Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4365 vienumi
Vārdnīcā sastopami arī tādi jauni sastādītājas sniegti piemēri, kas pārprotamneprecīzi paskaidro sinonīma nozīmi: pārkarens – pārkāries, pārkaru- – (pārkaru klints), pārkarus- – (pārkarus krasts B.-Up.) (LVSV3-1998=3-2002, 279);, pārkarens – pārkāries, pārkaru- – (pārkaru klints), pārkarus- – (zēns pārkarus izliecies pa logu) (LVSV4-2012, 259).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārda lietojumu ierobežojošas norādes Lai vērtētu LVSV4-2012 izmantotās norādes paretverto vārdau lietošanas sfēru, stilistisko vai emocionālojumu ierobežojošās nokrādesu, būtu jāveic atsevišķs pētījums. GribētuŠajā rakstā autore vēlas tikai norādīt uz dažām norāžu lietošanas nesakritībām.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Svīre 1986, 27). 2012. gadIzskatās, ka LVSV4-2012 veidotāja, daudz ko nekritiski pārņemotdama no LLVV, ir mazinājusi norāžuLVSV3-1998=3-2002 autoru radīto objektivitāti, ko bija ja norāžu lieviesuši LVSV3-1998=3-2002 autori. Vtošanā. Varbūt varētu piekrist, ka vārds baznīckungs mūsdienās (ārpus katoļu saziņas) vairs netiek lietots un ir marķējams ar norādi novec.
4.2. Darbības vārds; 6.2. Savrupinājumi; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr vārdkopā baznīckunga sieva netiek dots marķējums novec. nez kāpēc netiek dots: cienīgtēvs – baznīckungs novec. (LVSV4-2012, 81);, cienmāte – cienīgmāte novec., baznīckunga sieva (LVSV4-2012, 81).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Vārdi sedums un valgums nav vispārlietojami vārdi, tāpēc tiem būtu nepieciešams sniegt kādu papildu norādi. Kā norāda B. Laumane, šie vārdi pārgājušmarķējumu. Benita Laumane norāda, ka šie vārdi literārajā valodā pārņemti no zvejnieku leksiskas. T un tiem ir lokāls lietojums. V: vārds sedums vairāk izplatīts Kurzemes jūrmalā, bet valgums Rīgas apkārtnē un Rietumkurzemes piekrastē (Laumane 1996, 18-–23; sk. arī karti 23. lpp.). Šiem vārdiem būtu jābūt marķētiem kā apvidvārdiem vai profesionālismiem – zvejnieku leksikai piederīgiem vārdiem. Norādes pie tzīmes nianses pašas par sevi bieži viemn nav dotas, ļoti iespējams, tādēļ, ka tādu nav arī LLVVeatklājas, ja nav pieejami konkrēti pētījumi par specifiskākiem sinonīmu rindas vārdiem. Tomēr tās būtu jāsniedz, jo zināt nozīmes nianses vārdnīcas lietotājam ir svarīgi precīzākai izteiksmei.
8. Tekstveide;
Jaunākajā LVSV4-2012 dažiem šķirkļa vārdiem pievienotas šādas norādes, taču ne pēc vienotiem principiemnorādes tomēr pievienotas, kaut bez vēlamās konsekvences.
8. Tekstveide;
Redzams, ka gan vārdsu piedēklis, gan vārdsu priedēklis ar saviem sinonīmiem LVSV4-2012 ir mēģinātis marķēt kā valodniecības terminius.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Labi zināms: kad divas kultūras nonāk intensīvā saskarsmē, tās ar laiku viena no otras sāk pārņemt dažāduas elementureālijas un kopā ar tieām – arī vārdus, kas toās apzīmē.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Devējkultūru un valodu, no kuras citā valodā aizgūst kādu vienību, turpmāk dēvēsim par devējvalodu, bet pieņemošo valodu, kura no citas valodas aizgūst kādu vienību, – par aizguvējvalodu, savukārt pārņemtos vārdus – kā ierasts – par aizguvumiem.
