Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6685 vienumi
Mūsdienu valodas lietošanas jomās, kad dialoga un sarunas žanrs nereti tiek izmantots arī rakstu valodā – interneta tērzētavās, komentāros, sociālajos tīklos, publicistiskos tekstos –, disfēmismi tiek izmantoti aizvien biežāk, kaut arī agrāk tie pārsvarā ietilpa specifiskā sarunvalodas žargonā.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Tie tradicionāli tiek aizgūti no krievu unvai angļu valodas – atkarībā no runātāja vēsturiskās pieredzes, kontaktu kopuma un saziņas prakses.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pat jaunveidoti ķengu vārdi (sorosīts, liberasts u. tml.) tiek būvēdarināti, izmantojot svešvārdu elementus, un ārēji atgādina aizguvumus, kas piešķir tiem papildu leģitimitāti.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Klasisks piemērs, kā ķengu vārdi tiek pārtverti un lietoti apvērstā nozīmē, ir rasistiski vai homofobiski apzīmējumi, kas sākotnēji funkcionējuši noķengājošā veidānozīmē, taču, pārņemti attiecīgās grupas leksikā, kļuvuši par grupatās pašapziņu veidojošiem, apvienojošiem terminiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tā ir noticis ar angļu vārdiem nigger un queer angļu valodā, līdzīgs process šobrīd vērojams ar latviešu valodā izmantoto apzīmējumu "zilie", kas ieguvis paliekošu vietu arī akadēmiskos tekstos ("zilo teorija" u,c,. c.) (Briedis 2009, Vērdiņš 2013).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Internetā lietotā slenga dzīves ilgums mēdz būt vēl īsāks, un tas ļauj vērot vārdu lietojuma transformāciju pat pāris gadu laikā, un te ne vienmēr strādā normatīvi regulējumi vai valodnieku ieteikumi.
7.2. Mazvārdība;
Tas izraisa divu veidu situācijas – viena ir tāda, ka cilvēks lieto lamu vārdu, nezinot tā nozīmi, un iekuļas nepatikšanās attiecībāssaziņā ar tiem, kuri šo nozīmi labi zina.
7.3. Neiederīgs vārds;
Klasisks gadījums bija televīzijas seriālā "a „Alija Makbīla"” 1. sezonas 13. sērijā, kad Alija ar savu draudzeni sader, ka abas izstāstīs pa rupjai anekdotei publikas priekšā un uzvarēs tā, par kuras anekdoti cilvēki smiesies.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Alijas Makbīlas draudzene izstāsta rupju anekdoti publikas priekšā, un visi smejas kā kutināti, savukārt Alija izstāsta smieklīgu anekdoti, kurā nav rupju vārdu, bet ir mājieni, un cilvēki samulst un nesmejas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Viens no psiholoģiskiem mehānismiem, kāpēc cilvēki smejas par rupju joku, ir tāds, ka rupjība viņus vienkārši "„sakutina"”.
1. Tehniskais noformējums;
Primitīvāks lietojuma modelis ir lamu vārdu vai rupjību seksuālā funkcijalietojums izpaužas seksuālā kontekstā, kad, lietojot rupjus lamu vārdus, kas attiecas uz dzimumorgāniem, seksuālām darbībām, cilvēks noteiktā sarunu biedru vidē var atļauties vienkārši runāt par lietām, kuru kontekstā viņš nevar lietot literāru valodu, jo tas nozīmētu, ka viņš runā pilnā nopietnībā, saka ko intīmu, publiski atklājas.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vēl viens interesants necenzētas leksikas lietojuma modelērķis ir valodas poetizācija.
7.3. Neiederīgs vārds;
Daži balsojuma dalībnieki ieteikuši vārdus, kas nenesuriem nav lieluas simboliskoas slodzies, bet kas ir vienkārši jocīgi vai ārzemniekiem grūti izrunājami ārzemniekiem, piemēram, pretpulksteņrādītājvirzienā un šaursliežu dzelzceļš. Šis valodas aspekts ataino 21. gadsimta realitāti, kad gana daudz latviski runājošu cilvēku ilgstoši dzīvo citās valstīs, kur latviskums ir apzināta izvēle, kas jāuztur ar biedrību, skolu, grāmatu klubu, dziesmu un deju kolektīvu palīdzību. Šādā kontekstā latviskumu dažkārt mazāk izsaka vārdi, kas raksturo jebkuru valsti un tās piederīgos (daba, darbs, ģimene, mamma, mīlestība, tauta, valoda, zeme), priekšplānā izvirzot neparasti skanošus un dīvainus latviešu valodas vārdus (allaž, āreče!, āzis u. c.), kuri sarakstā parādās tikai vienreiz.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Piemēram, sazagtā nauda tikusi dēvēta par "zvirbulēniem", bet nazītis, ar ko nodur cilvēku, saukts par "spalviņu" – pero.
1. Tehniskais noformējums;
Tas nāk no "spalvu nazīša" nosaukuma, taču šī nozīme jau sen ir aizmirsta, un palicis tikai pero, kas patiesībā ir diezgan romantisks apzīmējums – "putna spalva" (Черных 1999).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
No tulkotāju viedokļa tas ir ļoti svarīgs šī leksikas slāņa lietojuma modelis ir necenzēto vārdu lietošana, kas piešķir izteikumam lielāku poētismu. Te tiek izmantots tas, ka rs. Rupjības un necenzētie vārdi principā paši par sevi paredz diezgan lielu radošu brīvību.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Lai gan viena funkcijas daļa, ko jau minēju, proti, parole, irno žargona funkcijām ir sava veida paroles lietojums noteiktā vidē. Tas ir diezgan konservatīvs valodas slānis, – tiklīdz kaut ko sajauksi, vari iekulties nepatikšanās, – t. Tam paralēli pastāv arī otrs slānis, kas sniedz diezgan augstu radošo brīvību.
6.6. Dalījums teikumos; 8. Tekstveide; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tieši tajā ir šī vārda vērtība. Pēdējais šajāVēl viens gadījums ķengu vārdu funkciju uzskaitījumā varētu būt emocionāloā afektua izpausmes modelis bez ar runu ritmizācijasējošu funkcijas, kas atšķirībā no šī ir diezgan neemocionāla darbībau vai bez tās – katrā teikumā sakot "fak, fak, fak" nekādas emocijas nepauž. E, runātājs ne vienmēr pauž konkrētas emocijas. No otras puses – emocionālua afektua izpausme iri tiek izmantota tādu vārdu lietošana, kas aizvieto visus citus iespējamos vārdus.
3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Un viens no palīgiem, kas ļauj analizēt necenzēto leksiku, ir tas leksikas slānis, kas šobrīd ir viens no vislabāk izpētītajiem, – zagļu vai kriminālais argo krievu valodā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tā ir pietiekami noslēgta leksiska grupa, kas aplūkota gan specializētās un zinātniskās, gan vidusmēra lasītājam domātās vārdnīcās (Черных 1999).
1. Tehniskais noformējums;