas ir neatkarīgs raidieraksts, un tā veidošanai tiek ieguldīti autores privātie, kā arī uzņēmuma “„Pieturzīmes” finanšu līdzekļi.
1. Tehniskais noformējums;
Fīrekers bija dzejas lielmeistars, apveltīts ar lielisku ritma un valodas izjūtu, tomēr, manuprāt, vērtējot viņa tekstus, prātā paturami vēl daži aspekti, pirmkārt, 17. gadsimtas. vācu dzejas konteksti, kas rosināja pievērst uzmanību kā dzejas formai, tā izteiksmei, otrkārt, viņa paša pētījumi par latviešu valodu – kā zināms, K. Fīrekers strādāja pie latviešu valodas vārdnīcas un gramatikas un, treškārt, Fīrekera interese par latviešu garīgo pasauli, kuru apliecina viņa nelielais, tomēr nozīmīgais tautasdziesmu vākums, kā arī komentāri sava skolotāja Georga Manceļa vārdnīcā(Georg Manzel, Mancelius) vārdnīcā (Bērziņš 2007, 51–55).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.4. Vārdu secība; 8. Tekstveide;
Jaunu plašu pētījumu vai monogrāfijas par K. Fīrekeru joprojām nav.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kā nozīmīgākais vēl arvien minams Luža Bērziņa rūpīgais raksts, kas ietver arī Fīrekera dzejas analīzi, „Filologu biedrības Rakstu” VIII. izdevumā (1928).
5.2. Lieka pieturzīme;
Jaunākos laikos noskaidroti un precizēti daži viņa biogrāfijas fakti, kā arī atrastas iepriekš nezināmas publikācijas un publicēti manuskriptā palikuši materiāli (Draviņš 1944; Draviņš 1963; Fennell 1997–1998).
1. Tehniskais noformējums;
Kristofors Fīrekers ir dzimis Neretas mācītāja Kristiāna Fīrekera (Christian Fürecker) ģimenē.
2.4. Īpašvārdu atveide; 7.2. Mazvārdība;
Tartu, Igaunija) ģimnāziju, viņš 1632. gada 15. maijā ir imatrikulēts universitātē, studējis teoloģiju un piedalījies divos disputos Kurzemes mācītāja, bet tobrīd jau Tērbatas universitātes profesora Georga. Manceļa vadībā 1633. gada 17. jūnijā un 12. augustā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Pēc tam K. Fīrekers no 1636. gada 6. oktobra vismaz līdz 1638. gadam, izmantojot arī baznīcas stipendiju, ir studējis Leidenes uUniversitātē. Un t (Tering). Tas ir visai interesants K. Fīrekera biogrāfijas fakts – pirmkārt, baznīcas stipendija norāda uz labiem panākumiem studijās Tērbatas laikā, otrkārt, iespējams, uz tuvām attiecībām ar Kurzemes hercogistes augstāko garīdzniecību, pieminēšanas vērts arī tas, ka hercogs Jēkabs pats 30(Jakob von Kettler) pats 17. gs. 30. gadu pirmajā pusē īslaicīgi Leidenē studējis tautsaimniecību un ģeogrāfiju.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība;
Fīrekera studiju laiks – 17. gadsimtas. 30. gadi ir arī pirmās vācu poētikas autora Martina Opica (Martin Opitz) audzēkņa un sekotāja, dzejnieka Paula Fleminga (Paul Fleming) darbības laiks Baltijā. P. Flemings vairākus gadus uzturējies Tallinā, kur ne tikai mēģinājis dibināt ģimeni, bet arī atradis ieinteresētus sekotājus un izveidojis dzejnieku pulciņu. 1633. gadā viņš nepilnu mēnesi pavadījis Rīgā, tomēr nekādu sīkāku ziņu par tiešu viņa saskari ar Vidzemes latviešu daļas vai Kurzemes literātiem nav.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;