Mūsdienu latviešu valodā vārds bez ierobežojumiem tiek attiecināts u 1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda; |
Vārds mazulis 7.3. Neiederīgs vārds; 10.2. Sekundāra: vārdu secība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas; |
Vārdam sagaidīt nozīme ir ‘ 2.3. Sākumburti; |
Tomēr mūsdienu runātāji bieži lieto sagaidīt tur, kur iederētos gaidīt, piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; |
Valodā vērojama tendence nemotivēti lietot kādu priedēkli, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
Lieks priedēklis ie-, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
Daudzās valodās, arī latviešu, lietvārdiem ir vienskaitlis un daudzskaitlis, un skaitļa nozīmi izsaka ar galotni, piem., dārzs – dārzi, skola – skolas, egle – egles u. tml. Tomēr ir lietvārdi, kurus lieto tikai vienskaitlī, piem., asprātība, miers, saule, bet citus – tikai daudzskaitlī, piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
Ir vienskaitlinieki, kurus parasti lieto vienskaitlī, piem., piens, lietus, sniegs, bet noteiktā stilistiskā kontekstā tiem iespējams arī daudzskaitlis, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
Ir tādi vārdi, kuriem ir gan vienskaitlis, gan daudzskaitlis, bet tiem ir atšķirīga leksiskā nozīme, un vārdnīcās tos uzrāda atsevišķos šķirkļos, piem., svars – ķermeņa masa jeb svars, un svari – ierīce ķermeņa masas mērīšanai.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
No tiem atvasināti citi vārdi, piem., – smagsvars, atomsvars, tīrsvars, īpatsvars, līdzsvars u. c.; no svari – decimālsvari, kontrolsvari u. c. Parasti skaitļa lietojumu šajos vārdos runātāji nejauc, tomēr daži izsakās šādi: Kapitālisms bankrotē, mainās spēku līdzsvari (nevis līdzsvars).
1. Tehniskais noformējums; |
Man šķiet, ka tā ir normāla situācija [padomnieku maiņa] – mainās uzsvari darbībā. (Diena 1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; |
Tur emocija vēl īsti nestrādā (labāk: nedarbojas). (KDi, 20.06.2013 1. Tehniskais noformējums; |
Kad latvietis saka: „dārzā ienākas zemene, vai mežā aug priede, tirgū var nopirkt kartupeli, avene aug mālainā zemē, ķiploks ir veselīgs”, te tomēr ir liels krievu valodas iespaids, kas lauž senu latviešu valodas tradīciju.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
Kad angļu, krievu un citas valodas ir kļuvušas ikdienišķas, latviešu valoda no tām iespaidojas un pārveidojas – vārdu nozīme paplašinās krievu valodas iespaidā (zināt, mazulis u. c.), angļu valodas ietekmē paplašinās svešvārdu lietojums, piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
Norādāmie vietniekvārdi atkarībā no 7.1. Liekvārdība; |
Līdz šim vietniekvārdi lingvistiskajā literatūrā galvenokārt skatīti no standartvalodas jeb literārās valodas normu viedokļa, vērtējot to lietojumu kategorijās vēlams/nevēlams, tomēr, kā min Andra Kalnača, rakstot par norādāmajiem vietniekvārd 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; |
Sarunvalodā laika gaitā izveidojušās savas valodas līdzekļu lietojuma tradīcijas, kas nereti apskatāmas kā novirzes no literārās valodas normām 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Runājot par personām, norādāmie vietniekvārdi ne vienmēr izsaka nievājumu pret apzīmēto personu, bet dažkārt ietekmē vienīgi paša izteikuma kopējo noskaņu un stilu, savukārt norādāmais vietniekvārds 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Raksta mērķis ir iepazīstināt ar 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Valodas piemēros ir saglabāta oriģinālā o 2.1. Vārdu pareizrakstība; 9.1. Neuzmanības kļūda; |