Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4365 vienumi
Mūsdienu latviešu valodā vārds bez ierobežojumiem tiek attiecināts unz maziem cilvēkbērniem un tikai kā nozīmes nianse – uz nepieaugušiem dzīvniekiem (LLVV 5,128), tātad – otrādi nekā ME.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Vārds mazulis masu plašsaziņas līdzekļos bieži vien ir vienīgais maza bērna nosaukums, kas attiecināts ne tikai uz jaundzimušajiem zīdaiņiem, kābet arī uz bērnudārza vecuma bērniem un pat pirmo četru klašu skolēniem. Piemēri., piem.: Pašlaik Latvijā ir četras glābējsilītes.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.2. Sekundāra: vārdu secība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Vārdam sagaidīt nozīme ir ‘Ggaidīt līdz gaidāmais ierodas, tiek sastapts, vai arī kas patiešām notiek’.
2.3. Sākumburti;
Tomēr mūsdienu runātāji bieži lieto sagaidīt tur, kur iederētos gaidīt, piemēri.: Es sagaidīju, ka viņš nāks pie manis, bet viņš neieradās. (Labāk: Es gaidīju, bet viņš neieradās, es viņu nesagaidīju, t. Tulkojums filmā „Midsomeras slepkavības”).) Kas mūs sagaida turpmākajās dienās? (TV laika ziņas, lLabāk: Kas mūs gaida turpmākajās dienās?
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Valodā vērojama tendence nemotivēti lietot kādu priedēkli, piemēram., priedēkli ie-, citādi nekā ir ierasts.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Lieks priedēklis ie-, piemēram., pie vārda vēlēties – ievēlēties, vārdnīcās ar priedēkli ie- ir tikai vārds ievēlēt ’balsojot nodot kādai personai pilnvaras’, nevis ievēlēties, bet gan – vēlēties.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Daudzās valodās, arī latviešu, lietvārdiem ir vienskaitlis un daudzskaitlis, un skaitļa nozīmi izsaka ar galotni, piem., dārzs – dārzi, skola – skolas, egle – egles u. tml. Tomēr ir lietvārdi, kurus lieto tikai vienskaitlī, piem., asprātība, miers, saule, bet citus – tikai daudzskaitlī, piemēram., durvis, kāzas, sviedri, kam nav vienskaitļa formas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Ir vienskaitlinieki, kurus parasti lieto vienskaitlī, piem., piens, lietus, sniegs, bet noteiktā stilistiskā kontekstā tiem iespējams arī daudzskaitlis, piemēram., veikalos ir dažādu ražotāju pieni, rudeņos sākas lieti, dziļie sniegi sniedzas līdz palodzei.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ir tādi vārdi, kuriem ir gan vienskaitlis, gan daudzskaitlis, bet tiem ir atšķirīga leksiskā nozīme, un vārdnīcās tos uzrāda atsevišķos šķirkļos, piem., svars – ķermeņa masa jeb svars, un svari – ierīce ķermeņa masas mērīšanai.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
No tiem atvasināti citi vārdi, piem., – smagsvars, atomsvars, tīrsvars, īpatsvars, līdzsvars u. c.; no svari – decimālsvari, kontrolsvari u. c. Parasti skaitļa lietojumu šajos vārdos runātāji nejauc, tomēr daži izsakās šādi: Kapitālisms bankrotē, mainās spēku līdzsvari (nevis līdzsvars).
1. Tehniskais noformējums;
Man šķiet, ka tā ir normāla situācija [padomnieku maiņa] – mainās uzsvari darbībā. (Diena 2012. 06.19)., 06.2012.) Vārdu sviedri lieto tikai daudzskaitlī, jo tam nav vienskaitļa formas, tomēr izsakās arī šādi -– Vingro, lai dabū to sviedru laukā! (TV).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tur emocija vēl īsti nestrādā (labāk: nedarbojas). (KDi, 20.06.2013).) Katra emocija un intonācija trāpa desmitniekā. (KDi, 09.05.2013).) Un to smeldzošo sāpi it kā es pati varētu izdabūt no kreisās paribes laukā. (Manfelde 2012, 11). Vārdu ātrums parasti lieto vienskaitlī, piem., skaņas ātrums, kustības ātrums, bet tehnikā – mašīna ar četriem ātrumiem ir daudzskaitlis.
1. Tehniskais noformējums;
Kad latvietis saka: „dārzā ienākas zemene, vai mežā aug priede, tirgū var nopirkt kartupeli, avene aug mālainā zemē, ķiploks ir veselīgs”, te tomēr ir liels krievu valodas iespaids, kas lauž senu latviešu valodas tradīciju.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kad angļu, krievu un citas valodas ir kļuvušas ikdienišķas, latviešu valoda no tām iespaidojas un pārveidojas – vārdu nozīme paplašinās krievu valodas iespaidā (zināt, mazulis u. c.), angļu valodas ietekmē paplašinās svešvārdu lietojums, piemēram., kults.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Norādāmie vietniekvārdi atkarībā no to lietojuma var norādīt uz kādu priekšmetu, aktualizēt kaut ko iepriekš pieminētu un piešķirt papildu ekspresiju gan mutvārdu, gan rakstītā tekstā.
7.1. Liekvārdība;
Līdz šim vietniekvārdi lingvistiskajā literatūrā galvenokārt skatīti no standartvalodas jeb literārās valodas normu viedokļa, vērtējot to lietojumu kategorijās vēlams/nevēlams, tomēr, kā min Andra Kalnača, rakstot par norādāmajiem vietniekvārdaiem noteiktā artikula nozīmē, vēlamu vai nevēlamu lietojumu ne vienmēr iespējams skaidri nodalīt (Kalnača 2011, 94).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Sarunvalodā laika gaitā izveidojušās savas valodas līdzekļu lietojuma tradīcijas, kas nereti apskatāmas kā novirzes no literārās valodas normām un standartiem, turklāt sarunvalodas kontekstā šiem izteiksmes līdzekļiem ne vienmēr ir negatīvvar arī nepiemist negatīva konotācija vai pazemināta konotācijstila nokrāsa.
6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Runājot par personām, norādāmie vietniekvārdi ne vienmēr izsaka nievājumu pret apzīmēto personu, bet dažkārt ietekmē vienīgi paša izteikuma kopējo noskaņu un stilu, savukārt norādāmais vietniekvārds artikulam tuvinātānoteiktā artikula nozīmē var tekstā arī iederēties – viss atkarīgs no lietojuma konteksta un citiem valodas līdzekļiem, kas tekstā lietoti un viens otrcits citu papildina.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Raksta mērķis ir iepazīstināt ar sarunvalodisku norādāmo vietniekvārdu lietojumu dažādos galvenokārt rakstu valodas žanros, vienlaikus salīdzinājumam piedāvājot arī piemērus no mutiskavārdu teksta.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodas piemēros ir saglabāta oriģinālā otrtogrāfija un interpunkcija.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 9.1. Neuzmanības kļūda;