Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6524 vienumi
Krievijas ārpolitikas “„humanitārā dimensija” tautiešu politikas ietvarā jau no 20. gs. 80. gadu beigām aptvērusi Latvijas valodas politiku, regulāri reproducējot tēzes par Latvijas it kā kļūdaino integrācijas politiku un krievu valodas runātāju diskrimināciju.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Vecuma grupā 15-–24 (tātad skolēnu un absolventu vidū) ļoti labu un labu valodas pratēju īpatsvars pārsniedz 90 %.
1. Tehniskais noformējums;
Valodas reālo lietojumu turpretim nodrošina pavisam citi faktori -– valodu ekonomiskā vērtība vai stereotipi par to, tradīcijās un/vai mentalitātē balstīti latviešu un krievu valodas kolektīvi atšķirīgie lingvistiskās uzvedības modeļi.
1. Tehniskais noformējums;
Lai tautas nobalsošanas organizēšanu un ar to saistītos izdevumus pilnībā uzņemtos Centrālā vēlēšanu komisija, resp., valsts, iniciatīvas grupai jāsavāc tikai 10 000 parakstu. Šie desmit tūkstoši veido tikai 0, 6 % no visiem vēlētājiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pārējie 99,4 % tādējādi spiesti maksāt miljonus par dažkārt šauras vai politiski motivētas interešu grupas idejas testēšanu.
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram minēsim dažus izteikumus no pirmsreferenduma diskusijām: “„Vai nav vienalga, kurā valodā runā, galvenais ir saprasties!” (ja jau vienalga, tad runāsim latviski), “„Persona X latviski nerunā, toties ir īstens Latvijas patriots” (tā ir valsts valodas pozīciju vājināšana asā valodu konkurences situācijā), “„Iedzīvotāji emigrē, tauta izmirst!” (izvairīšanās no sarunas priekšmeta), “„Bet politiķis Y saka “dotajā momentā” un vispār valoda ir piesārņota” (valodas eksistences un kvalitātes problēmu jaukšana).
1. Tehniskais noformējums;
Referendums ir zīmīga norāde uz nepieciešamību nepārtraukti uzturēt un skaidrot Latvijas valodas politikas principus -– gan latviešiem, gan pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Satversmes 4. pants ir starp tiem Satversmes pantiem, kas grozāmi tikai mtautas nobalsošanā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tomēr būsim uzmanīgi -– jau notiek mēģinājumi apiet Satversmi, izmantojot faktu, ka starptautiski saistošos dokumentos, ne pasaules praksē nav vienotas izpratnes par terminu valsts valoda, oficiālā valoda, reģionālā valoda u. tml. saturu (sk.
1. Tehniskais noformējums;
Vienlaikus LSP līderis norādīja, ka Latvijai, kā to prasa Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību, vajadzētu teritorijās, kur vismaz 20 % iedzīvotāju ir kādas citas tautības pārstāvji, piešķirt šai valodai oficiālas valodas statusu.”(http://m.apollo.lv/portal/news/articles/255661) "„Pasakiet, ka tā ir nacionālā minoritātes valoda [krievu].
1. Tehniskais noformējums;
Un neviena latvieša tiesības nezināt krievu valodā nebūs apdraudētas,"” šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "„100. pants"” trešdienas vakarā pauda Rīgāas mērs Nils Ušakovs, kurš uz raidījumu bija uzaicināts skaidrot savu dalību parakstu vākšanā par oficiālu divvalodību Latvijā.” (http://www.delfi.lv/news/national/politics/usakovs-aicina-noteikt-krievu-valodai-nacionalas-minoritates-valodas-statusu.d?id=41639365) “„Žanna Kulakova, Daugavpils domes priekšsēdētāja: "„Mēs nešaubīgi esam par vienu valsts valodu.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Un vēl un vēl jāskaidro -– kāpēc vienīgās valsts valodas statuss latviešu valodai ir tik būtisks?
1. Tehniskais noformējums;
Latviešu valoda ir arī pasaules vērtība, un mums ir pienākums to sagalabāt kā unikālu globālās valodu daudzveidības daļu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Latvijas situācijā, runājot par latviešu, krievu un angļu valodu, nav iespējams neviens no šiem hipotētiskajiem nosacījumiem. Šoreiz nerunāsim par otras valsts valodas ieviešanas tehniskajiem, administratīvajiem un finansiālajiem aspektiem, jo runa nav par naudu, bet vārda tiešā nozīmeē par tautas dzīvību.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Turpmāk daudz vairāk visai sabiedrībai daudz vairāk būs jāpiedomā, lai latviešu valoda būtu vienīgā valsts valoda ne tikai juridiski, bet arī faktiski.
3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība;
Latviešu valoda kā valsts valoda: simbols, saziņas līdzeklis vai valstiskuma pamats? - Latvija un latviskais.
5.2. Lieka pieturzīme;
AbreviatūraTās saglabā to pašu nozīmi, kāda ir pilnajām struktūrām.
7.3. Neiederīgs vārds;
Abreviatūrām raksturīga īpatnība nereti ir atšķirība to rakstībā un izrunā.
7.2. Mazvārdība;
Agrīnajos latviešu tekstos līdz 19. gs. vidum tās praktiski neeksistēja (Bergmane 1986, 205), bettās ir kultūrvalodas īpatnība, kas aizgūta pēc citu valoda piemērarauga.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Abreviatūru lietojumam ir tendence augtpalielināties (Veisbergs 2013, 17).
7.3. Neiederīgs vārds;