Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4305 vienumi
Pirmkārt, sabiedrības integrācija var veicināt šo maiņu, īpaši tiem, kas plāno apmesties attiecīgajā kopienā (Beiker 1992).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Mūsdienu vidusskolēni intervijās pauž tieši šo gatavību dzīvot, ceļot un studēt šajās angliski runājošajās valstīs.
4. Formveidošana; 7.1. Liekvārdība;
Otrkārt, lingvistiskās attieksmes maiņu var veicināt kontakts starp kopienām, kas panākts ar kopīgiem mērķiem, kultūras aktivitātēm, sportu, reliģiju, vaļaspriekiem un interesēm, arī palielina iespējas mainīt lingvistisko attieksmi.
Jāsaprot ir viens, ka valoda būtībā ir viens no visspēcīgākajiem cilvēku socializēšanās instrumentiem; tā mūs satuvina, veido dažādas sabiedrībuas grupas un kultūras.
4.1. Lietvārds; 7.1. Liekvārdība;
Internets un popkultūra ir pārņēmušasi pasauli.
6.1. Saistāmība;
No vienas puses, komunikācija notiek distancēti, jaunieši atrodas katrs savā zemē, tomēr virtuāli ir kopā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jauns bilingvisma paveids Latvijā? Vadoties no pasaules pieredzes bilingvisma pastāvēšanai sabiedrībā, Latvijā attiecībā uz bilingvismu un bilingvālo izglītību līdz šim attiecināja latviešu un krievu valodas līdzās pastāvēšanu.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Situācijas raksturojums Liepājā Lai apzinātu situāciju ar angļu valodas lietošanjuma situāciju jauniešu vidū Latvijas trešajā lielākajā pilsētā un iegūtu kopējo priekšstatu, tika nolemts aptaujāt Liepājas skolu klašu audzinātājus, lai iegūtu kopējo priekšstatu par šo parādību.
3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Klašu audzinātāji ir tie, kuri savus skolēnus biežāk redz neformālās situācijās, viņi zina savu audzināmo skolēnu personības, ģimenes apstākļus, tautību utt. No 13 vispārizglītojošām skolām aptaujā bija gatavībuas piedalīties pauda 10 skolas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Kopumā pētījumā piedalījās 82 Liepājas 1. – –12. klašu audzinātāji un tika aptverti 2011 skolēnu.
1. Tehniskais noformējums;
Arī Ina. Druviete uzsver, ka šāda dzimtās valodas nelietošana situācijās, kur šādai parādībai nav nekāda objektīva pamatojuma, ir tiešs drauds latviešu valodas nākotnei ilgtermiņā (Druviete 2021, 19).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Otrs satraucošs fakts, kas varētu būt saistīts ar iepriekšminēto fenomenminēto parādību, ir latviešu valodas zināšanu līmenis, kas, pēc Latvijas skolotāju domām, skolēnu vidū samazinās.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kā jau tika minēts iepriekš, angļu valodas nozīmi un popularitāti veicina arī vecāki, kuri vēlas nodrošināt angļu valodas apmācību saviem bērniem jau pirmsskolas izglītības iestādēs. Šajā tabulā ir apkopoti dati par „Valodu vēstniecības” īstenoto angļu valodas apmācību Liepājas un Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs, ko īsteno valodu apmācības centrs “Valodu Vēstniecība”.
6.4. Vārdu secība;
Angļu valoda ir kā mana otrā dzimtā valoda. ” „Sākumā, kad mācījos pamatskolas 5. vai 6. klasē (īsti neatceros), angliski sarunājāmies, jo tas likās neparasti, stilīgi, atšķīrāmies no citiem saviem vienaudžiem.
1. Tehniskais noformējums;
Visu, kas saistīts ar skolu un izklaidi, daru angļu valodā. „Facebook”, „Instagram”, „Tik Tok”, „Snapchat”, „Netflix”, „Youtube …” [..] tā ir visa mana dzīve, kura ir angļu valodā.
1. Tehniskais noformējums;
Joki, sarkasms, kultūra kā tāda ir tāda mega brīva …[..]. Jā, man patīk, ka angļu valodā esmu gudrs, vismaz kādā mācību priekšmetā varu izcelties.
1. Tehniskais noformējums;
Visi mani draugi runā angliski brīvi, un mums ir arī draugi onlainā, kuri nav latvieši.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Neskatoties uz to, ka pieaugušajiem, šī jaunā tendence var šķist neīsta, traucējoša, realitāti kropļojoša, tā ir īsta un reāla mūsdienu jauniešu dzīves sastāvdaļa.
5.2. Lieka pieturzīme;
IzPārmaiņas skāra arī valodu, pievēršot dažādu disciplīnu pētnieku domas valodas lietojumam un tās centrālajai lomaitāpēc dažādu nozaru speciālisti sāka pētīt valodas lietojumu komunikācijā, komunikācijas un kultūras procesosu.
3. Vārddarināšana; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Elektronisko mediju apvērsums kultūrā un valodas lietojumā lika padziļināti pievērsties tieši rakstu valodas pirmsākumiemi, tās statusam kultūrā, nozīmei, jauno komunikācijas iespēju ietekmei uz pašas valodas attīstību, domāšanu un kultūru. Tādi autori kā Ēriks Heivloks (Eric A. Havelock), Džeks Gudijs (Jack Goody), bet varbūt visietekmīgāk H. M. Maklūensjo īpaši Herberts Māršals Maklūens (Herbert Marshal McLuhan) un Volters Džeksons Ongs (Walter Jackson Ong) par vienu no centrālgalvenajiem jautājumiem savos pētījumos izvirzīja rakstu valodas vietu Rrietumu (apgaismības) kultūrā un attīstošos mediju ietekmi uz to (Meyrowitz 1985, 10–22).
8. Tekstveide;