Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Mācību procesā par divdabja teicienu mācās paamatskolā, kad ir jāapgūst visi divdabja teiciena veidošanas un lietošanas gadījumi, vidusskolā tos tikai nostiprinot.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Ir sajūta, ka lielākā daļa audzēkņu nedz prot nedz saskatīt, nedz atdalīt divdabja teicienu.
6.3. Noliegums; 6.4. Vārdu secība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Jā, rakstā aplūkotie eksāmeni ir tie, kas parāda skolēnu prasmju un zināšanu līmeni vēl pēc vecā standarta, bet vai kādi uzlabojumi gaidāmi eksāmenā pēc „Skola 2030” izstrādātā standarta?
1. Tehniskais noformējums;
Optimālā līmeņa (OL) eksāmena darbs jau ir uzrakstīts pirmo reizi. Šajā eksāmenā vairs nav daļas, kur skolēniem jāievieto iederīgā vārdforma un jāliek trūkstošās pieturzīmes.
7.1. Liekvārdība;
Varētu domāt, ka nu vajadzētu visam būt labāk, tomēr sasniegtie rezultāti neliecina par strauju rezultātu augšupeju: ortogrāfija 45,9 %, bet interpunkcija 26,6 % (Rezultāti 2022 OL).
1. Tehniskais noformējums;
Kā neoficiāli Latvijas simboli tiek minēti gan dabas objekti (Daugava, Gaiziņš), augu un dzīvnieku valsts pārstāvji (liepa, ozols, margrietiņa, divpunktu mārīte, baltā cielava u. c.), pilsētvides objekti (Brīvības piemineklis, Nacionālās bibliotēkas jaunceltne, Vecrīga u. tml.), svētki (Jāņi, dziesmusvētki, arī kapusvētki) (Druviete 2010).
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr ar valodas simboliskās lomas atzīšanu konstitūcijā daudzvalodīgā sabiedrībā ir par maz.. Atšķirībā no citiem simboliem -– valsts karoga, ģerboņa, himnas u.  tml.- – valsts iedzīvotājiem nepietiek to pieņemt tikai pasīvi.
1. Tehniskais noformējums;
Saskaņā ar likuma Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu 22. pantu “„Ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.
1. Tehniskais noformējums;
Katram parakstam ne agrāk kā 12 mēnešus pirms likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta iesniegšanas Centrālajai vēlēšanu komisijai jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kura veic notariālas darbības”. 2011. gada 9. septembrī Centrālajā vēlēšanu komisijā tika iesniegts 12 533 vēlētāju parakstīts likums „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.
1. Tehniskais noformējums;
Parakstu vākšanai nodotie Satversmes grozījumi paredzēja grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu.
1. Tehniskais noformējums;
No 2011. gada 1. novembra līdz 30. novembrim notika parakstu vākšana likumprojekta "„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"” ierosināšanai.
1. Tehniskais noformējums;
Par grozījumiem parakstījās arī Rīgas mērs N.ils Ušakovs, Saeimas deputāts N.ikolajs Kabanovs, kā arī vairāki partiju apvienības “„Saskaņas centrs” pašvaldību deputāti. Šāds parakstītāju skaits bija pietiekams, lai Centrālā vēlēšanu komisija likumprojektu "„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"” iesniegtu Valsts prezidentam, kurš to savukārt nosūtīja izskatīšanai Saeimā, pavadvēstulē uzsverot, ka šie grozījumi ir pretrunā ar Satversmes būtību. 2011. gada 22. decembrī Latvijas Republikas parlamenta vairākums noraidīja iesniegtos grozījumus Satversmē, vienlaikus izplatot koalīcijas partiju paziņojumu, kurā aicināja visu tautību Latvijas pilsoņus aktīvi piedalīties referendumā un balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Tomēr ne Valsts prezidentam, ne Saeimai likums nedeva tiesības atcelt referendumu, līdz ar to likums "„Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"” bija jānodod tautas nobalsošanai.
1. Tehniskais noformējums;
Tautas nobalsošana notika 2012. gada 18. februārī.
1. Tehniskais noformējums;
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem tautas nobalsošanas dienā, 2012. gada 18. februārī, valstī bija reģistrēti 1 545 004 balsstiesīgi pilsoņi.
1. Tehniskais noformējums;
Tātad latviešu valoda zaudētu vienīgās valsts valodas statusu, ja “Par” nobalsotu 772 502 pilsoņu.
1. Tehniskais noformējums;
Arī V.iestura Dūles “„Intelekta attīstības fonds” valstiski svarīgā brīdī nodarbojās ar pseidointelektuālām rotaļām, aicinot referenduma urnās mest sabojātus, nederīgus biļetenus.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Latvijas Republikas Saeima 2. februārī pieņēma paziņojumu “„Par latviešu valodas valstisko lomu”, apstiprinot, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir ietverta Satversmes kodolā un ir viens no Latvijas valsts konstitucionālās iekārtas virsprincipiem, un uzsverot, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir nedalāmi saistīta ar Latvijas valstisko identitāti, Latvijas valsts būtību, tās izveidošanas un pastāvēšanas jēgu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Saeima aicināja visus Latvijas pilsoņus piedalīties 18. februāra tautas nobalsošanā un atbalstīt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, visus Latvijas iedzīvotājus un to apvienības sadarboties Latvijas valstiskuma nostiprināšanā un sabiedrības saliedēšanā, nosodīt jebkāda veida nacionālā naida un neiecietības sludināšanu, kā arī rosināja valsts institūcijas aktīvi īstenot sabiedrības saliedēšanas politiku, popularizēt latviešu valodu un paplašināt tās apgūšanas iespējas.
1. Tehniskais noformējums;
Tādējādi tautas nobalsošanas rezultāti liecināja, ka grozījumi Satversmē tautas nobalsošanā nav atbalstīti, jo saņemtais „Par” balsu skaits ir mazāks nekā 772 502 balsis jeb puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.
1. Tehniskais noformējums;