Salīdzinot ar citām valodām veltīto iznākušo un iznākošo vārdnīcu gatavošanas laiku, tas patiešām ir niecīgs.
7.2. Mazvārdība;
|
Ir ziņas, ka tāda tikusi veidota jau 1938. gadā, tomēr tolaik tā. Tolaik vārdnīca netika pabeigta.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Līdz pirmās sinonīmu vārdnīcas iznākšanaitam sinonīmikai, sinonīmijas izpētei, sinonīmu sistematizēšanai latviešu valodniecībā bijis pievērsts maz uzmanības. Vārdnīcas veidošanu uzņēmās aAutoru kolektīvsam (E.lza Grīnberga, O.skars Kalnciems., G.ustavs Lukstiņš., J.ānis Ozols), kam bija jāveic liels darbs vārdnīcas materiāla vākšanā un apstrādē, papildus meklējot atbildes uz latviešu valodniecībā līdz tam nerisinātiem teorētiskās leksikogrāfijas jautājumiem.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Dažu gadu laikā šim pašam autoru kolektīvam izdevās iegūt papildu materiālu, laiun 1972. gadā varētuja laist klajā otru papildināto u sinonīmu vārdnīcas izdevumu (LVSV2-1972 izdevumu).
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Būtiski papildinājumi zinātniskas latviešu valodas sinonīmu vārdnīcas virzienā veikti „Latviešu valodas sinonīmu vārdnīcas” 3. pārstrādātajā un papildinātajā izdevumā, kas, kas tuvinājuši LVSV zinātniskai vārdnīcai, veikti tās 3. pārstrādātajā un papildinātajā izdevumā (autoru kolektīvam pievienojas Anitra Pārupe un Eižens Rauhvargers). Vārdnīca iznāca vairāk nekā pēc 20 gadu pārtraukuma. Šajā ilgajā periodā vārdnīca, šai laikā tā tika ievērojami papildināta un pilnveidota.
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Diemžēl recenzējisšis LVSV 3. izdevums nav recenzēts – leksikogrāfu teorētiķu vērtējums par to nav nevienizteikts.
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
Neraugoties uz stabilo vietIzdevniecība apzinās savu nozīmību Latvijas grāmatrūpniecībā un acīmredzot pielāgojoties mūsdienu reklāmas lozungu piesātinātajai komerciālajai videi, jo jādomā par potenciālo pircēju, „Izdevniecība Avots” savā mājaslapā izsakās visaimājaslapā pārliecinoši norāda uz savu izdevumu kvalitāti, pašslavinoši piebilstot: „Un kas gan sunītim asti cels, ja ne pats [..]” (Avots 2014).
3. Vārddarināšana;
6.2. Savrupinājumi;
7.1. Liekvārdība;
8. Tekstveide;
|
Nenoliedzami, šim grāmatu apgādam ir lieli nopelni latviešu vārdnīcu, atkārtotu un jaunu izdevumu klajā laišanā, un tāpēc „celt asti gaisā” ir visai pašsaprotami „celt asti gaisā”.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Tomēr arī tik pieredzes bagātieējušam vārdnīcu sagatavotājiem gadāizdevējam var gadīties pa kļūmei.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10. Sekundāra kļūda;
|
Vienā no jaunākajiem pētījumiem par latviešu leksikogrāfiju „Vārdnīcu izstrāde Latvijā 1991-–2010” A.stra Šmite, uzrādot pēdējos gados izdoto vārdnīcu bibliogrāfiju, sniedz ziņas tikai par vienu no šiem izdevumiem, proti, par 2002. gada vārdnīcu (LVSV3-2002) (sk. Šmite 2012, 195).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.2. Mazvārdība;
|
Kādēļ gan būtu jāslēpj šis izdevums (LVSV3-1998), kas atzīts par pietiekošami nozīmīgu, lai no tā veidotu saīsinātu vārdnīcu? Šie, turpmāk būtu jānoklusē, skaidrs nekļūst. Acīmredzot kļūdainā rādītāja dēļ par nederīgiem atzītie un tāpēc noklusētie 1998. gada izdevumi (LVSV3-1998) tomēr lielā skaitā nonākuši bibliotēku plauktos (droši vien kā dāvinājums).
8. Tekstveide;
|
Pat filoloģijas studentiem, kas vārdnīcas priekšvārdā minēti kā mērķauditorija, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes lasītavā brīvi pieejami 6 „kļūdainie” LVSV3-1998 izdevumi, bet tikai 2 eksemplāri „sa„uzlabotoā” LVSV43-2002 izdevumua eksemplāri, kas pieejami lietojumatājiem, tos īpaši pasūtot.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Papildinājumus un labojumus vārdnīcā veikusi valodniece D. Šnēorisa Šnē, grāmatas maketētāja – Lilija Rimicāne.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
|
Neiedziļinoties daudzajās neapšaubāmi noderīgajās leksikogrāfu teorētiskajās atziņās, kas iepazītas, gatavojot šo rakstu, prakavēsimies vairāk piesta autore turpmāk pievēršas jaunākās LVSV4-2012 saturam, vērtējot to parasta vārdnīcas lietotāja skatījumā.
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Papildinājumi un labojumi aplūkojamajā LVSV4-2012 šajā rakstā tiek salīdzināti ar tās pamata izdevumu.
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Sinonīmi var atšķirties ar kādu nozīmes niansi, stilistiskou vai emocionālou nokrāsu. Šāda izpratne par sinonīmu jēdzienu vārdnīcas veidotājiem dod iespēju vārdnīcā ietvert lielu skaitu vārdu, taču rada grūtības sinonīmu kārtošanā šķirkļos (Laua, Veidemane 1964, 135-–156).
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Tajā uzņemts liels skaits dažādu sintaktisko vienību, kas vairāk atgādina vārdu skaidrojumus, nevis sinonīmus, piem.ēram, pirmmācības grāmata (ābece), ādas cimdi (ādaiņi), tehniskā zīmēšana (rasēšana), karsēt uz uguns (cept), velnu mājoklis (elle), slimīgs process (iekaisums), dzīvojamā telpa (istaba), apgrūtināta vēdera izeja (aizcietējums). Jau iepriekš norādīts, kaTomēr šādi sintaktiskie sinonīmi, īpaši vārdkopas, kuru lietošanai pārējo sinonīmu rindas locekļu vietādū ir tikai gadījuma raksturs, kā arī dažādi brīvie vārdu savienojumi, nav vēlami sinonīmu vārdnīcā vārdnīcās tiek atzīti par nevēlamiem (Veidemane 1968, 243; Karulis 1973, 5).
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Lai arī šīā tipa sinonīmu vārdnīcās nav nepieciešams sniegt ilustratīvu materiālu, tāLVSV tomēr irtiek papildināta ar vārda nozīmi paskaidrojošiem piemēriem – citātiem no daiļliteratūras, periodiskajiem izdevumiem un vārdnīcām.
4. Formveidošana;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Izstrādājot pirmo LVSV1-1964, autoru kolektīvs bija nolēmis piemērus vārdiempiemērus ar sinonīma lietojumu tekstā dotd tikai sevišķas nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā, ka vārdnīca paredzēta latviešiem, kas valodu labi pārvaldarot (Plēsuma 1964, 3).
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Salīdzinot pirmos trīs LVSV izdevumus, pamanāms, ka katrā nākamajā ir audzis ietverto sinonīmu un arī citēto autoru un avotu skaitskaits, kā arī ilustratīvais materiāls, kas atklāj sinonīmu lietojumu kontekstā, ir kļuvis plašāks.
8. Tekstveide;
|