Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
Līdz 1926. gadam ar abu zinātnieku rūpēm iznāca kopā piecas šādas grāmatiņas. 1923. gadā nodibināja Lībiešu savienību, par kuras pirmo priekšsēdi kļuva Kārlis Stalte, kas palīdzēja L. Ketunenam viņa vārdnīcas „Livisches Wörterbuch mit grammatischer Einleitung” (1938) sagatavošanā, kā arī pārtulkoja lībiešu valodā Jauno Derību „Ūž testament” (1937, 1942).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Vēl turpināja darboties Latviešu valodas krātuve, tika izdota oficiālā „Latviešu pareizrakstības vārdnīca” (1942), nedaudz valodniecisku rakstu iespieda žurnālā “„Izglītības Mēnešraksts”, tomēr tas faktiski arī bija viss.
1. Tehniskais noformējums;
Prom devās daudzi inteliģences pārstāvji, viņu starptai skaitā arī iepriekš nozīmīgi valodnieki – A. Ābele, E.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc Padomju Savienības parauga tūliņ pēc kara tika pārveidota gan izglītības, gan zinātnes sistēma. 1946. gadā nodibināja Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju, kurā iekļāva Valodas un literatūras institūtu, kas jau 1945. gadā pie LVU bija izveidots uz agrākās Latviešu valodas krātuves bāzes.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Padomju Savienībā jau kopš trīsdesmitajiem gadiem par noteicošo bija kļuvis pseidozinātniskais marrisma novirziens valodniecībā, kas īpaši asi vērsās pret salīdzināmi vēsturisko valodniecību, kuras tika nodēvēta par „buržuāzisku”.
7.3. Neiederīgs vārds;
Endzelīna „Latviešu valodas gramatikas” tulkojums ar papildinājumiem, par ko 1958. gadā autors saņēma oficiālo Ļeņina prēmiju.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Piecdesmitajos gados te savas disertācijas aizstāvēja un sāka lasīt lekcijas tādi vēlāk ievērojami latviešu valodnieki kā Jūlijs Kārkliņš, Marta Rudzīte, Aliīse Laua, Emīlija Soida u. c. Pēc Padomju Savienības augstskolu programmas parauga sāka lasīt atsevišķus kursus mūsdienu literārajā valodā, literārās valodas vēsturē un vēsturiskajā gramatikā.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība;
Valodniecības vēsturē lielākā nozīme ir tieši pirmajam – tajā mācījušies vai strādājuši, piem.ēram, Antoņina Reķēna, Marta. Rudzīte, Jānis Rozenbergs, Rasma Grīsle.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tomēr 1958. gadā to likvidēja, pievienojot LVU.
7.2. Mazvārdība;
Pēc marrisma atcelšanas 1950. gadā valodniecībā pakāpeniski paplašinājās pētījumu lauks, bagātinājās metodika.
7.2. Mazvārdība;
Arī citos pētījumos – disertācijās un publikācijās – latviešu valodnieku uzmanības lokā līdzās dialektiem par galveno objektu kļuva mūsdienu latviešu valoda, tās dažādie aspekti.
6.1. Saistāmība;
Pēc šī normas avota publikācijcēšanas varēja aktivizēties arī praktiskais literārās valodas kopšanas darbs.
3. Vārddarināšana;
To īpaši sekmēja speciāla populāra izdevuma „Latviešu valodas kultūras jautājumi” aizsākšana 1965. gadā.
7.2. Mazvārdība;
Pavisam līdz 1993. gadam iznāca 27 laidieni.
7.2. Mazvārdība;
VLI darbinieki 1966.–1976. gadā sagatavoja „Latviešu valodas biežuma vārdnīcu” četros sējumos (1976. gadā arī Tamāras Jakubaites „Latviešu valodas inversā biežuma vārdnīcu”).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu literārās valodas leksikogrāfijas jomā īpaši svarīgi ir 1972.–1996. gadā publicētie „Latviešu literārās valodas vārdnīcas” 8 sējumi 10 grāmatās.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Pie tās tapšanas M. Stengrevicas un Laimdota. Ceplīša vadībā strādājuši daudzi autori – Inese Ēdelmane, Aina Miķelsone, Ārija Ozola, Liene Roze, Jānis. Valdmanis, Ieva Zuicena un citi.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Godinot A. Ozola piemiņu, kopš 1965. gada L(V)U ik gadu rīko starptautiskasu zinātniskasu konferencesi, kas veltītas visdažādākajiem problēmu lokiem.
4.1. Lietvārds; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
LVU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas katedrā nozīmīgus pētījumus veica arī Alise. Laua fonētikā, leksikoloģijā un frazeoloģijā, Jūlijs. Kārkliņš sintaksē, Emīlija. Soida morfoloģijā un vārddarināšanā, Inta Freimane sintaksē, Reinis Bērtulis salīdzināmajā un vēsturiskajā semantikā, Sarma. Kļaviņa vispārīgajā un kvantitatīvajā valodniecībā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Viņi sagatavojuši daudzas monogrāfijas. 1996. gadā iznāca arī A. Lauas vadībā izstrādātā plašā „Latviešu frazeoloģijas vārdnīca”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;