7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Tiesa gan, jāpiebilst, ka aizguvumus pareizāk būtu dēvēt par kopijām, jo aizguvējvaloda devējvalodai nevis palūdz uz kādu laiku aizņemties vārdu, bet gan vienkārši rada tārada tā vairāk vai mazāk precīzu kopiju.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Daudz retāk tiek kopēti darbības vārdi un īpašības vārdi, bet to adaptācija var būt ļoti dažāda un interesanta. Šoreiz vēlētos parunāt par jaunajiem (vai salīdzinoši jaunajiem) īpašības vārdu aizguvumiem latviešu sarunvalodā un žargonslengā, kas galvenokārt aizgūti no angļu valodas, un aplūkot to morfoloģisko adaptāciju: tie ir lokāmi vai nelokāmi;, kādi piedēkļi un kāpēc tiek pievienoti.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Starp citu, kodu maiņa dažkārt var atspoguļoties arī grafiski: ja tiek saglabāta citas valodas rakstība (kā minētajos piemēros), visticamāk, šādā gadījumā uz pavisamkaut uz īsu brīdi tieka mainīts kods, un vārda aizguvuma vēl nav.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu valodā ir nostiprinājies ļoti maz nelokāmu aizguvumu (piem.ēram: haki, (sar.) lillā, rozā, retro u. tml.), tādēļ pēc kādar laikua būs interesanti pavērot, cik un kādi pašlaik nelokāmie aizguvumi no angļu valodas būs saglabājušies, un vai, piemēram, grūtāk adaptēsies īpašības vārdi, kas beidzas ar patskani (fensī, kreizī, trendī – līdzīgi kā aizgūtie lietvārdi ar galotnēm ē, i, o, u)utt.), salīdzinot ar īpašības vārdiem, kas beidzas ar līdzskani.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Latviešu valodā aizguvumi no vācu un krievu valodas parasti tiek (vai tika) adaptēti, pievienojot (vai mainot) fleksijas, piemēram: fein-s (< fein), forš-s (< forsch), švak-s (< schwach), krut-s (< krut-oj/крут-ой), riž-s (< ryž-ij/рыж-ий), tup-s (< tup-oj/туп-ой) (LSV).
6.5. Izteicēja izveide;
Pie aizgūtiem celmiem var pievienot ne tikai galotnes, bet arī piedēkļus: visbiežāk -īg- (piem.ēram: kreiz-īg-s, kūl-īg-s, super-īg-s, LSV), ļoti reti –arī -isk- (piemēram, forma super-īg-s interneta lietojumos pašlaik ir fiksēta apmēram 182 000 reižu, bet super-isk-s – tikai aptuveni 10 reižu).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kad blakus šādām formām nav atbilstošu lietvārdu, es tās piedāvātu uzskatīt par izveidotām adaptīvā, nevis derivatīvā ceļā: citā valodā eksistējošs vārds nav uzskatāms ne par semantisku, ne formālu šo formu derivācijatvasināšanas pamatu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Cenšoties formas kreiz-īg-s, kūl-īg-s, super-īg-s izskaidrot derivatīvi, varētu mēģināt tās atvasināt arī no nelokāmām formām kreizī, kūl, super, bet atvasinājumi no īpašības vārdiem ar piedēkli -īg- nav bieži sastopami, acīmredzot, dominē vārddarināšana no lietvārdiem (MLLVG I 271,; LVG 267).
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;
Tas visdrīzticamāk ir tādēļ, ka pašlaik latviešu valodā tas tiek uzskatīts par produktīvāko un lietotājam pamanāmāko: pievienojot šo piedēkli, aizgūtais celms eksplikatīvi/eksplicīti (t. i., ņemot talkā atsevišķu marķieri, kuram aizguvumā nav citas funkcijas) tiek pieskaitīts piegūst kādības īpašības vārdiem raksturīgās semantiski gramatiskās pazīmes.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Salīdzinājumā ar nelokāmajiem aizguvumiem sufiksālajām formām dažos gadījumos, šķiet, ir arī kāda īpašību pastiprinoša, akcentējoša nokrāsa – iespējams, tas ir saistīts ar piedēklim -īg- piešķirtraksturīgo pazīmi apzīmēt aktīvas īpašības (MLLVG I 253–254; LVG 266–2667).
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Runātāji -isk- visdrīzticamāk uzskata par mazāk produktīvu nekā -īg- un varbūt to saista ar normatīviem internacionālismiem.
7.3. Neiederīgs vārds;