Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Cenšoties formas kreiz-īg-s, kūl-īg-s, super-īg-s izskaidrot derivatīvi, varētu mēģināt tās atvasināt arī no nelokāmām formām kreizī, kūl, super, bet atvasinājumi no īpašības vārdiem ar piedēkli -īg- nav bieži sastopami, acīmredzot, dominē vārddarināšana no lietvārdiem (MLLVG I 271,; LVG 267).
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;
Tas visdrīzticamāk ir tādēļ, ka pašlaik latviešu valodā tas tiek uzskatīts par produktīvāko un lietotājam pamanāmāko: pievienojot šo piedēkli, aizgūtais celms eksplikatīvi/eksplicīti (t. i., ņemot talkā atsevišķu marķieri, kuram aizguvumā nav citas funkcijas) tiek pieskaitīts piegūst kādības īpašības vārdiem raksturīgās semantiski gramatiskās pazīmes.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Salīdzinājumā ar nelokāmajiem aizguvumiem sufiksālajām formām dažos gadījumos, šķiet, ir arī kāda īpašību pastiprinoša, akcentējoša nokrāsa – iespējams, tas ir saistīts ar piedēklim -īg- piešķirtraksturīgo pazīmi apzīmēt aktīvas īpašības (MLLVG I 253–254; LVG 266–2667).
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Runātāji -isk- visdrīzticamāk uzskata par mazāk produktīvu nekā -īg- un varbūt to saista ar normatīviem internacionālismiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vērtējot abu piedēkļu produktivitāti, par aktīvāku un dzīvotspējīgāku būtu jāuzskata -īg-, jo tas biežāk tiek lietots nenormētajā valodā (t. i., to neatbalsta kāda noteikta tradīcija), tas ir ieguvis pirmo vietu arī Blinkenas (2002, 186) pētījumā, kurš balstīts uz biežuma vārdnīcas (LVBV) datiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kādēļ vienā gadījumā aizguvumi tiek adaptēti, pievienojot tikai locījumu galotnes, bet citos – arī piedēkļus? VisdrīzākDomājams, ka valodas lietotāji vienkārši svārstās starp diviem adaptācijas veidiem (neskaitot nelokāmās formas): kā jau minēts, aizguvumam pilnīgi pietiktu ar fleksiju pievienošanu, bet ar šo adaptācijas veidu konkurē eksplikatīvā/eksplicītā vārda klases apzīmēšana ar derivatīvo piedēkli.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vai arī, piemēram, verbālu aizguvumu gadījumā latviešu valodā nav svārstīšanās starp fleksīvo un sufiksālo adaptāciju: aizgūtie angļu valodas darbības vārdi jau izsenis tiek adaptēti, pievienojot piedēkli -ē- vai -o- un nekad – tikai pievienojot fleksijas, piem.ēram, kancel-ē-t, print-ē-t, sken-ē-t, (ie-)ček-o-t, čill-o-t, džump-o-t, seiv-o-t (< cancel, print, scan, check (in), chill, jump, save) u. tml. 5. Ņemot vērā iepriekš minēto, latviešu valodā var izdalīt trīs tipus jaunāko angļu valodas adjektīvo aizguvumu funkcionēšanai latviešu valodās tipus: (1) nulles adaptācija, kad aizguvums neiegūst nekādu aizguvējvalodas morfēmu, (2) fleksiju pievienošana, (3) derivatīvā piedēkļa (un nepieciešamo galotņu) pievienošana.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Ja tiek pievienots piedēklis -īg-, acīmredzot, ir vēlme aizgūto celmu aizguvējvalodas leksikā ieviest, izmantojot derivatīvu (nevis formveidojošu) morfēmu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Jāpievērš uzmanība tam, ka piedēklis -īg- kā adaptīvs līdzeklis ir raksturīgs sarunvalodai un žargonslengam, bet normētās valodas starptautiskajos aizguvumos dominē -isk- (ļoti bieži ar klasificējamo nozīmi).
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmās reklāmas kampaņas ar saukļiem un attēliem tika radītas jau 19. gadsimtās., un drīz pēc tam tās kļuva arī par pētniecības objektu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Te arī redzam – veiksmīgi pārvarētas vairākas darbības barjeras, t. i., reklāmu pamana, neaizmirst, sabiedrība nav vienaldzīga, tomēr tas nenozīmē izdošanos un mērķa sasniegšanu (sk. iepriekš).
7.2. Mazvārdība;
Gan daiļliteratūrā, gan publicistikā par normu kļuvusi dažādu stilu elementu sajaukšana.” (Lokmane 2009a, 11). Andra Kalnača, runājot ne tikai par dažādu stilu elementu izmantojumu, bet arī par šo elementu pārmaiņām, uzsver, ka publicistika ir „visdemokrātiskākais normētās valodas paveids, kas domāts ikvienam sabiedrības loceklim visdažādākā satura aktuālas informācijas uzziņai.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Gunta Ločmele uzskata, ka reklāma „tās pragmatiskās funkcijas dēļ ([..)] funkcionālo stilu klasifikācijai varētu pievienot reklāmas stilu, izņemot to no publicistikas vai lietišķā stila” (Ločmele 2010, 14).
1. Tehniskais noformējums;
Savukārt izkārtne lakstos( (sk. 2. att.ēlu) piesaista ar savu it kā tiešo vienkāršību – par lakstiem mēs dēvējam pirmkārt ‘stublāju un lapas (lakstaugiem)’(http://tezaurs.lv/mlvv (MLVV), un sarunvalodā par lakstiem dēvējam jebkuras puķes (sk.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Tā kā tradicionāli šādus darinājumus veido no darbības vārdiem, nevis lietvārdiem, nosaukumā „Kūkotava” varam saskatīt saistību arī ar darbības vārdu kūkot, ko sarunvalodā lietojam ar nozīmi ‘ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur)’ (MLVV).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Dreijers 2016), tāpat arī citā pilsētā – Pļaviņās – atrodama Ppicotava (sk. 4. attēlu).
2.3. Sākumburti;
Nosaukumu locīšana Saldējuma „Pols” reklāma 2016. gada vasarā piesaistīja sabiedrības uzmanību ar saukli Bērnība sākās ar Pols.
1. Tehniskais noformējums;
Reklāmas veidotāji bija radījuši neizpratni: vai tiešām preču nosaukumi nav jāloka? Šajā jautājumā skaidrību viesa Valsts valodas centrs, paskaidrojot, ka, iesaistot nosaukumu teikumā, tas jāloka atbilstoši latviešu valodas gramatikas prasībām (skaidrojums publicēts ne tikai Valsts valodas centra mājaslapā, sk. „Par latviešu valodas lietojumu reklāmu tekstos”, http://vvc/gov.lv, bet arī vairākos ziņu portālos). 7. att.ēls 8. att.ēls Šīs reklāmas (sk. 7., 8. attēlu) patiešām likušas atcerēties, ka latviešu valodā rakstītus nosaukumus drīkstam arī locīt.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Te rodas citas neskaidrības: tas vien, ka nosaukumam ir latviešu valodai raksturīga galotne, nenozīmē, ka tas ir lokāms – pats vārds var nebūt rakstīts latviešu valodā, piemēram, vārdās Maxima ir galotnebeidzas ar -a, taču tajā lietots burts x, kura nav latviešu alfabētā, tātad nevaram uzskatīt, ka šis nosaukums rakstīts latviešu valodā; automobiļa modeļa nosaukums Mokka beidzas ar burtu -a, taču līdzskaņa k dubultojums norāda uz rakstījumu citā valodā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Nereti pats reklāmas izkārtojums mums ļauj atkāpties no šķietami elementārām gramatikas normām, un reizumis tas nedz raisa nedz jautājumus, nedz kādu tracina. 9. att.ēls 10. att.ēls Starptautiskais reklāmas festivāls „Golden Hammer” (sk. 9. attēlu) allaž izceļas ar asprātīgiem, pamanāmiem reklāmas plakātiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.3. Noliegums; 6.4. Vārdu secība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;